Atzinums

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš izteiktos iebildumus (izteikti 10.11.2023. un atkārtoti uzturēti  - 04.03.2024., Tieslietu ministrijas viedoklis - iebildumi nav vērā ņemti), par protokollēmumā paredzēto papildus uzdevumu uzdošanu Ekonomikas ministrijai, vēršot uzmanību, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” arī caur citu ministriju un šajā gadījumā nav noteicoši un Ekonomikas ieskatā, var būt pat ieteicams, ka valsts pārvaldes uzdevuma devējs (veic uzdevuma izpildes funkcionālo uzraudzību) un kapitāla daļu turētājs (īsteno valsts dalībnieka intereses uzņēmumā) ir dažādas tiešās pārvaldes iestādes (ministrijas), kas ļauj nodalīt atbildību par dažādiem jautājumiem un precīzāk sekot līdzi visu uzdevumu izpildei.

Tāpat jāņem vērā, ka arestēto kapitāla daļu pārvaldīšanas funkcijas nav atsevišķa un pilnīgi ne ar ko nesaistīta funkcija, bet izriet jau no citām valsts definētām funkcijām. 
Kriminālprocesa likuma 361.panta pirmajā daļā ir definēts mantas (t.sk. kapitāla daļas) aresta mērķis, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas, līdzekļu, ko persona guvusi, realizējot šādu mantu, noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūto augļu vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Arestu mantai var uzlikt, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašās konfiskācijas aizstāšanu Krimināllikumā noteiktajos gadījumos, kā arī lai nodrošinātu tādas mantas piedziņu, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi.

Attiecīgi un atbilstoši Tieslietu ministrijas nolikuma 4.1.punktam:
4. Ministrijas funkcijas ir:
4.1. izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās:
4.1.1. tiesību sistēma, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā;
[...]
4.1.4. sodu izpilde;
[...]
4.1.19. valsts kompensācijas cietušajiem;
[...]
4.1.20. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kopīgi ar Finanšu ministriju atbilstoši noteiktajai kompetencei;
[...]
Attiecīgi, augstākminēto Tieslietu ministrijas funkciju izpilde pamato arī arestētās mantas (kapitāla daļu) pārvaldīšanas uzdevuma izpildes kontroli, pat bez grozījumu veikšanas nolikumā.

Izvērtējama arī citu ministriju nolikumos noteiktās kompetences, no kurām izrietētu arestēto kapitāla daļu pārvaldība (piemēram, Finanšu ministrijas nolikuma konkrēts apakšpunkts nosaka, darbības kompetenci: "5.18.1 attiecībā uz finanšu tirgus politikas īstenošanas vadību veido politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā").

Jebkurā gadījumā, Ekonomikas ministrijas iebilduma būtība ir sekojoša: arestēto kapitāla daļu pārvaldības politikas ieviešana un izpildes kontrole nevar notikt atsevišķi no arestētās mantas pārvaldīšanas politikas īstenošanas. Kapitāla daļas ir tikai viens no mantas veidiem, kam var piemērot arestu. Ekonomikas ministrija piekrīt, ka praktiskai pārvaldīšanai ir nepieciešams noteikt MK vienu personu, kas mantas aresta laikā varētu būt kapitāla daļu pārvaldītājs SIA "Possessor", bet tas neatceļ faktu, ka tas ietilpst kopējā mantas aresta institūtā, kur jābūt vienotai un koordinētai politikas īstenošanai, ko Ekonomikas ministrija ne pie kādiem apstākļiem nevarēs nodrošināt.

Vienlaicīgi informējam, ka Ekonomikas ministrija neiebilst līdzdarboties, ja nepieciešams, doto Kriminālprocesa likuma grozījumu īstenošanai nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādē par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu kapitāla daļu pārvaldītājam SIA "Possessor" un atsevišķiem praktiskiem mantas pārvaldīšanas aspektiem.

Papildus lūdzam nodrošināt Ekonomikas ministriju ar 2024. gada 12. februāra Sadarbības sanāksmes protokols Nr. 20 (turpmāk - protokols), pievienojot to projekta Papildu dokumentu paketei, saskaņā ar 2021.gada 7.septembra MK noteikumiem Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 44. punktu, kas nosaka, ka TAP portālā katram projekta veidam ir definēts TA lietai obligāti sagatavojamās informācijas komplekts. Lai apliecinātu projektā regulēto tiesisko attiecību likumību, TA lietai papildus pievieno nepieciešamo informāciju un dokumentus, bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības, jo protokols nav publiski pieejams un nav iespējams pārliecināties par tajā esošo pamatojumu.

-