Atzinums

LSUA norāda, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošā Enerģētikas likuma 23.panta otrās daļas nosacījumiem, esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.
LSUA biedrs, AS Rīgas siltums ir informējis, ka tai piederošo siltumtīklu kopējais garums ir gandrīz 700 km, no kuriem aptuveni 9 km liela diametra maģistrālie siltumtīkli ir izvietoti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslās, savukārt paredzamajā Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumā gandrīz 3.5km. Uzņēmums norāda, ka bez nepārprotamām norādēm par teritorijām, uz kurām būtu jāpārceļ Rail Baltica trasējumā šobrīd esošie siltumtīkli, nav iespējams aprēķināt izdevumus, kas saistīti ar to piespiedu pārcelšanu. Uzņēmums ir veicis Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējuma, kur izvietoti siltumtīkli, apkārtējās teritorijas izpēti, un ir secinājis, ka, ņemot vērā apkaimē esošo apbūvi, lielākajā daļā gadījumu attiecīgajās teritorijās pat teorētiski nav iespējams izbūvēt siltumapgādes objektus.
LSUA norāda, ka centralizētā siltumapgāde ir pilnībā regulēts pakalpojums, un komersantam, kas sniedz siltumapgādes pakalpojumu par tarifiem, kurus apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, vienīgais izmaksu segšanas avots ir siltumenerģijas tarifs. Attiecīgi piespiedu siltumtrašu pārbūves rezultātā ne tikai pieaugs siltumenerģijas tarifs iedzīvotājiem, bet arī palielināsies siltumenerģijas zudumi, kas ir viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem un ir arī tiešie siltumapgādes uzņēmuma zaudējumi, kurus sedz lietotāji siltumenerģijas tarifa ietvaros. Jebkādi neprognozēti un īpaši lieli izdevumi daudzu miljonu apmērā arī var apdraudēt uzņēmuma maksātspēju, kā arī var būtiski pasliktināt siltumapgādes pakalpojuma drošību un stabilitāti, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir īpaši aktuāli.
 

Svītrot punktu