Atzinums

No Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izriet, ka, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērnu tiesībām un skaidri jāpamato tas, ka izraudzītais risinājums atbilst bērna vislabākajām interesēm, norādot:
1) kas konkrētā tiesiskā regulējuma izstrādes procesā ir uzskatāms par bērna vislabākajām interesēm;
2) uz kādiem kritērijiem attiecīgais bērna interešu novērtējums ir balstīts;
3) kā bērna vislabākās intereses ir svērtas attiecībā pret citiem apsvērumiem (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).
Turklāt likumdevējam jāņem vērā tas, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses. Likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Turklāt bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).

Ievērojot minēto, grozāmos noteikumus būtu nepieciešams papildināt ar 9.25. apakšpunktu šādā redakcijā: 

-

Ierosinām redakcionāli precizēt pielikuma 14. punktu, labojot to atbilstoši direktīvā paredzētajam.

Normatīvajā aktā ir noteiktas prasības īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam no ārvalstīm Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās (piemēram, veikt kvalifikācijas pārbaudi, reģistrēties profesionālajā organizācijā vai reģistrā, tostarp, veikt automātisku pagaidu reģistrāciju vai ņemt pro forma dalību profesionālā organizācijā vai struktūrā,  iesniegt iepriekšēju deklarāciju un tai obligāti pievienojamos dokumentus, veikt samaksu par administratīvajām procedūrām vai citus maksājumus)