Atzinums

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas virzīto informatīvā ziņojuma “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi” projektu (turpmāk – IZ projekts) un pauž šādus iebildumus:

1) IZ projekta 3.tabulā un 15.lpp. norādīts, ka ne-ETS emisijas Latvijā pieaug pret 2005.gadu. Pieaug tajā skaitā arī transporta kā ne-ETS darbības emisijas. Izņēmums bija 2020.gads, kas ir izskaidrojams ar COVID-19 krīzes ietekmi uz transporta nozari kā rezultātā bija samazinājusies gan privātā, gan sabiedriskā transporta kustība. IZ projekta 4.attēlā šī augošā tendence ir vērojama kopš 2012.gada. Attiecībā uz transporta SEG emisijām augošo tendenci lielā mērā nosaka pieaugošais motorizācijas līmenis Latvijā. Saskaņā ar CSDD datiem periodā 10 gadu periodā (no 2013.gada līdz 2023.gadam) reģistrēto tehniskā kārtībā esošo vieglo transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par gandrīz 180 000. Šo pieaugumu veido ar fosilām degvielām darbināmi transportlīdzekļi, galvenokārt ar dīzeļdegvielu darbināmi transportlīdzekļi. Neskatoties uz šiem faktiem, 5.tabulā un citur IZ projektā, tiek lietotas atsauces uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra “2022.gada atjaunināto 2021.gada ziņojuma par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm kopsavilkums” (turpmāk – SEG prognozes), kurā apgalvots, ka transporta un ne-ETS kopējās emisijas samazinās no 2021.gada pat scenārijā ar esošajiem pasākumiem.  IZ projektā minēts, ka ne-ETS darbību SEG emisiju dinamika liecina par 4,3% SEG emisiju palielinājumu 2005. - 2020. gadā un 6,8% palielinājumu 2005. - 2021. gadā. Tātad ne-ETS darbību emisijām ir augoša tendence. Attiecīgi LBBA lūdz skaidrot, kā un vai realitātē patiešām tiek nodrošināts, ka veidojās ikgadējo ne-ETS emisiju sadales apjomu pārpilde no 2021.gada un turpmāk - kā tas ir minēts IZ projekta 5.tabulā un vai nav nepieciešams paredzēt papildus darbības IZ projektā, lai novērstu risku, ka ir izveidojusies nevis ikgadējo emisiju sadales apjomu pārpilde, bet deficīts, kā arī skaidrot šāda deficīta sekas.

2) Viens no pasākumiem transporta SEG emisiju samazināšanai scenārijā ar esošajiem pasākumiem, kas uzskaitīts SEG prognozēs, ir obligātais biodegvielas piejaukums, kas kopš 2022.gada vasaras pēc būtības ir atcelts jeb padarīts brīvprātīgs. Neatjaunojot biodegvielas obligāto piejaukumu, transporta SEG emisijās no 2022.gada būs vērojams  SEG emisiju pieaugums. LBBA lūdz attiecīgo faktu pieminēt IZ projektā un skaidrot, kādi ir pieņēmumi, kas izdarīti transporta SEG emisiju prognozēs un kas tuvākajos gados samazinās SEG emisijas (piem., kādas ir paredzētās izmaiņas akcīzes nodokļos degvielām vai transporta ekspluatācijas nodokļa likmēs, vai tiks ieviests biodegvielas piejaukums, u.tml.).

3) IZ projekta 7.nodaļa pēc SM priekšlikuma ir papildināta ar atsauci uz pētījumu “Latvijas tautsaimniecības attīstības scenāriju izstrāde un to īstenošanas sociālekonomiskais novērtējums”, kurā aplūkoti dažādi SEG emisiju samazināšanas scenāriji periodam līdz 2030.gadam, tajā skaitā transporta sektorā. Tā kā IZ ar projekta protkollēmumu paredzēts uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām noteikt papildu politikas un pasākumus Latvijai noteiktā paaugstinātā ne-ETS sektora mērķa sasniegšanai Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam atjaunošanas ietvaros, lūdzam ņemt vērā, ka šajā pētījumā izdarītie secinājumi attiecībā uz AER palielināšanu transportā nav viennozīmīgi. Pētījuma secinājumos tiek apgalvots, ka periodā no 2023.-2030.gadam no izmaksu viedokļa Latvijai perspektīvs virziens ir moderno no biodegvielu izmantošana un ETL plašāka izmantošana, lai gan biodegvielas, kas iegūtas no kultūraugiem ir jau sen tirgū pieejams, pārbaudīts risinājums SEG emisiju samazināšanai, kas neprasa valsts subsīdijas, iepretim minētajiem risinājumiem, kuri nav gatavi nedz no infrastruktūras viedokļa, nedz autoparka ziņā. Pārskatot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, lūdzam ņemt vērā, ka biodegvielu, kas iegūtas no kultūraugiem patēriņš ir pieļaujams 2020.gada patēriņa līmenī (+1%) un ka šādas biodegvielas ir un būs lētākas nekā tirgū pieejamās biodegvielas, kas iegūtas no atkritumiem, tāpēc to patēriņa turpināšana ir izmaksu ziņā efektīvs risinājums, kas samazinās kopējās dekarbonizācijas izmaksas.  Pārskatot minēto plānu, LBBA aicina atteikties no tādu kultūraugu biodegvielu izmantošanas, kas saistās ar atmežošanu attālos pasaules kontinentos, piemēram, no sojas un palmu eļļas ražotām biodegvielām jeb biodegvielām ar augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (high-ILUC).

 

-