Atzinums

15.panta ceturtā daļa – pārvaldnieku amatpersonu tiesības pārvaldīt vairāku pārvaldnieku pārvaldē esošus fondus
Ar AIFPL grozījumiem, likumu paredzēts papildināt ar 15.panta ceturto daļu: "(4) Pārvaldnieks nodrošina, ka lēmumus par pārvaldnieka uzņēmējdarbības veikšanu pieņem vismaz divas šā panta pirmās daļas nosacījumiem atbilstošas amatpersonas, kuras ir kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā, un kuras tiek nodarbinātas vai kuras vada pārvaldnieka darbību uz pilnu slodzi  un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī. Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus.”
 
Līdz šim AIFPL 15.panta ceturtā daļa paredzēja, ka: “(4) Pārvaldnieks nodrošina, ka vismaz divas amatpersonas ir kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā. Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus.” Ar AIPFL grozījumiem, 15.panta ceturtā daļa attiecībā uz pārvaldnieka amatpersonām attiektos kā uz reģistrētiem, tā arī uz licencētiem pārvaldniekiem.
 
AIFPL grozījumu anotācija paredz, ka “Likumprojekta 8.pants precizē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma  15.panta ceturto daļu, nosakot, kādām kompetencēm jāatbilst vismaz divām pārvaldnieka amatpersonām.  Ar minēto grozījumu tiek pārņemts Direktīvas Nr. 2024/927 1.panta 4.punkts.” Direktīvas Nr.2024/927 1.panta 4.punkts nosaka: “personām, kuras faktiski vada AIFP darbību, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze arī attiecībā uz AIFP pārvaldītā AIF ieguldījumu stratēģijām, šo personu vārdi un visu viņu amata pārņēmēju vārdi ir nekavējoties paziņoti AIFP izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm un lēmumus par AIFP uzņēmējdarbības veikšanu pieņem vismaz divas šādiem nosacījumiem atbilstošas fiziskas personas, kuras vai nu tiek nodarbinātas uz pilnu slodzi attiecīgajā AIFP, vai arī ir AIFP izpildlocekļi vai pārvaldes struktūras locekļi, kas apņēmušies vadīt minētā AIFP darbību uz pilnu slodzi, un kuru domicils ir Savienībā”. No Direktīvas Nr.2024/927 preambulas izriet, ka “Lai vadītu pārvaldības sabiedrības darbību, vajadzētu iecelt vismaz divas fiziskas personas uz pilnu slodzi, kuras vai nu pārvaldības sabiedrība nodarbina vai ir pārvaldības sabiedrības izpildlocekļi vai vadības struktūras locekļi un kuru domicils jeb to pastāvīgā dzīvesvieta ir Savienībā.”
 
Savukārt Direktīvas Nr.2011/61/ES 8.panta 1.punkts nosaka: “personām, kuras faktiski vada AIFP darbību, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze arī attiecībā uz AIFP pārvaldītā AIF ieguldījumu stratēģijām, šo personu vārdi un visu viņu amata pārņēmēju vārdi ir nekavējoties paziņoti AIFP izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un lēmumus par AIFP uzņēmējdarbības veikšanu pieņem vismaz divas personas, kuras atbilst šiem nosacījumiem”.  Attiecīgi, secināms, ka ne Direktīva Nr.2011/61/ES, ne Direktīva Nr.2024/927 neparedz, ka pārvaldnieka amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus, līdz ar to, nav skaidrs šāda nosacījuma tiesiskais pamatojums kā reģistrētiem, tā licencētiem pārvaldniekiem.
 
Grozījumu anotācija paredz, ka attiecīgais grozījums ieviests “Lai aizsargātu AIF un AIFP pārvaldīto AIF ieguldītāju intereses, būtu nepieciešams AIFP, kas pārvalda privātiem ieguldītājiem tirgotos AIF, par savas pārvaldes struktūras vai vadības struktūras locekli iecelt vismaz vienu amatpersonu, kas būtu neatkarīga vai bez izpildpilnvarām, kā arī nodrošināt, ka minētā amatpersona ir neatkarīga pēc būtības un tai ir pietiekamas zināšanas un pieredze, lai varētu novērtēt, vai AIFP pārvalda AIF ieguldītāju interesēs.”. Tajā pašā laikā anotācija paredz, ka: “Paplašinot reģistrēta AIFP darbību un atļaujot dibināt atvērtu AIF un AIF ar sviras finansējumu (attiecīgi grozījumi likuma 7.pantā), nepieciešami risinājumi iepriekšminēto risku mazināšanai un ieguldītāju interešu aizsardzībai: (..) 3) līdzšinējā norma neparedzēja specifiskas prasības reģistrēta AIFP amatpersonām, kas neizslēdz iespēju veikt darbību arī tādām personām, kuras nav kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā, un kuras netiek nodarbinātas uz pilnu slodzi un kuru pastāvīgā dzīvesvieta var nebūt dalībvalstī. Lai to novērstu, tiek papildināta likuma 9.panta piektā daļa ar atsauci uz likuma 15. panta ceturto daļu(..)”
 
Pretēji anotācijā norādītajam, ka “līdzšinējā norma neparedzēja specifiskas prasības reģistrēta AIFP amatpersonām, kas neizslēdz iespēju veikt darbību arī tādām personām, kuras nav kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā”, Asociācija vērš uzmanību, ka AIFPL šobrīd spēkā esošā redakcija tā 15.panta pirmajā daļā jau nosaka detalizētas kompetences un kvalifikācijas prasības reģistrētu pārvaldnieku amatpersonām, turklāt šo prasību atbilstību pārbaudi veic arī Latvijas Banka pārvaldnieka reģistrācijas procesā.

Asociācija uzsver, ka:
1. Šāda nosacījuma ieviešana AIFPL neizriet no Direktīvas Nr. 2024/927 1.panta 4.punkta, turklāt tā vēsturiskā piemērošana licencētiem pārvaldniekiem neizriet no Direktīvas Nr.2011/61/ES 8.panta 1.punkta.
2. Nav skaidrs kā šī piedāvātā redakcija varētu tikt attiecināta uz riska mazināšanu sviras finansējuma kontekstā.
3. Nav skaidrs kā saprotams attiecīgajā pantā iekļautais termins “pārvaldnieka uzņēmējdarbības veikšana”.
4. Praksē esošajiem pārvaldniekiem ir reģistrēti (vai licencēti) vairāki pārvaldnieki, kuri ietilpst vienā grupā un kuri pārvalda attiecīgās paaudzes fondus. Attiecīgi ir amatpersonas (piemēram, valdes locekļi), kuri pārvalda vairāku vienā grupā esošu pārvaldnieku pārvaldē esošus fondus. Līdz ar to, šāds ierobežojums - amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus - ir neproporcionāls kā reģistrētiem, tā licencētiem pārvaldniekiem un neatbilst tirgus praksei. Tāpat arī šāds ierobežojums neizriet no attiecīgā Direktīvas Nr.2024.927 1.panta 4.punkta. Ņemot vērā slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu dzīves cikla ipatnības, AIF dzīves cikla izskaņā praktiski vienmēr ir situācija, kad lielākā daļa fonda aktīvu jau ir pārdoti un kādā brīdī tā īpašumā ir palikusi tikai ļoti maza daļa no oriģinālajiem aktīviem, kuriem pārvaldnieks gaida īsto brīdi, kad tos pārdot. Šādā situācijā nodarbināt divas pilnas slodzes amatpersonas ir nesamērīgi, jo to nodarbināšana nedod papildus vērtību fonda ieguldītājiem, un praktiski nav izpildāms (t. sk. tāpēc, ka pārvaldnieks šajā fonda dzīves cikla izskaņā parasti vairs nesaņem būtīskus ienākumus/pārvaldības maksu). Šāds regulējums arī cita starpā ierobežotu attiecīgo fizisko personu spēju turpināt darboties AIF jomā, veidojot nākamās paaudzes fondus un jaunus AIFP (piemēram, ja ir izmaiņas komandā), brīdī, kad iepriekšējie AIF ir dzīves cikla beigu fāzē.

Līdz ar to, Asociācija ierosina nenoteikt AIFPL stingrākas prasības nekā Direktīvā Nr. 2024/927 vai Direktīvā Nr.2011/61/ES attiecībā uz jau esošo AIFPL, un attiecīgi Asociācijas ieskatā 15.panta ceturtās daļas kontekstā:

(i)  15.panta ceturtā daļa nebūtu jāiekļauj starp AIFPL prasībām, kas attiecināmas uz reģistrētiem pārvaldniekiem, 9.panta piektajā daļā (tāpat kā tas nav bijis iekļauts līdz šim); un
(ii)  attiecībā uz licencētiem pārvaldniekiem būtu dzēšams šajā sadaļā - “(..)Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus(..)”, vai
attiecīgā sadaļa varētu tikt piemērota vienā grupā neietilpstošiem pārvaldniekiem (piemēram – “Par vienā grupā ietilpstošiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem uzskatāmi pārvaldnieki, kuri ir savstarpēji saistīti kontroles, būtiskas ietekmes vai kopīgas vadības ietvaros AIFMD izpratnē”)
 

Līdz ar to, Asociācija ierosina nenoteikt AIFPL stingrākas prasības nekā Direktīvā Nr. 2024/927 vai Direktīvā Nr.2011/61/ES attiecībā uz jau esošo AIFPL, un attiecīgi Asociācijas ieskatā 15.panta ceturtās daļas kontekstā:

(i)  15.panta ceturtā daļa nebūtu jāiekļauj starp AIFPL prasībām, kas attiecināmas uz reģistrētiem pārvaldniekiem, 9.panta piektajā daļā (tāpat kā tas nav bijis iekļauts līdz šim); un
(ii)  attiecībā uz licencētiem pārvaldniekiem būtu dzēšams šajā sadaļā - “(..)Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus(..)”, vai
attiecīgā sadaļa varētu tikt piemērota vienā grupā neietilpstošiem pārvaldniekiem (piemēram – “Par vienā grupā ietilpstošiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem uzskatāmi pārvaldnieki, kuri ir savstarpēji saistīti kontroles, būtiskas ietekmes vai kopīgas vadības ietvaros AIFMD izpratnē”)

Grozījumi nosaka, ka AIFPL tiek grozīts 9.pants, paredzot, ka uz reģistrētu
pārvaldnieku tajā skaitā ir attiecināmi 25.panta pirmās, trešās, ceturtās, sestās un
septītās daļas , 25. 1 panta (izņemot divpadsmito, septiņpadsmito un divdesmito
daļu), 26.panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 26. 1 panta, 26. 2 panta (izņemot
otro, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu) noteikumi, kas līdz šim bija
piemērojami tikai licencētiem pārvaldniekiem.

Tāpat grozījumi AIFPL paredz izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka riska pārvaldīšana ir organizatoriski un
funkcionāli nodalīta no pārējām pārvaldnieka darbībām, tai skaitā no fonda
ieguldījumu pārvaldīšanas. Pārvaldnieks izstrādā un ievieš kontroles procedūras
esošo vai iespējamo interešu konflikta situāciju novēršanai, lai nodrošinātu
neatkarīgu risku pārvaldīšanu.

Ar šiem grozījumiem arī reģistrētiem AIFP būtu jānodrošina visaptveroša risku
pārvaldība, kas šobrīd reģistrētiem AIFP kā obligāta prasība likumā nav
noteikta.
Anotācija paredz, ka: “Paplašinot reģistrēta AIFP darbību un atļaujot dibināt
atvērtu AIF un AIF ar sviras finansējumu (attiecīgi grozījumi likuma 7.pantā),
nepieciešami risinājumi iepriekšminēto risku mazināšanai un ieguldītāju
interešu aizsardzībai:
(..)
4) AIFP jānodrošina attiecīgā AIF darbībai piemītošo risku atbilstoša pārvaldība
(grozījumi likuma 9.panta piektajā daļā)”
Līdz ar to, secināms, ka likumdevēja ieskatā līdz ar visaptverošas risku
pārvaldības piemērošanas reģistrētiem AIFP tiek mazināts saistībā ar atvērta
AIF un AIF ar sviras finansējumu darbības saistītie riski. Attiecīgi, šo papildus
nosacījumu piemērošana ir pilnīgi nepamatota reģistrētiem pārvaldniekiem, kuri
nepārvalda atvērtus AIF vai neizmanto sviras finansējumu.

Attiecīgi, ar piedāvātajiem grozījumiem tiktu nepamatoti un neproporcionāli
palielināts šādu reģistrēto pārvaldnieku administratīvais slogs.

Attiecīgi, Asociācijas ieskatā 9.panta piektajā daļā iekļautie grozījumi attiecībā
uz jebkuru 25.panta 25. 1 panta, 26.panta, 26. 1 panta vai 26. 2 panta nosacījumu
piemērošanu reģistrētiem pārvaldniekiem būtu dzēšami, vai, kā minimums,
attiecināmi tikai uz tiem reģistrētiem pārvaldniekiem, kuri pārvalda atvērtus
AIF vai izmanto sviras finansējumu.

-

Attiecīgie AIFPL grozījumi paredz papildināt AIFPL ar 25. 1 pantu attiecībā uz
aizdevumu izsniegšanu, kas paredz ieviest Direktīvas Nr. 2024/927 nosacījumus
attiecībā uz aizdevumus izsniedzošiem AIF.

Saskaņā ar Direktīvas Nr. 2024/927 1.panta pirmo punktu, “aizdevumus
izsniedzošs AIF” ir AIF: “i) kura ieguldījumu stratēģija paredz galvenokārt
aizdevumu izsniegšanu; vai ii) kura izsniegto aizdevumu nosacītā vērtība ir
vismaz 50 % no tā neto aktīvu vērtības.”

Asociācijas ieskatā piedāvātajos AIFPL grozījumos nav iekļautas precīzas
norādes, ka minētie nosacījumi attiecināmi tieši uz aizdevumus izsniedzošiem
AIF Direktīvas Nr. 2024/927 izpratnē, proti, ka šie nosacījumi jāattiecina tikai
uz AIF “i) kura ieguldījumu stratēģija paredz galvenokārt aizdevumu
izsniegšanu; vai ii) kura izsniegto aizdevumu nosacītā vērtība ir vismaz 50 % no
tā neto aktīvu vērtības.”.

-

Attiecīgie AIFPL grozījumi paredz:

“Paplašinot reģistrēta AIFP darbību un atļaujot dibināt atvērtu AIF un AIF ar
sviras finansējumu (attiecīgi grozījumi likuma 7.pantā), nepieciešami risinājumi
iepriekšminēto risku mazināšanai un ieguldītāju interešu aizsardzībai:
(..)
5) līdzšinējā likuma redakcija neparedzēja prasības, kas būtu jāievēro
reģistrētam pārvaldniekam, deleģējot darbību citai personai, kas dod iespēju
deleģēt pārvaldnieka pamatdarbības pakalpojumus personām, kam varētu nebūt
atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi
deleģēto darbību veikšanai, turklāt pašam pārvaldniekam neuzņemoties
atbildību par deleģēto darbību izpildi. Lai novērstu šādu situāciju iespējamību,
reģistrēta pārvaldnieka darbības noteikumi papildināti ar normām darbības
deleģēšanas gadījumā (likuma 9.panta 5. 1 daļa 1 ).”

Attiecīgi, 9.pants tiek papildināts ar 5. 4 daļu, kas paredz:
“(5 4 ) Reģistrēts pārvaldnieks drīkst deleģēt fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai
riska pārvaldīšanu citam reģistrētam vai licencētam pārvaldniekam,  ievērojot šā
likuma 28.panta otrās daļas 1.punkta, trešās, ceturtās daļas (izņemot 4.punktu),
astotās daļas (izņemot 2.punktu), devītās daļas, divpadsmitās daļas,
trīspadsmitās daļas, četrpadsmitās daļas (izņemot 2.punktu) un piecpadsmitās
daļas noteikumus.”

Līdz ar to, secināms, ka likumdevēja ieskatā ar šādu deleģēšanas noteikumu
piemērošana reģistrētiem AIFP tiek mazināts saistībā ar atvērta AIF un AIF ar
sviras finansējumu darbības saistītie riski. Attiecīgi, šo papildus nosacījumu
piemērošana ir pilnīgi nepamatota reģistrētiem pārvaldniekiem, kuri nepārvalda
atvērtus AIF vai neizmanto sviras finansējumu.

Attiecīgi, ar piedāvātajiem grozījumiem tiktu nepamatoti un neproporcionāli
palielināts šādu reģistrēto pārvaldnieku administratīvais slogs.

Attiecīgi, Asociācijas ieskatā 9.panta 5. 4 daļa būtu dzēšama, vai, kā minimums,
attiecināma tikai uz tiem reģistrētiem pārvaldniekiem, kuri pārvalda atvērtus
AIF vai izmanto sviras finansējumu.

-

Grozījumi 16.panta četrpadsmitajā daļā paredz, ka reģistrētu AIFP sākotnējais
kapitāls nedrīkst būt mazāks kā EUR 30 000 iepriekšējo EUR 15 000 vietā.
Attiecīgi, nav skaidrs vai uz šobrīd jau reģistrētajiem AIFP (piemēram, tādiem,
kas vēl nav aktīvi uzsākuši darbību un kuru pašu kapitāls vēl nav pārsniedzis
likumā noteikto sākotnējā kapitāla minimumu) būtu piemērojams pienākums
sākotnējo kapitālu palielināt vai attiecināms jebkāds pārejas posms attiecībā uz
šo jauno kapitāla prasību.

-