Atzinums

Līdztekus sniedzam būtiskākos komentārus par pievienotajiem tiesību aktu projektiem, ko aicinām izskatīt pirms to virzības oficiālajā saskaņošanas procesā:
1) visā valsts aizsardzības dienesta likumprojekta tekstā būtu nepieciešams viennozīmīgi pateikt, vai vairākos pantos minētā Aizsardzības ministrijas padotībā esošā iestāde (skat. piemēram, 4., 12., 22.pantu) ir viena un tā pati institūcija jeb tās ir vairakas padotības iestādes. Pašreizējās redakcijas un funkciju uzskaitījums šajā likumprojektā un informatīvā ziņojuma projektā nesniedz skaidru priekšstatu par institucionālo struktūru, katras iesaistītās puses atbildību un veicamajām funkcijām;
2) aicinām izvērtēt, vai ir nepieciešama un cik efektīva no resursu patēriņa viedokļa ir valsts aizsardzības dienesta likumprojektā paredzētā dubultā veselības stāvokļa pārbaude iesaucamajiem ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli. Ņemot vērā ģimenes ārstu noslodzi un plānoto Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicības komisijas pienākumu dubultā kontrolēt ģimenes ārsta veikto veselības stāvokļa novērtējumu, aicinām izvērtēt, vai nebūtu nosakāma tūlītēja šīs komisijas atbildība par veselības stāvokļa novērtēšanu. Norādām, ka paredzot šo dubulto kontroles sistēmu, likumprojektā arī būtu jāparedz normas un iesaistīto pušu rīcība abu novērtējumu nesakritības gadījumā, proti, kurš veselības stāvokļa novērtējums un kādu iemeslu dēļ būtu atzīstams par galējo, kā tiek atcelts ģimenes ārsta veiktais novērtējums u.tml.;
3) valsts aizsardzības dienesta likumprojektā būtu nepieciešams precizāk definēt rīcību situācijā, kad 18.pantā izveidotā komisija noraida pieteikumu par alternatīvo dienestu un persona nolemj šo lēmumu pārsūdzēt. Jau likumprojektā ir jābūt definētiem kritērijiem un nosacījumiem, kādā gadījumā personas griba veikt alternatīvo dienestu, nepastāvot tiesiskiem ierobežojumiem, var netikt ņemta vērā;
4) valsts aizsardzības dienesta likumprojektā ir jāparedz, ka otrreizēja neiesaukšana var notikt, ja šajā laika periodā ir iestājušies 15.pantā minētie apstākļi;
5) ņemot vērā plānotos grozījumus Darba likumā, aicinām kā attaisnotu prombūtni paredzēt arī atvaļinājumu aprūpes pienākumu veikšanai. Tāpat attaisnoti prombūtnes apstākļi var būt arī tuvinieka nāve;
6) nav saprotams pamatojums, kāpēc dienestā pavadītais laiks netiek summēts (piemēram, 26.pants), jo mērķis taču ir nodrošināt atbilstošu sagatavotības līmeni, nevis nepārtrauktu 11 mēnešu pavadīšanu vienā no dienesta veidiem;
7) valsts budžeta finansētu studiju vietu sadalījums nebūtu veidojams ar kvotām iesaucamajiem, bet papildus nodrošināms jau esošajam valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitam, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem studējošajiem un veidojot nosacījumus atbilstoši iesaucamā iepriekšējiem uzņemšanas vai studiju rezultātiem;
8) nav saprotams pamatojums likumprojektā paredzēto kompensāciju par darbspēju zaudējumu un dienestā esošas personas nāvi apmēru atsķirībām starp dažādiem valsts aizsardzības dienesta veidiem, tāpat papildu būtu vērtējama apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršana dienestā esošas personas nāves gadījumā un tās finansēšanas kārtība, ņemot vērā, ka šajā vecuma grupā personai var nebūt veiktas nepieciešamās iemaksas.

-

Lūdzam informatīvajam ziņojumam pievienotos provizoriskos normatīvo aktu projektus izvērtēt kontekstā ar Labklājības ministrijas sniegtajiem iebildumiem par pilsonības statusa ierobežojumu dalībai valsts aizsardzības dienestā, detalizētas pieteikšanās kārtības alternatīvajam dienestam apraksta trūkumu, rīcību iesaucamo kvotu un skaita neizpildes gadījumā, pieejamību valsts reģistriem un sensitīviem fizisko personu datiem par veselības stāvokli un invaliditātes statusu. 

-

Uzskatām, ka risku rada projektā plānotā iesaucamo skaita kvotēšana pa valsts aizsardzības dienesta veidiem, proti, kāds būs rīcības modelis situācijā, kad iesaucamo skaita sadalījums neatbildīs Aizsardzības ministrijas noteiktajām kvotām, vai personas tiks piespiedu kārtā "pārvirzītas" uz citu dienesta veidu ar plānotajai kvotai nepietiekamu iesaucamo skaitu, kādi būs kritēriji vai priekšrocības "pārvirzīšanai" uz citu dienesta veidu, kādas būs iesaucamā tiesības saglabāt savu izvēlēto dienesta veidu un kādas būs so tiesību aizstāvības iespējas u.tml.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju, kādā veidā un kādā periodā persona varēs paust savu gribu iesaistīties alternatīvajā dienestā, kas notiek un kādā statusā ir persona tajā laika periodā, kad Kontroles komisija noraida personas lūgumu par alternatīvo dienestu un šis lēmums tiek pārsūdzēts.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu par valsts informācijas sistēmu un reģistru datu pieejamību valsts aizsardzības dienestā iesaucamo uzskaitei un atbilstības apstākļu uzraudzībai atbilstību fizisko personu datu aizsardzības prasībām, īpaši, tādas sensitīvas informācijas izmantošanu kā dati par personas veselības stāvokli un invaliditātes statusu. Lūdzu šo vērtējumu veikt kontekstā ar paredzēto ģimenes ārstu iesaisti un atbildību par personas veselības stāvokļa novērtējumu. Tā kā informāciju par personas invaliditātes statusu jau var nodrošināt ģimenes ārsts pirmreizējā vērtējumā un šie dati parasti nav ļoti mainīgi īsā un vidējā laika periodā, tad nav saprotama vēl atkārtota šo reģistra datu izmantošana Aizsardzības ministrijas padotības iestādē.

-

Labklājības ministrijas ieskatā informatīvajā ziņojumā būtu nepieciešams ietvert detalizētāku informāciju par valsts aizsardzības dienesta veikšanu un tā ietekmi uz personas nodarbinātību, proti, būtu nepieciešams norādīt, kādas sekas rada personas došanās valsts aizsardzības dienestā. Lai gan atsevišķi šī jautājuma elementi ir ietverti pielikumā pievienotajās provizoriskajās normatīvo aktu redakcijās, ministrijas ieskatā pašā informatīvajā ziņojumā būtu nosakāmi konceptuāli principi, piemēram, vai iesaukšana valsts aizsardzības dienestā ir pamats darba tiesisko attiecību vai civildienesta attiecību izbeigšanai. Šis ir ļoti būtisks jautājums attiecībā uz Satversmē nostiprināto tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos īstenošanu. Vērtējot informatīvajā ziņojumā un pielikumā pievienotajos normatīvo aktu projektos ietverto, var nonākt pie secinājuma, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā ir pamats tam, lai ar personu tiktu izbeigts noslēgtais darba līgums vai iesaucamais tiktu atbrīvots no valsts civildienesta (Valsts aizsardzības dienesta provizoriskais likumprojekta 22.pants).
Labklājības ministrijas ieskatā lietderīgāks risinājums būtu, ja ar šīm personām tiktu saglabātas darba vai dienesta attiecības, līdzīgi kā tas ir, piemēram, darbnespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Prombūtnes laikā šādam darbiniekam netiktu izmaksāta darba alga, tomēr viņam būtu nodrošināta iespēja pēc valsts aizsardzības dienesta izpildes atgriezties tajā pašā vai līdzvērtīgā amatā. Piemēram, arī citās valstīs (https://tem.fi/en/employment-security-during-military-or-non-military-service, kā arī https://www.gesetze-im-internet.de/arbplschg/BJNR002930957.html#:~:text=(1)%20Wird%20ein%20Arbeitnehmer%20zum,bei%20einem%20Erholungsurlaub%20zu%20zahlen) pēc publiski pieejamās informācijas var secināt, ka iesaukšana obligātajā militārajā dienestā per se nav pamats izbeigt darba tiesiskās vai dienesta attiecības. Informatīvā ziņojuma 2.3.1.sadaļā līdzīgs princips ir ietverts attiecībā uz augstskolu studentu tiesībām pēc atvaļināšanas rezervē turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.
Tāda regulējuma ieviešana būtu saudzīgāka attiecībā uz indivīdu gan no tiesiskā, gan no ekonomiskā un sociālā aspekta, jo tas radītu lielāku nodarbinātības drošumu, proti, persona būs pārliecība, ka pēc dienesta veikšanas tai ir garantētas tiesības atsākt darbu vai dienestu savā iepriekš izvēlētajā darba vietā. Vienlaikus tas mazinātu arī darba devēju izdevumus, kas saistīti ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

-

Informatīvā ziņojuma 1.2.sadaļā norādīts, ka viens no valsts aizsardzības dienesta ieviešanas mērķiem ir plašākas Latvijas sabiedrības sagatavotība rīcībai krīzes situācijās. Taču šajā projektā nav paredzēta rīcība plašākas sabiedrības izglītošanai, apmācībai un krīzes sagatavotības nodrošināšanai (piemēram, pirmās palīdzības sniegšana). Tādēļ aicinām vai nu pārskatīt mērķu formulējumu vai attiecīgi papildināt informatīvā ziņojuma projektu, norādot uz plašāku sabiedrību vērstās iniciatīvas.

-

Aicinām izvērtēt iespēju noteikt citu vecuma slieksni tām personām, kuras vēlas brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzības dienestā. Pašreizējais ierobežojums - 27 gadi, mūsuprāt, uz brīvprātīgu līdzdalību, īpaši visu prasību izpildes gadījumā, nav pamatots.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, kāpēc pienākums pildīt valsts aizsardzības dienestu ir noteikts tikai Latvijas pilsoņiem. Ir iespējama situācija, ka vēlmi iesaistīties dienestā var izteikt arī Latvijas Republikas nepilsoņi, personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar analīzi par iespēju veikt alternatīvo dienestu esošajā darba vietā, turpinot jau uzsāktās darba attiecības, ja šī darba vieta ir pieteikta kā alternatīvā dienesta veikšanas vieta. Tāpat lūdzam papildus izvērtēt iespēju, ka persona var veikt alternatīvo dienestu vai pildīt valsts aizsardzības dienesta pienākumus, veicot citus darba pienākumus, kas ir būtiski valsts aizsardzības nodrošināšanā vai nozīmīgi administratīvā procesa organizēšanā, piemēram, persona strādā Aizsardzības vai Ārlietu, vai Iekšlietu ministrijā, to padotības institūcijās, persona ir IT jomas speciālists. Paredzot arī šādas valsts aizsardzības dienesta veikšanas alternatīvas, līdzīgi kā alternatīvā dienesta modelī, var ieļaut pienākumu apmeklēt noteiktus obligātus kursus vai apmācības, ko organizē Civilās aizsardzības komisijas u.tml.

-

Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju 300 EUR apmērā. Ņemot vērā, ka daļa iesaucamajā vecumā esošo personu jau varētu būt uzsākušas darba gaitas pirms iesaukšanas dienestā vai arī tām jau varētu būt kredītsaistības vai pienākums uzturēt bērnus vai vecākus, plānotā 300 EUR kompensācija varētu būt nepietiekama. Ņemot vērā minēto, lūdzam ietvert informatīvajā ziņojumā izvērtējumu un pamatojumu noteiktajam kompensācijas apjomam. 
Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju papildināt informatīvo ziņojumu ar citiem veidiem, kā samazināt personas iespējamos zaudējumus un finansiālos ierobežojumus, kas varētu rasties, uzsākot pildīt dienesta pienākumus, piemēram, nodrošinot kredīta (pamatsummas un procentu) “iesaldēšanu”, ieviest maksājumu veikšanas atvieglojumus.
 

-

Informatīvajā ziņojumā kā viens no problēmjautājumiem uzņemšanai valsts aizsardzības dienestā tiek prognozēta jauniešu zobu veselība. Neskatoties uz to, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, zobārstniecības pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem pilnā apjomā tiek apmaksāti bērniem līdz 18 gadu vecumam, taču to pieejamība ir būtiski iebežota rindu dēļ, lai prasība par atbilstošu zobu veselības stāvokli būtu samērīga, Labklājības ministrijas ieskatā, Ārstniecības likumā nepieciešams noteikt 17 gadu vecumu sasniegušajiem garantētu iespēju saņemt zobārstniecības pakalpojumus par valsts līdzekļiem.

-

Informatīvā ziņojuma 4. sadaļā ir norādīts, ka Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, kā arī grozījumus citos normatīvajos aktos, bet tiem ir informatīvs raksturs. Ministrijas ieskatā minētajos tiesību aktos ir ietverts būtisks regulējums, kurš sākotnēji būtu jāatspoguļo informatīvajā ziņojumā. Tādējādi vispirms tas tiktu izdiskutēts un atbalstīts Ministru kabinetā. Piemēram, informatīvā ziņojuma 2.5. sadaļā ir sniegta vispārīga informācija par iesaucamo un karavīru atbildību. Savukārt, iepazīstoties ar pievienotajiem tiesību aktiem ir konstatējams, ka Aizsardzības ministrijai ir daudz detalizētāks redzējums par katru no minētajiem atbildības veidiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam kopumā informatīvo ziņojumu papildināt ar pievienotajos tiesību aktos ietverto būtisko informāciju.
Vienlaikus, lūdzam, arī vērtēt, vai visi noteiktie ierobežojumi ir samērīgi un nepastāv satversmības riski. Tā, piemēram, informatīvajam ziņojumam pievienotā likumprojekta Valsts aizsardzības dienesta likuma 16.panta trešā daļa paredz, ka pilsoņiem, kuri ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam un nav to izpildījuši līdz 21 gadu vecumam personu apliecinošu dokumentu izsniedz tikai pēc valsts aizsardzības dienesta izpildes. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.panta pirmo daļu personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments attiecīgi Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Labklājības ministrijas ieskatā, neizsniedzot personai personu apliecinošu dokumentu, tiek nesamērīgi ierobežotas personas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības un brīvības, kā piemēram, tiesības uz medicīniskās palīdzības saņemšanu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija ir plānojusi veikt arī grozījumus Krimināllikumā, paredzot atbildību par izvairīšanos no iesaukuma valsts aizsardzības dienestā, ir vērtējams, vai šādi neveidojas dubultas nesodīšanas par vienu nodarījumu principa pārkāpums.
 

-

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā iekļautajai informācijai alternatīvais dienests ir viens no valsts aizsardzības dienesta veidiem. Ministrijas ieskatā tas nebūtu atdalāms no kopējā valsts aizsardzības dienesta organizēšanas procesa. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt protokollēmuma 6.punktu, nosakot, ka alternatīvā dienesta īstenošanas koncepciju izstrādā Aizsardzības ministrija.Vienlaikus Labklājības ministrija ir gatava sniegt Aizsardzības ministrijai koncepcijas izstrādei nepieciešamo informāciju .

Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju līdz 2023. gada 1. janvārim izstrādāt alternatīvā dienesta īstenošanas koncepciju un aizsardzības ministram iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Aicinām izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi visos informatīvajā ziņojumā minētajos normatīvajos aktos, vai arī daļu tiesiskā regulejuma varētu ietvert valsts aizsardzības dienestu regulējošajā likumā (kā speciālajā tiesību aktā), tādējādi mazinot grozāmo normatīvo aktu skaitu.

-

Vienotas un pārskatāmas dienesta pildīšanas organizēšanas un uzraudzības nepilnības ir vērojamas arī informatīvajam ziņojumam klāt pievienotajā Valsts aizsardzības dienesta likuma projektā. Tajā ir noteikts, ka alternatīvā dienesta pildīšanas vieta nodrošina virkni pasākumu, piemēram, nodrošina dienesta veicēju ar dzīvojamo telpu (likuma 43.panta otrā daļa), organizē nepieciešamās mācības – (civilā aizsardzības un pirmās palīdzības kurss, 45.panta otrā daļa), speciālo apmācību (46.panta pirmā daļa), kas personu aprūpētāja pienākumu pildīšanai ir obligāta, tāpat būs nepieciešams transports un citi pasākumi.
Ministrijas ieskatā ir pārmērīgi uzlikt dienesta izpildes vietas institūcijai par pienākumu veikt tās darbības, kuras nav saistītas ar dienesta izpildes vietas institūcijas pamata funkciju. 

 

-