Atzinums

LPS aicina papildināt izziņas 14.punktā ietvertos LM argumentus saistībā ar to, kādēļ netika ņemts vērā LPS rosinājums apmācībās ietvert ētikas jautājumu bloku. Šobrīd izziņā LM ir ietvērusi informāciju, ka LPS 09.02.2024 sanāksmē iebildi neuzturēja. Tomēr uzsveram, ka iebilde netika uzturēta tādēļ, ka LM pārstāvji informēja par vairākiem plānotajiem pasākumiem, kuru ietvaros ētikas jautājumi, jo sevišķi bāriņtiesām, tuvākā vai tālākā nākotnē tiks akcentēti. Tai skaitā tika pieminēti MK noteikumi Nr. 984 "Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību." Tāpat LM pieminēja citus iespējamos formātus, piemēram, vasaras nometni, kuras laikā arī bāriņtiesām varētu tikt aktualizēts tieši ētikas jautājumu bloks.
LĪdz ar to aicinam izziņu noformēt atbilstoši starpministriju sanāksmē abu pušu paustajiem argumentiem, jo šobrīd 14.punkts ir atspoguļots nepilnīgi.

-

VSS sākotnēji izsludinātajā noteikumu projekta  redakcijā punkts par programmas apguvi bija formulēts šādi:
“ 17. Par sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa apguvi iestādes izsniedz speciālistam apliecību ( pielikums), ja speciālists ir apmeklējis nodarbības pilnā apjomā un sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu.”
Precizētajā noteikumu  redakcijā nosacījums par nodarbību apmeklēšanu  pilnā apjomā  ir svītrots. Anotācijas 13.lapā ir teikts, ka "speciālistam sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa nodarbības ir pienākums apmeklēt pilnā apjomā un apliecību iegūšanai sekmīgi jānokārto pārbaudījums."
Lai arī anotācijai ir būtiska loma jebkura normatīvā akta izskaidrošanā, šis ir tas gadījums, kad pašā noteikumu tekstā skaidri un nepārprotami ir jābūt ietvertiem abiem šiem nosacījumiem-apmeklējums un pārbaudījuma nokārtošana.
Apmeklējuma prasības ir pārāk būtisks nosacījums, līdz ar ko  to neietveršana pašā noteikumu tekstā tikai var radīt nevajadzīgas interpretācijas.
Pie tam, ņemot vērā, ka šis nosacījums jau sākotnēji punktā bija ietverts, nav skaidrs pamatojums, kādas pretrunas tas izraisa. Ja šis būtu normatīvais akts, kura sākumā būtu termina "apguve" skaidrojums, tikai tādā gadījumā to nevajadzētu atkārtot konkrētajā punktā.
Pie tam no lietotāja viedokļa, kam jāapgūst šī apmācība, neizpratne var rasties arī tādējādi, ka, piemēram, šo noteikumu 22.punktā par Valsts probācijas dienesta organizēto mācību apgūšanu, tiek lietots teksts "ja tās ir apmeklētas pilnā apjomā un sekmīgi nokārtots pārbaudījums."
LĪdz ar visu iepriekšminēto,  ir pilnībā atbalstāma LM sagatavotā sākotnējā redakcija šim punktam.
 Aicinām punktu precizēt.


 

-

VSS izsludinātajā noteikumu projekta tekstā bija noteikts- “Iestādēm pirms šo noteikumu spēkā stāšanās  uzsāktās mācības ir tiesības pabeigt pēc iepriekš apstiprinātiem profesionālās kvalifikācijas  pilnveides programmu un zināšanu pilnveides izglītības programmu paraugiem.”
Reaģējot  uz LPS izteiktajām bažām par mācību pārrāvumiem  un citām iespējamām problēmsituācijām, starpministriju sanāksmes laikā no LM tika piedāvāts kā kompromiss - 2024.gada 31.maijs , tomēr iepazīstoties ar precizēto normu (23.punkts),kur teikts, ka “Iestādēm pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ir tiesības turpināt īstenot mācības pēc iepriekš apstiprinātiem profesionālās kvalifikācijas  pilnveides programmu un zināšanu pilnveides programmu paraugiem līdz 2024.gada 31.maijam”, secināms, ka precizētā norma nosaka nelabvēlīgāku kārtību pabeigt jau iesāktās programmas, kā sākotnējā  projekta redakcija.
Tādējādi rosinām normu par 2024.gada 31.maiju precizēt atbilstoši tai idejai, kāda tā bija apspriešanas gaitā.

"23.Iestādēm ir tiesības pabeigt īstenot līdz 2024.gada 31.maijam uzsāktās mācības pēc iepriekš apstiprinātiem profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu un zināšanu pilnveides izglītības programmu paraugiem."

Atbilstoši LPS paustajai iebildei par noteikumu projekta 23.punkta formulējumu saistībā ar 2024.gada 31.maiju, aicinām precizēt arī anotāciju.

-

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Tā kā projekta anotācijā ir norādīts, ka projekta ietekme uz pašvaldību budžetiem ir 0 euro, LPS starpministriju sanāksmē  norādīja, ka projektam ir ietekme uz pašvaldību budžetiem, kaut vai ņemot vērā to, ka projekts neplānoti paredz apmācību 2024.gadā tām personām, kas apmācību izgājušas 2020.gadā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, LPS rosināja mainīt šo grafiku nosakot, ka tās personas, kas apmācību izgājušas 2020.gadā to var iziet 2024.gadā un /vai 2025.gadā. LM  nekādiem   kompromisiem par šo nepiekrita.
Saistībā ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem, LM pauda apsvērumus, ka "ņemot vērā to, ka pašvaldības jau līdz šim nodrošināja apmācības reizi piecos gados, savukārt jaunā norma paredz apmācības veikt reizi divos gados, kā rezultātā apmācību ilgums tiek samazināts no 24 stundām uz 8 stundām, pašvaldībām kopumā neradīsies papildus izdevumi." Tāpat LM norādīja uz tām pašvaldību speciālistu grupām, piemēram, bāriņtiesas, pašvaldības policija, kas apmācību varēs veikt par ES struktūrfondu līdzekļiem uzsverot, ka tas ir noteikts citos MK noteikumos, kuri ir pieminēti anotācijā.
Aicinām papildināt anotāciju ar LM apsvērumu, kādēļ projekts pašvaldībām neradīs papildus izdevumus.

 

-

Rosinām punktu redakcionāli precizēt aiz vārda "kontaktinformāciju" ietverot vārdu "vai". "Uzdod darba devējam, Valsts probācijas dienestam vai iestādei precizēt informāciju" ir viens no variantiem centra rīcībai, līdz ar ko vārda "vai" lietojums būtu nepieciešams arī pirms teksta "uzdod darba devējam...".

-