Atzinums

Valsts kontrole ir izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (turpmāk – Likumprojekts), tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), un izsaka šādu iebildumu par Likumprojektu.
Likumprojekta 6. un 13. pants paredz Zinātniskās darbības likumā izdarīt šādus grozījumus – 13. panta otrajā daļas 3. punktā izslēgt vārdus “prioritāros zinātņu virzienus un” un izslēgt 34. panta ceturto daļu.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 34.panta ceturtajā daļā noteikto zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai.
Valsts kontrole revīzijā[i] norādīja, ka gadījumā, ja arī turpmāk netiek mainīts zinātnisko virzienu prioritāšu plašais definējums, IZM būtu jāpārvērtē zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas turpmāka nepieciešamība un efektivitāte, ņemot vērā to noteikšanā ieguldītos resursus, un sniedza ieteikumu “IZM izvērtēt Zinātniskās darbības likuma 34. panta ceturtajā daļā noteikto zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas efektivitāti, vajadzības gadījumā izdarot grozījumus normatīvajos aktos, un/vai pārskatīt zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas pieeju, lai tās efektīvi veiktu tām noteikto uzdevumu un nodrošinātu valsts budžeta finansējuma fokusu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai” (turpmāk – ieteikums).
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) IZM sniedza problēmas un risinājuma aprakstu – “(..) Secināts, ka zinātnes virzienu prioritātes noteikšana uz ik 4 gadiem, tomēr nenodrošina fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (turpmāk - FLPP) finansējuma fokusu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai, jo uz katru, nevis uz 4 gadu ciklu, FLPP konkursa sagatavošanu ir jāņem vērā aktuālie un būtiskie aspekti/faktori – gan nozaru izaicinājumi un problēmas, gan to risināšanai pieejamie resursi, gan iepriekšējos periodos finansēto FLPP rezultāti, to ietekme nozaru, tautsaimniecības attīstībā un citi apstākļi (piemēram, FLPP ieguldījums Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu, uzdevumu un specializācijas jomu attīstībā), kas var ietekmēt valsts politikas veidošanas un līdz ar to arī tās īstenošanas mehānisma efektivitāti, nodrošinot Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgāko jautājumu risināšanu zinātniskās darbības ietvaros. (..)Līdz ar to, sagatavojot FLPP konkursa nolikumu uz katru konkursu, ir operatīva un elastīga iespēja noteikt tās zinātnes nozares un/vai zinātnes nozaru grupas, kuras uz konkrēto konkursa organizēšanas laiku būs gan aktuālā zinātnes politikas plānošanā un īstenošanā, gan nepieciešama Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai, kas labi kombinēsies ar valsts pētījumu programmām, kas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību likuma 35.panta pirmā daļa(..)”
Ievērojot minēto, secināms, ka anotācijā nav norādes par to, ka Valsts kontroles ieteikumā minētais izvērtējums ticis veikts. Tāpat anotācijā sniegtais problēmas un tās risinājuma apraksts nesniedz arī pamatojumu par alternatīvu izvērtējumu zinātnes virzienu prioritāšu (FLPP finansēšanai) noteikšanas mērķa sasniegšanai, kā arī nevērtē priekšlikuma ietekmi uz zinātniskās darbības sistēmas finansēšanu un tās darbības rezultātiem kopumā, kas Valsts kontroles ieskatā ir priekšnoteikums priekšlikumu sagatavošanai par politikas īstenošanas elementa – FLPP konkursu – norises izmaiņām. Šāda pieeja rada risku, ka Likumprojekta izstrādē tiek pārkāpts no tiesiskas valsts principa atvasinātais labas likumdošanas princips.
No tiesiskas valsts principa demokrātiskā tiesiskā valstī izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi, Latvijas Republikas Satversmē un Saeimas kārtības rullī reglamentētie procesuālie priekšnoteikumi un prasības. Likumdevējam (attiecīgajā likumdošanas procesa stadijā – arī Ministru kabinetam) jāizvērtē likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, un jāsaskaņo likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas atbilstoši racionāla likumdevēja principam. Satversmes tiesa cita starpā secinājusi, ka likumdevējam tiesību normas pieņemšanas gaitā ir jāizvērtē, vai pastāv paredzētā tiesiskā regulējuma alternatīvas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 25.2. punktu). Turklāt likumdevējam jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas pasākumi (sal.: Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 29.3. punkts).
Minētās prasības līdz ar citiem elementiem veido labas likumdošanas principa saturu, kas dod iespēju saprast, kāpēc likumdevējs ir devis priekšroku vienam vai otram risinājumam (sīkāk skat. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18. punktu). Šo principu nepieciešams ievērot arī Likumprojekta izstrādē.
Būtiski uzsvērt, ka priekšlikums savā būtībā nemaz neparedz atteikties no FLPP finansējuma prioritizēšanas. Proti, anotācijā norādītais, ka, sagatavojot FLPP konkursa nolikumu uz katru konkursu, ir operatīva un elastīga iespēja noteikt tās zinātnes nozares un/vai zinātnes nozaru grupas, kuras uz konkrēto konkursa organizēšanas laiku būs gan aktuālā zinātnes politikas plānošanā un īstenošanā, gan nepieciešama Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai, norāda uz to, ka priekšlikums savā būtībā paredz atteikties nevis no zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas FLPP finansēšanai, bet gan paredz atšķirīgu finansējuma prioritāšu noteikšanas kārtību.
Līdz ar to aicinām IZM veikt zinātnes virzienu prioritāšu FLPP finansēšanai nepieciešamības un efektivitātes izvērtējumu pēc būtības, tādējādi sniedzot skaidru un nepārprotamu Likumprojekta 6. un 13. pantā noteikto grozījumu Zinātniskās darbības likumā nepieciešamības pamatojumu.


[i] Valsts kontroles 30.11.2021. revīzijas ziņojums “Vai pētījumu projektu plānošana un konkursu organizēšana atbilst tiesību aktiem un veicina zinātnes politikas mērķu sasniegšanu?” atbilstības revīzijā “Slēgtas likumības revīzijas “Izglītības un zinātnes ministrijas darbības efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, izstrādājot un organizējot valsts zinātnes politikas īstenošanu” ieteikumu ieviešanas uzraudzība”.
 

-