Projekta ID
24-TA-1380Atzinuma sniedzējs
"Zaļā brīvība"
Atzinums iesniegts
26.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ierosinām papildināt ar iespēju finansējumu izmantot arī pieslēguma izveidei efektīvai pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ja tā izveide ir ekonomiski lietderīga, kam Latvijas gadījumā teju vienmēr ir dodama priekšroka, salīdzinot ar citiem risinājumiem, ņemot vērā izmaksu lietderīgumu un labi attīstīto CSA tīklu, kā arī nepieciešamību to paplašināt, tādējādi samazinot izmaksas visiem patērētājiem.
Publiskās ēkas, kurās ir iecerētas attiecīgās investīcijas, atrodas pilsētu teritorijās, tāpēc nav atbalstāmas publiskās investīcijas biomasas katlu uzstādīšanā, tādējādi pasliktinot gaisa kvalitāti, kurš vairākās lielajās pilsētās jau pārsniedz sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni (pat, ņemot vērā, nosacījumu par gaisa piesārņojošo emisiju robežvērtību nepārsniegšanu jaunas sadedzināšanas iekārtas radīs papildu piesārņojumu jau esošajam).
Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus, it sevišķi ņemot vērā to, ka ir pieejami bezemisiju risinājumi siltumapgādē. Arī noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Enegoefektivitātes direktīvu (2023/1791), minot direktīvā ietverto pienākumu renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Kaut arī prasība par bezemisiju tehnoloģijām direktīvā nav obligāta, tomēr uzstājam uz tālredzīgām investīcijām, ņemot vērā augstāk minētos biomasas izmantošanas enerģētikā neilgtspējīgos aspektus.
Publiskās ēkas, kurās ir iecerētas attiecīgās investīcijas, atrodas pilsētu teritorijās, tāpēc nav atbalstāmas publiskās investīcijas biomasas katlu uzstādīšanā, tādējādi pasliktinot gaisa kvalitāti, kurš vairākās lielajās pilsētās jau pārsniedz sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni (pat, ņemot vērā, nosacījumu par gaisa piesārņojošo emisiju robežvērtību nepārsniegšanu jaunas sadedzināšanas iekārtas radīs papildu piesārņojumu jau esošajam).
Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus, it sevišķi ņemot vērā to, ka ir pieejami bezemisiju risinājumi siltumapgādē. Arī noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Enegoefektivitātes direktīvu (2023/1791), minot direktīvā ietverto pienākumu renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Kaut arī prasība par bezemisiju tehnoloģijām direktīvā nav obligāta, tomēr uzstājam uz tālredzīgām investīcijām, ņemot vērā augstāk minētos biomasas izmantošanas enerģētikā neilgtspējīgos aspektus.
Piedāvātā redakcija
Pasākuma 2.1.1.4. mērķis ir šo noteikumu pielikumā noteikto finansējuma saņēmu īpašumā vai valdījumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, veicot ēku energosertifikāciju un būvdarbus energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., ieviešot viedās pārvaldības risinājumus, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. ar bezemisiju AER, pieslēguma izveidošana efektīvai CSA, kur lietderīgi, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām.
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ierosinām papildināt ar iespēju finansējumu izmantot arī pieslēguma izveidei efektīvai pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ja tā izveide ir ekonomiski lietderīga, kam Latvijas gadījumā teju vienmēr ir dodama priekšroka, salīdzinot ar citiem risinājumiem, ņemot vērā izmaksu lietderīgumu un labi attīstīto CSA tīklu, kā arī nepieciešamību to paplašināt, tādējādi samazinot izmaksas visiem patērētājiem.
Publiskās ēkas, kurās ir iecerētas attiecīgās investīcijas, atrodas pilsētu teritorijās, tāpēc nav atbalstāmas publiskās investīcijas biomasas katlu uzstādīšanā, tādējādi pasliktinot gaisa kvalitāti, kurš vairākās lielajās pilsētās jau pārsniedz sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni (pat, ņemot vērā, nosacījumu par gaisa piesārņojošo emisiju robežvērtību nepārsniegšanu jaunas sadedzināšanas iekārtas radīs papildu piesārņojumu jau esošajam).
Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus, it sevišķi ņemot vērā to, ka ir pieejami bezemisiju risinājumi siltumapgādē. Arī noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Enegoefektivitātes direktīvu (2023/1791), minot direktīvā ietverto pienākumu renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Kaut arī prasība par bezemisiju tehnoloģijām direktīvā nav obligāta, tomēr uzstājam uz tālredzīgām investīcijām, ņemot vērā augstāk minētos biomasas izmantošanas enerģētikā neilgtspējīgos aspektus.
Publiskās ēkas, kurās ir iecerētas attiecīgās investīcijas, atrodas pilsētu teritorijās, tāpēc nav atbalstāmas publiskās investīcijas biomasas katlu uzstādīšanā, tādējādi pasliktinot gaisa kvalitāti, kurš vairākās lielajās pilsētās jau pārsniedz sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni (pat, ņemot vērā, nosacījumu par gaisa piesārņojošo emisiju robežvērtību nepārsniegšanu jaunas sadedzināšanas iekārtas radīs papildu piesārņojumu jau esošajam).
Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus, it sevišķi ņemot vērā to, ka ir pieejami bezemisiju risinājumi siltumapgādē. Arī noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Enegoefektivitātes direktīvu (2023/1791), minot direktīvā ietverto pienākumu renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Kaut arī prasība par bezemisiju tehnoloģijām direktīvā nav obligāta, tomēr uzstājam uz tālredzīgām investīcijām, ņemot vērā augstāk minētos biomasas izmantošanas enerģētikā neilgtspējīgos aspektus.
Piedāvātā redakcija
Pasākuma 2.1.1.7. mērķis ir energoefektivitātes uzlabošanas, viedas energovadības, bezemisiju atjaunojamo energoresursu izmantošanas un pieslēguma izveidošanas efektīvai CSA, kur lietderīgi, pasākumi zinātnes universitāšu īpašumā esošajās ēkās, veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām.
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Publiskās ēkas, kurās ir iecerētas attiecīgās investīcijas, atrodas pilsētu teritorijās, tāpēc nav atbalstāmas publiskās investīcijas biomasas katlu uzstādīšanā, tādējādi pasliktinot gaisa kvalitāti, kurš vairākās lielajās pilsētās jau pārsniedz sabiedrības veselībai pieļaujamo līmeni (pat, ņemot vērā, nosacījumu par gaisa piesārņojošo emisiju robežvērtību nepārsniegšanu jaunas sadedzināšanas iekārtas radīs papildu piesārņojumu jau esošajam).
Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus, it sevišķi ņemot vērā to, ka ir pieejami bezemisiju risinājumi siltumapgādē. Arī noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Enegoefektivitātes direktīvu (2023/1791), minot direktīvā ietverto pienākumu renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Kaut arī prasība par bezemisiju tehnoloģijām direktīvā nav obligāta, tomēr uzstājam uz tālredzīgām investīcijām, ņemot vērā augstāk minētos biomasas izmantošanas enerģētikā neilgtspējīgos aspektus.
Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus, it sevišķi ņemot vērā to, ka ir pieejami bezemisiju risinājumi siltumapgādē. Arī noteikumu projekta anotācijā ir atsauce uz Enegoefektivitātes direktīvu (2023/1791), minot direktīvā ietverto pienākumu renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Kaut arī prasība par bezemisiju tehnoloģijām direktīvā nav obligāta, tomēr uzstājam uz tālredzīgām investīcijām, ņemot vērā augstāk minētos biomasas izmantošanas enerģētikā neilgtspējīgos aspektus.
Piedāvātā redakcija
bezemisiju atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde un ierīkošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei, ievērojot, ka vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;
4.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Ierosinām papildināt ar iespēju finansējumu izmantot arī pieslēguma izveidei efektīvai pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ja tā izveide ir ekonomiski lietderīga, kam Latvijas gadījumā teju vienmēr ir dodama priekšroka, salīdzinot ar citiem risinājumiem, ņemot vērā izmaksu lietderīgumu un labi attīstīto CSA tīklu, kā arī nepieciešamību to paplašināt, tādējādi samazinot izmaksas visiem patērētājiem.
Piedāvātā redakcija
Papildināt ar jaunu apakšpunktu aiz 22.7.:
22.8. pieslēguma pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide;
22.8. pieslēguma pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide;
5.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Ierosinām papildināt ar iespēju finansējumu izmantot arī pieslēguma izveidei efektīvai pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ja tā izveide ir ekonomiski lietderīga, kam Latvijas gadījumā teju vienmēr ir dodama priekšroka, salīdzinot ar citiem risinājumiem, ņemot vērā izmaksu lietderīgumu un labi attīstīto CSA tīklu, kā arī nepieciešamību to paplašināt, tādējādi samazinot izmaksas visiem patērētājiem.
Piedāvātā redakcija
Papildināt ar jaunu apakšpunktu aiz 21.3.:
21.4. pieslēguma izveide efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai;
21.4. pieslēguma izveide efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai;
6.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Ja tiek papildināti citi panti ar "bezemisiju" tehnoloģiju nosacījumi, tad 51. pants ir izslēdzams.
Piedāvātā redakcija
-