Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam paredz noteikt kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šā likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā minētajām personām strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus (turpmāk – atļauja) nekaitēs bērnu interesēm. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Kārtība, kādā tiek izvērtēta par vardarbību sodītas personas atbilstība darbam, brīvprātīgajam darbam vai pakalpojuma sniegšanai bērnu iestādēs un pasākumos" (turpmāk – noteikumu projekts) 1. punktu.
 

-

Ievērojot, ka noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrots, ka maksa par noteikumu projekta 2. punktā minētā iesnieguma (turpmāk – iesniegums) izvērtēšanu tiks piemērota atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektā "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis" (22-TA-3035; turpmāk – cenrāža projekts) noteiktajam izcenojumam un ka cenrāža projekta anotācijā skaidrots, ka tā izstrādes nepieciešamība izriet no noteikumu projekta, lūdzam nodrošināt, ka noteikumu projekts un cenrāža projekts stājas spēkā vienlaikus.

-

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme), likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskajai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas ieskatā no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet, ka likumdevējs paredzējis atļaujas anulēšanu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu vai papildināt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidrojumu par noteikumu projekta 3., 26. un 29. punkta atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktam.

-

Lūdzam vērtēt lietderību noteikumu projekta 6. punktā noteikt, ka, ja inspekcija konstatē, ka kāds no noteikumu projekta 4. punktā minētās institūcijas deleģētajiem (vai pilnvarotajiem) pārstāvjiem neatbilst noteikumu projekta 5. punktam, inspekcija lūdz deleģēt citu pārstāvi.

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 5. punkts jau noteic, ka noteikumu projekta 4. punktā minētās institūcijas pārstāvi inspekcija apstiprina darbam komisijā tikai tad, ja tas atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu, ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tādējādi institūcijas pienākums ir deleģēt (vai pilnvarot) darbam komisijā tikai tādu pārstāvi, kas atbilst minētajai prasībai.

-

No noteikumu projekta 4. punkta izriet, ka komisijā tiek pārstāvētas tajā minētās institūcijas, nevis konkrētas šo institūciju amatpersonas. Tādējādi nav saprotama nepieciešamība noteikumu projekta 6. punktā paredzēt, ka noteikumu projekta 4. punktā minētās institūcijas pārstāvi pilnvaro (nevis deleģē).

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projekta 6. punktu, nosakot, ka noteikumu projekta 4. punktā minētās institūcijas par deleģēto pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam komisijā rakstveidā paziņo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (turpmāk – inspekcija), pievienojot dokumentu, kas apliecina institūcijas pārstāvja un tā aizvietotāja atbilstību noteikumu projekta 5. punktam, vai papildināt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar noteikumu projekta 6. punktā ietvertā regulējuma pamatojumu.

-

Informējam, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajai daļai valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Vēršam uzmanību, ka cenrāža projektā nav noteikts, kā tiek veikta maksa par iesnieguma izvērtēšanu, tomēr, ja paredzēts, ka to iekasēs inspekcija, nav saprotama nepieciešamība noteikumu projekta 9.5. apakšpunktā noteikt, ka persona iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izvērtēšanu.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 9.5. apakšpunktu, atbilstoši precizējot arī noteikumu projekta 10. punktu. 

-

Informējam, ka APL neparedz iesnieguma atstāšanu bez virzības, ja iesniegumam nav pievienoti administratīvā akta izdošanai nepieciešamie dokumenti. Proti, APL 56. panta 1.¹ daļa noteic, ka iestāde atstāj iesniegumu bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai tikai tad, ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti.

Vienlaikus  APL 63. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde var izdot administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga. Viens no gadījumiem, kad iestāde var piemērot šo regulējumu, ir, ja tiesību normas paredz personas pienākumu sniegt informāciju (dokumentus), taču persona to nav izdarījusi. Tomēr arī tādā gadījumā iestādei pirms administratīvā akta izdošanas atteikuma parasti ir pienākums informēt personu par attiecīgās informācijas nepietiekamību un pienākumu šādu informāciju iesniegt. Attiecīgi iestāde atbilstoši APL 64. panta otrajai daļai var pagarināt termiņu lēmuma pieņemšanai, nosakot saprātīgu termiņu, līdz kuram nepieciešamā informācija iesniedzama, kā arī sekas, kas iestāsies, ja informācija netiks iesniegta (sk. J. Briede. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Tiesu namu aģentūra, 2013. 598. lpp.).

Ievērojot minēto, kā arī to, ka vispārējos administratīvā akta izdošanas noteikumus regulē APL, lūdzam svītrot noteikumu projekta 10. punktu.
 

-

Informējam, ka iestādes tiesības pieprasīt no citām iestādēm informāciju, kas nepieciešama administratīvā akta izdošanai, noteic APL 59. pants. Ievērojot, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 11. punkta pirmo teikumu.

-

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Konkretizējot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. [..] Tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu).

Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2005-24-01 secinājumu daļas 8. punktu). Vārds “likums” aptver ne tikai Latvijas Republikas Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principiem (sk.Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļa un 2016.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.2015-11-03 20.punktu). Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktam Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus - noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Savukārt Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).

Iepazīstoties ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, secināms, ka minētais likums neparedz Ministru kabinetam noteikt komisijas tiesības pieprasīt informāciju, t.sk.personas datus, no Ministru kabineta noteikta subjektu loka. Paskaidrojam, ka, ņemot vērā, ka jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, tā pamatā ir nosakāma ar Latvijas Republikas Saeimas pieņemtu likumu. Likumā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apstrādājamo personas datu kategorijas, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros.

Līdz ar to, lai izvairītos no situācijas, kad Ministru kabinets bez attiecīga likumdevēja pilnvarojuma daļēji pats nosaka sev pamattiesību ierobežošanas robežas, noteikumu projekta turpmāka virzība attiecībā uz komisijas tiesībām pieprasīt personas datus no citiem subjektiem (un attiecīgi arī apstrādāt pēc tam tos) pieļaujama tikai pēc atbilstoša tiesiskā regulējuma iestrādes Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
 

-

Praksē ir iespējama situācija, kad pret personu, kura ir iesniegusi iesniegumu, ir vēl citi aktīvi kriminālprocesi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Tāpēc komisijai ir kritiski svarīgi iegūt visu informāciju par personu un pārliecināties, ka persona neslēpj kādus būtiskus faktus vai apstākļus, un vai attiecībā uz personu patiešām nepastāv apstākļi, kas liegtu darbu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punktā minētajā gadījumā.

Ņemot vērā minēto, rosinām papildināt noteikumu projektu ar attiecīgu grozījumu, paredzot komisijas pienākumu iegūt šādu informāciju.

-

Attiecībā uz Projekta 11.2.apakšpunktā norādīto informācijas apjomu – "informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu", norādām, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībā nav šādas informācijas. Minētā informācija, iespējams, ir ietverta tiesas spriedumā. Informējam, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībā uz doto brīdi ir informācija:
• identifikācija ar kriminālo vidi (tiek vērtēts, cik lielā mērā ieslodzītais identificē sevi kā piederīgu citiem likumpārkāpējiem un kriminālai videi kā tādai, un cik svarīgi viņam ir citu noziedznieku, nevis vispārējās sabiedrības viedokļi. Jāvērtē, cik lielā mērā viņa uzskati jeb domas par dzīvi ir līdzīgi vairākkārt sodītu ieslodzīto uzskatiem un domām);
• uzvedība ieslodzījuma vietā (tiek vērtēts, cik lielā mērā indivīda uzvedība ieslodzījuma vietā norāda uz iesaisti kriminālajā vidē. Jāvērtē, vai savā valodā ieslodzītais lieto ieslodzījuma vietas subkultūrā tipiski lietoto žargonu, vai ievēro un respektē ieslodzījuma vietas subkultūras noteikumus);
• noziedzības attaisnošana (tiek vērtēta tendence racionalizēt, minimizēt, attaisnot un citādi mazināt sabiedrības un paša nosodījumu par noziedzīgu uzvedību. Ir jāpiefiksē, cik daudz valodā parādās attaisnojumi, un vai tas ir primārais veids, kādā indivīds runā par noziegumiem.
Informējam, ka iepriekš norādītā informācija tiek ietverta risku un vajadzību novērtējumā, kura saturs periodiski tiek pārskatīts un precizēts, lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu. Papildus vēršam uzmanību, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav pienākums ievākt un glabāt informāciju, kas nav nepieciešama tās funkciju izpildei.
 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.pants noteic tiesiskos pamatus personas datu apstrādei. Savukārt Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10.pants noteic, ka personas datu apstrādi par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem, pamatojoties uz 6. panta 1. punktu, veic tikai oficiālas iestādes kontrolē vai tad, ja apstrādi atļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām. Jebkādu visaptverošu sodāmības reģistru uzglabā tikai oficiālas iestādes kontrolē. Bet bez tā, ka personas datu apstrāde ir noteikta normatīvajā aktā, personas datu apstrādei ir jāatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta noteiktajiem principiem.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes norāda, ka no Projekta 11.2.apakšpunkta nav saprotams sniedzamās informācijas apjoms, proti, cik daudz informācijas par soda izpildes gaitu Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir jāsniedz, lai Komisija varētu izvērtēt personas atbilstību brīvprātīgā darba veicējam. Informējam, ka vārdu "soda izpildes gaita" tvērumā ietilpst arī informācija par personas izvietošanu ieslodzījuma vietā, ieslodzītā pārvietošanu un tās iemesliem, ieslodzītā veselības informācija, drošības apsvērumi u.c. informācija. Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka Komisijai nav  nepieciešama pilnīgi visa informācija par soda izpildes gaitu, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt pilnīgi visas soda izpildes gaitas informācijas izsniegšana nav atbilstoša Datu regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunktam, proti, lai sasniegtu projektā norādīto personas datu apstrādes nolūku ir nepieciešams apstrādāt tādu informācijas apjoms, kas nepieciešams konkrētā nolūka sasniegšanai; c) apakšpunktu (datu minimizēšana) – personas datu apstrādes ietvaros ir jāapstrādā tāds personas datu apjoms, kāds ir nepieciešams nolūku sasniegšanai. Nedrīkst apstrādāt personas datus lielākā apmērā. Papildus tam vēršam uzmanību, ka vārdi "soda izpildes gaita" tvērums daļēji ir norādīts Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija  noteikumos Nr.344 "Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo izziņu par soda izpildes gaitu, un tajā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu". Minētie noteikumi nosaka izziņā par soda izpildes gaitu iekļaujamās informācijas apjomu. Līdz ar to aicinām izvērtēt Projektā norādīto informācijas apjomu un Projektā ietvert tādu informācijas apjomu, kāds ir nepieciešams nolūka sasniegšanai.
Ņemot vērā, ka Komisija būs pārzinis saņemtajai informācijai, lūdzam Projektā norādīt konkrētu datu apjomu, kāds ir nepieciešams nolūka sasniegšanai.
 

-

Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 6. pantu Valsts probācijas dienests soda izpildi nodrošina ­–  organizējot kriminālsoda – sabiedriskais darbs – izpildi, pārbaudes laikā uzraugot personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraugot personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, kā arī uzraugot personas, kurām piemērots kriminālsods – probācijas uzraudzība.  
Valsts probācijas dienesta pilnvaru apjoms, apstrādātās informācijas saturs un intervences, kuras tiek pielietotas darbā ar personu, organizējot kriminālsoda – sabiedriskais darbs – izpildi vai īstenojot uzraudzību, ir atšķirīgas. Ņemot vērā, kuras funkcijas ietvaros persona ir bijusi vai ir Valsts probācijas dienesta klients, sniedzamās informācijas apjoms par personu ir dažāds. Piemēram, uzraudzības funkcijā informācija par soda izpildes gaitu ietver gan soda izpildes laika posmu, gan informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tostarp informāciju par personas attieksmi pret likumā paredzēto vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi. Savukārt, organizējot kriminālsoda – sabiedriskais darbs – izpildi, netiek iegūta tik plaša informācija. Valsts probācijas dienesta piedāvātā tiesību akta projekta 11.3. apakšpunkta redakcija aptvertu vispusīgu un uz jebkuru Valsts probācijas dienesta īstenotu soda izpildes funkciju attiecināmu informāciju.
 

Valsts probācijas dienesta – informāciju par personas soda izpildes gaitu.
 

Norādām, ka no noteikumu projekta 12. punkta otrā teikuma izriet, ka paroli, kas nepieciešama, lai piekļūtu šī punkta pirmajā teikumā minētajai datnei, nosūta, piemēram, pa pastu vai uz elektroniskā pasta adresi. Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību noteikumu projekta 12. punkta otrajā teikumā noteikt, ka paroli komisijas locekļiem nosūta atsevišķā elektroniskā pasta sūtījumā uz komisijas locekļa elektroniskā pasta adresi.

Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotama nepieciešamība noteikumu projekta 12. punktā minēto datni sūtīt uz komisijas locekļa pārstāvētās institūcijas oficiālo elektronisko adresi, jo pēc būtības piekļuvei šai informācijai būtu jābūt vienīgi komisijas loceklim. Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt šāda regulējuma lietderību, nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizējot noteikumu projekta 12. punkta pirmo teikumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka tas, ka komisijas sēdes var notikt klātienē, attālināti vai hibrīdā formā izriet jau no noteikumu projekta 12. punkta. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 14. punkta pirmo teikumu un svītrot noteikumu projekta 18. punktā vārdus "(klātienē, attālināti vai hibrīdi)".

-

Paskaidrojam, ka iestādes darba organizācijas jautājumi tiek regulēti ar iekšēju normatīvo aktu, tādējādi nav nepieciešams noteikumu projekta 15. punktā noteikt, kā tieši tiek sagatavots šajā punktā minētais administratīvais akts. Turklāt iestādes pienākums paziņot adresātam par izdoto administratīvo aktu jau izriet no APL 70. panta pirmās daļas.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 15. punktu.

-

Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Ņemot vērā, ka personas datu glabāšanas termiņš ir nesaraujami saistīts ar konkrēto personas datu apstrādes nolūku, projektā norādītais personas datu glabāšanas termiņš nav nosakāms, veicot vispārīgu atsauci uz normatīvajiem aktiem par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu kopumā, norādot tā ietvaros apstrādājamo personas datu skaidru glabāšanas termiņu. Vienlaikus lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, kas pamatotu datu glabāšanas termiņu.
 

-

Informējam, ka atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 3. panta pirmajai daļai informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā un informācijā dienesta vajadzībām. Šī panta ceturtā daļa noteic, ka par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 3. pantam informāciju, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, iedala vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijai. Informāciju, kas uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, noteic šī likuma 5. pants.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt, vai komisijas sēdē izskatāmie jautājumi un ar tiem saistītie dokumenti uzskatāmi par konfidenciālu vai ierobežotas pieejamības informāciju, nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizējot noteikumu projekta 16. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta izriet, ka komisijas sēdēs piedalās arī  komisijas sekretārs, līdz ar to arī komisijas sekretāram būtu jāapliecina, ka viņš ir informēts par to, ka tā rīcībā esošā informācija nav izpaužama. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 16. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 19. punkta pirmajā teikumā ietvertais regulējums jau izriet no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 19. punkta pirmo teikumu.
 

-

Norādām, ka no noteikumu projekta 20. punkta otrā teikuma redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, uz kādu tiesas nolēmumu tas attiecināms. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 20. punkta otro teikumu, nodrošinot skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 15. punkta jau izriet, ka komisijas sēdes tiek protokolētas. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 20. punkta pirmo teikumu.
 

-

Informējam, ka atbilstoši APL 70. panta pirmajai daļai, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projekta 20. punkta otro teikumu, nosakot, ka skaņu vai attēlu ierakstu saglabā līdz brīdim, kad komisijas lēmums ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
 

-

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojuma principu, personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā, savukārt Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam.

Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi protokolā. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta nav noprotama nepieciešamība (datu apstrādes nolūks) komisijas sēdes fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem, kā arī, kādos gadījumos komisijas sēdes var tikt fiksētas ar tehniskajiem līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projektu, pamatojot šādas personas datu apstrādes nepieciešamību, skaidri izšķirot gadījumus, kad tā varētu tikt veikta, kā arī kopumā, kā tiks nodrošināta personas datu minimizēšanas principa piemērošana.
 

-

Noteikumu projekta 21.2. apakšpunkts noteic, ka komisijas sēdes protokolā, cita starpā, norāda personas iesnieguma izvērtēšanas procesu un saturu, personas un citu sēdes dalībnieku sniegto informāciju, argumentus, iebildumus, priekšlikumus un pieprasījumus. Ievērojot, ka noteikumu projekta 21.3. un 21.4. apakšpunktā ietvertā informācija pēc būtības atbilst noteikumu projekta 21.2. apakšpunktā norādītajai informācijai un to, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 21.3. un 21.4. apakšpunktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 3. punkts jau noteic, kādus lēmumus inspekcija ir tiesīga izdot. Turklāt noteikumu projekta 3. punktā minētie lēmumu veidi atšķiras no noteikumu projekta 23. punktā minētajiem lēmumu veidiem.

Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu

-

Informējam, ka APL 57. pants jau noteic, ka iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 24. punktu.

-

Informējam, ka APL 62. pants jau paredz administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas pienākumu. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 25. punktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 27.punktu, nosakot, ka komisijas sekretārs informē šajā punktā minētos subjektus tikai par par atļaujas anulēšanas faktu, tādējādi izslēdzot iespēju, ka trešajām personām ir iespēja iepazīties ar visu noteikumu projekta 26.punktā minētā lēmuma saturu, t.sk. tādiem personas datiem, kas varētu būt par pamatu atļaujas anulēšanai.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 70. panta pirmajai daļai, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā.

Paziņošanas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu personai var paziņot uz vietas iestādē vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību, izmantojot pasta pakalpojumus, izmantojot elektroniskos sakarus vai publiski. Paziņošanas prezumpcija ir atkarīga no tā, kurā no minētajiem veidiem dokuments ir paziņots – piemēram, ja dokuments paziņots ar elektroniskā pasta starpniecību, tad atbilstoši Paziņošanas likuma 9. panta otrajai daļai tas uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Attiecīgi arī šādi nosūtīts administratīvais akts stājas spēkā otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 28. punkta otro teikumu, nepieciešamības gadījumā to svītrojot.

-

Informējam, ka APL 67. panta pirmā daļa jau noteic, ka administratīvo aktu izdod rakstveidā (izņemot APL 69. pantā minētos gadījumus). Savukārt APL 70. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam.

Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 28. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka tiesības iedala materiālajās tiesībās un procesuālajās tiesības. Līdz ar to tiek izšķirti divu veidu termiņi – materiāltiesiskie un procesuālie. Paskaidrojam, ka noteikumu projekta 29. punktā noteiktais termiņš, kura laikā persona nevar iesniegt iesniegumu, uzskatāms par materiāltiesisku termiņu.

Proti, no noteikumu projekta 29. punkta izriet, ka, ja gada laikā no dienas, kad stājies spēkā komisijas lēmums par atteikumu izsniegt atļauju vai par atļaujas izsniegšanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar atsevišķām bērnu mērķgrupām, persona atkārtoti vēršas komisijā, komisija atsaka personas iesnieguma izskatīšanu un attiecīgā administratīvā akta izdošanu. Tātad šī gada laikā personai nav tiesību lūgt izvērtēt tās atbilstību atļaujas saņemšanai.

Ievērojot, ka Tieslietu ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma noteikšana neizriet no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidrojumu par noteikumu projekta 29. punkta atbilstību šim pilnvarojumam vai svītrot noteikumu projekta 29. punktu.
 

-

Projekta anotācija nav norādīts pamatojums Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sniegšanas termiņam - ja no personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nav pagājuši pieci gadi - lūdzam papildināt Projekta anotāciju, norādot, par šāda termiņa noteikšanas pamatojuma samērīgumu un nepieciešamību attiecībā pret personas datu apstrādes nolūku.

-

Noteikumu projektā nav norādīts komisijas darbības termiņš, tāpēc nav skaidrs, cik ilgi konkrētā sastāvā komisija darbosies. Ierosinām noteikumu projektā noteikt komisijas darbības termiņu (piemēram, 3 vai 5 gadi).

-

Ievērojot, ka ar vārdu "institūcija" saprot gan publiskā, gan privātā sektora institucionālu veidojumu, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 8. un 17. punkta redakciju.
 

-

Lai novērstu liekvārdību, lūdzam svītrot noteikumu projekta 17. punktā vārdus "saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar personas lietu".
 

-

Lai novērstu liekvārdību, lūdzam svītrot noteikumu projekta 23. punktā vārdus "Administratīvā procesa likuma noteiktajā termiņā". Paskaidrojam, ka atsaucei uz APL projekta 23. punktā nav izšķirošas nozīmes, jo APL noteic vispārīgus administratīvā akta izdošanas termiņus neatkarīgi no tā, vai normatīvajā aktā ir atsauce uz APL vai nē.

-

Lai novērstu liekvārdību, lūdzam svītrot noteikumu projekta 26. punktā vārdus "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā". Paskaidrojam, ka atsaucei uz APL projekta 26. punktā nav izšķirošas nozīmes, jo APL noteic vispārīgu administratīvā akta izdošanas kārtību neatkarīgi no tā, vai normatīvajā aktā ir atsauce uz APL vai nē.

-