Iebildumi / Priekšlikumi
Proti, ja jau Izglītības un zinātnes ministrija ir īstenojusi pasākumus iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai, tad atkārtot Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas darbu Labklājības ministrijas ieskatā nebūtu lietderīgi veikt Demogrāfisko ietu padomei. Ja kādu priekšlikumu tālāka izstrāde ir nepieciešama, tad vispareizāk būtu, ja to darītu arī, piemēram, kompetentā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa. Ja jautājuma, kas jau ticis apspriests un risināts vai ir jau konkrēti priekšlikumi izstrādāti, izskatīšana tiek pārcelta citas darba grupas kompetencē (piemēram Demogrāfisko lietu padomes kompetencē), tad faktiski tiktu zaudēts vērtīgas laiks, ko jēgpilnāk būtu veltīt jau konkrēto priekšlikumu, ko jau izstrādājusi konkrētā darba grupa, ieviešanai, ja nepieciešams, tālākai pilnveidei vai precizēšanai, nevis atkārtotai apspriešanai.
Vienlaikus konstatējams, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas aicinājums ir tieši par nepieciešamību izvedot Ministru prezidenta paspārnē starpinstitucionālu padomi. Tādējādi secināms, ka līdztekus Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas veiktajam darbam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēlas, lai jautājumu izskatītu arī Ministru prezidentu izveidota starpinstitucionāla padome.
Vērtējot, kādas ir patlaban esošās Ministru prezidenta izveidotās konsultatīvās padomes, tad Demogrāfisko lietu padomes kompetenču tvērumu pirmšķietami varētu būt salīdzinoši vienkāršāk papildināt ar jautājumiem par cilvēkdrošību uz ūdens.
Taču jānorāda, ka šis jaunais virziens nedrīkstētu samazināt padomes uzmanību citām tēmām, kas saistīti ar demogrāfijas politiku. Tāpat nedrīkstētu veidoties situācija, kad darbu, ko jau veikušas citas darba grupas, jādublē Demogrāfisko lietu padomei. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Demogrāfisko lietu padomi vada Ministru prezidents, savukārt vēstules projektā tiek piedāvāts, ka Demogrāfisko lietu padome iesniedz Ministru prezidentam prioritāro pasākumu sarakstu, kas būtu izskatāmi 2023.gada budžeta veidošanas procesā. Tādējādi veidojas absurda situācija, kad Ministru prezidents iesniegs prioritāro pasākumu sarakstu pats sev.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt vēstules projektu.
2. Vienlaikus lūdzam veikt pareizrakstības precizējumus vēstules projektā, tajā skaitā: precizēt vēstules projekta pirmajā rindkopā iekavās lietotā vārda “Komisija” pareizrakstību; otrās rindkopas pirmajā teikumā svītrot komatu aiz vārda “pusēm”; devītās rindkopas otrajā teikumā lūdzam precizēt interpunkciju;
3. Vēstules projekta otrās rindkopas otrajā teikumā lūdzam iestāžu uzskaitījumā svītrot otro atsauci uz Valsts izglītības satura centru kā starpinstitucionālās darba grupas dalībnieku, ņemot vērā, ka darba grupu ir izveidojis Valsts izglītības satura centrs.
4. Lūdzam precizēt informāciju par Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektu, ņemot vērā, ka minētais politikas dokuments ir ticis izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 29.aprīlī (VSS-394).
5. Lūdzam svītrot vārdus “skat. pielikumu” (vēstules projekta otrā rindkopa), ņemot vērā, ka vēstules projektam nav pievienots pielikums.
Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (turpmāk – Komisija) 2021. gada 15. septembra vēstulē Nr.142.9/4-12-13/21 aicināja Ministru prezidentu izveidot starpinstitucionālu padomi - koordinējošu un konsultatīvu institūciju, kuras darbības mērķis būtu cilvēkdrošības uz ūdens jautājuma risināšana, sniedzot priekšlikumus gan ūdeņu pārvaldības jomā, gan bērnu peldētapmācību nodrošināšanā, attiecīgi veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī aicināja Ministru prezidentu informēt par tālāko rīcību kritiskās situācijas risināšanā.
Reaģējot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vēstulē identificētās problēmas aktualitāti, Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots sadarbībā ar citām pusēm sagatavot starpziņojumu, ietverot priekšlikumus cilvēkdrošības uz ūdens problēmu risināšanai, tostarp peldētapmācības izglītības iestādēs veicināšanai. Valsts izglītības un satura centrs (VISC) izveidoja starpinstitucionālu darba grupu, kurā tika iesaistīti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Peldēšanas federācijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības ministrijas, un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas. Darba grupa apkopoja informāciju par institūciju paveikto iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai, par iecerētajiem pasākumiem Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā (izsludināts VSS 25.02.2021.) un Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā (izsludināts VSS 29.04.2021.), kā arī sniedza sešus konkrētus priekšlikumus situācijas risināšanai (Ziņojums par darba grupā paveikto iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai TAP lieta 21-TA-948, 29.10.2021.).
Arī vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokumentā – Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam – kā prioritāri risināmie ārējās nāves cēloņi ir minēti slīkšana, ceļu satiksmes negadījumi un ugunsnelaimes gadījumi. Veselības ministrijas sagatavotajā Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam projektā iekļauts 1.7. rīcības virziens: “Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem”, kurā paredzēti 13 dažādi, vairāku institūciju pasākumi, no kuriem četri ir saistīti ar slīkšanas novēršanu. Attiecībā uz specifiskiem slīkšanas novēršanas pasākumiem, panākta vienošanās starp ministrijām, ka “Sporta politikas pamatnostādņu 2021. -2027.gadam” (projekts) rīcības virzienā Sports aktīvai un veselai sabiedrībai tikšot iekļauts uzdevums - izstrādāt un ieviest mācību saturu vispārējās izglītības iestādēs peldēšanas prasmes un ūdens kompetences apmācībai.
Izvērtējot tālāko rīcību kritiskās situācijas risināšanā, atzīstam, ka ir nepieciešama jautājuma īpaša pārraudzība un koordinācija. Jāuzsver, ka demogrāfijas kontekstā, Latvijai svarīgi rūpēties ne tikai par dzimstību un migrācijas saldo, bet arī novērst pāragru mūsu valsts iedzīvotāju zaudēšanu no ārējiem nāves cēloņiem.
Informējam, ka šobrīd Ministru prezidenta vadībā darbojas Demogrāfisko lietu padome, kas ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija valsts demogrāfiskās politikas veicināšanai, kā arī tās vienotai īstenošanai visos valsts pārvaldes līmeņos. Demogrāfisko lietu padomes nolikumā[1] kā viens no uzdevumiem minēts - izskatīt un izvērtēt iesaistīto un ieinteresēto institūciju un organizāciju priekšlikumus un viedokļus par valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanas veidu. Demogrāfisko lietu padomei ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt attiecīgajam ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts demogrāfisko politiku un ietekmē to, kā arī veikt citus pasākumus, kas nepieciešami demogrāfisko politiku īstenošanai. Demogrāfisko lietu padomi vada Ministru prezidents, tās sastāvs ir starpinstitucionāls, tajā ir deleģēti 10 ministriju pārstāvji (t.sk. izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, iekšlietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs), Saeimas, Valsts prezidenta, zinātniskās kopienas un NVO pārstāvji.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka ārējo nāves cēloņu samazināšana ir tieši saistīta ar demogrāfiju, proti iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējošiem faktoriem, uzskatām, ka nav nepieciešams veidot jaunu atsevišķu koordinējoši-konsultatīvu institūciju cilvēkdrošības uz ūdens jautājumu risināšanai, atbilstoši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2021. gada 15. septembra vēstulē Nr.142.9/4-12-13/21 paustajam priekšlikumam. Vērtējot šīs kritiski svarīgās problēmas risināšanas pārraudzības un koordinācijas nepieciešamību, uzskatām, ka koordinējoši – konsultatīvās institūcijas funkciju ir jāuzņemas Demogrāfisko lietu padomei.
Lai iniciētu šo Demogrāfisko lietu padomes darba virzienu, tiks sagatavota Ministru prezidenta rezolūcija, kas prasa konkrētu rīcību, t.sk. valsts budžeta finansējuma novirzīšanai:
1) 2022.gadā Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, izvērtēt Ziņojumā par darba grupā paveikto iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai (TAP lieta 21-TA-948) 29.10.2021. un citus priekšlikumus par īstenojamajiem pasākumiem iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai kontekstā ar Latvijas Peldēšanas federācijas ziņojumā “Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā” paustajām atziņām, atbilstoši efektivitātes, t.sk. izmaksas efektivitātes kritērijiem, un iesniegt Finanšu ministram prioritāro pasākumu sarakstu, kas būtu izskatāms 2023.gada budžeta veidošanas procesā;
2) 2022.gadā Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, reizi gadā līdz 1.jūnijam iesniegt Ministru prezidentam izvērtējumu par paveikto un priekšlikumus par papildus nepieciešamajām rīcībām, kas īstenojamas, lai nodrošinātu efektīvāku ārējo nāves cēloņu samazināšanos Latvijā, t.sk. slīkšanas novēršanai, sagatavojot priekšlikumus budžeta prioritārajiem pasākumiem, ņemot vērā fiskālo telpu.
Lai sasniegtu iespējami labus rezultātus cilvēkdrošības uz ūdens jautājumu risināšanai, ir nepieciešams izvērtēt gan nepieciešamo rīcību saturu, gan pieejamo fiskālo telpu, izvēloties visefektīvākos, precīzi mērķētākos pasākumus, vienlaikus neradot nesamērīgi dārgus infrastruktūras būvniecības pieprasījumus ar ievērojamu papildus slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Lai izvairītos no situācijas, ka Demogrāfisko lietu padome piedāvā īstenot prioritāri finansiāli ietilpīgus pasākumus, kas, piemēram, saistīti ar jaunas infrastruktūras izveidi, ir svarīgi skaidri definēt mērķa grupas, kuras ir vairāk pakļautas dažādiem riskiem uz ūdens, piemēram, bērni, cilvēki, kas atrodas uz ūdens ārpus peldsezonas, personas, kuras lieto alkoholu utml., kā arī izstrādāt kritērijus pasākumiem, kas vislabāk novērsīs noslīkšanas riskus identificētajām mērķa grupām. Papildus tam, vērtējot mērķa pasākumus, būtu svarīgi ņemt vērā to ilgtermiņa efektu, jo bērnu peldēt apmācības ieviešana un nodrošināšana visiem skolēniem ir ilgtermiņa risinājums, kura rezultāti būs jūtami vismaz ilgākā laika perspektīvā un kuram ir nepieciešama kompleksa pieeja, sadarbojoties vairākām iesaistītajām pusēm, piemēram, gan pašvaldībām, gan skolām, t.sk., nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru peldētprasmes apmācībām, gan organizācijām, kas nodrošina peldēt apmācību. Savukārt, lai mazinātu noslīkšanas gadījumu skaitu jau šobrīd, proti, lai sasniegtu potenciālās riska grupas tuvāko gadu laikā ir svarīgi mainīt iedzīvotāju paradumus, t.sk. novēršot arī citus ārējās nāves cēloņu riskus, izmantojot sociālās psiholoģijas iespējas uzrunāt un informēt attiecīgās mērķa grupas par drošības uz ūdens ievērošanas nepieciešamību un aktualitāti, kā arī iespēju robežās iekārtojot un aprīkojot peldvietas.
Pilnībā piekrītam Komisijas 2021. gada 15. septembra vēstulē Nr.142.9/4-12-13/21 paustajām bažām, līdz ar to, atzīstot problēmas nopietnību un neatliekama risinājuma nepieciešamību, ceram, ka Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piekritīs izklāstītajam risinājumam un turpmākajai aktīvajai dalībai Demogrāfisko lietu padomē, izskatot jautājumus, kas saistīti ar risku mazināšanu mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem.
[1] 2011.gada 12.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums”; https://likumi.lv/doc.php?id=229250
2. Vēstules projekta trešajā rindkopā aizstāt skaitli “4” ar vārdu “četri”.
3. Vēstules projekta piektajā rindkopā aizstāt vārdu “informēju” ar vārdu “informējam”, ņemot vērā, ka vēstules sūtītājs būs Ministru kabinets (vēstules projekts izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta sēdē), nevis Ministru prezidents vienpersoniski.