Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.
Ievērojot minēto, lūdzam:
pirmkārt, likumprojekta 1. pantā norādīt, ka termini  "mēslošanas līdzeklis”, kā arī termini "ražotājs", "ievedējs" (tālāk norādītajā regulā lietots termins "importētājs"), un "tirgotājs" (tālāk norādītajā regulā lietots termins "izplatītājs") tiek saprasti Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 izpratnē (turpmāk - regula Nr. 2019/1009). Ja tomēr likumprojektā nepieciešams definēt minētos terminus, tad lūdzam tos definēt identiski regulā noteiktajam, jo Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus;
otrkārt, likumprojekta 4. pantā izteiktajā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta otrajā daļā precizēt atsauci uz regulu Nr. 2019/1009, nedublējot tās tekstu.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 3. pantu, nodrošinot, ka tajā korekti un izsmeļoši norādītas normas, kuras attiecināmas uz ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi. Norādām, ka, piemēram, arī likumprojekta 4. pantā izteiktā Mēslošanas aprites likuma 4. panta otrā daļa un likumprojekta 5. pantā izteiktā Mēslošanas aprites likuma 5. panta piektā daļa attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, savukārt, piemēram, Mēslošanas aprites likuma 5. panta ceturtā daļa neattiecas, jo ar likumprojektu minētā daļa tiek izslēgta. Vienlaikus lūdzam likumprojekta anotācijā saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu sniegt arī skaidrojumu par izmaiņu Mēslošanas aprites likuma 3.  panta otrajā daļā nepieciešamību un mērķi.

-

Ņemot vērā likumprojekta anotācijā norādīto, ka prasība iesniegt detonācijas testu reģistrēšanas brīdī ir ietverta Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" un ka no likuma ir jāizslēdz prasība iesniegt detonācijas testu Valsts augu aizsardzības dienestā, lūdzam likumprojekta 3. punktā izslēgt vai precizēt norādi par detonācijas testu vai to kopiju saņemšanu, jo Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (likumprojekta redakcijā) attiecīgs regulējums nav atrodams. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatojumu, kādēļ minētā norāde ir saglabājama likumprojektā.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 4. pantā izteiktā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta otrajā daļā izdarīt konkrētu atsauci uz  regulas Nr. 2019/1009, vienībām, tādējādi atvieglojot likumprojekta piemērošanu praksē.
Tāpat līdzīgi lūdzam likumprojekta 5. pantā izteiktā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā izdarīt konkrētu atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008  atcelšanu (turpmāk - regula Nr. 2019/515) vienībām.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 4. pantā ietvertās Mēslošanas aprites likuma 4. panta 2.¹ daļas nav gūstama pārliecība par regulas Nr. 2019/1009 40. un 41. panta prasību ieviešanu, ņemot vērā, ka minētajā daļā nav norādīts, kuru regulas 2019/1009 prasību neievērošanas gadījumā piemēro minētās regulas 38. panta 1., 2., un 4. punktu. Attiecīgi lūdzam ar likumprojektu atbilstoši papildināt Mēslošanas aprites likumu un sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā (5. sadaļā) par to, kā tiek ieviests minētās regulas 40. un 41. pants.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kas likumprojekta 5. pantā izteiktajā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā saprotams ar augu augšanas substrātu ar CE zīmi. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt minēto likumprojekta pantu, norādot vienīgi uz ES mēslošanas līdzekļiem CE zīmi vai citiem mēslošanas līdzekļiem vai alternatīvi papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 10. pantā ietvertā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma pārejas noteikumu 17. punktā un likumprojekta 5. pantā izteiktajā Mēslošanas aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā norādīti atšķirīgi tiesību subjekti, kam jāsniedz ziņas, proti, mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājs, ievedējs un iepakotājs (5. panta pirmās daļas 2. punktā) un darbību veicējs (pārejas noteikumu 17. punktā)(atbilstoši likumprojekta 1. panta definīcijai - fiziska vai juridiska persona, kas ražo, ieved, iepako vai tirgo mēslošanas līdzekli un augu augšanas substrātu). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši salāgot likumprojekta 5. un 10. pantu. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.
Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot likumprojekta 10. pantā ietvertā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma pārejas noteikumu 17. punkta nepieciešamību un mērķi atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktam.

-

Nepieciešams papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu. Proti, pamatojoties uz noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktu, lūdzam minētajā sadaļā detalizēti skaidrot katra izdarītā grozījuma Mēslošanas aprites likumā nepieciešamību un mērķi. Piemēram, likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams arī precizēt, kuros gadījumos tiek anulēta reģistrācijas apliecība, tomēr nav norādīta konkrēta problemātika, kura ar likumprojektu tādējādi tiek novērsta, kā arī nav skaidrots, kādēļ attiecīgais problēmas risinājums ir nepieciešams un efektīvākais.
Papildus nepieciešams skaidrojumu likumprojekta anotācijā sasaistīt ar konkrētām likumprojekta vienībām, tādējādi nodrošinot, ka anotācijā sniegtais skaidrojums ir nepārprotams un pārskatāms.
 

-

Likumprojektā ieviestas regulas Nr. 2019/515 prasības. Saistībā ar minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktam.

-

Ņemot vērā, ka regula Nr. 2019/1009 vairākos gadījumos (regulas Nr. 2019/1009 3. panta 2. un 3. punkts, 21. panta 2. punkts, 38. panta 9. punkts, 41. panta 2. punkta otrā daļa) paredz rīcības brīvību, lūdzam atbilstoši aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā Nr. 2019/1009 paredzētā rīcības brīvība.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu vai likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu:
1) norādām, ka nav skaidri saprotams, kādas regulas Nr. 2019/1009 6. panta 2. punkta un 38. panta prasības ar likumprojektu netiek ieviestas (anotācijā ietverta neskaidra norāde par to, ka tiek ieviesta (likumprojekta anotācijā kļūdaini norādīts - pārņemta) ar grozījumiem Mēslošanas līdzekļu aprites likumā) un kā (tai skaitā, kādā termiņā) to paredzēts izdarīt;
2) vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts uz regulas Nr. 2019/1009 6. panta 2. punkta ieviešanu likumprojekta 1.30. apakšpunktā. Vienlaikus likumprojektā nav atrodama attiecīga atsauce. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar atbilstošu atsauci uz minēto regulu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 170-172. punktu. Norādām, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai "nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot, tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma" (Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze,11.§.), kā arī vienīgais regulu ieviešanas veids nacionālajos normatīvajos aktos ir atsauču veidošana uz tām;
3) vēršam uzmanību, ka vairākos gadījumos regula Nr. 2019/1009 paredz konkrētas prasības, kas nepieciešamas minētās regulas īstenošanai, savukārt likumprojektā un tā anotācijā nav atrodamas norādes, par attiecīgo prasību ieviešanu tai skaitā citos normatīvos aktos (sk. minētās regulas 20. pantu, 20. panta 1. punktu, 23. un 33. pantu). Uzsveram, ka ir būtiski nodrošināt, ka tiek pienācīgi ieviestas visas nepieciešamās prasības minētās regulas piemērošanai. Norādām, ka gadījumos, kad regulas normas paredz dalībvalstij veikt papildu pasākumus, bet tas netiek izdarīts noteiktajā laikā un apjomā, uzskatāms, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārkāpusi no Eiropas Savienības tiesībām izrietošās saistības, jo šādos gadījumos bez papildu pasākumu veikšanas nav iespējams pilnībā nodrošināt attiecīgo regulas prasību piemērošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1979. gada 7. februāra spriedumu lietā Nr. 128/78 Commission v United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland). 

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam izvērtēt un izstrādāt jaunu likumu, nevis izdarīt grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā. Norādām, ka apzināmies, ka konkrētajā gadījumā noteikumu Nr. 108 66. punktu būtu pamats nepiemērot, ņemot vērā arī Mēslošanas līdzekļu aprites likuma pārejas noteikumos ietverto normu apjomu, vienlaikus uzskatām, ka grozījumu apjoms likumprojektā ir būtisks un grozījumi tiek izdarīti Mēslošanas līdzekļu aprites likuma lielākajā pamatteksta daļā (vairāk par pusi), kādēļ ir saskatāms pamats jauna likumprojekta, nevis grozījumu likumprojekta sagatavošanai.

-

Ņemot vērā, ka Mēslošanas līdzekļu aprites likumā vārdi "mēslošanas līdzeklis ar EK marķējumu" lietoti arī dažādos skaitļos, ne tikai locījumos, lūdzam saskaņā ar noteikumu Nr. 108 82. punktu atbilstoši papildināt likumprojekta 2. pantu.

-