Atzinums

Noteikumos paredzētie medicīniskās pārbaudes priekšnoteikumi neatbilst likumam, kā arī tie nemaz Ministru kabineta noteikumos nebūtu regulējami.

Noteikumu 9.² punktā paredzēts: "Gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā nav iespējams veikt, vai gadījumos, kad mēraparāta uzrādītais mērījums nepārsniedz 1,5 promiles, bet transportlīdzekļa vadītāja ārējais izskats, uzvedība, runa vai kustības rada pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, darbinieks sastāda nosūtījumu medicīniskās pārbaudes veikšanai (3. pielikums) un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm medicīniskās pārbaudes veikšanai."

Gadījumus, kad veicama medicīniskā pārbaude, noteic likums (Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrā un ceturtā daļa). Noteikumi nedrīkst šos gadījumus regulēt, nemaz nerunājot par iespēju tos mainīt. Alkohola koncentrācijas pārbaude nav saistāma ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma pārbaudi. Ievērojot minēto, no noteikumiem izslēdzams regulējums, kas attiecas uz to gadījumu (priekšnoteikumu, pamatu) noteikšanu, kad persona nogādājama medicīniskai pārbaudei.

Nosūtījums medicīniskās pārbaudes veikšanai nav procesuāls dokuments administratīvā pārkāpuma procesā. Tas, iespējams, varētu būt nepieciešams ārstniecības iestādei. Nav saskatāms pamats rakstīt nosūtījumu, ja persona atsakās no medicīniskās pārbaudes. Savukārt fiksēšana procesuālos dokumentos ir Administratīvās atbildības likuma jautājums. Ja neskaita Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā norādītos jautājumus, noteikumi nevar regulēt administratīvā pārkāpuma procesu.

Ievērojot minēto, precizējami noteikumi un skaidrojums projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 1. punktu, jo tajā iekļautā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" (turpmāk – noteikumi Nr. 719) 1. punkta redakcija ir identiska noteikumu Nr. 719 spēkā esošajai 1. punkta redakcijai.

-

Noteikumos nedublē likumā esošu regulējumu. Daļēja tiesību normu pārrakstīšana ir pieļaujama, ja citādi nebūtu iespējams saprotami un skaidri formulēt tiesību normu.

1. Normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts). Zemāka juridiskā ranga normatīvajā aktā nav jāpārraksta tiesību normas, kuras ietvertas normatīvajā aktā, kas ir juridiskā spēka ziņā augstāks, arī tāpēc, ka tas ir likumdošanas kompetences jautājums. Piemēram, ja tiesību norma ir iekļauta likumā, likumdevējs ir to uzskatījis par likumdevēja kompetencē esošu jautājumu, tad Ministru kabinetam nemaz nav kompetences izdot šādu tiesību normu, bet detalizēt to vai noteikt tās piemērošanas kārtību, ja likumdevējs ir tam pilnvarojis Ministru kabinetu. Daļēja tiesību normu pārrakstīšana ir pieļaujama, ja citādi nebūtu iespējams saprotami un skaidri formulēt tiesību normu (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/80).

Tā, piemēram, noteikumu 2. punktā nav nepieciešams norādīt iestādes, kuru nodarbinātie drīkst pārbaudīt alkohola koncentrāciju izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam. Tas ir noteikts Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ pantā. Tāpat likumos ir noteikti priekšnoteikumi, kad personu nogādā medicīnas iestādē, lai veiktu attiecīgo pārbaudi. Tas nav Ministru kabineta noteikumos regulējams jautājums.

2. Tāpat normatīvos aktus raksta iespējami lakoniskus un nedublē pašā normatīvā akta tekstā ietverto regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.1. un 3.3. apakšpunkts). Regulējums, kas attiecas uz transportlīdzekļa vadītāja informēšanu un atteikšanos no pārbaudes, visos gadījumos ir līdzīgs (šo noteikumu 3. un 9.³ punkts, 9.¹ un 9.⁴ punkts). Aicinām izvērtēt iespēju vispārināt un apvienot šo regulējumu.
 

-

Projektā lietotā terminoloģija un vārdiskās izteiksmes saskaņojamas ar Ceļu satiksmes likumu.

Noteikumu 3. punktā paredzēts: "Pirms tiek veikta transportlīdzekļa vadītāja pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, darbinieks informē transportlīdzekļa vadītāju par viņa pienākumu pakļauties šādas pārbaudes veikšanai, par kārtību, kādā tā tiks veikta, kā arī par likumā paredzēto atbildību par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas." Līdzīga rakstura regulējums ir ietverts arī šo noteikumu 9. punktā.

1. Ceļu satiksmes likumā ir noteikts aizliegums atteikties no pārbaudes (šā likuma 25. panta 2.¹ daļas 4. punkts). Līdz ar to persona informējama par šāda aizlieguma esību, nevis par pienākumu pakļauties pārbaudei.

2. Attiecībā par spēkā esošu atbildības regulējumu izmantojams vārds "noteikto" (t. i., "par likumā noteikto atbildību"). Vārdu "paredzēt" tipiski izmanto attiecībā uz tiesību aktu projektos plānoto regulējumu.
 

-

Izvērtējama transportlīdzekļa vadītāja paraksta nepieciešamība pārbaudes protokolā.

Noteikumu 8. punktā paredzēts, ka "transportlīdzekļa vadītājs parakstās sastādītajā pārbaudes protokolā, apliecinot, ka viņš ir iepazinies ar veiktās pārbaudes rezultātiem". Lūdzam izvērtēt un projekta anotācijā pamatot šāda paraksta nepieciešamību un nozīmi (tiesiskās sekas).

Noteikumos ir norādīts, ka paraksts apliecina to, ka persona ir iepazinusies ar veiktās pārbaudes rezultātiem. Līdz ar to rodas jautājums, kādas sekas būtu tam, ja personu neiepazīstinātu ar pārbaudes rezultātiem, persona atteiktos iepazīties vai tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu to, ka persona tiešām iepazīstas ar pārbaudes rezultātiem, pārbaudes protokols būtu izsniedzams personai. Tāpat personai vajadzētu būt tiesībām izteikt viedokli par šo pārbaudi un tās protokolu.

Nepieciešamība parakstīt protokolu sarežģī iespēju izmantot protokolu elektroniskā formā. Tāpat personas ne vienmēr saprot paraksta nozīmi. Tās var kļūdaini uzskatīt, ka parakstīšanās nozīmē piekrišanu pārbaudes rezultātiem, protokola saturam u. tml.
 

-