Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai projektu (turpmāk – valdības rīcības plāns), atzinīgi vērtē valdības apņemšanos stiprināt Latvijas konkurētspēju, veicināt ekonomikas izaugsmi un paaugstināt publiskās pārvaldes efektivitāti.
Tomēr LDDK vērš uzmanību uz Latvijas tautsaimniecībai aktuāliem un stratēģiski nozīmīgiem jautājumiem, kuru risināšana ir būtiska gan valdības rīcības plāna sekmīgai īstenošanai tuvākajā laikā, gan valsts ilgtermiņa konkurētspējas, investīciju piesaistes un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai.
Publisko izdevumu un nodarbināto skaita samazināšana.
Latvijas fiskālā telpa turpmākajos gados būs būtiski ierobežota, vienlaikus pieaugot valsts drošības, demogrāfijas, veselības aprūpes un citu prioritāro jomu finansēšanas vajadzībām. Pašreizējā pieeja valsts budžeta sagatavošanai, koncentrējoties galvenokārt uz papildu finansējuma piesaisti, neveicina pietiekamu publisko izdevumu efektivitātes izvērtēšanu un resursu pārdali atbilstoši valsts stratēģiskajām prioritātēm. Valsts budžeta 2026. gadam sagatavošanas procesā netika nodrošināta pietiekami ambicioza publisko izdevumu pārskatīšana un samazināšana, jo, neraugoties uz LDDK aicinājumu samazināt izdevumus vismaz par 850 milj. euro un sniegtajiem konkrētajiem priekšlikumiem par efektivitātes paaugstināšanu, tostarp ieviešot Valsts kontroles rekomendācijas un samazinot nelietderīgus izdevumus, faktiskie ietaupījumi bija būtiski mazāki, savukārt sociālo partneru priekšlikumi pēc būtības netika ņemti vērā. LDDK aicina nekavējoties uzsākt valsts budžeta 2027. gadam sagatavošanas procesu, paredzot visaptverošu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu un būtisku mazāk prioritāro un neefektīvo izdevumu samazināšanu. Nepieciešams izveidot skaidru valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas koordinācijas un pārvaldības mehānismu, nosakot politisko atbildību par procesa rezultātiem, vienotu metodoloģiju, skaidru lēmumu pieņemšanas kārtību un saistošus termiņus visām institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu publisko finanšu pārvaldību un ilgtspējīgu fiskālo politiku.
Koordinēta un mērķtiecīga pieejamo finanšu līdzekļu izmantošana
LDDK pozitīvi vērtē, ka valdības rīcības plānā kā prioritāte ir izcelta Latvijas interešu pārstāvība sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, kā arī jaunā plānošanas perioda investīciju un atbalsta instrumentu koncepta sagatavošana. Vienlaikus LDDK uzsver, ka ar šo darbu nepieciešams virzīties ievērojami straujāk. Īpaši svarīgi ir savlaicīgi turpināt darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam un Nacionālā attīstības plāna 2028.–2034. gadam izstrādes, jo tieši šiem plānošanas dokumentiem jānosaka valsts attīstības prioritātes un jākalpo par pamatu investīciju (t.sk. ES fondu investīciju) plānošanai. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka nostiprināts partnerības princips un paredzēta sociālo partneru iesaiste plānošanas procesā.
Vienlaikus ietvertie pasākumi liecina, ka investīciju plānošanas koordinācija valsts pārvaldē joprojām ir nepietiekama. Tajā jau šobrīd saskatāmas pretrunas starp atsevišķu ministriju, īpaši Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas, plānotajām rīcībām attiecībā uz 2028.–2034. gada investīciju plānošanu. Pieejamie ES līdzekļi jāiegulda produktivitātes, konkurētspējas un tautsaimniecības attīstības veicināšanā. Latvijai šis var būt viens no pēdējiem plānošanas periodiem, kurā tā saņem tik apjomīgu kohēzijas politikas atbalstu, tādēļ šī iespēja jāizmanto, lai paātrinātu ekonomikas konverģenci ar attīstītākajām ES dalībvalstīm. Veiksmīga izaugsme nozīmēs, ka nākotnē Latvija pakāpeniski var kļūt par neto maksātāju ES budžetā, tādēļ šodienas investīcijām jārada ilgtermiņa pamats valsts konkurētspējai.
Birokrātijas mazināšana
Birokrātijas mazināšana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai, investīciju piesaistei un publiskās pārvaldes efektivitātes uzlabošanai. Līdzšinējās iniciatīvas lielākoties īstenotas atsevišķu nozaru vai institūciju līmenī, taču nav nodrošinājušas sistemātisku administratīvā sloga samazinājumu visā valsts pārvaldē. Uzņēmēji un iedzīvotāji joprojām saskaras ar pārmērīgām administratīvajām prasībām, dublējošu informācijas pieprasīšanu, nesamērīgām procedūrām un atšķirīgu normatīvo aktu interpretāciju dažādās iestādēs. Lai birokrātijas mazināšana sniegtu reālu rezultātu, tai jākļūst par horizontālu valsts pārvaldes prioritāti, kas vienlīdz saistoša visām ministrijām, valsts iestādēm un pašvaldībām, sistemātiski izvērtējot katras prasības nepieciešamību un samērīgumu.
LDDK aicina valdību noteikt birokrātijas mazināšanu par horizontālu valdības prioritāti, paredzot pienākumu visām ministrijām, valsts institūcijām un pašvaldībām sistemātiski pārskatīt savā kompetencē esošos normatīvos aktus, administratīvās procedūras un pakalpojumus, identificējot un novēršot nepamatotas administratīvās prasības. Īpaša uzmanība pievēršama uzņēmējiem noteikto pienākumu un veicamo administratīvo darbību samazināšanai, atsakoties no dublējošām prasībām, liekas datu iesniegšanas, pārmērīgas atskaišu sniegšanas un citām procedūrām, kuras nerada samērīgu pievienoto vērtību publiskajām interesēm. Vienlaikus nepieciešams ieviest principu, ka valsts iestādes savstarpēji apmainās ar to rīcībā esošajiem datiem un nepieprasa uzņēmējiem atkārtoti iesniegt informāciju, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.
Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšana nacionālajā tiesību sistēmā
LDDK uzsver, ka valdības rīcības plānā ir jāparedz skaidrs princips, ka Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšana Latvijas tiesību sistēmā tiek īstenota, primāri ievērojot Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas, uzņēmējdarbības attīstības un fiskālās ilgtspējas intereses. Nacionālā regulējuma izstrādē ir jāizvairās no Eiropas Savienības tiesību aktos neparedzētu papildu prasību (gold-plating), administratīvā sloga palielināšanas un dublējošu pienākumu noteikšanas uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot samērīgu, prognozējamu un konkurētspēju veicinošu tiesisko regulējumu.
Platformu darba direktīva
Valdības rīcības plānā būtu jāparedz skaidrs uzdevums nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/2831 par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā pārņemšana tiek īstenota, prioritāri ievērojot Latvijas tautsaimniecības, uzņēmējdarbības konkurētspējas un fiskālās ilgtspējas intereses. Direktīvas pārņemšanai jānotiek samērīgi un tikai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā minimālajā apjomā, nepieļaujot direktīvā neparedzētu papildu prasību (gold-plating) ieviešanu, datu sniegšanas pienākumu dublēšanos vai citu administratīvo pienākumu noteikšanu, kas palielina uzņēmumu atbilstības izmaksas. Regulējumam jāveicina tiesiskā skaidrība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, nepieļaujot negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, nodokļu ieņēmumiem un valsts budžeta ilgtspēju.
Darba samaksas pārredzamības direktīva
Valdības rīcības plānā ir jāparedz aktīva Latvijas interešu pārstāvība Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/970 par darba samaksas pārredzamību, aicinot Eiropas Komisiju pārskatīt direktīvu, tās prasības un ieviešanas termiņu, kā arī izstrādāt vienotas piemērošanas vadlīnijas un sniegt skaidras atbildes uz dalībvalstu un sociālo partneru identificētajiem interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka direktīva tika pieņemta citos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos, savukārt šobrīd Eiropas Savienības prioritāte ir konkurētspējas stiprināšana, regulatīvā sloga mazināšana un uzņēmējdarbības vides vienkāršošana. Secīgi Latvijai jāiestājas par samērīgu un praktiski īstenojamu regulējumu, kas nepārsniedz direktīvā noteiktās prasības, nerada darba devējiem nesamērīgu administratīvo slogu un saglabā Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropas un globālajā tirgū.
Cilvēkkapitāla politika
LDDK uzsver, ka viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības un konkurētspējas izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, tādēļ nepieciešama koordinēta, uz ilgtermiņa mērķiem balstīta cilvēkkapitāla politika. Lai gan Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrāde tika uzsākta jau 2023. gadā, tā līdz šim nav apstiprināta, tādējādi kavējot vienotas valsts politikas īstenošanu cilvēkkapitāla attīstības jomā.
LDDK aicina valdības rīcības plānā paredzēt Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādi un apstiprināšanu kā vienu no prioritārajiem uzdevumiem. Stratēģijā ir jānosaka skaidri tautsaimniecības un nodarbinātības mērķi, kā arī koordinēti risinājumi darbaspēka pieejamības nodrošināšanai, zināšanu un prasmju attīstībai, pieaugušo izglītībai, talantu piesaistei un imigrācijas politikai. Stratēģijas apstiprināšana ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai cilvēkkapitāla attīstībai, produktivitātes pieaugumam un Latvijas konkurētspējas stiprināšanai.
Imigrācijas politika
LDDK uzskata, ka valdības rīcības plānā nepieciešams paredzēt vienotas, koordinētas un uz tautsaimniecības attīstības vajadzībām balstītas imigrācijas politikas izstrādi. Ņemot vērā darbaspēka pieejamības izaicinājumus un demogrāfiskās tendences, imigrācijas politikai jābūt cieši sasaistītai ar cilvēkkapitāla attīstības, nodarbinātības, izglītības un ekonomikas attīstības mērķiem, nodrošinot prognozējamu un konkurētspējīgu regulējumu kvalificēta darbaspēka piesaistei.
LDDK neatbalsta līdzšinējo pieeju, kurā imigrācijas regulējums tiek pilnveidots fragmentāri, regulāri izdarot atsevišķus grozījumus dažādos normatīvajos aktos, neveicot sistēmisku izvērtējumu par to kopējo ietekmi uz tautsaimniecību, darba tirgu un valsts konkurētspēju. Valdības rīcības plānā būtu jāparedz uzdevums izstrādāt vienotu imigrācijas politikas ietvaru un veikt visaptverošu spēkā esošā regulējuma pārskatīšanu, nodrošinot vienkāršu, prognozējamu un efektīvu imigrācijas sistēmu, kas vienlaikus aizsargā valsts drošības intereses un sekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēja
Energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana ir būtisks priekšnoteikums Latvijas rūpniecības attīstībai, eksporta izaugsmei un investīciju piesaistei. Ņemot vērā augstās un svārstīgās elektroenerģijas izmaksas Baltijas reģionā, nepieciešams rast ilgtermiņa risinājumus energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, pārejot no īstermiņa krīzes atbalsta uz prognozējamu un strukturētu atbalsta sistēmu.
LDDK aicina valdību savlaicīgi izmantot Eiropas Savienības piedāvātās iespējas, izstrādājot valsts atbalsta mehānismus un veidojot ilgtermiņa politiku, kas sekmē elektroenerģijas cenu stabilitāti, ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumu attīstību un konkurētspējīgas enerģijas izmaksas rūpniecībai. Šāda pieeja ir būtiska, lai saglabātu un attīstītu Latvijas rūpniecisko kapacitāti, palielinātu eksporta potenciālu un stiprinātu valsts ekonomikas konkurētspēju.
Zemes izmantošanas politika
Zemes resursi ir viens no Latvijas stratēģiskajiem attīstības resursiem, tādēļ zemes izmantošanas jautājumi nevar tikt risināti fragmentāri atsevišķu nozaru vai institūciju ietvaros. Pieaugošā konkurence par zemes resursiem starp atjaunojamās enerģijas projektiem, rūpniecības attīstību, loģistiku, transporta infrastruktūru, mājokļu būvniecību, lauksaimniecību, dabas aizsardzību un valsts drošības vajadzībām prasa vienotu valsts redzējumu un skaidri definētas ilgtermiņa prioritātes. Vienotas zemes izmantošanas politikas neesamība rada administratīvus šķēršļus, tiesisko nenoteiktību un konfliktus starp dažādām publiskajām un privātajām interesēm, kavējot investīciju projektu īstenošanu un mazinot Latvijas konkurētspēju.
LDDK aicina valdības rīcības plānā paredzēt uzdevumu izstrādāt vienotu Latvijas zemes izmantošanas politiku, nosakot skaidrus principus zemes resursu ilgtspējīgai, ekonomiski efektīvai un valsts attīstības interesēm atbilstošai izmantošanai. Politikai jānodrošina koordinēta pieeja starp dažādām nozarēm un institūcijām, līdzsvarojot tautsaimniecības attīstības, enerģētikas, rūpniecības, pārtikas drošības, infrastruktūras, mājokļu attīstības, vides aizsardzības un valsts drošības intereses. Vienlaikus nepieciešams noteikt skaidru institucionālo atbildību par politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī izveidot efektīvu starpnozaru koordinācijas mehānismu, kas nodrošinātu prognozējamu investīciju vidi un sekmētu ilgtspējīgu Latvijas teritorijas attīstību.
Izglītība
LDDK aicina valdību izglītības politikā prioritāri koncentrēties uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu, īpašu uzmanību pievēršot STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) zināšanu un prasmju attīstībai, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un produktivitātes priekšnoteikumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai STEM izglītībai visā Latvijā un sekmētu jauniešu sagatavotību darba tirgus vajadzībām, LDDK aicina 2026./2027. mācību gadā ieviest centralizētu dabaszinību eksāmenu pamatskolas noslēgumā atbilstoši 2018. gadā īstenotajai izglītības satura reformai. Šāda prasība bija paredzēta jau 2018. gadā, ieviešot jauno vispārējās izglītības standartu, taču līdz šim nav īstenota.
Vienlaikus LDDK uzsver, ka kvalitatīva programmas "Programma skolā" reformas īstenošana ir viens no valdības prioritārajiem uzdevumiem pirms 2026./2027. mācību gada sākuma. Papildus nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai būtiski ir ieviest skaidrus un izmērāmus izglītības kvalitātes kritērijus, kas ļautu objektīvi izvērtēt vispārējās izglītības pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu, ka neatkarīgi no skolas atrašanās vietas ikvienam skolēnam tiek garantēta vienlīdz kvalitatīva izglītība, efektīvi izmantojot publiskos finanšu līdzekļus.

 

-