Atzinums

1. ZM lūdz visā Rīcības plāna tirdzniecības nozares atbalstam (turpmāk – Rīcības plāns) tekstā attiecībā uz pārtiku lietot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, lietoto terminoloģiju:
1.1.    termina “pārtikas preces” vietā lietot terminu “pārtika” vai “pārtikas produkti”;
1.2.    termina “drošība” vietā lietot terminu “pārtikas nekaitīgums”.

2. ZM lūdz svītrot Rīcības plāna 1. pielikuma “Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāns tirdzniecības nozarē” 1.4. uzdevumu: “Izvērtēt noteiktās prasības attiecībā uz ražotājvalsts norādi cenu zīmē (iespēja norādīt pārtikas produkta izcelsmes valsti tikai gadījumos, ja tā ir Latvija) un veikt nepieciešamos grozījumus, lai mazinātu administratīvo slogu tirgotājiem”.
Priekšlikums noteikt, ka pārtikas cenu zīmē izcelsmes valsts jānorāda tikai Latvijā ražotiem produktiem, nav atbalstāms. Šāds regulējums neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām par preču brīvu apriti, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantā, kas aizliedz dalībvalstīm noteikt kvantitatīvus importa ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību. Prasība cenu zīmē izcelt tikai Latvijas izcelsmes produktus var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotām precēm un varētu ietekmēt patērētāju izvēli par labu vietējās izcelsmes produktiem, tādējādi radot netiešu šķērsli citu dalībvalstu preču brīvai apritei.
Pārtikas informācijas sniegšana patērētājiem Eiropas Savienībā ir harmonizēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu, kas nosaka vienotas prasības attiecībā uz pārtikas marķējumu, tostarp gadījumus, kad obligāti jānorāda izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz izcelsmes norādi tikai tad, ja tās ir objektīvi pamatotas, nediskriminējošas un proporcionālas, kā arī vienādi piemērojamas visām attiecīgās kategorijas produktiem neatkarīgi no to izcelsmes. Prasība cenu zīmē norādīt izcelsmes valsti tikai Latvijas izcelsmes produktiem neatbilst minētajiem principiem.
Ņemot vērā minēto, šāda regulējuma noteikšana Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujama, jo tā ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību normām.

3. ZM lūdz svītrot Rīcības plāna 1. pielikuma “Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāns tirdzniecības nozarē” 1.5. uzdevumu “Izvērtēt noteiktās prasības attiecībā uz ražotājvalsts norādi cenu zīmē (iespēja atteikties no procentuālā norādes izmēra) un veikt nepieciešamos grozījumus, lai mazinātu administratīvo slogu tirgotājiem”.
Izvērtējot Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts” (turpmāk - noteikumi Nr. 542) prasību ieviešanu, secināms, ka grozījumi tajos nav nepieciešami.
Noteikumi Nr. 542 stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī. Laika posmā no 2024. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim Pārtikas un veterinārais dienests minēto noteikumu uzraudzības un kontroles ietvaros veicis 8776 plānveida pārbaudes gan pārtikas veikalos, gan tirdzniecības vietās tirgos, tirdzniecības vietās un citos pārtikas izplatīšanas posma uzņēmumos, degvielas uzpildes stacijās, kioskos, aptiekās un tālpārdošanā. No veiktajām pārbaudēm noteikumu Nr. 542 prasībām neatbilstošs cenu zīmes noformējums ir konstatēts tikai 4,3 % gadījumu, kas ietver gan neatbilstības burtu izmēram (30 procenti no pārdošanas cenas norādes augstuma), gan nepareizi norādītas karoga attēla augstuma un platuma attiecības 1:2, kā arī neatbilstoši prasībām izmantots ražotājvalsts nosaukuma saīsinājums.

4. ZM lūdz svītrot Rīcības plāna 1. pielikuma “Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāns tirdzniecības nozarē” 1.6. uzdevumu “Veikt nepieciešamos grozījumus, lai būtu iespējams izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām, iestrādājot nosacījumus izplatīšanas prasībām”.
Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām” ir izstrādāti ar konkrētu mērķi – noteikt prasības pārtikas ziedošanai pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz…” beigām labdarības organizācijām, tādējādi veicinot pārtikas pārpalikumu ziedošanu un mazinot to nonākšanu atkritumos.
Pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz..” beigām mazumtirdzniecībā ir nepieciešams atšķirīgs normatīvais regulējums, kas saistīts ar pārtikas tirdzniecību, patērētāju informēšanu un papildu prasību noteikšanu pārtikas apritē iesaistītajiem dalībniekiem. Šāda normatīvā regulējuma izstrādei nepieciešams atbilstošs pilnvarojums Pārtikas aprites uzraudzības likumā Ministru kabinetam noteikt prasības šādas pārtikas izplatīšanai mazumtirdzniecībā. Attiecīgi grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir sagatavošanas procesā un tiks virzīti kopā ar citiem aktuāliem grozījumiem, tomēr to pieņemšana nav nodrošināma līdz 2026. gada 30. decembrim (piemēram, grozījumi par iestāžu cenrāžu apstiprināšanas kārtību ir jāiesniedz MK līdz 2027. gada 1. martam).

5. Rīcības plāna nodaļā “2. Reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reforma”  identificēto problemātisko aspektu  “3. Atļauju termiņi” papildināt  ar informāciju, kas raksturotu pašvaldību piemērotos termiņus reklāmu izvietošanas atļaujām.

6. Rīcības plāna 1. pielikuma “Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāns tirdzniecības nozarē” 3.1. uzdevumu “Pārskatīt regulējumu, akcentējot prioritāti pašu ražotai lauksaimniecības produkcijai, kā arī savvaļas sēnēm, ziediem, olām u.c. “, kā līdzatbildīgo institūciju norādīt Zemkopības ministriju.

7. Papildināt Rīcības plānu ar konkrētiem atbalsta pasākumiem  mazumtirdzniecības uzņēmumiem (īpaši reģionos), kuri noteiktās produktu kategorijās tirgo vietējos produktus (piem. vairāk kā 70 %).  
 

 

-