Projekta ID
25-TA-387Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
05.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”" (25-TA-387) virzība nav atbalstāma, jo paredz Valsts ieņēmumu dienestam nodot fiziskai personai informāciju par sevi, izmantojot kredītinformācijas biroju kā starpnieku.
Norādām, ka šāds risinājums pēc būtības ir vērtējams no Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) regulējuma skatu punkta, jo paredz publiskas funkcijas — fiziskās personas datu izsniegšanas — īstenošanu, izmantojot privāto tiesību subjektu. Kredītinformācijas birojs šajā gadījumā darbojas kā starpnieks (privātpersona), kas saņem no Valsts ieņēmumu dienesta fiziskas personas datus un nodod tos personai, t.sk. par maksu.
Atbilstoši VPIL 6. pantam publiskas funkcijas deleģēšana privātpersonām ir iespējama tikai ar likumu vai likuma pilnvarojumu, skaidri nosakot deleģējamo funkciju, tās izpildes kārtību un uzraudzību. Fizisko personu datu izsniegšana ir publiskās pārvaldes funkcija, kas saskaņā ar VPIL nav deleģējama privātpersonām.
Tāpat nepieciešams vērtēt, vai šādā situācijā neveidojas Interešu konflikta novēršanas likuma piemērošanas riski, ņemot vērā kredītinformācijas biroju kā komersantu statusu un iespējamo ieinteresētību datu apstrādes un nodošanas procesā.
Valsts ieņēmumu dienestam kā nodokļu administrācijai ir tiesības sniegt fiziskai personai datus par tās ienākumiem. Mūsuprāt kredītinformācijas birojs var fiziskai personai sniegt informāciju par tās kredītspēju, nevis par tās ienākumiem un apgādībā esošām personām.
Atbilstoši Vispārīgā datu aizsardzības regulai fizisko personu dati ir aizsargājami. Publiskas iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus. Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem.
Likumprojekts paredz, ka VID sniedz datus kredītinformācijas pieprasītājam- fiziskai personai (kredītbiroja starpniecību- lai vienuviet fiziskā persona saņemtu informāciju par saviem ienākumiem un apgādībā esošam personām, kā arī krēdītspēju. Informāciju par fiziskās personas ienākumiem var iegūt VID un tam nav nepieciešams nodot datus kredītinformācijas birojam. Datu nodošanas nolūks nav pietiekams, lai datus nodotu kredītinformācijas birojam tālāki nodošanai fiziskāi personai, ja fiziskā persona šo informāciju bez maksās var iegūt no VID.
Norādām, ka šāds risinājums pēc būtības ir vērtējams no Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) regulējuma skatu punkta, jo paredz publiskas funkcijas — fiziskās personas datu izsniegšanas — īstenošanu, izmantojot privāto tiesību subjektu. Kredītinformācijas birojs šajā gadījumā darbojas kā starpnieks (privātpersona), kas saņem no Valsts ieņēmumu dienesta fiziskas personas datus un nodod tos personai, t.sk. par maksu.
Atbilstoši VPIL 6. pantam publiskas funkcijas deleģēšana privātpersonām ir iespējama tikai ar likumu vai likuma pilnvarojumu, skaidri nosakot deleģējamo funkciju, tās izpildes kārtību un uzraudzību. Fizisko personu datu izsniegšana ir publiskās pārvaldes funkcija, kas saskaņā ar VPIL nav deleģējama privātpersonām.
Tāpat nepieciešams vērtēt, vai šādā situācijā neveidojas Interešu konflikta novēršanas likuma piemērošanas riski, ņemot vērā kredītinformācijas biroju kā komersantu statusu un iespējamo ieinteresētību datu apstrādes un nodošanas procesā.
Valsts ieņēmumu dienestam kā nodokļu administrācijai ir tiesības sniegt fiziskai personai datus par tās ienākumiem. Mūsuprāt kredītinformācijas birojs var fiziskai personai sniegt informāciju par tās kredītspēju, nevis par tās ienākumiem un apgādībā esošām personām.
Atbilstoši Vispārīgā datu aizsardzības regulai fizisko personu dati ir aizsargājami. Publiskas iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus. Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem.
Likumprojekts paredz, ka VID sniedz datus kredītinformācijas pieprasītājam- fiziskai personai (kredītbiroja starpniecību- lai vienuviet fiziskā persona saņemtu informāciju par saviem ienākumiem un apgādībā esošam personām, kā arī krēdītspēju. Informāciju par fiziskās personas ienākumiem var iegūt VID un tam nav nepieciešams nodot datus kredītinformācijas birojam. Datu nodošanas nolūks nav pietiekams, lai datus nodotu kredītinformācijas birojam tālāki nodošanai fiziskāi personai, ja fiziskā persona šo informāciju bez maksās var iegūt no VID.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ja, neskatoties uz 1.iebildumā minēto, likumprojekts tomēr tiek virzīts, lūdzam, ņemot vērā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.1 panta pirmās daļas struktūru, redakcionāli precizēt likumprojekta panta pirmo daļu, lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka jēdziens "fiziskās personas" ir norādīts kā kredītinformācijas lietotājs.
Piedāvātā redakcija
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “kredītinformācijas lietotājam — ” ar vārdiem “fiziskai personai (informāciju par sevi) vai".
3.
Anotācija (ex-ante)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Iebildums
Lūdzam papildināt anotācijas 2.sadaļu, norādot informācijas sniegšanas pakalpojuma monetāro ietekmi uz informācijas pieprasītāju - fizisko personu, vai sniedzot informāciju, ka kredītinformācijas birojs attiecīgo pakalpojumu sniegs personām bezmaksas. Turklāt lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, ka pašlaik, fiziskā persona informāciju par sevi (saviem ienākumiem un apgādībā esošajām personām) no Valsts ieņēmumu dienesta var saņemt ne tikai klātienē, bet arī attālināti (Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā) un šīs pakalpojums ir bezmaksas.
Piedāvātā redakcija
-
