Atzinums

Ņemot vērā mākslu un kultūras universitāšu specifiku un darbības mērķus, kas ir noteikti Augstskolu likuma 3.² pantā, Kultūras ministrijas ieskatā,  pirmās kārtas ietvaros darbības virzienos, kas ir saistīti ar augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izveidi,  jāņem vērā nozares specifika, tādēļ kā sadarbība partneriem pirmajā kārtā ir jābūt arī mākslu un kultūras universitātēm.  Tā būtu vērtējama kā  lietderīga sadarbība, īstenojot  pirmo kārtu, iesaistīt mākslu un kultūru universitātes. Pēc iepriekšējās pieredzes ar koplietošanas sistēmas izveidi (Latvijas Augstskolu Informatīvā Sistēma (LAIS)),  augstskolas ir secinājušas, ka sistēmas izveides sākumposmā ir nepieciešama nozares augstskolu iesaiste, lai tiku ņemta vērā to darbības specifika. Tādēļ  lūdzam papildināt 14. punktu, nosakot, ka finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā arī ar mākslu un kultūras universitātēm: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju.

14. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar zinātnes universitātēm: Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, kā arī ar mākslu un kultūras universitātēm: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju.

Atbilstoši Kultūras ministrijas iebildumam par 14.punktu lūdzam precizēt 16.1 punktu, papildus esošajiem četriem risinājumiem, iekļaut vēl trīs augstākās izglītības institūciju (mākslu un kultūras universitāšu -  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas) studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izveidošanu un uzturēšanu, proti, paredzēt, ka pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim ir sasniedzami šādi nacionālie rādītāji: izveidoti un uzturēti augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi – 7.

16.1 Pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim ir sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
izveidoti un uzturēti augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi – 7, tai skaitā līdz 2026. gada 30. aprīlim ir izveidots – 1;

Lūdzam sniegt skaidrojumu par izvēlēto iznākuma rādītāju  - 5, kas ir nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu. Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt 35.1.punktu, norādot, ka iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, vismaz  5.

35.1. iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, vismaz  5;

Lūdzam sniegt skaidrojumu par izvēlēto rezultāta rādītāju  - 5  iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum. Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt 35.2.punktu, norādot, ka 
rezultāta rādītājs  – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, vismaz  5.

35.2. rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, vismaz 5.

Anotācijā ir minēts, ka projekta sadarbības partneru (zinātnes universitāšu) uzdevums ir izveidot tādus koplietošanas risinājumus un pakalpojumus, kas atbalsta Latvijas augstākās izglītības digitalizāciju kopumā un pēc ieviešanas būs pieejami visām Latvijas augstākās izglītības institūcijām. Lai tiktu izveidoti koplietošanas risinājumi, kurus ir iespējams lietot visām Latvijas augstākas izglītības institūcijām, biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" projekta īstenošanas laikā pastāvīgi konsultēsies ar pārējām augstākās izglītības institūcijām.
Lai nodrošinātu, ka tiktu ņemta vērā mākslu un kultūras universitāšu specifika un darbības uzdevumi, kas ir noteikti Augstskolu likuma 3.² pants, Kultūras ministrijas ieskatā lietderīga būtu mākslu un kultūras universitāšu dalība jau pirmajā kārtā. Pēc iepriekšējās vēsturiskās pieredzes ar koplietošanas sistēmas izveidi, kuras īstenošana Latvijas izglītības informatizācijas sistēma (LIIS) ietvaros tika uzsākta 1999. gadā, izveidojot Latvijas augstskolu informatīvās sistēmas (LAIS),  mākslas augstskolu pārstāvji tika iesaistīti LAIS projekta īstenošanā tikai 2002. gadā, kad sistēma jau bija izveidota.  Novēlotas iesaistes rezultātā  mākslas augstskolām sava izglītības procesa specifika bija jāpielāgo sistēmas nosacījumiem, nevis sistēmu varēja pielāgot mākslu un kultūras izglītības procesiem. Tādējādi augstskolas ir secinājušas, ka jau sistēmas izveides sākumposmā ir nepieciešama  augstskolu iesaiste, lai tiku ņemta vērā trīs mākslu un kultūras universitāšu darbības specifika, kas tostarp ietver:
-mākslu un kultūras universitātes studiju procesā bieži iekļauj radošo darbību, kas prasa pielāgotus risinājumus mācību procesā, piemēram, studiju programmas, kas ietver multimediju mākslu, performanci vai vizuālo mākslu;
-lai īstenotu radošo darbību studijās, tiek izmantoti īpaši studiju un norišu veidi (darbnīcas, meistarklases, izstādes, koncerti, koprades projekti, izrādes, kinofilmas, tai skaitā animācijas filmas ), kas atšķiras no studiju norisēm zinātnes universitātēs;
-radošo darbu digitalizācija un koplietošana prasa īpašu uzmanību autortiesību un datu aizsardzības risinājumiem;
-studējošie, veicot radošos darbus līdz ar koprades metodēm, īsteno arī individuālo radošo praksi, tādēļ ir nepieciešami personalizēti studiju plāni un individuāli studējošo mentorēšanas risinājumi;
-īstenojot radošo darbību studijās, mākslu un kultūras universitātes bieži sadarbojas ar muzejiem, teātriem, galerijām un citām kultūras institūcijām, kas prasa specifiskas digitālās platformas šādai sadarbībai;
-mākslu un kultūras universitātes bieži darbojas kā platformas jaunu tehnoloģiju (piemēram, paplašinātās realitātes, mākslīgā intelekta lietojumu mākslā) izpētei un izmantošanai, tāpēc tām ir nepieciešami atbilstoši pārvaldības risinājumi.
Lūdzam papildināt anotāciju ar minēto pamatojumu par trīs  mākslu un kultūras universitāšu iesaisti  pirmajā kārta, kas ir saistīta ar augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izstrādi un uzturēšanu, ņemot vērā nozares specifiku.

-