Atzinums

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, nodrošinot informāciju par projekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām (anotācijas 5. sadaļas aizpildīšanā iesakām ievērot "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā").
Atbilstoši projektam un tā anotācijas 1.3. apakšsadaļai tas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1183, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi un tai korespondējošās Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK tiesību normām un no tām izrietošo prasību izpildi, kas izvērsti jāatspoguļo anotācijas 5. sadaļā.

-

Aicina pārskatīt mērķa formulējumu. Tiesību akta mērķim jābūt vērstam uz pozitīvām izmaiņām, ko paredzēts panākt Latvijā, nevis tikai vienkārši paplašināt Digitālās drošības uzraudzības komitejas kompetenci. Proti, jāatspoguļo, kādus konkrētus uzlabojumus vai ieguvumus tās ieviešana radīs valsts līmenī.

-

Lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā nodrošināt pilnīgu un precīzu projekta izpratni. Piemēram, skaidrots: "Savukārt elektroniskās identifikācijas shēmu atbilstību kiberdrošības prasībām saskaņā ar eIDAS regulas 12.a panta 1. punktu sertificē dalībvalsts izraudzītas atbilstības novērtēšanas struktūras [..]", bet projekts noteic, ka Komiteja "pārbauda elektroniskās identifikācijas shēmu sertificētāju atbilstību regulas Nr. 910/2014 prasībām" un ziņo Eiropas Komisijai par tām. Tiesību normu adresātam netop skaidrs, kas ir šīs atbilstības novērtēšanas struktūras un no pieejamās informācijas var būt saprotams, ka, ja Komiteja pārbauda sertificētājus, tās kompetencē ir arī citi uzdevumi saistībā ar to noteikšanu.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta anotācijas 4.1. sadaļā izvērsti skaidrot, kā konkrēti projekts ietekmē anotācijas 4.1. sadaļā uzskaitītos normatīvos aktus, kāpēc un kādi grozījumi tajos ir nepieciešami. Sniegtie skaidrojumi ir vispārīgi un nesniedz pietiekamu informāciju pilnīgai ietekmes izpratnei. Ņemot vērā, ka uz norādīto likumu pamata izstrādāts šis projekts un Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumi Nr. 695 "Digitālās drošības uzraudzības komitejas nolikums" kopumā, lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai nepieciešamie grozījumi anotācijas 4. sadaļā minētajos tiesību aktos kaut kādā veidā neietekmē no projekta izrietošo grozījumu īstenošanu praksē un ir korekti to izstrādi virzīt pēc šī projekta.
Skaidrojam, ka anotācijas 4. sadaļu aizpilda, ja noteikumu projekts ietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu un tajā norāda:
1) tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā, saistīto tiesību aktu nosaukumu, pamatojumu un aprakstu, kā arī atbildīgo institūciju;
2) citus spēkā esošos (vai jau apstiprinātos) tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi vai kuri jāatzīst par spēku zaudējušiem (atceltiem) saistībā ar projektu, kā arī skaidro šādu izmaiņu nepieciešamību. Ja nepieciešamie tiesību aktu projekti jau ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, norāda attiecīgās Valsts sekretāru sanāksmes datumu, protokola numuru un paragrāfu vai, ja nepieciešamie tiesību aktu projekti jau ir pieteikti TAP portālā, norāda projekta TA (ID) numuru.

-

Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā nav ar projektu tieši saistīts jautājums. Administratīvās atbildības likuma 115. pants pats par sevi faktiski neietekmē iestādes amatpersonu funkcijas vai uzdevumus. Anotācijā izmantojama Administratīvās atbildības likumam atbilstoša terminoloģija.

1. Ministru kabineta noteikumi nevar ietekmēt kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Tas ir vispārīgi Administratīvās atbildības likuma un – saistībā ar konkrētu administratīvo pārkāpumu – nozaru likuma jautājums (Administratīvās atbildības likuma 2. pants). Līdz ar to projekts nekādi neietekmē un nevar ietekmēt Aizsardzības ministrijas vai Digitālās drošības uzraudzības komitejas kompetenci saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu. Ievērojot minēto projekta anotācijas 7. sadaļas 7.4. apakšpunktā nebūtu norādāma informācija par funkciju un uzdevumu maiņu saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu. Tas neattiecas uz projektu. Ja ir lietderīgi, šāda veida informāciju varētu iekļaut šīs sadaļas 7.5. apakšpunktā ("Cita informācija").

2. Ir būtiski ievērot, ka Administratīvās atbildības likums un attiecīgi arī likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (26-TA-1627) pats par sevi neietekmē Aizsardzības ministrijas amatpersonu funkcijas vai uzdevumus. Administratīvās atbildības likuma 115. pantā ir tikai uzskaitītas visas tās iestādes, kuru amatpersonām varētu būt tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tas ir priekšnoteikums, lai nozares likumā varētu paredzēt šīm amatpersonām kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu par konkrētu administratīvo pārkāpumu (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 377. lpp.). Līdz ar to iestādes amatpersonu funkcijas vai uzdevumi faktiski tiks mainīti vien tad, kad būs attiecīgs regulējums nozares likumā, proti, nozares likumā noteikta kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par konkrētu administratīvo pārkāpumu. Savukārt iekļaušana Administratīvās atbildības likumā nerada nekādas faktiskas izmaiņas.

3. Aicinām projekta anotācijā izmantot Administratīvās atbildības likumam atbilstošu terminoloģiju. Administratīvās atbildības likuma 46. panta izpratnē amatpersona ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Tātad administratīvā pārkāpuma procesu "veic" (nevis īsteno), kā arī šo procesu veic amatpersona (nevis Aizsardzības ministrija kā tāda vai tās struktūrvienība).
 

-

Iesakām papildināt anotācijas 1.3.apakšsadaļas skaidrojumus vai, ja nepieciešams, precizēt projektu, nodrošinot salāgotu un nepārprotamu terminoloģijas izpratni. Proti, Regula 2024/1183 lieto terminu "Eiropas digitālās identitātes maku nodrošinātāji", bet projekts "Eiropas digitālās identitātes maku (turpmāk – EDIM) pakalpojumu sniedzēji", kas var radīt tiesisku nenoteiktību par to, vai ar projektā lietoto terminu ir saprotams tas pats, kas regulā, vai arī tie ir divi dažādi subjekti.

-

Aicinām redakcionāli precizēt projektā ietvertās atsauces uz Eiropas Savienības tiesību normām, nodrošinot to korektu pierakstu.

veic elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar regulas Nr. 910/2014 12. panta 5. punktu, kā arī pārbauda elektroniskās identifikācijas shēmu sertificētāju atbilstību regulas Nr. 910/2014 prasībām;

Iesakām pārskatīt projekta 16.punktu vai izvērst tā skaidrojumus. Projektā norādīts, ka pilnvaru nosūta Komitejai elektroniski, nekonkretizējot, kādai tai jābūt, piemēram, ar drošu elektronisko parakstu parakstītai. Ja pilnvarai jābūt ar drošu elektronisko parakstu parakstītai aicinām papildināt projekta 16. punkta redakciju uz to tieši norādot, ja nē, tiesiskās noteiktības nolūkā, precizēt skaidrojumu par to, kādai jābūt minētajai pilnvarai.

-

No projektā atrunātā Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumu Nr. 695 "Digitālās drošības uzraudzības komitejas nolikums" 19. un 20. punkta izriet, ka Digitālās drošības uzraudzības komiteja var izveidot apakškomiteju, tomēr nav noteikts, kas apstiprina Digitālās drošības uzraudzības komitejas apakškomitejas nolikumu.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektā paredzēto Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumu Nr. 695 "Digitālās drošības uzraudzības komitejas nolikums" 19. vai 20. punktu vai papildināt projekta anotāciju ar atbilstošu informāciju.

-