Atzinums

LDDK uztur iepriekš sniegtos iebildumus un uzskata, ka izziņā apgalvotais, ka LDDK priekšlikumi ir ņemti vērā, nav korekts. LDDK iebilst taisnīgas pārkārtošanas teritoriālā plāna (1.pielikums) tālākajai virzībai esošajā redakcijā. 
LDDK uzsver, ka, ka rīkojumprojekts par TPTP kojumprojekts paredz konceptuālu ministru kabineta izšķiršanos par Kūdras ieguves nozares sektora (enerģētiskās kūdras ieguve) slēgšanu, un  norādaa, ka piedāvātie risinājumi rada būtiskus satversmības riskus un var radīt investīciju strīdus. Lai mazinātu šo risku iestāšanos, LDDK aicina neapstiprināt rīkojuma projektu, bet uzdot atbildīgajai ministrijai izstrādāt konceptuālu risinājumu komersantu un zemes īpašniekiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un radīt brīvprātīgās shēmas apakšsektora uzņēmumu pārporfilēšanai, nepieņemot vispārīgus aizliegumus, tā kā to nenosaka ES apstiprinātā regula.
Īstenojot Taisnīgās pārkārtošanās fondu šādā redakcijā, tiks panākts pretējs efekts, palielināsies emisiju apjoms, kā arī indikācijas norāda, ka komersanti apturēs investīcijas modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kas varētu samazināt emisijas no saimnieciskās darbības veikšanas. 

1. Attiecībā uz VARAM sniegtajiem paskaidrojumiem rīkojumprojekta izziņas 1.punkta 1. punktam uzskatām, ka tie neatbilst LR pieņemtajiem tiesību aktiem un labai likumdošanas praksei.
Uzturam iebildumu un norādām, ka EK komentāri vai rekomendācijas nav juridiski saistoši un atbilstoši Tieslietu Ministrijas EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU IEVIEŠANAS ROKASGRĀMATA.  Ir jāņem vērā pašā tiesību aktā noteiktais. “Pilnīgai ES tiesību normu satura atklāšanai izmanto ne tikai ES tiesību aktu savstarpējo iztulkošanu un ES Tiesas praksi, bet arī citus līdzekļus, piemēram
1) ES tiesību aktu preambulu un skaidrojošos dokumentus, vienlaikus ņemot vērā, ka gadījumā, ja pastāv atšķirības starp ES tiesību aktu un tā preambulu vai izskaidrojošo dokumentu, priekšroka vienmēr ir pašā ES tiesību aktā noteiktajam;
4) ad hoc sanāksmju rīkošanu ar Eiropas Komisiju, vienlaikus ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas viedoklis nav juridiski saistošs un dažkārt arī pati Eiropas Komisija var nezināt pareizo ES tiesību akta satura iztulkojumu. (Latvijas Republikas Tieslietu ministrija “EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU IEVIEŠANAS ROKASGRĀMATA” 2014.gads 22.lpp)
Norādām, ka atbilstoši EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu “10. pantā noteikto TPF resursu plānošana1.   TPF resursus plāno to reģionu kategorijām, kuros atrodas attiecīgās teritorijas, pamatojoties uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 11. pantu un kurus Komisija apstiprinājusi kā daļu no programmas vai programmas grozījuma. Plānotie resursi izteikti vienas vai vairāku īpašu programmu vai vienas vai vairāku programmas prioritāšu veidā.” Komisija apstiprina programmu vai grozījumus tajā tikai tad, ja attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļautā to teritoriju noteikšana, kuras pārkārtošanās process skar vissmagāk, ir pienācīgi pamatota, un attiecīgais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns atbilst attiecīgās dalībvalsts integrētajam nacionālajam enerģētikas un klimata plānam.”
Norādām, ka imperatīvs aizliegums var tikt uzskatīts par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā privātīpašnieka tiesību pārkāpumu.  Norādām, ka atbilstoši LR Satversmes 105. Pantam - Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Atkārtoti iebilstam un norādām, ka Nacionālais klimata un enerģētikas plāns neparedz aizliedzošu darbību, tomēr nosaka ierobežojumus un darbības. Atbilstoši Nacionālā klimata un enerģētikas plāna 4. pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem.
Priekšlikums:
Aicinām ministriju rast veidu, kā neparedzēt imperatīvu aizliegumu, bet rast risinājumu emisiju samazinājumam.  Piemēram- brīvprātīgās shēmas, kurināmā kvalitātes prasības lieljaudas sadedzināšanas iekārtās, kuras ir pakļautas ETS sistēmas regulējumam, valsts atbalsts emisiju mazināšanai tehnoloģiskajos procesos vai īstenojamās praksēs, sasniedzot būtisku emisiju samazinājumu.
Attiecībā uz izziņas 1. punkta  3.punktu norādām, ka Valsts institūcijas tai skaitā, ministrijas, darbojās atbilstoši publisko tiesību normām, Publisko tiesību subjekts īsteno publisko varu tās kompetences robežās, kas ir noteikta normatīvajos aktos, neoficiāli komentāri nevar tikt uzskatīti par pietiekamu pamatu lēmuma pieņemšanai, bet var tikt interpretēti, kā atbildīgās personas civildienesta likuma pārkāpums, tā kā saskaņošanas procedūrai ar ES institūcijām par likumdošanas iniciatīvām vai pozīcijām jāatbilst likuma prasībām un labas likumdošanas praksei. 
Priekšlikums: Lūdzam ievērot Latvijā pieņemtos normatīvos aktus, kuri nosaka kārtību, kā saskaņo normatīvus ES līmenī un veido pozīcijas. Pirms rīkojuma projekta apstiprināšanas aicinām izstrādāt konceptuālo ziņojumu, kā arī pamatoties tikai uz oficiāliem atzinumiem un normatīvajiem aktiem.
Attiecībā uz izziņas 1.punkta 4.punktu iebilstam un norādām, ka  – aprakstītās darbības ir vērtējamas, kā valsts atbalsts komercdarbībai. Norādām, ka valsts atbalstu komercdarbībai ES regulē Padomes regula Nr.2015/1589 ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija). Un komisijas regulu 651/2014, kura cita starpā nosaka, ka valsts atbalsts nav piemērojams darbībām, kā primārā lauksaimniecība un zivjsaimniecība. Rīkojuma projekta 1.pielikumā minētās rekultivācijas prakses atbilst primārās lauksaimniecībās atbalstam, līdz ar to piemērojot izņēmumu šo darbību rezultātā īstenotāji nedrīkst gūt labumu.  
Norādām, ka piedāvātajā redakcijā - rekultivācijas pasākumu veicējs nevar gūt saimniecisku labumu pēc rekultivācijas darbu veikšanu, tā kā tas var novest pie komercdarbības atbalsta likuma pārkāpuma.
Aicinām rast risinājumu, kā īstenot pasākumus, tā lai tie būtu savietojami ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem un nebūtu pretrunā Piesārņotājs maksā principam. Kā viens no risinājumiem būtu saskaņojams atbalsts “brīvprātīgā shēma – teritoriju pārprofilēšanā”
Attiecībā uz Izziņas 1.punkta 5.punktu Uzturam iebildumu, tā kā šādas saistības ir indikatīvas un saistošas valstij, tomēr nav saistošas privātpersonām, tā, kā nav noteikts tiesiskais un likumiskais rāmis privātpersonu privātīpašuma izmantošanas ierobežojumam. Tā kā šobrīd nav normatīvās un tiesiskās bāzes šādu ierobežojumu piemērošanai. Norādām, ka šī neatbilstība ir konstatēta un aprakstīta “Kūdras ilgtspējīgu pamatnostādnes 2020-2030”1.4.4 sadaļā “Savukārt privātpersonas pašas tiesīgas lemt par savas zemes izmantošanu, ciktāl tās neierobežo normatīvie akti.” Ministru kabinetam uzņemoties šādas saistības, bez likuma deleģējuma attiecībā uz ieguves sektoru būtiski tiek pārkāpts varas dalīšanas princips. Papildus norādām , ka atbilstoši attīstības plānošanas likuma prasībām ir jāievēro plānošanas dokumentu hierarhija atbilstoši likuma 9. panta prasībām
Iebilstam un lūdzam veikt labojumus  38.lpp 24.pielikums. Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī nekorekti norādīts Kūdras izmantošanas pamatnostādnes, tā, kā atbilstoši Plānošanas Pamatnostādnes – politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā, lai noteiktu jaunus vidēja termiņa attīstības virzienus nozaru politikās. ka atbilstoši attīstības plānošanas likuma prasībām ir jāievēro plānošanas dokumentu hierarhija atbilstoši likuma 9. panta prasībām
Rīkojumprojekta 1.pielikumā 6.lpp LDDK aicina  svītrot tekstu“Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam, t.sk. Latvija nosaka starpuzdevumu atbildīgajām nozaru ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.[1] Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā.”
Tā, kā starpuzdevuma ietvaros ievērojot labu likumdošanas praksi, atbildīgajai ministrijai ir nepieciešams iesniegt konceptuālo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā, kurš paredzētu skaidru un caurspīdīgu tiesisko procesu- uzdevums izstrādāt normatīvus uz Informatīvā ziņojuma pamata nav uzskatāms par konceptuālu ministru kabineta lēmumu, kā arī no teksta nav noprotams plānošanas dokuments “Stratēģija pret 2030.gadu”.










 

-

LDDK kategoriski iebilst pret Rīkojuma 2.pielikumu Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda instrumenta finansējums esošajā redakcijā, konkrēti pret TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi  punktu Nr.1 Atteikšanās no kūdras izmanotošanas enerģētikā. 
Pamatojums
Pārējie pielikuma Nr.2 punkti vismaz aptuveni norāda darbības un pasākumus, kam finansējums tiek paredzēts. Uzskatām, ka, ja arī tiek paredzēts šāds virziens, jau šobrīd ir jābūt ieplānotiem konkrētiem pasākumiem, lai novērstu satversmības risku iestāšanos. Kamēr nav izstrādāti konkrēti priekšlikumi, LDDK uzskata, ka šobrīd šāds virziens nav atbalstāms, īpaši ņemot vērā neparedzamo ģeopolitisko situāciju un iespējamo nepieciešamību kaut vai īslaicīgi risināt enerģētikas un siltumapgādes problēmas 
 

-