Projekta ID
23-TA-1451Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
29.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
1. Iebilstam pret valstspilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos un valstspilsētu pašvaldību izmantotajos transportlīdzekļos jāsasniedz mērķis – vismaz 50 procenti ir atjaunīgā enerģija.
Ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva "(ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu prasības", kur ir noteikts sasniedzamais mērķis Eiropas Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij noteikti mērķrādītāji, iepērkot "tīru" un energoefektīvu autotransportu. Tie ne tuvu nav tādi kā tiek piedāvāts noteikt likumprojektā.
Ventspils valstspilsētā izmantotie mazie autobusi – 16vietīgie ir M2 kategorija, kas nav jāiepērk vairāk kā 22% līdz pat 2030. gadam! Lielie – M3 ir mazāk kā 10% no kopējā pārvadājuma apjomā iesaistītajiem transportlīdzekļiem.
Līdz ar to prasīt visos pilsētas sabiedriskajos transportlīdzekļos nodrošināt 50% atjaunīgās enerģijas ir pārspīlējums neņemot vērā faktisko situāciju valstspilsētās.
2. Priekšlikums ir likuma prasības sadalīt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā noteiktajam.
Lūdzam precizēt jēdzienu "transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā vismaz 50 procenti ir atjaunīgā enerģija". Kā tiek aprēķināts šis procents?
Vai jāuzskaita fosilā energonesēja un atjaunīgā energonesēja transportlīdzekļu nobrauktie kilometri? Vai jāuzskaita visi patērētie energonesēji un jāizsaka vienādās vienībās (piemēram kW/h) un tad jāveic procentu aprēķins?
3. Lūdzam precizēt likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 6. panta pirmās daļas 1.punktu, skaidrojot, vai šī prasība ir attiecināma uz valstspilsētu pašvaldību uzņēmumu valdījumā esošo sabiedrisko transportlīdzekļu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vai arī šeit ir plānots iekļaut/ attiecināt to sabiedrisko transporta pakalpojuma sniedzējus, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu valstspilsētas teritorijā, piemēram, arī uz uzņēmumiem, kas nodrošina sabiedriskā tranporta pakalpojumu reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos ar autobusu vai vilcienu. Ja prasība par atjaunīgās enerģijas izmantošanu attiecināma tikai pret valstpilsētas nodrošināto sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju, tad, un ņemot vērā apstākli, ka pakalpojuma sniegšanai, izmantojot atjaunīgo enerģiju, ir augstākas elektroenerģijas izmaksas, tad pie apstākļa, ka prasības par atjaunīgās enerģijas izmantošanu ir attiecināmas tikai uz valstpilsētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju, rodas situācija, ka valstpilsētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs atrodas nevienlīdzīgos pakalpojuma sniegšanas apstākļos, un reģionālie sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji ar autobusu vai vilcienu atrodas labākos konkurences apstākļos un sabiedriskā transporta pakalpojumu var nodrošināt par lētāku cenu. Piemēram, ja prasība par atjaunīgās enerģijas izmantošanu nav attiecināma uz sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumu ar vilcienu, bet atjaunīgās enerģijas izmaksas ir augstākas par elektroenerģijas izmaksām, tad valstpilsētas teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumu ar vilcienu varēs nodrošināt par zemāku cenu, nekā valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, bet kuram pakalpojuma nodrošinājumam ir jāizmanto atjaunīgā enerģija. Līdzīga situācija ir attiecināma arī uz pakalpojuma nodrošinājumu arī reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos, jo arī šāds sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, veicot pārvadājumu valstpilsētas teritorijā, varēs nodrošināt lētāku sabiedriskā transporta pakalpojumu. Turklāt, ja reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji ar vilcienu Rīgas valstpilsētas teritorijā nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu par zemāku pakalpojuma cenu, tas vēl vairāk ietekmēs valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja ieņēmumus un palielinās Rīgas valstpilsētas dotācijas apjomu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam valstpilsētā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai izpildītu likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 6. panta pirmās daļas 1.punkta prasības, Rīgas valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam ir nepieciešamas investīcijas vismaz 140 miljonu euro apmērā 265 elektroautobusu iegādei un ar to saistītās infrastruktūras izbūvei (uzlādes punktu, stāvvietu un stāvlaukumu izbūve autobusu parkos un Rīgas valstpilsētas teritorijā). Investīciju apjoms nepieciešams, jo šobrīd kopējais sabiedriskā transporta patērētais enerģijas apjoms ir 167 638.30 MWh, no tiem tramvaju un trolejbusu elektroenerģija sastāda 25,06%, savukārt izmantotās dīzeļdegvielas un ūdeņraža īpatsvars sastāda 74,94%, un lai nodrošinātu to, ka izmantotās enerģijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam valstpilsētā ir vismaz 50 %, tad šobrīd ir nepieciešams nomainīt vismaz 265 autobusus, aizstājot tos ar elektroautobusiem.
Tāpat jāatzīmē, ka, ņemot vērā šodienas cenas, RP SIA "Rīgas satiksme" katru gadu veidosies papildu izmaksas 2 162 534,09 EUR gadā atjaunīgās elektroenerģijas iegādei (izmaksas par "zaļā" sertifikāta iegādi).
Papildus jāatzīmē, ka iepriekš norādītie investīciju un papildu izmaksu aprēķini ir provizoriski, jo šobrīd nav zināms, pēc kādas metodoloģijas tiks aprēķināts atjaunīgās enerģijas izmantotais īpatsvars sabiedriskajos transportlīdzekļos.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka pie nosacījuma, ja likumprojekta, t.sk. 6. panta pirmās daļas 1. punkta, mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tad tikai loģiski būtu šādas identiskas prasības attiecināt uz visiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un to transportlīdzekļiem, jo lielākā daļa šo pārvadātāju vismaz daļēji reisus izpilda arī Rīgas valstpilsētas administratīvajā teritorijā (piemēram, tikai AS "Rīgas starptautiskā autoosta" vidējais apkalpoto reisu skaits dienā 2021. gadā sastādīja 240 817[1], bet vēl būtu jāņem vērā reisi, kas tiek apkalpoti pieturās Rīgas valstpilsētas administratīvajā teritorijā, neiebraucot autoostā, kā arī pasažieru pārvadājumi ar vilcienu).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka faktiski ar likumprojektu sabiedriskā transporta pakalpojumiem valstspilsētas pašvaldībās valsts plāno noteikt augstākas minimālās kvalitātes prasības jau pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšana (izņēmums varētu būt Ogres novada pašvaldība, kurā sabiedriskā transporta pakalpojumi maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos vēl nav uzsākti), līdz ar to atvērts jautājums joprojām ir par to, kā pārvadātājiem tiks veikta šo izdevumu kompensēšana, vai radīti atbalsta mehānismi, lai šīs prasības varētu izpildīt likumprojektā paredzētajā apjomā.
[1] https://sus.lv/6-transports/63-sauszemes-satiksme/apkalpoto-reisu-skaits-rigas-starptautiskaja-autoosta-gada
4. Vispārīgs iebildums. Iebilstam, ka Transporta enerģijas likuma projektā[1], tāpat Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam projektā tiek ietverti nosacījumi[2], kas pašvaldībām par pienākumu tiek noteikts izmantot vismaz 50% no izmantotajiem transportlīdzekļiem transportlīdzekļus, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju, ja netiek nodrošināts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums nosacījumu īstenošanai.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ES fondu atbalsta finansējums bezizmešu transportlīdzekļu iegādei tiek plānots ierobežotam saņēmēju lokam un ierobežotam tā izmantošanas mērķiem.
Piemēram,
1) Atveseļošanās un noturības mehānisma 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi[3] nosaka, ka:
- Investīcijas ietvaros atbalsts tiek piešķirts pašvaldības funkcijas iedzīvotāju izglītības nodrošināšanas īstenošanai.
- Vairākkārtēji aicinājām paplašināt projekta atbilstības nosacījumus, ietverot atbalstu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas audzēkņu nokļūšanai uz sporta sacensībām un atpakaļ izglītības izstādē vai dzīvesvietā, kā arī iebildām nenoteikt šādu izslēdzošo kritēriju – pretendējot uz atbalstu, jāpārtrauc lietot vismaz 20 gadus vecs projekta iesniedzēja īpašumā esošs transporta līdzeklis. Iebildumi netika ņemti vērā.
- Noslēgušies 2 uzsaukumi (21.11.2022. – 28.02.2023.; 28.03.2023. – 28.06.2023.), finanšu atlikumu no papildu uzsaukuma – 1,2 milj. EUR – plāno novirzīt 3.1.1.5.i. investīcijai (atbalstam pašvaldībām visaptveroša vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai).
2) Kohēzijas politikas programmas 6.1.1.6. pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošanas noteikumu projekts[4] nosaka, ka pasākuma ietvaros Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums tiek piešķirts, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldību darbības jomā īstenotu pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē un gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – un nodrošinātu no šīm autonomajām funkcijām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildi.
Priekšlikumi, kas ļautu pašvaldībām atbalsta ietvaros iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, neierobežojot atbalsta jomas, netiek ņemti vērā.
Pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu – nodrošināšanai būtu nepieciešamas atbalsta finansējums bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa – 50% bezemisiju transporta līdzekļu parks pašvaldībā – sasniegšanu.
[1] Vismaz 50 % no valstspilsētu pašvaldību izmantotajiem transportlīdzekļiem (izņemot transportlīdzekļus, ko izmanto operatīvo darbību veikšanai un meklēšanas, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā) ir tādi transportlīdzekļi, kuros tiek izmantota atjaunīgā enerģija, tai skaitā elektroenerģija"
[2] "Valstspilsētās izmantotā transporta pienākums aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 50% atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju un nodrošināt, ka 50% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju"
[3] Ministru kabineta 25.10.2022. noteikumi Nr. 673 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi"
[4] Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.6. pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" (23-TA-1763)
Ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva "(ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu prasības", kur ir noteikts sasniedzamais mērķis Eiropas Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij noteikti mērķrādītāji, iepērkot "tīru" un energoefektīvu autotransportu. Tie ne tuvu nav tādi kā tiek piedāvāts noteikt likumprojektā.
Ventspils valstspilsētā izmantotie mazie autobusi – 16vietīgie ir M2 kategorija, kas nav jāiepērk vairāk kā 22% līdz pat 2030. gadam! Lielie – M3 ir mazāk kā 10% no kopējā pārvadājuma apjomā iesaistītajiem transportlīdzekļiem.
Līdz ar to prasīt visos pilsētas sabiedriskajos transportlīdzekļos nodrošināt 50% atjaunīgās enerģijas ir pārspīlējums neņemot vērā faktisko situāciju valstspilsētās.
2. Priekšlikums ir likuma prasības sadalīt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā noteiktajam.
Lūdzam precizēt jēdzienu "transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā vismaz 50 procenti ir atjaunīgā enerģija". Kā tiek aprēķināts šis procents?
Vai jāuzskaita fosilā energonesēja un atjaunīgā energonesēja transportlīdzekļu nobrauktie kilometri? Vai jāuzskaita visi patērētie energonesēji un jāizsaka vienādās vienībās (piemēram kW/h) un tad jāveic procentu aprēķins?
3. Lūdzam precizēt likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 6. panta pirmās daļas 1.punktu, skaidrojot, vai šī prasība ir attiecināma uz valstspilsētu pašvaldību uzņēmumu valdījumā esošo sabiedrisko transportlīdzekļu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vai arī šeit ir plānots iekļaut/ attiecināt to sabiedrisko transporta pakalpojuma sniedzējus, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu valstspilsētas teritorijā, piemēram, arī uz uzņēmumiem, kas nodrošina sabiedriskā tranporta pakalpojumu reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos ar autobusu vai vilcienu. Ja prasība par atjaunīgās enerģijas izmantošanu attiecināma tikai pret valstpilsētas nodrošināto sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju, tad, un ņemot vērā apstākli, ka pakalpojuma sniegšanai, izmantojot atjaunīgo enerģiju, ir augstākas elektroenerģijas izmaksas, tad pie apstākļa, ka prasības par atjaunīgās enerģijas izmantošanu ir attiecināmas tikai uz valstpilsētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju, rodas situācija, ka valstpilsētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs atrodas nevienlīdzīgos pakalpojuma sniegšanas apstākļos, un reģionālie sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji ar autobusu vai vilcienu atrodas labākos konkurences apstākļos un sabiedriskā transporta pakalpojumu var nodrošināt par lētāku cenu. Piemēram, ja prasība par atjaunīgās enerģijas izmantošanu nav attiecināma uz sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumu ar vilcienu, bet atjaunīgās enerģijas izmaksas ir augstākas par elektroenerģijas izmaksām, tad valstpilsētas teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumu ar vilcienu varēs nodrošināt par zemāku cenu, nekā valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, bet kuram pakalpojuma nodrošinājumam ir jāizmanto atjaunīgā enerģija. Līdzīga situācija ir attiecināma arī uz pakalpojuma nodrošinājumu arī reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos, jo arī šāds sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, veicot pārvadājumu valstpilsētas teritorijā, varēs nodrošināt lētāku sabiedriskā transporta pakalpojumu. Turklāt, ja reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji ar vilcienu Rīgas valstpilsētas teritorijā nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu par zemāku pakalpojuma cenu, tas vēl vairāk ietekmēs valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja ieņēmumus un palielinās Rīgas valstpilsētas dotācijas apjomu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam valstpilsētā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai izpildītu likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 6. panta pirmās daļas 1.punkta prasības, Rīgas valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam ir nepieciešamas investīcijas vismaz 140 miljonu euro apmērā 265 elektroautobusu iegādei un ar to saistītās infrastruktūras izbūvei (uzlādes punktu, stāvvietu un stāvlaukumu izbūve autobusu parkos un Rīgas valstpilsētas teritorijā). Investīciju apjoms nepieciešams, jo šobrīd kopējais sabiedriskā transporta patērētais enerģijas apjoms ir 167 638.30 MWh, no tiem tramvaju un trolejbusu elektroenerģija sastāda 25,06%, savukārt izmantotās dīzeļdegvielas un ūdeņraža īpatsvars sastāda 74,94%, un lai nodrošinātu to, ka izmantotās enerģijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam valstpilsētā ir vismaz 50 %, tad šobrīd ir nepieciešams nomainīt vismaz 265 autobusus, aizstājot tos ar elektroautobusiem.
Tāpat jāatzīmē, ka, ņemot vērā šodienas cenas, RP SIA "Rīgas satiksme" katru gadu veidosies papildu izmaksas 2 162 534,09 EUR gadā atjaunīgās elektroenerģijas iegādei (izmaksas par "zaļā" sertifikāta iegādi).
Papildus jāatzīmē, ka iepriekš norādītie investīciju un papildu izmaksu aprēķini ir provizoriski, jo šobrīd nav zināms, pēc kādas metodoloģijas tiks aprēķināts atjaunīgās enerģijas izmantotais īpatsvars sabiedriskajos transportlīdzekļos.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka pie nosacījuma, ja likumprojekta, t.sk. 6. panta pirmās daļas 1. punkta, mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tad tikai loģiski būtu šādas identiskas prasības attiecināt uz visiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un to transportlīdzekļiem, jo lielākā daļa šo pārvadātāju vismaz daļēji reisus izpilda arī Rīgas valstpilsētas administratīvajā teritorijā (piemēram, tikai AS "Rīgas starptautiskā autoosta" vidējais apkalpoto reisu skaits dienā 2021. gadā sastādīja 240 817[1], bet vēl būtu jāņem vērā reisi, kas tiek apkalpoti pieturās Rīgas valstpilsētas administratīvajā teritorijā, neiebraucot autoostā, kā arī pasažieru pārvadājumi ar vilcienu).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka faktiski ar likumprojektu sabiedriskā transporta pakalpojumiem valstspilsētas pašvaldībās valsts plāno noteikt augstākas minimālās kvalitātes prasības jau pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšana (izņēmums varētu būt Ogres novada pašvaldība, kurā sabiedriskā transporta pakalpojumi maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos vēl nav uzsākti), līdz ar to atvērts jautājums joprojām ir par to, kā pārvadātājiem tiks veikta šo izdevumu kompensēšana, vai radīti atbalsta mehānismi, lai šīs prasības varētu izpildīt likumprojektā paredzētajā apjomā.
[1] https://sus.lv/6-transports/63-sauszemes-satiksme/apkalpoto-reisu-skaits-rigas-starptautiskaja-autoosta-gada
4. Vispārīgs iebildums. Iebilstam, ka Transporta enerģijas likuma projektā[1], tāpat Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam projektā tiek ietverti nosacījumi[2], kas pašvaldībām par pienākumu tiek noteikts izmantot vismaz 50% no izmantotajiem transportlīdzekļiem transportlīdzekļus, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju, ja netiek nodrošināts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums nosacījumu īstenošanai.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ES fondu atbalsta finansējums bezizmešu transportlīdzekļu iegādei tiek plānots ierobežotam saņēmēju lokam un ierobežotam tā izmantošanas mērķiem.
Piemēram,
1) Atveseļošanās un noturības mehānisma 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi[3] nosaka, ka:
- Investīcijas ietvaros atbalsts tiek piešķirts pašvaldības funkcijas iedzīvotāju izglītības nodrošināšanas īstenošanai.
- Vairākkārtēji aicinājām paplašināt projekta atbilstības nosacījumus, ietverot atbalstu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas audzēkņu nokļūšanai uz sporta sacensībām un atpakaļ izglītības izstādē vai dzīvesvietā, kā arī iebildām nenoteikt šādu izslēdzošo kritēriju – pretendējot uz atbalstu, jāpārtrauc lietot vismaz 20 gadus vecs projekta iesniedzēja īpašumā esošs transporta līdzeklis. Iebildumi netika ņemti vērā.
- Noslēgušies 2 uzsaukumi (21.11.2022. – 28.02.2023.; 28.03.2023. – 28.06.2023.), finanšu atlikumu no papildu uzsaukuma – 1,2 milj. EUR – plāno novirzīt 3.1.1.5.i. investīcijai (atbalstam pašvaldībām visaptveroša vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai).
2) Kohēzijas politikas programmas 6.1.1.6. pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošanas noteikumu projekts[4] nosaka, ka pasākuma ietvaros Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums tiek piešķirts, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldību darbības jomā īstenotu pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē un gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – un nodrošinātu no šīm autonomajām funkcijām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildi.
Priekšlikumi, kas ļautu pašvaldībām atbalsta ietvaros iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, neierobežojot atbalsta jomas, netiek ņemti vērā.
Pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu – nodrošināšanai būtu nepieciešamas atbalsta finansējums bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa – 50% bezemisiju transporta līdzekļu parks pašvaldībā – sasniegšanu.
[1] Vismaz 50 % no valstspilsētu pašvaldību izmantotajiem transportlīdzekļiem (izņemot transportlīdzekļus, ko izmanto operatīvo darbību veikšanai un meklēšanas, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā) ir tādi transportlīdzekļi, kuros tiek izmantota atjaunīgā enerģija, tai skaitā elektroenerģija"
[2] "Valstspilsētās izmantotā transporta pienākums aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 50% atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju un nodrošināt, ka 50% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju"
[3] Ministru kabineta 25.10.2022. noteikumi Nr. 673 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi"
[4] Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.6. pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" (23-TA-1763)
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka likumprojekta tekstā iekļautas prasības par alternatīvo degvielu, ierosinām likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 1. pantu papildināt ar 25. punktu, skaidrojot 1. panta 23. punktā ietverto terminu "alternatīvā degviela".
Alternatīvās degvielas skaidrojums pieejams https://alternative-fuels-observatory.ec.europa.eu/general-information/alternative-fuels
Alternatīvās degvielas skaidrojums pieejams https://alternative-fuels-observatory.ec.europa.eu/general-information/alternative-fuels
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 1. panta 24. punktu, skaidrojot terminu "ūdeņradis", jo degvielas šūnās nenotiek ūdeņraža degšanas process.
Likumprojekta 1.panta 24.punktā svītrot vārdus "ko sadedzina ar skābekli un".
Likumprojekta 1.panta 24.punktā svītrot vārdus "ko sadedzina ar skābekli un".
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 5. panta otro daļu, nosakot, vai šī prasība attiecas uz visām degvielas uzpildes stacijām vai tikai uz publiski pieejamām degvielas uzpildes stacijām.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 5. panta trešajā daļā ietvert atsauci, ka Ministru kabinets izstrādā kārtību, cik bieži, kādā veidā un kāda informācija ir sniedzama valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts
Priekšlikums
Attiecībā uz 6. panta pirmās daļas 2. punktu ir neskaidrības attiecībā uz tā tvērumu, vai tiesību norma attiecināma tikai uz valstspilsētas pašvaldības autoparku, piemēram, iekšējam nodrošinājumam, vai arī uz visiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri nodrošina pašvaldības funkciju izpildi? Lūdzam precizēt.
Piedāvātā redakcija
-