Atzinums

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta teksta pirmšķietami šobrīd neizriet, ja finansiālo ieguldījumu neveic (t.i., nevienā no trim minētajā likumā paredzētajiem veidiem) vai veic nepilnīgi, tiek aprēķinātas un piedzītas iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā. Vienīgi likumprojekta anotācijā norādīts, "ja finansiālie ieguldījumi būs mazāki, nekā šajā likumprojektā noteikts, Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome aprēķinās Nacionālā kino centra budžetā veicamās iemaksas apmēru un pieņems lēmumu par iemaksas veikšanu. Savukārt gadījumā, ja atbilstoši Nacionālā kino centra, kas kontrolē iemaksu veikšanu, sniegtajai informācijai pakalpojumu sniedzējs nebūs izpildījis noteikto pienākumu, padome vērsīsies pret pakalpojumu sniedzēju normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā". Tomēr norādām, ja likumprojekts attiecīgu regulējumu neparedz, tad likumprojekta anotācijā aprakstītā kārtība nebūs piemērojama, tādēļ lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar attiecīgu regulējumu gadījumiem, ja finansiālais ieguldījums netiek veikts vai netiek veikts pilnā apmērā.

-

Saistībā ar to, ka likumprojekts paredz noteikt, ka 23. panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā šā panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā 3,5 procentu apmērā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, kā 3,5 procentu apjoms tiks noteikts 23. panta 5.⁴ daļas pirmajā un otrajā punktā noteiktajos gadījumos, proti, 3,5 procentu apmērs no ar tiešu ieguldījumu Latvijā latviešu valodā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā un 3,5 procentu apmērs iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem latviešu valodā.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta anotācijā skaidrot, kā likumprojektā ir nodrošināta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (turpmāk - Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) 13. panta 3. punkta otrajam teikumam, kas paredz, “ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, nosaka šādu finansiālu iemaksu, tā ņem vērā jebkādas finansiālās iemaksas, ko nosaka mērķauditorijas dalībvalstis” (aicinām sk. arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīvas (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu, preambulas 37. un 39. apsvērumu). 

-

Likumprojekta 1. pantā norādīts uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt, vai ar minēto pantu tiek nodrošināta pilnīga un korekta ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (konsolidētā versija) 13. panta 2. punkta pārņemšana, ņemot vērā, ka tajā tiek norādīts uz “mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir to teritorijās, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās dalībvalstīs”. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. pantā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz noteikt “kārtību, kādā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā, deklarē Latvijā gūtos audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumus iepriekšējā pārskata gadā un atskaitās par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietverto pilnvarojumu.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kā izpaužas norma, kas paredz finansiālo ieguldījumu attiecināt trīs pārskata gadu periodā. Tostarp no anotācijas un likumprojekta neizriet, vai, piemēram, ieguldījumu, kas pārsniedz likumprojektā paredzēto minimumu, var veikt par (ieskaitīt) citu pārskata gadu v.tml.

-

Lūdzam precizēt norādi "nākamo pilno kalendāro gadu tam sekojošajā nākamajā kalendārajā gadā", atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām precīzi norādot, par kāda laika periodu no 2025. gada 1. septembra un kādā termiņā sniedzama atskaite. Norādām, ka šobrīd sanāk, ka pirmā atskaite jāsniedz par divos kalendārajos gados (nevis iepriekšējā pārskata gadā) veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem.

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt vārdus  "vai vismaz 300 000 euro gadā" vai skaidrot attiecīgā regulējuma atbilstību  Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (konsolidētā versija) 13. panta 3. punkta pirmajā teikumā noteiktajam, kas paredz, ka finansiālo iemaksu pamatā ir tikai ieņēmumi, kas gūti mērķauditorijas dalībvalstīs (proti, no likumprojekta un tā anotācijas neizriet šāda minimālā apmēra iemaksas sasaiste ar elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attiecīgo ieņēmumu apmēru).

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ja atbilstoši Nacionālā kino centra, kas kontrolē iemaksu veikšanu, sniegtajai informācijai pakalpojumu sniedzējs nebūs izpildījis noteikto pienākumu, Padome vērsīsies pret pakalpojumu sniedzēju normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā. Skaidrības labad, lūdzam anotāciju papildināt ar paplašinātu informāciju, kas saprotams ar tekstu: "Padome vērsīsies pret pakalpojumu sniedzēju normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā", kā arī skaidrot, kā šis process tiks organizēts un vests.

-

Norādām, ka no likumprojekta nav viennozīmīgi saprotams, vai regulējums attieksies tikai uz Latvijā un Eiropas Savienībā reģistrētiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem vai tomēr globāli. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka regulējums attieksies globāli uz visiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, attiecīgi uz jebkuru pasaulē, t.i. arī ārpus Eiropas Savienības reģistrētu elektronisko plašsaziņas līdzekli, taču citviet likumprojektā norādīts uz Latvijas un Eiropas Savienībā reģistrētiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, nodrošinot skaidras normas.
Gadījumā, ja likumprojekts regulēs tikai Latvijā reģistrētos un Eiropas Savienībā reģistrētos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, un pienākums neattieksies uz ārpus Eiropas Savienībā reģistrētiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, lūdzam sniegt likumprojekta anotācijā atbilstošu pamatojumu.
 

-

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23. panta 5.⁶ daļā noteikts, ka šā panta 5.⁴ daļā minētais ikgadējais finansiālais ieguldījums attiecināms trīs pārskata gadu periodā, ņemot vērā šā panta 5.⁵ daļā noteikto. Uzskatām, ka anotācijā iztrūkst normas nepieciešamības skaidrojums, vien norādīts, ka termiņš noteikts, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus un audiovizuālo darbu izveides specifiku un jaunrades ciklu. Ņemot vērā, ka veiktie ieguldījumi un ieņēmumi tiks pārbaudīti, uzsveram, ka ir būtiski nodrošināt tiesisko skaidrību, papildinot anotāciju ar detalizētu un skaidrāku normas nepieciešamības izklāstu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23. panta 5.⁵ daļā noteiktais 3,5 % finansiālais ieguldījums nav pietiekami paskaidrots. Proti, anotācijā vien norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs šis ieguldījuma apmērs svārstās no 2 % līdz 25 %, ar vidējo rādītāju ap 5 %. Tāpat norādīts, ka, izvērtējot tirgus situāciju Latvijā, ir secināts, ka šobrīd Latvijā reģistrēto audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju veiktie ieguldījumi Latvijas audiovizuālā satura veidošanā ir vērtējami kā adekvāti Latvijas kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, ņemot vērā līdzšinējo ieguldījumu proporciju pret ieņēmumiem no pakalpojumu sniegšanas, noteikts, ka optimālais finansiālā ieguldījuma apmērs Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanai nosakāms 3,5% apmērā no ieņēmumiem, ko pakalpojumu sniedzējs Latvijā guvis no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par to, kā ieguldījums 3,5% apmērā no ieņēmumiem visos gadījumos būtu uzskatāms par adekvātu Latvijas kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai (no kādiem datiem šīs aprēķins cēlies un kā dabā 3.5% ieguldījums palīdzēs sasniegt mērķus un kādus mērķus).

-