Atzinums

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, ka darba grupa ir secinājusi, ka neviena no apskatītājām alternatīvām nav komerciāli patstāvīga un tās īstenošanas scenārijā publiskajiem partneriem (valstij un pašvaldībai), visticamāk, būs pilnībā vai daļēji jāuzņemas pieprasījuma risks, sedzot finansējuma deficītu privātajam partnerim (vai saņemot dotāciju aizņēmuma apkalpošanai un saimnieciskās darbības nodrošināšanai publiskā partnera scenārijā). Un atbilstoši finanšu novērtējumam, kā alternatīva ar potenciāli viszemāko publisko subsīdiju (dotāciju) ir identificēta jauna stadiona būvniecība PPP partnerības alternatīvā, kur ikgadējā subsīdija varētu būtu aptuveni 4,9 milj. EUR apmērā. Kumulatīvi visa projekta dzīves ciklā sedzamais finansējuma deficīts no valsts, pašvaldības un LFF resursiem apskatītajās alternatīvās ir aplēsts robežās no 121 – 144 milj. EUR.

Š.g. 19. augustā Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums „Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā", kurā ir konstatēts, ka, balstoties uz jaunajām prognozēm, fiskālā telpa 2026. gadā ir pozitīva 39,7 miljonu euro apmērā, bet 2027. – 2029. gadā – negatīva: attiecīgi mīnus 140,1 milj. euro, mīnus 144,4 milj. euro.
 Ņemot vērā prognozes, iespējas piešķirt papildus finansējumu arī turpmākajos gados būs ierobežotas. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr.19 50.§) 7. punktam tika noteikts mērķis veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026. – 2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro.
Ņemot vērā sarežģīto situāciju valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā saistībā ar aktualizētajām vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026.–2028. gadam un ģeopolitiskās situācijas attīstību, valdība kā prioritāras ir noteikusi tādas jomas kā aizsardzība, valsts iekšējā drošība, finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana un demogrāfijas pasākumi.
Līdz ar to ikgadējas valsts budžeta dotācijas piešķiršana ne mazāk kā 4,9 milj. euro apmērā sporta nozares vienam projektam neatbilst šā brīža valdības prioritātēm un valsts fiskālajām iespējām, ja vien netiek piedāvāti papildus izdevumus kompensējošie pasākumi. 
 

-

Informatīvajā ziņojumā pausts darba grupas secinājums, ka finansējuma deficīta segšanas avoti varētu tikt potenciāli rasti valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA Hattrick finansējuma programmas ietvaros, balstoties uz Rīgas domes un Latvijas Fudbola federācijas apliecinājuma vēstulēm.
Norādām, ka informatīvajā ziņojumā nekur netiek sniegta informācija par potenciālo partneru iespējamo ieguldījumu projekta īstenošanā.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.sadaļā "Projekta nepieciešamības pamatojums" svītrot projekta sasaisti ar sporta politikas pamatnostādņu 2022. - 2027.gadam izpildes rīcības plāna projektu 2024. - 2027.gadam. Norādām, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais "Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam Rīcības plāns 2025.-2027.gadam" (24-TA-115) vēl ir saskaņošanas procesā un tajā nevar tikt iekļauti pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tādējādi uzņemoties saistības neprognozējamā apmērā bez finansiālā seguma.
 

-

Informatīvais ziņojums nesniedz skaidru priekšstatu par projekta īstenošanas potenciālo ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem tajos scenāriju variantos, kur publiskais partneris nav tikai SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs”.
Bez tam nav skaidrs, ja SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” ir kapitālsabiedrība, kura veic arī saimniecisko darbību, kāpēc scenāriju aprēķinos tiek pieņemts, ka privātais partneris jaunā stadiona apsaimniekošanu un saimniecisko darbību tajā veiks efektīvāk, kā to darītu valsts kapitālsabiedrība.
 

-

Informatīvajā ziņojumā sadaļā 5. Izmaksu un ieņēmumu potenciāla aplēse ir minēts, ka aprēķinos nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar stadiona pielāgošanu masu pasākumiem, kā piemēram, pieguļošas ceļu satiksmes infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī 2.2.1. sadaļā minēts, ka pie maksimālās stadiona noslodzes, būtu jāņem vērā nepieciešamība modernizēt Mūkusalas rotācijas apli, izbūvēt papildus gājēju & velosipēdistu tiltu(s), pārbūvēt Lucavsalas ielu par D kategorijas ielu, kā arī perspektīvā būvēt tiltu uz Bauskas ielu, attiecīgi lūdzam skaidrot informatīvajā ziņojumā kādas ir indikatīvās izmaksas, kas saistītas ar stadiona pielāgošanu masu pasākumiem un maksimālās noslodzes nodrošināšanai un no kādiem finanšu avotiem tās tiks segtas. Papildus noradām, ka ja netiek sakārtota stadionam pieguļošā infrastruktūra, tas palielina risku nerealizēt jaunā stadiona komerciālo potenciālu un attiecīgi no valsts puses sedzamo pieejamības maksājumu palielināšanās (nepieciešamību pēc izdevumu segšanas no valsts puses).

-

1. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (100% valsts kapitālsabiedrība), atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai un Centrālās statistikas pārvaldes uzturētajam institucionālo sektoru klasifikatoram, ir klasificēta vispārējās valdības sektorā (valsts struktūru kontrolētas un finansētas komercsabiedrības) un ar savu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, t.sk.izlietojot piesaistīto aizņēmumu vai iemaksāto pamatkapitālu aktīvu izveidošanai. Ņemot to vērā, attiecīgie precizējams kritisko jautājumu, priekšrocību un risku uzskaitījums informatīvajā ziņojumā aprakstītajām projekta 2. un 3. ieviešanas alternatīvām.

Vēršam uzmanību ka, ja alternatīvas ietvaros Latvijas Nacionālais sporta centrs, Rīgas valstspilsēta un Latvijas Futbola federācija dibina jaunu kapitālsabiedrību, atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai tā potenciāli var tikt klasificēta vispārējās valdības sektorā.

Vēršam uzmanību arī uz valsts budžeta likuma regulējumu attiecībā uz vispārējās valdības sektorā pieklasificētām kapitālsabiedrībām. Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 20. pantā noteikts, ka, vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 12. pielikumu, 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu. Atbilstoši likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas grafika pielikuma 11. punktam informatīvais ziņojums Ministru kabinetā bija iesniedzams līdz 2025. gada 12. augustam. 

2. Š.g. 19. augustā Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums „Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā", kurā ir ņemta vērā SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci izrietoši no š.g. 15. jūlija anketas par kapitālsabiedrības ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, kas satur informāciju par SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” saimniecisko un finanšu darbību (turpmāk - anketa). Minētajā ziņojumā ir konstatēts, ka, balstoties uz jaunajām prognozēm, fiskālā telpa 2026. gadā ir pozitīva 39,7 miljonu euro apmērā, bet 2027. – 2029. gadā – negatīva: attiecīgi mīnus 140,1 milj. euro, mīnus 144,4 milj. euro. Savukārt, š.g. 22. septembrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā  iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam” un tajā nav paredzēts likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” iekļaujamais finansējums informatīvajā ziņojumā minētā projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu un projekta pamatojošās dokumentācijas izstrādei vai finansējums, kas kompensētu šo darbību rezultātā potenciāli radušos papildus negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, ja tās veiktu SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs”. Attiecīgi lūdzam pievienot informatīvajam ziņojumam anketu, atspoguļojot kapitālsabiedrības plānoto ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2026.-2028. gadam ar pieņēmumu, ka SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” nodrošina finanšu un ekonomisko aprēķinu un projekta pamatojošās dokumentācijas izstrādes sagatavošanu un ja veidojas papildus negatīvā ietekme pret SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” š.g.15. jūlija anketu, tad piedāvājot to kompensējošos pasākumus.

-

MK sēdes protokollēmuma 3.punkts nosaka ka Izglītības un zinātnes ministrijai (SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs”) līdz 2026. gada 30. jūnijam ir jānodrošina finanšu un ekonomisko aprēķinu un projekta pamatojošās dokumentācijas izstrādes sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā, taču ne informatīvajā ziņojumā, ne arī MK sēdes protokollēmumā nav atrunāts/minēts vai Izglītības un zinātnes ministrijai (SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs”) tam ir pieejams finansējums.
 

-

Ņemot vērā to, ka EM (CSP) ir galvenā valsts oficiālās statistikas sagatavošanas darbu veicēja un koordinatore valstī un tā ir atbildīga par viedokļa no Eurostat saņemšanu, lūdzam Projekta laika grafikā 14. punktu izteikt piedāvātajā redakcijā.


 

"CSP sadarbībā ar LNSC un FM saņem ārpus bilances uzskaites viedokli no Eurostat". 

Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka publisko līdzekļu piešķiršana (jebkādā formā) projekta ietvaros (piemēram, mērķdotācija publiskajam partnerim; ieguldījums publiskā partnera pamatkapitālā, kas tiek veikts no publiskajiem līdzekļiem; publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma ieguldīšana jaunas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai nodošanu bez atlīdzības;  u.c.) ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvajā ziņojumā iekļauto izvērtējumu par atbilstību valsts atbalsta regulējumam:
attiecībā uz informatīvā ziņojuma 4.1.apakšpunktā norādīto (Bāzes scenārijs 1 (BTA Daugavas stadiona pārbūve)), ka: “Alternatīvas ietvaros valsts (a) iegulda publiskā partnera (LNSC) pamatkapitālā līdzekļus, vai (b) paredz mērķdotāciju publiskajam partnerim (LNSC), pilnā apmērā Nacionālā Futbola stadiona būvniecībai.”;
attiecībā uz informatīvā ziņojuma 4.2.apakšpunktā norādīto (Bāzes scenārijs 2,  Variants 2B (informatīvā ziņojuma 27.lpp)), ka: “Ja valsts piešķir mērķdotācijas projekta izdevumu segšanai, veic ieguldījumu LNSC pamatkapitālā, nepieciešams novērtējums par valsts atbalsta režīma piemērojamību.”.
Otrkārt, skaidrojam, ka, ja publisko līdzekļu piešķiršana (jebkādā formā) projekta ietvaros tiks kvalificēta kā komercdarbības atbalsts un tam būs iespējams piemērot Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, tai skaitā, ievērojot tās 4.panta noteiktās atbalsta paziņošanas robežvērtības, šādā gadījumā saskaņošana ar Eiropas Komisiju nav nepieciešama, bet gan par piešķirto atbalstu Eiropas Komisijai ir nosūtāma vienīgi kopsavilkuma informācija. Līdz ar to, lūdzam precizēt turpmāk minētās informatīvā ziņojuma sadaļas vispārīgākā formā, piemēram, norādot, ka pirms alternatīvas īstenošanas tiks veikts izvērtējums par komercdarbības atbalsta esamību un nepieciešamības gadījumā tiks piemērots atbilstīgs komercdarbības atbalsta regulējums, tai skaitā, ja nepieciešams, pirms projekta īstenošanas, iesniedzot paziņojumu Eiropas Komisijai un saņemot pozitīvu tās lēmumu:
Bāzes scenārijs 2 Variants A (informatīvā ziņojuma 25.lpp): “Alternatīvas īstenošanai jāņem vērā valsts budžeta līdzekļu plānošanas cikls kontekstā ar citām budžeta vajadzībām, kā arī šāda veida Valsts atbalsta saskaņošana projektam Eiropas Komisijā”;
Informatīvā ziņojuma 4.3.sadaļa (informatīvā ziņojuma 29.lpp): “Komercdarbības atbalsta saskaņošana projektam Eiropas Komisijā, ņemot vērā ieguldījumu publiskā partnera pamatkapitālā vai mērķdotācijas piešķiršana (Pasūtītājam).”
Treškārt, skaidrojam, ka gadījumā, ja scenārija īstenošanai ir plānots piesaistīt aizņēmumu ar samazinātām procentu likmēm (piemēram, AFI “Altum”) , arī šajā gadījumā ir nepieciešams izvērtējums no komercdarbības atbalsta kontroles aspekta, nepieciešamības gadījumā, plānotajam aizdevumam piemērojot atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu. Līdz ar to aicinām attiecīgi precizēt šādās informatīvā ziņojuma sadaļās ietverto informāciju:
Variants “2B” – "Aizņēmums” norādīto, ka: “Alternatīvas ietvaros valsts iegulda publiskā partnera (LNSC) pamatkapitālā finanšu līdzekļus apmērā, kas nepieciešami aizņēmuma piesaistei kredītiestādē.”;
Informatīvā ziņojuma 4.3.sadaļa, kurā LNSC sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un LFF  būvē jaunu stadionu norādīto, ka: “finanšu līdzekļi stadiona būvniecībai pilnā vai daļējā apmērā (pie daļēja apjoma, trūkstošie līdzekļi ir piesaistāmi aizņēmuma  veidā)”;
Informatīvā ziņojuma 4.6.sadaļa, kurā Jauna stadiona būvniecībai PPP partnerības ietvaros uz privātas zemes ietvaros ir norādīts, ka: “LFF var nebūt pietiekami pašu līdzekļi stadiona iegādei, un aizņēmuma ietvaros stadionam var tikt uzlikta ķīla, kas liedz to ieguldīt”;
Informatīvā ziņojuma 6.1.sadaļu, kas paredz jauna stadiona būvniecību Rīgā ar aizņēmuma palīdzību publiskā sektora kontroles ietvaros uz valsts vai pašvaldības zemes.
Ceturtkārt, attiecībā uz PPP projektiem, šobrīd informatīvajā ziņojumā nav skaidrots par privātā partnera izvēles procesu un tam uzdotajiem uzdevumiem projekta ietvaros un to izpildei plānotajiem  publiskajiem līdzekļiem (jebkādā formā). Tādējādi vēršam uzmanību, ka PPP projektā no komercdarbības atbalsta kontroles aspekta ir nepieciešams vērtēt visus PPP projektā iesaistītos partnerus un nepieciešamības gadījumā piemērot komercdarbības atbalsta regulējumu. Aicinām attiecīgi papildināt informatīvā ziņojuma 4.5.sadaļu (Jauna stadiona būvniecība PPP partnerības ietvaros uz valsts vai pašvaldības zemes) un 4.6.sadaļu (Jauna stadiona būvniecība PPP partnerības ietvaros uz privātas zemes). Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja kopuzņēmuma dibināšanas izmaksas, tai skaitā, ieguldījumi pamatkapitālā tiek veikti, izmantojot publiskos līdzekļus, arī šis apstāklis ir jāņem vērā, veicot komercdarbības atbalsta izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā ir jāpiemēro atbilstīgs komercdarbības atbalsta regulējums.

-

Lūdzam izvērtēt šī punkta nepieciešamību. Norādām, ka saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 14.panta trešo daļu lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:
1) ja publiskais partneris būs valsts, — tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;
2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, — šīs pašvaldības dome;
3) ja publiskais partneris būs atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību), — šīs publiskās personas orgāns;
4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, — šīs juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.
Savukārt Ministru kabinets iesaistās lēmuma pieņemšanā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tikai pēc tam, kad šādi finanšu un ekonomiskie aprēķini ir veikti, par tiem ir sniegts Finanšu ministrijas atzinums un Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu.

No iepriekš minētā secināms, ka lēmumu patstāvīgi bez Ministru kabineta iesaistes par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem Izglītības un zinātnes ministrija, ja publiskais partneris būs valsts, vai Rīgas pašvaldība, ja publiskais partneris būs Rīgas pašvaldība. Bez tam nav skaidrs, kāda loma publiskās un privātās partnerības ietvaros būtu biedrībai "Latvijas Futbola federācija", ņemot vērā, ka tā ir privāto tiesību juridiskā persona.


 

-

Attiecībā uz MK 3.punktā norādītajiem alternatīvajiem risinājumiem,  informatīvajā ziņojumā par nekustamo īpašumu norādīts, ka: "Ja atbilstošs zemes gabals ir Rīgas domes īpašumā, Rīgas domei būtu jāpieņem lēmums par pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma, piemēram, Lucavsalā vai citviet, nodošanu valstij bez atlīdzības, un Ministru kabinetam - par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” vārda (līdzīgi kā Komandu sporta spēļu halles projektā Rīgā, Kr.Barona ielā 99c).  Ja atbilstošs zemes gabals ir valsts īpašumā, Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par valstij piederošā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” vārda". 
Lūdzam skaidrot, ko saprot ar īpašuma tiesību nostiprināšanu uz kapitālsabiedrības vārda, t.i., domāts, ka attiecīgais īpašums tiktu ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā? Tāpat lūdzam sniegt skaidrojumu, kā būs/ plānots kopuzņēmuma gadījumā.

Vienlaikus, no informatīvā ziņojuma projekta neiziet, ka kādā no alternatīvajiem risinājumiem stadions tiktu būvēts uz pašvaldības zemes, jo informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, ja atbilstošs zemesgabals ir Rīgas domes īpašumā, tai būtu jāpieņem lēmums par pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma nodošanu valstij bez atlīdzības - attiecīgi - tas būtu valsts īpašumā. Līdz ar to lūdzam attiecīgi skaidrot risinājumu attiecībā uz stadiona būvniecības iespējamību uz pašvaldības zemes. 
 

-

Lūdzam precizēt šī punkta apakšpunktu redakcijas, lai nepārprotami būtu skaidrs, kuriem scenārijiem tiek uzdots veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Atzīmējam, ka ir būtiski, vai publiskais partneris ir SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” vai tomēr potenciāli jauns kopuzņēmums, kurā kopā darbojas SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs”, Rīgas pašvaldība un Latvijas Futbola federācija. Bez tam jāatzīmē, ka informatīvajā ziņojumā nav ietverta nepārprotama informācija par potenciālo kopuzņēmumu veidojošo institūciju ieguldījumu, t.sk., finansiālo. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka kopuzņēmuma labumus bauda visi iesaistītie, bet finansiālās saistības ir tikai valstij kā SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" kapitāldaļu īpašniekam.
 

-

Informatīvā ziņojuma 24.lpp. norādīts, pie alternatīvā scenārija " LNSC būvē jaunu stadionu (Bāzes scenārijs 2)" pie sadaļas "nekustamais īpašums" norādīts, ka: "Ja atbilstošs zemes gabals ir Rīgas domes īpašumā, Rīgas domei būtu jāpieņem lēmums par pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma, piemēram, Lucavsalā vai citviet, nodošanu valstij bez atlīdzības, un Ministru kabinetam - par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” vārda (līdzīgi kā Komandu sporta spēļu halles projektā Rīgā, Kr.Barona ielā 99c).  Ja atbilstošs zemes gabals ir valsts īpašumā, Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par valstij piederošā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” vārda."

Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā norādīto informāciju atbilstoši Komandu sporta spēļu halles projektā Rīgā MK rīkojumā pieņemtajā gadījumā ( pašvaldība īpašumu bez atlīdzības nodeva valstij IZM personā un attiecīgi IZM šo īpašumu ieguldīja kapitālsabiedrības pamatkapitālā). Vienlaikus, attiecībā uz valsts īpašumā esošo zemesgabalu, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām precizēt, vai šeit ir domāts par attiecīgā nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā. 

Tāpat, lūdzam minēto precizēt un skaidrot pie informatīvajā ziņojumā 26.lpp. un 32.lpp. norādītās informācijas. 
 

-

Informatīvā ziņojuma 30.lpp. norādīts, ka: "Alternatīvas ietvaros stadiona attīstība tiktu īstenota apbūves tiesības konkursa ietvaros,  kur pretendents – iepirkumā atlasīts investors un attīstītājs –  apmaiņā pret 30 gadu ilgu zemes apbūves tiesību piešķiršanu noteiktā teritorijā, piemēram, Lucavsalā, uzņemas pilnu atbildību t.sk. par stadiona projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un ekspluatāciju."

Kaut arī šis alternatīvais risinājums netiek tālāk apskatīts kā tālākais risinājums, aicinām informatīvajā ziņojumā precizēt norādīto informāciju atbilstoši apbūves tiesību institūtam pēc būtības. Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, ko sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta ietvaros saprot ar vārdiem "apmaiņā pret apbūves tiesību piešķiršanu". 
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 34.lpp. tabulas Nr.11 sadaļā "Modernizācijas potenciāls" pie priekšrocībām norādīts, ka: "Stadions tiek projektēts un būvēts no jauna vai būtiski pārveidots atbilstoši UEFA 4. kategorijai."

Lūdzam skaidrot, ko šajā norādītajā informācijā saprot ar vārdiem "būtiski pārveidots", ja izmantojot šo alternatīvo risinājumu "Jauna stadiona būvniecība PPP partnerības ietvaros uz valsts vai pašvaldības" tiek paredzēta jauna stadiona būvniecība Rīgā. 
 

-

Lūdzam izvērtēt MK protokollēmuma 3. punktu kopumā un to atbilstoši precizēt tā, lai no tā būtu nepārprotami saprotams, kuri divi vai trīs vai kāds no variantiem ir atbilstošs, par kuriem ir nepieciešams iesniegt pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu.
 

-