Atzinums

Informatīvajā ziņojumā šobrīd ir kopumā fragmentāri ietverta informācija attiecībā uz cilvēkresursu nodrošinājumu aizardzības industrijā, taču šis būtu izvēršams, iespējams,  kā papildus rīcības virziens sadaļā “4.1. Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze”, ietvarot identificētās vajadzības un attīstības iniciatīvas vērstas gan uz nodarbinātajiem NBS un industrijā, gan personāla ataudzi (jau minētā STEM joma,  sadaļa “Rīcības virziens 5: Militārā kompetence aizsardzības industrijā”).

Aizsardzibas prasmes (Defence skills) un to attīstība attiecināma gan uz militāro, gan uzņēmējdarbības kompetenču un prasmju attīstīšanu, un attiecas uz cilvēkresursiem, kuri jau strādā industrijā vai nozarē, kuri maina karjeru aizsardzības nozarē (piemēram, pārejot no valsts uz privāto sektoru), kā arī tiem, kuri vēl tikai plāno ienākt darba tirgū.
Arī Eiropas komisija runā par iniciatīvām, ar kurām novērstu prasmju trūkumu, veicinātu jaunas prasmes, pārkvalificēšanos un pārkvalifikāciju, lai risinātu nozares cilvēkresursu problēmas.

Jānosaka atbilstoši rezultatīvie rādītāji darba spēka pieejamībai visās vecuma un nodarbinātības grupās.

-

DAIF Latvija aicina iniciatīvas attiecībā uz starptautiskās sadarbības veicināšanu aizsardzības jomā Aizsardzības ministrijai koordinēt kopā ar Ārlietu ministriju, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktos partnerus un ārpolitiku.

-

4.4.Tautsaimniecības piegāžu ķēžu noturība aizsardzības industrijas un NBS vajadzībām
Visbeidzot, atzinīgi vērtējams, ka Latvijā ir izveidota Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija, kuras mērķis ir veicināt zemes dzīļu resursu efektīvāku otrreizēju izmantošanu citas produkcijas ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Starp asociācijas dibinātājiem ir metalurģijas ražošanas un izejvielu pārstrādes uzņēmumi, bet nākotnē plānots iesaistīt arī citas nozares. Šobrīd asociācijas biedriem ir konkrēti mērķi vanadija, niķeļa, molibdena, vara atgūšanai, bet nākotnē apjoms varētu paplašināties.


Lūdzam dzēst šo informatīvā ziņojumā iekļauto atsauci uz konkrēto asociāciju, jo nav skaidrs pamatojums akcentēt tieši šo asociāciju, kuras kompetece, pārvaldība un līdzšinējā darbība aizsardzības jomā nav pilnvērtīgi novērtējama.

Vēršam uzmanību, ka tieši DAIF Latvija ir iepriekš iesaistījusies ES un NATO līmeņa iniciatīvās attiecībā uz aizsardzības industrijas kritisko izejvielu pieejamību un jaunu materiālu izstrādi. Papildus tam DAIF Latvija arī ir sniegusi Ekonomikas ministrijai virkni priekšlikumu attiecībā uz šiem jautājumiem Tautsaimniecības  noturības plāna pilnveidošanas kontekstā.
 

-

4.4.Tautsaimniecības piegāžu ķēžu noturība aizsardzības industrijas un NBS vajadzībām

Precizēt sadaļas nosaukumu “Darbības nepārtrauktība aizsardzības industrijas noturībai aizsardzības spēju nodrošināšanai”, jo termins “tautsaimniecība” var radīt interpretācijas problēmas.
Tāpat būtiski, ka aizsardzības industrijai ir jānodrošina sava darbības nepārtrauktība un noturība, lai ne tikai spētu nodrošināt NBS, bet arī ES un NATO aizsardzības vajadzības.

Minams, ka šī stratēģija ir fokusēta tieši uz aizsardzības industrijas, ne visas tautsaimniecības kopējo noturību, par ko atbild Ekonomikas ministrija, turklāt Īpaši apzinoties, ka tieši AM izvirza stratēģiskiem partneriem, kritisko pakalpojumu sniedzējumiem un infrastruktūras turētājiem darbības neārtrauktības prasības.
Tāpat atbildība un uzdevumi attiecībā tieši uz NBS apgādi un to piegāžu ķēžu drošību tiek ietverts Valsts aizardzības koncepcijā un citos NBS darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.
 

-

4.3.         Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana
Rīcības virziens 1: Aizsardzības nozares atbalsts pētniecībai


Šobrīd informatīvajā ziņojumā ir paredzēts, ka “AM mērķtiecīgi veicinās  zinātnes un pētniecības iestāžu iesaisti starptautiskajos zinātnes pasākumos aizsardzības jomā (piemēram, NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas vai Eiropas Aizsardzības aģentūras zinātnes formātos), tostarp organizējot šādu pasākumu norisi Latvijā”.
Tomēr pie sadaļas “4.3.Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana” uzdevumiem un rezultātiem nav identificēti konkrēti instrumenti un resursi šī virziena īstenošanai attiecībā uz Latvijas komersantu un pētniecības iestāžu dalību NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas aktivitātes (ir iekļauts šobrīd attiecībā uz EDF: “Vidējā termiņā EDF projektu atbalstam tiks atvēlēti līdz 5 milj. EUR.”).

Papildus tam jāparedz arī citi atbalsta instrumenti industrijas un pētniecības iestāžū pārstāvju dalībai arī citos ES un NATO līmeņa konsultatīvajos formātos, kas ir pamats, lai nacionālā industrija varētu sniegt un īstenotu konkurētspējīgus projektus.
 

-

4.3.         Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana
Rīcības virziens 1: Aizsardzības nozares atbalsts pētniecībai
Valsts atbalsta programmas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jeb STEM (science, technology, engineering, and mathematics) zinātņu studijām, un speciālistu apmācība ir kritiska aizsardzības industrijas attīstībai. Aizsardzības industriju raksturo tehnoloģiski sarežģīti ražošanas procesi un risinājumu ieviešana, kuri prasa materiālu apstrādes zinātnēs apmācīti speciālisti, tāpēc Aizsardzības industrijas attīstības un inovāciju nodrošinājumam ir nepieciešami speciālisti ar izglītību STEM jomās.



DAIF Latvija piekrīt, ka šī joma ir kritiski svarīga, lai nodrošināto tehnoloģisko attīstību aizsardzības jomā (cilvēkresursu pieejamība), taču no esošā apraksta arī tālāk neizriet nekādas papildus iniciatīvas/aktivitātes STEM jomā, kas atsauktos uz minēto “Aizsardzības industrijas attīstības un inovāciju nodrošinājumam ir nepieciešami speciālisti ar izglītību STEM jomās”. Aicinām paredzēt “Uzdevumi un rezultāti” sadaļā atsevišķu punktu, piemēram, līdzīgi kā jau šobrīd tiek identificēta šāda aktivitāte  - 3.        Aizsardzības inovāciju pasākumi: Katru gadu īstenots vismaz viens aizsardzības inovāciju pasākums, paredzot katram 50 tūkst. EUR.
 

-

4.3.         Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana
Rīcības virziens 5: Divējāda lietojuma inovāciju prioritāte nacionālā līmenī
EM proaktīvi ir pārskatījusi pieejamo finansējumu, nodrošinot vairāk nekā 130 milj. EUR trīs atbalsta mehānismiem, kas fokusēti uz divējādas lietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādi:
            Atbalsta programma jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai: kopējais atbalstam pieejamais finansējuma apjoms ir 30 milj. EUR, kas būtiski sekmēs ne tikai Latvijas aizsardzības spējas, bet arī veicinās komersantu eksporta apjomu pieaugumu un iespēju attīstīt sadarbību, piemēram, ar Ukrainu. Atbalsta programmas ietvaros ir paredzēts iesaistīt arī AM divējāda lietojuma produktu vērtēšanai;
            papildus ir novirzīti 2 milj. EUR biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai . Šobrīd notiek uzņēmumu pieteikumu atlase un komisijas darbā ir iesaistīta arī AM duālas nozīme produktu vērtēšanai;
            produktivitātes aizdevumi inovācijām, kas paredz novirzīt 98 milj. EUR atbalstu arī inovatīvu, t.sk., duālas nozīmes, produktu attīstīšanai un mērogošanai. Arī šīs atbalsta programmas ietvaros ir paredzēts iesaistīt AM.
Visās trijās EM pārraudzītajās atbalsta programmās ir piesaistīts ES struktūrfondu finansējums, un tas nozīmē, ka atbalstu ietvaros iespējams sniegt vienīgi divējāda lietojuma inovāciju un tehnoloģiju attīstībai, bet militāras lietojuma (letālo) tehnoloģiju attīstība šo atbalsta mehānismu ietvaros nevar tikt atbalstīta.


Izvērtēt šī apraksta (teksta) nepieciešamību stratēģijā (īsināt), jo tas vairāk ietver informāciju par līdzšinējām organizētām (uzsāktām) atbalsta aktivitātēm (esošo situāciju – apraktstoši) vai skatīt kontekstā ar šīs sadaļas “Uzdevumi un rezultāti” daļu, ar kuru šī informācija dublējas.

-

4.3.         Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana
Rīcības virziens 4: Testēšanas un validācijas pakalpojuma izveide
Lai atbalstītu testēšanas pakalpojuma pieejamību, ar 2025. gada 1. septembri Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs (turpmāk – ATIC) tiks izdalīts kā atsevišķa AM padotības iestāde – nacionālais R&D kompetences centrs.

Aicinām papildināt/precizēt sadaļu par ATIC, salāgojot to arī ar citām stratēģijas sadaļām par iesaistīto nozares/iestāžu atbildības jomām un plānotām funkcijām, ņemot vērā to, ka ATIC tieši tiek pozicionēts kā nacionālais R&D kompetences centrs.
Papildus tam aicinām arī paredzēt, ka ATIC ir jāveido sadarbība ar esošām pētniecības iestādēm attiecībā uz to rīcībā esošām tehnoloģijām/nodrošinājumu, tādā veidā akumulējot katras puses iespējas kopējā sadarbībā, nevis dublējot kādas funkcijas.

-

4.3.         Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana
Rīcības virziens 3: Izpētes un attīstības pasūtījums NBS vajadzībām
Stratēģijas ieviešanas gaitā tiks īstenoti R&D pasūtījumi atbilstoši NBS vajadzībām, paredzot aizsardzības R&D projektu īstenošanai vismaz 20 milj. EUR


Aicinām precizēt par kādiem R&D pasūtījumiem šeit tiek domāts, jo nav iespējams viennozīmīgi noprast, kādi konkrēti mehānismi/atbalsta instrumenti tie ir domāti (arī tieši konkekstā ar šīs sadaļas uzdevumiem un rezultātiem – ja tie ir šie “9.Izpētes un attīstības pasūtījums:”, tad ir jāsalāgo informācija tekstā un uzdevumu/rezultātu sadaļā (finanšu un citi kvalitatīvi rādītāji, lai ir viennozīmīgi skaidrs).

-

4.2.         Aizsardzības industrijas integrācija NBS uzdevumu izpildē
•              Lai īstenotu iepriekš minētos rādītājus, sadarbībā ar EM nodrošināts atbalsts granta veidā vismaz 100 tūkst. EUR apmērā uz vienu kritiskās infrastruktūras uzņēmuma kandidātu tā darbības nepārtrauktības nodrošināšanai (plānu izstrāde, apmācības u.c.);


Aicinām precizēt sadaļas uzdevumu un rezultātu aprakstu, norādot, ka ir paredzēts atbalsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, ko īsteno DAIF Latvija (plānu izstrāde, apmācības u.c.), ņemot vērā, ka šādi aspekti ir svarīgi ne tikai kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, bet ikvienam industrijas dalībniekam, kas veic darbību drošības un/vai aizsardzības jomā (attiecībā gan uz militāriem, gan duāliem produktiem/pakalpojumiem).
Attiecībā uz stratēģisko partneru darbības nepārtrauktību ir svarīgi izprast, ka tos motivē ilgtermiņa līgums ar Aizsardzības nozari, nevis iespējamais atbalsts šāda plāna izstrādei, turklāt šādu plānu izstrādes izmaksas pirmšķietami  ir būtiski mazākas kā iekļautie 100 000 EUR. Būtiski, ka kopumā visai drošības un aizsardzības industrijai, neatkarīgi no stratēģiskā partnera vai kritiskās infrastruktūras objekta statusa esamības ir jānodrošina atbilstība vienotām prasībām.
Darbības nepārtrauktības nodrošināšanā varētu tikt izstrādāta atsevišķa atbalsta programma sadarbībā ar DAIF Latvija, kuras ietvaros tiktu izveidota ceļa karte/vadlīnijas dažādām nozarēm, nevis atsevišķu kritisko infrastruktūras uzņēmumu aktivitāšu ieviešana.
Papildus norādām, ka DAIF Latvija jau šobrīd nodrošina sadarbību ar industriju atbilstoši vairākām izstrādātām specifiskām vadlīnijām tādās jomā kā finanšu atbilstība, drošas piegādes ķēdes un ētikas kodekss.

-

4.2.         Aizsardzības industrijas integrācija NBS uzdevumu izpildē
Rīcības virziens 3: Atliktās piegādes
Saprotot, ka rezerves kapacitātes paredzēšana no uzņēmuma prasa papildus resursus, AM nodrošinās atbalsta mehānismus tās plānošanai un izveidei.

Lūgums precizēt/papildināt informatīvo ziņojumu, norādot kādi atbalsta mehānismi un ar kādiem resursiem ir plānoti katrā konkrētajā jomā.Būtiski arī, ka ir divi posmi - kad aizsardzības industrijas plāno/prognozē nepieciešamās rezerves un kad tās izveido/nodrošina/uztur.

-

4.2.         Aizsardzības industrijas integrācija NBS uzdevumu izpildē
Tā kā ar aizsardzību saistītiem uzņēmumiem ir svarīga loma valsts drošības būtisko interešu aizsardzībā, valstij ir jābūt ietekmes iespējām gadījumos, ja šajos uzņēmumos notiek to pamatdarbību ietekmējošas pārmaiņas, piemēram, īpašnieku maiņa, reorganizācijas, maksātnespējas process. Līdz ar to, ir svarīgi izšķirt dažādas uzņēmumu iesaistes formas aizsardzības nozarē, paredzot arī savstarpējo mijiedarbību.

Lūgums precizēt/papildināt ziņojuma sadaļu, jo no esošās redakcijas nav viennozīmīgi skaidrs, kas ir domāts ar “uzņēmumu iesaistes formas”.

-

4.2.         Aizsardzības industrijas integrācija NBS uzdevumu izpildē
Rīcības virziens 6: Industrijas specializācija
Tāpat, jomas, kurās aizsardzības industrija var sekmīgi attīstīties, ir uz datu apstrādi balstītas nozares kā kiberdrošība un IKT.


Lūgums papildināt informatīvo ziņojumu ar rīcībām, uzdevumiem un rezultātiem arī attiecibā uz kiberspējām un kosmosa spējām, kuri ir vieni no NATO galvenajiem pieciem spēju domēniem.
Šobrīd kiberspējas un kosmosa spējas ir tikai pastarpināti minēti atsevišķās ziņojuma sadaļās.

-

4.1.         Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze
Rīcības virziens 5: Nacionālie kompetences centri
Sadarbībai un industrijas iesaistei jābūt centralizētai un vienkāršotai, kas mazina birokrātisko slogu. Kā vadošā koordinatora loma ir nosakāma LIAA, kas ne tikai darbojas kā atslēgas punkts investīciju piesaistē, bet cita starpā arī palīdz uzņēmumiem apzināt iespējas iesaistīties aizsardzības nozarē un iegūt nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu eksportspēju un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
EM jau ilgstoši sadarbojas ar nozares uzņēmumu pārstāvošajā organizācijām, tai skaitā asociācijām un kompetences centriem. Lai palielinātu Latvijas aizsardzības industrijas spējas, nepieciešama kompetences centru pieredzes apvienošana ar asociāciju praksi, lai tiešā veidā atbalstītu aizsardzības iniciatīvas. Kompetences centriem ir galvenā loma specializētu zināšanu un pieredzes attīstīšanā Latvijā, kas aptver vairākas kritiskas jomas, piemēram, tehnoloģijas, materiālu zinātne, kiberdrošība un loģistika. Ciešāk integrējot šos centrus uz aizsardzību vērstās aktivitātēs, Latvija var veicināt inovācijas, kas tieši dod labumu aizsardzības nozarei. Aizsardzības nozare ir ļoti sarežģīta, un tai ir nepieciešama cieša sadarbība starp dažādām nozarēm. Stiprinot kompetences centru sadarbību ar nozares asociācijām, tostarp zinātniskajām un pētniecības iestādēm, privātā sektora uzņēmumiem un valsts aizsardzības iestādēm, Latvija liek stabilus pamatus ātrai zināšanu apmaiņai, kapacitātes celšanai un partneru identificēšanai. Apvienošanās un stratēģiskās alianses šajos tīklos vienkāršos saderīgu partneru atrašanas procesu ar aizsardzību saistītiem projektiem, nodrošinot, ka Latvija vajadzības gadījumā var ātri palielināt ražošanas jaudas, loģistiku un tehnoloģiju atbalstu.



Aicinām īsināt/precizēt sadaļu attiecībā uz nacionālajiem kompetences centriem, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka šajā sadaļā runa ir par konkrētu kompetenču centru atbalsta programmu, nevis par vispārējo “kompetenču centru sadarbību ar industriju un asociācijām”.

Taču būtiski, ka tieši drošības un aizsardzības jomas projektiem līdzšinējās Ekonomikas ministrijas atbildībā organizētās Kompetenču centru atbalsta programmās ir bijusi liegta iespēja pretendēt uz atbalsta finansējumu. Līdz ar to ir kritiski svarīgi stiprināt tieši drošības un aizsardzības kompetences centruko ir dibinājusi DAIF Latvija, kas būtu arī jāietver stratēģijā.

Aizsardzības industrija iepriekš no Ekonomikas ministrijas puses ir atbalstījusi tikai Latvijas Drošības un aizsardzības klastera un sadarbības tīkla projekta ietvaros, taču ir iztrūcis būtiskais atbalsts tieši kompetenču centra izveidei un aizsardzības jomas pētniecības un attīstības sekmēšanai.

Tas ir nepieciešams, ņemot vērā arī jau šobrīd iekļauto, ka “Aizsardzības nozare ir ļoti sarežģīta” un sekmīgas sadarbības veidošanai starp nozarēm ir nepieciešama kvalitatīva drošības un aizsardzības industriju pārstāvniecība un kompetence.
 

-

Sadaļa 4.1.           Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze
Vietējās industrijas iesaistei piegādes drošības prasības izpildei līgumos AM sadarbosies ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA) kā primāro kontaktpunktu
Vienlaikus industrijas iesaistei AM un LIAA nodrošina sadarbību ar nozares u.c. nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO).

Rīcības virziens 5: Nacionālie kompetences centri
Sadarbībai un industrijas iesaistei jābūt centralizētai un vienkāršotai, kas mazina birokrātisko slogu. Kā vadošā koordinatora loma ir nosakāma LIAA, kas ne tikai darbojas kā atslēgas punkts investīciju piesaistē, bet cita starpā arī palīdz uzņēmumiem apzināt iespējas iesaistīties aizsardzības nozarē un iegūt nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu eksportspēju un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā

Sadaļa 4.2.           Aizsardzības industrijas integrācija NBS uzdevumu izpildē
SIA Valsts aizsardzības korporācija (turpmāk – Korporācija) ir daļa no Latvijas aizsardzības industrijas ekosistēmas, un nākotnē tai jākļūst par stūrakmeni aizsardzības industrijas attīstībai Latvijā, kalpojot kā tiltam sadarbībai ar vietējo aizsardzības industriju.


Aicinām precizēt informatīvo ziņojumu, skaidri un nepārprotami norādot, ka Aizsardzības ministrija (AM) ir atbildīga par visu aizsardzības nozares ekosistēmas darbību, sadarbojoties ar visām ietekmes pusēm atbilstoši to kompetencēm, izvirzītajām drošības prasībām un konkrētām vajadzībām, tai skaitā arī tieši nediskriminējot un iesaistot visas AM padotības iestādes.

ES un NATO dalībvalstu praksē šādas sadarbības un industrijas koordinējošās funkcijas un uzdevumus veic lielākās nacionālās aizsardzības industrijas organizācijas.

Papildus aicinām ņemt vērā, ka
- atbilstoši starptautiskai praksei arvien vairāk tehnoloģiju un produktu nāk no privātā sektora un valsts iejaukšanās konkurencē ir rūpīgi jāizvērtē, t.sk., prioritizējot resursu novirzīšanu NBS vajadzību realizācijai;
- ir svarīgi konkrēti definēt funkcijas un uzdevumus, atbilstoši iepriekšminēto valsts ieztāžu/organizāciju pamatdarbībai, nedublējot to, kas jau šobrīd tiek veikts no aizsardzības industriju lielākās pārstāvošās organizācijas DAIF Latvija puses.
DAIF Latvija jau šobrīd sekmīgi īsteno konkrētas rīcības attiecībā uz industrijas sadarbību ar aizsardzības nozari.
To pamato tas, ka DAIF Latvija ir lielākā drošības un aizsardzības industriju un pētniecību pārstāvošā organizācija nacionālā un starptautiskā līmenī. DAIF Latvija apvieno uzņēmums, izglītības un pētniecības iestādes, kā arī asociētos biedrus - ievērojamus ārvalstu militāros ražotājus. DAIF Latvija nacionālā līmenī aktīvi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LR Saeimu.

Latvijas aizsardzības industrija ir ieguvusi starptautisku atzinību pateicoties DAIF Latvija un AM ilgstošai sadarbībai, tai skaitā, īstenojot 2016.gada Informatīvo ziņojumu.

 

-

Sadaļa 4.1.           Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze
Lielie un/ vai vidējie uzņēmumi var darboties par klāsteru formējošo elementu, ap kuru pulcēt vietējās industrijas kompānijas.


Jau šobrīd ES līmenī tiek piemērota prakse, kas arī tiek īstenota Latvijas līmenī, gan uzņēmējdarbības atbalsta programmās un aktivitātēs uzņēmumi netiek diskriminēti pēc to lieluma, turklāt vēl īpašu uzmanību pievēršot maziem uzņēmumiem (pat nosakot noteiktu % no spēju projekta apjoma novirzīt tieši MVU sektoram īstenošanai).
Lūgums izvērtēt un/vai precizēt, paredzot, ka arī mazie uzņēmumi var būt kā klasteru formējošais elements, ņemot vērā, ka vairāki mazie uzņēmumi var apvienot savas spējas un līdz ar to nodrošināt ievērojamo spēju piedāvājumu (tieši arī ES un/vai NATO līmeņa projektos).
Turklāt arī tieši mazie uzņēmumi ir tie, kas jau šobrīd sadarbojas un sadarbosies arī pētniecības jomā sadarbībā ar zinātnes institūcijām, kā arī uzrāda teicamus rezultātus gan iesaistoties EDF projektu konsorcijos, gan Ukrainas atbalsta iniciatīvās.

-

Sadaļa 4.1.           Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze / Ņemot vērā, ka vietējā aizsardzības industrija vēl joprojām ir attīstības procesā ar ierobežotām militārās ražošanas spējām, valsts līmenī ir jāveicina šādu spēju attīstība.
Lūgums precizēt tekstu:
 

Ņemot vērā, ka vietējā aizsardzības industrija atrodas pastāvīgā attīstības procesā ar ierobežotiem resursiem, valsts līmenī ir jāveicina aizsardzības industrijas attīstība.

3.            Stratēģijas mērķi
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas virsmērķis ir reaģētspējīga, konkurētspējīga, inovētspējīga un noturīga aizsardzības industrija , kas stiprina NBS noteikto miera, krīzes un kara laika uzdevumu izpildi un minimizē NBS militāro piegāžu drošības riskus.

Lūdzam precizēt virsmērķi, ietverot arī to, ka aizsardzības industrijai ir arī proaktīva – tas ir, nodrošinot atbilstošu rīcību (spēju) arī proaktīvi (prognozējot nākotnes problēmas, vajadzības vai izmaiņas), ne tikai jau reaģējot jau uz notikušo.
Tāpat būtiska ir industrijas spēja sadarboties, kā arī precizēt attiecībā uz industrijas spēju nodrošināt ne tikai NBS, bet arī ES un NATO vajadzības.

Stratēģijas mērķi
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas virsmērķis ir proaktīva, reaģētspējīga, konkurētspējīga, inovētspējīga, sadarbspējīga un noturīga aizsardzības industrija , kas prioritāri stiprina NBS miera, krīzes un kara laika uzdevumu izpildi un minimizē NBS militāro piegāžu drošības riskus.

3.            Stratēģijas mērķi
Lai nodrošinātu virzību uz stratēģijas virsmērķa sasniegšanu, tiek definēti šādi kvantitatīvie vidējā un ilgtermiņa mērķi un sasniedzamie rezultāti:

Aicinām izvērtēt iespēju precizēt sasniedzamos rezultātus šajā sadaļā vai kādā no apakšsadaļu “Uzdevumu un rezultātu” aprakstā, iekļaujot arī tādus aspektus kā, piemēram,
- Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumu dalība starptautisko konsorciju projektos (sadarbības projektu skaits un eksporta apjoms milj. EUR, tai skaitā % pret piešķirto finansējumu EDF ietvaros no budžeta)
- Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumu veiktie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (milj. EUR) un īstenotās sadarbības/projekti ar pētniecības iestādēm (sadarbības projektu skaits) .
Šobrīd 3.sadaļā minētie sasniedzamie rezultāti īpaši punktā “Palielināt aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzēto finansējumu” ir finansiāli (resursu izlietojums), bet neapliecina reālu rezultātu iespējamu sasniegšanu (piemēram, par konkrēto finansējumu izstrādātie produkti/tehnoloģijas, piesaistītas papildus pētniecības un attīstības finansējums u.c.).

-

Ievads
Stratēģijas īstenošanā būtiska būs sadarbība un savstarpējā koordinācija valsts, privāto un ārvalstu investīciju nodrošināšanā industrijas kapacitātes stiprināšanai, kā arī militāra un divējāda lietojuma inovāciju un tehnoloģiju attīstībai.


Lūdzam redakcionāli precizēt, jo šāda sadarbība pastāv jau šobrīd.
 

Stratēģijas īstenošanā būtiska ir sadarbība un savstarpējā koordinācija valsts, privāto un ārvalstu investīciju nodrošināšanā industrijas kapacitātes stiprināšanai, kā arī militāra un divējāda lietojuma inovāciju un tehnoloģiju attīstībai

Ievads/4.lpp.
Neraugoties uz Stratēģijas pārresoru raksturu, tās ieviešana primāri tiks orientēta uz aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstību, lai nodrošinātu NBS militārās vajadzības


Lai gan atsevišķās informatīvā ziņojuma sadaļās tiek minēta aizsardzības industrijas attīstības saistībā ar Eiropas Savienības un NATO attīstības spēju projektiem, lūgums precizēt/papildināt šo sadaļu/tekstu redakcionāli un attiecīgi arī citas sadaļas (pēc nepieciešamības, piemēram, 3.sadaļu), lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka šī stratēģijā attiecas uz Latvijas aizsardzības industrijas attīstību:
- gan īstenojot lokālā mērogā NBS spēju un uzņemošās valsts pienākumu nodrošinājumu,
- gan starptautiski ES un NATO spēju nodrošinājumu.
Attiecīgi, papildinājums nepieciešamas, lai mazinātu interpretācijas riskus un būtu viennozīmīgi skaidrs.
Piemēram, lai gan sākotnēji ievadā stratēģijas ieviešana attiecībā uz NBS spēju nodrošinājumu tiek paredzēta kā prioritāra (tas ir, pirmšķietami neizslēdzot starptutiskās sadarbības attīstību ES un NATO līmenī), tālāk 3.sadaļā “Stratēģijas mērķi” ir minēts pamatā tikai par NBS Vajadzībām: Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas virsmērķis ir reaģētspējīga, konkurētspējīga, inovētspējīga un noturīga aizsardzības industrija[1], kas stiprina NBS noteikto miera, krīzes un kara laika uzdevumu izpildi un minimizē NBS militāro piegāžu drošības riskus.

 

-

Ievads/4.lpp.
Stratēģijas ieviešanas rezultātā tiks īstenota Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai[1] noteikto uzdevumu izpilde, vienlaikus nodrošinot sasaisti ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam un 2024. gadā apstiprināto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju[2].

Aicinām precizēt informatīvo ziņojumu, paredzot, ka tiks nodrošināta sasaiste stratēģijas ieviešanā ne tikai ar aktuālo Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam redakciju, bet arī tās izvērtēšanas ziņojumiem un veiktajiem precizējumiem, kuri ir nepieciešami, jo, piemēram, Informatīvajā ziņojumā par “
Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu” ir ietverts secinājumu daļā tieši apraksts attiecībā uz aizsardzības industrijas attīstības jomu. Taču būtiski, lai šo secinājumu rezultātā arī tiktu vajadzības gadījumā precizētas pamatnostādnes un ietvertas papildus aktivitātes, tas ir, secinājumu rezultātā tiktu arī ieviesti nepieciešami risinājumi. Šobrīd pamatnostādņu projekts ietver minimālu informāciju par aktivitātēm, kas svarīgas aizsardzības industrijas jomai, taču ietveršana ir būtisks nosacījums arī tālākai atbalsta aktivitāšu īstenošanai ar ES finanšu instrumentiem.
 

Stratēģijas ieviešanas rezultātā tiks īstenota Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai[1] noteikto uzdevumu izpilde, vienlaikus nodrošinot sasaisti ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, tās ieviešanas izvērtējumu un 2024. gadā apstiprināto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju[2].

 

2.            Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības prioritātes
f)             Uzturēšana – visa veida NBS kaujas spēju stiprināšanai paredzēto materiāltehnisko līdzekļu remonts, modificēšana, integrācija un modernizācija.

Lūgums precizēt informatīvo ziņojumu, sadaļā “2. Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes attīstības prioritātes”  papildus precizējot skaidrojumu attiecībā uz nepieciešamību šajās prioritātēs arī iekļaut sistēmu un tehnoloģiju (IKT) integrāciju, kas ir kritiski pie apstākļiem, kadi ir dažādas savstarpēji nesavietojamas tehnoloģijas un sistēmas.Būtībā arī uzturēšana attiecas uz visām šobrīd informatīvajā ziņojumām minētajām jomām a)-e).
 

Uzturēšana – visa veida NBS kaujas spēju stiprināšanai paredzēto materiāltehnisko līdzekļu, tehnoloģiju un sistēmu remonts, modificēšana, integrācija un modernizācija.
 

Rīcības virziens 1: Aizsardzības nozares atbalsts pētniecībai
Lai mērķtiecīgi stiprinātu pētnieciskās bāzes pielietojamību aizsardzības nozares vajadzībām, tiks attīstīta sadarbība ar zinātnes un pētniecības sektoru – gan ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP), gan četrām Latvijas zinātnes universitātēm[1].

Lūgums precizēt informatīvo ziņojumu, paredzot, ka sadarbība tiks īstenota ne tikai ar šobrīd ziņojuma projektā paredzētajām 4 universitātēm, bet arī citām augstskolām un pētniecības iestādēm (lūgums precizēt visās attiecīgajās informatīvā ziņojuma sadaļās). Iespējams, normas var tikt precizētas definējot tās kā Zinātniskās institūcijas – saskaņā ar regulējumu, tās ir  zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. 
Papildus tam norādām, ka pētniecības atbalsta programmas ir jāparedz arī atbalsts pētniecības jomā ne tikai pētniecības iestādēm, bet arī uzņēmumiem pašiem, jo ir tādas tehnoloģiju jomas, kurās pētniecības iestādēm nav izteiktas kompetences, savukārt industrijas uzņēmumos tādas ir.
 

Rīcības virziens 1: Aizsardzības nozares atbalsts pētniecībai Lai mērķtiecīgi stiprinātu pētnieciskās bāzes pielietojamību aizsardzības nozares vajadzībām, tiks attīstīta sadarbība ar zinātnes un pētniecības sektoru – gan ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP), gan Latvijas augstskolām, gan pētniecības iestādēm.