Atzinums

LDDK pateicās par sniegto izvērsto atbildi par tālākajām darbībām, tomēr LDDK uztur iebildumu, tā kā Informatīvais ziņojums šobrīd satur ne tikai informāciju un rīcības virzienus, kuri ir saskaņa ar Likuma "Par piesārņojumu" 52.panta trešo daļu, bet arī rīcības virzienus, kuri vērsti uz mērķu sasniegšanu, īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā.
Līdz ar to LDDK aicina papildināt arī ar rīcības virzieniem mitrāju kategorijas emisiju pārskatīšanā, tā kā atbilstoši vēstulē minētajam, darbs šobrīd norit Norvēģu finanšu instrumenta finansēta projekta ietvarā. LDDK arī aicina ministriju iesaistīt LDDK pārstāvjus šajās darba grupās.
Tomēr svarīgi būtu arī nodrošināt skaidrus pasākumus un informēt ministru kabineta locekļus, par SEG inventarizācijas ziņojumu pārskatīšanu un par plānotu augstāku (Tier) līmeņu pieejas piemērošanu. Tā kā atbilstoši Informatīvā ziņojumā 3.2 sadaļā minētais process aizņem vismaz vienu gadu.
Esošā redakcija tikai identificē problēmu no 2026.gada, bet neatspoguļo tālākas darbības, tai skaitā IPCC rekomendāciju īstenošu atbilstoši, kuriem, valstīm ar lielu kūdras ieguves sektoru ir jānodrošina augstāku TIER pieeju, gan on-site, gan off-site emisiju aprēķinos īpašu uzsvaru liekot uz produktu emisiju faktisku atspoguļošanu, tā kā atbilstoši IPCC nenoteiktība kategorijā var pārsniegt 100%.
2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories Volume 4: Agriculture, Forestry and Other Land Use 2006, kas ir pamats nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavošanai, kurā aprakstīts, ka valstīm ar augstu kūdras ieguves īpatsvaru būtu vēlams izvēlēties augstāku Tier(līmeņa) pieeju. “Emisijas no dārzkopības kūdras izmantošanas ārpus teritorijas būtu jābūt iekļautām 3. līmeņa metodēs.”, Līdztekus norādot arī uz noklusējuma vērtību nepilnībām un būtisko nenoteiktības faktoru kopumu – “1. Tier aplēses procedūras ir noklusējuma emisijas faktori(7.4. un 7.6. tabula), un citi parametri, piemēram, gais-sausas kūdras mitruma saturs. Emisijas faktori un parametri ir izstrādāti tikai no dažiem (mazāk nekā 10) datu punktiem, galvenokārt mērenā un boreālā klimatā reģionos un var nebūt reprezentatīvs lielām teritorijām vai klimata zonām. Emisijas standarta novirze faktori viegli pārsniedz 100% no vidējā, bet pamatā esošās varbūtības funkcijas, visticamāk, nav atbilstošas. Kūdras īpatnējā svara mainīgums un tās mitruma noturības spēja veido būtisku tā sastāvdaļu nenoteiktība. Atkarībā no kūdras īpašībām, sezonālā nokrišņu daudzuma var ietekmēt organisko vielu sadalīšanos par 25% līdz 100% (Waddington et al., 2002). Kūdras mitruma satura un kūdras mainīgums kvalitāte rada 20% nenoteiktību par oglekļa saturu gais-susā kūdrā. Kopumā valstis tiek iedrošinātas, lai izmantotu diapazonu, nevis standarta novirzi”[1]
Līdz ar to var secināt, ka šobrīd iekļautais emisiju apjoms no mitrāju kategorijas ir maldīgs un neatspoguļo faktisko emisiju apjomu gadā. Kas būtu jāatspoguļo ziņojumā atbilstoši un ievērojot vienlīdzīgas pieejas principus, jāizvirza, kā viens no turpmāk prioritāri pilnveidojamajiem emisiju uzskaites virzieniem, līdztekus citiem informatīvajā ziņojumā uzskaitītājiem turpmākajiem pasākumiem.


[1] https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2006gl/pdf/4_Volume4/V4_07_Ch7_Wetlands.pdf
 

Aicinām papildināt 25 lpp:
Aiz rindkopas: Sākot ar 2026. gadu, Latvijas noteiktā SEG piesaistes mērķrādītāja izpildei izaicinājumu radīs kūdras ieguve un tās apjoms, jo mitrāji iekļausies ZIZIMM sektora saistību aprēķinā.
Ar tekstu: Īstermiņā un vidējā termiņā,  Īpašu nozīmi piešķirot, emisiju uzskaites metodikas precizitātei un nepieciešamībai izmantot augstāku Tier pieeju atbilstoši IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories , kuras rekomendē valstīm samazināt nenoteiktību emisiju aprēķinos, tādejādi tuvinot emisiju uzskaiti faktiskajiem apstākļiem atbilstoši Latvijas situācijai.
Citu valstu piemēri ir pierādījuši, ka aprēķinos izmantojot nacionālos faktorus un zinātnisko pētījumu rezultātus, panākams uzskaitīto emisiju apjoma samazinājums ievērtējot tajās arī labas apsaimniekošanas prakses, un līdzīgi, kā koksnes produktiem papildus panākams emisiju samazinājums ne tikai ieguves procesa precīzākā uzskaitē, bet arī produktu līmenī - tādejādi arī veicinot ilgtspējīgāku produktu attīstību ar zemāku ietekmi uz kopējām sektora uzskaitītajām emisijām.

Aicinām papildināt 28.lpp. Sadaļu Turpmākie darbi:
Aiz rindkopas: 2. Lai nodrošinātu 2030. gada ZIZIMM sektorā noteikto ziņošanas kategoriju mērķu izpildi, kā arī nodrošinātu pāreju uz klimatneitralitāti 2050. gadā, VARAM kopā ar ZM līdz 2023. gada 1. maijam ir jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti (27.04.2021. MK sēdes protokols Nr.36. §28).
Papildināt ar : 3. Turpināms darbs pie emisiju uzskaites datu precizēšanas, nenoteiktības samazināšanas un augstāku Tier piemērošanu - īpaši sektoros ar potenciāli lielu ietekmi uz kopējo emisiju apjomu uzskaites kategorijās.