Atzinums

Informatīvā ziņojuma 4.lpp. norādīts, ka Pētījuma metodoloģija paredz, ka no 2017.gada un 2021.gada absolventu kopējā saraksta tiks veidota izlase ar 2 500 personām (abos gados kopā 5 000 personas). Līdzīgu projektu īstenošanai datu apmaiņas procedūra paredz, ka CSP nodod VID personu izlases sarakstu ar absolventu personas kodu, kam VID piekārto personu tālruni un elektroniskā pasta adresi.
Vēršam uzmanību, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus un ir minētās sistēmas lietotāji. Bet, tas nenozīmē, ka visas izlasē iekļautās 2 500 personas lieto VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu un ir tās lietotāji.
Līdz ar secināms, ka VID rīcībā nebūs visu pētījumā iekļauto datu subjektu kontaktinformācija, kas nepieciešama, lai CSP varētu veikt aptauju.

-

Tiesību aktu projektu saskaņošana ir veicama atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” prasībām.  Šo noteikumu 52. punktā ir noteiktas institūcijas ar kurām ministrijām ir jāveic izstrādāto tiesību aktu projektu saskaņošana. Lai arī Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) nav tieši norādīta starp šīm institūcijām, nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Inspekciju, ja tiesību akta projekts skar Inspekcijas kompetences jautājumus, izriet no šo noteikumu 52.2.10. apakšpunkta. Tas paredz, ka tiesību aktu projekta saskaņojumu nepieciešams saņemt no citām institūcijām, ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci.  Līdz ar to, un ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā paredzētais risinājums skars fizisko personu intereses un pirmšķietami būtu jāizvērtē tiesību normu ietekme uz fizisko personu datu apstrādi, t.sk. atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteiktajam, lūdzam nosūtīt projektu saskaņošanai arī Inspekcijai un noteikt to kā saskaņošanas institūciju.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pantu visa informācija, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus un kas ir nonākusi VID rīcībā, ir konfidenciāla, proti, tā nav sniedzama bez nodokļu maksātāja piekrišanas, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus ar konkrēti definēto mērķi. Likumā noteiktie izņēmuma gadījumi neparedz informācijas sniegšanu informatīvajā ziņojumā norādītajā situācijā (gadījumā).

-

Papildus pamatojums iepriekš izteiktajam iebildumam : Vienīgā kontaktinformācija, kuru regulāri aktualizē lielākā daļa VID klientu, ir EDS klientu saziņas e-pastu adreses, kuras tiek izmantotas oficiālajā VID saziņā ar klientiem atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta nosacījumiem. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² pants nosaka kārtību kādā tiek veikta VID izdoto dokumentu paziņošana izmantojot elektroniskos sakarus un nedod VID pilnvarojumu no klientiem iegūto elektroniskās saziņas kontaktinformāciju izmantot citiem mērķiem.

 

-

  Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 2.panta pirmā daļa noteic, ka likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas (turpmāk — nodevu administrācija) tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifikāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem, tajā skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā.
       Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts".
         Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumi Nr.263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus” (turpmāk – MK noteikumi Nr.263) izdoti uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam pamata.
        Saskaņā ar MK noteikumu Nr.263 1.punktu noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – elektroniskās deklarēšanas sistēma) tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus.
        MK noteikumu Nr.263 4.punktā noteikti autentificēšanas veidi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - VID EDS), proti, persona elektroniskās deklarēšanas sistēmā var autentificēties, izmantojot:
         4.1. vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos autentificēšanās pakalpojumus;
         4.2. Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto elektroniskās identifikācijas karti (eID);
         4.3. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" izsniegto elektroniskā paraksta viedkarti;
         4.4. Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto lietotājvārdu un paroli.
        MK noteikumu Nr.263 7.punktā noteikts regulējums kārtībai, kādā persona var autentificēties, piemērojot minēto noteikumu 4.4.apakšpunktā noteikto autentificēšanas veidu VID EDS.
         Tādējādi, no minētajām tiesību normām izriet, ka VID EDS, tai skaitā personas datu apstrāde un personas sniegtā informācija MK noteikumu Nr.263 4.4.apakšpunktā noteiktā autentifikācijas veida iegūšanai un izmantošanai, tiek veikta tikai likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem mērķiem – nodokļu maksātāja tiesisko pienākumu izpildei un informācijas apmaiņai nodokļu jomā.
          Papildus minētajam, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot minētajā daļā uzskaitītos gadījumus.
          Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteikti gadījumi, kādos nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas, tostarp minētā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajos gadījumos, proti, citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
            Augstskolu likuma 46.¹ panta trešajā daļā noteikts, ka studējošo un absolventu reģistrā iekļaujamos nepersonificētus datus sagatavo un iesniedz Centrālā statistikas pārvalde, apstrādājusi personificētus datus par absolventiem no studējošo un absolventu reģistra, personificētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta par absolventu ienākumiem un nodarbinātību un personificētus datus no Nodarbinātības valsts aģentūras par absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss.
            Tādējādi no VID saņemamo personas datu apstrādes tiesiskais ietvars un personas datu apjoms ir noteikts Augstskolu likuma 46.¹panta trešajā daļā, kurā neietilpst informatīvajā ziņojumā minētā personas kontaktinformācija.
            Ne Augstskolu likumā, ne Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, nedz arī Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” nav konstatējams tiesiskais regulējums pat to, ka kā valsts pārvaldes uzdevums būtu noteikts izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmas izveidošanai un uzturēšanai. Tādējādi nav saskatāms tiesiskais pamats likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punkta piemērošanai VID rīcībā esošās informācijas sniegšanai par personas kontaktinformāciju - e-pastu un telefona numuru, kas iegūta vien tajos gadījumos, ja persona izvēlējusies kā autentifikācijas līdzekli VID EDS izmantot Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto lietotājvārdu un paroli.
           Informatīvajā ziņojumā piedāvātajā risinājumā VID kā personas datu pārziņa personas datu apstrāde neatbildīs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 ( 2016. gada 27. aprīlis ) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5.panta 1.punkta a) un b)apakšpunktam, 6.panta 1.punkta c) un e)apakšpunktam.
          Pamatojoties uz minēto, mūsu ieskatā nav tiesiski iespējams informatīvā ziņojuma 5.lapaspusē minētais risinājums – pretēji personas datu apstrādes, Augstskolu likuma (46.¹ pants) un likuma “Par nodokļiem un nodevām” (2.pants, 15.panta pirmās daļas 3.punkts, 22.pants) regulējumam saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 9.4.apakšpunktu finanšu ministram dot rīkojumu VID ģenerāldirektoram sadarboties ar Centrālās statistikas pārvaldi un sniegt tai personas datus – izlasē iekļautās personas telefona numuru un elektroniskā pasta adresi.
          Tādējādi, no informatīvā ziņojum secināms, ka VID rīcībā esošo nodokļu maksātāju – fizisko personu personas datu apstrāde – personas kontaktinformācijas vākšana - tiks veikta nevis normatīvajos aktos Izglītības ministrijai noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, bet dalībai Eiropas Savienības ERASMUS+ K3 programmā atbalsta saņemšanai politikas reformām (Support for policy reforms) iesniegtā projekta “Development of Graduate Tracking Mechanisms in Latvia” (turpmāk - Projekts) īstenošanai granta saņemšanai (Granta līguma Numurs: 101060051 – GT – Latvia).
          Pamatojoties uz minēto, informatīvais ziņojums nesatur tiesisko pamatojumu personas datu iegūšanai no VID, tādējādi lūdzam:
           1) vai nu papildināt informatīvo ziņojumu ar tiesisko pamatojumu, no kura izriet, ka izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmas izveidošanai un uzturēšanai ir noteikts kā valsts pārvaldes uzdevums, kā arī sniegt pamatojumu VID kā datu pārziņa personas datu apstrādes tiesiskumam (atbilstībai Vispārīgā datu aizsardzības regulas 5.panta 1.punkta a) un b)apakšpunktam, 6.panta 1.punkta c) un e)apakšpunktam) informatīvajā ziņojumā piedāvātajā personas datu apstrādes risinājumā;
 vai arī
           2) svītrot informatīvā ziņojuma noslēguma 3.punktu un atbilstoši precizēt informatīvā ziņojuma saturu, ievērojot, ka informatīvā ziņojuma noslēguma 3.punkta izpilde tiesiski nav iespējama.

      

Lai arī atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 24.3.apakšpunktā noteiktajam Valsts ieņēmumu dienests ir Finanšu ministrijas padotībā esoša iestāde, tomēr norādām, ka šajā gadījumā ir jāņem vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 21.pantā nostiprinātais nodokļu administrācijas autonomijas princips, kas nozīmē, ka nodokļu administrācija patstāvīgi veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un ka iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta. Turklāt Administratīvā procesa likuma 1.panta otrajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Savukārt likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā. Šāda veida norma ir iekļauta arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37. panta piektajā daļā, kur noteikts, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora nodokļu jautājumos pieņemtajam lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā. Tātad, ņemot vērā likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22. pantā, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37. pantā un Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajā daļā noteikto, Finanšu ministrija Administratīvā procesa likuma izpratnē nav Valsts ieņēmumu dienesta augstāka iestāde attiecībā uz lēmumu un rīcības pārsūdzību, jo likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir noteikta speciāla šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 9.4.apakšpunktu ministram ir tiesības dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Līdz ar to un ņemot vērā iepriekš minēto paskaidrojumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta normatīvajos aktos noteikto autonomijas principu, finanšu ministrs nevar “uzdod Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu sadarboties ar Centrālo statistikas pārvaldi”, sniedzot noteikta veida informāciju par nodokļu maksātājiem. Turklāt informācija par nodokļu maksātāju ir konfidenciāla informācija, kā tas izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējuma.

-