Atzinums

[1]       Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācija” (turpmāk – Sabiedrība) tika informēta, ka ar Veselības Ministrijas 29.05.2024. Lēmumu Nr.01-23.3/2070 Par atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma (kadastra numurs 0100 516 0066) atsavināšanai (turpmāk – Lēmums) nolemts apstiprināt Veselības ministrijas izveidotās komisijas noteikto atlīdzību nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā (kadastra numurs 0100 516 0066), kas sastāv no būves ar kadastra apzīmējumu 01000160053074 Aptiekas ielā 1k-5, Rīgā un būves ar kadastra apzīmējumu 01000160053014 Aptiekas ielā 1k-12, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums), atsavināšanai sabiedrības vajadzībām 649 900 EUR (seši simti četrdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti EUR) apmērā. Atlīdzībā neiekļautos zaudējumus, kas radušies nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas un ir apstiprināti atbilstoši Civillikumam nolemts atlīdzināt, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kam pievienoti zaudējumu apmēru apliecinoši dokumenti.
[2]       Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu Ministru kabinetam četru mēnešu laikā ir jāpieņem lēmums ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību.
[3]       Valsts kancelejas mājaslapā ir ievietota informācija par tiesību aktu rīkojuma projektu (atbildīgā ministrija – Veselības ministrija) ID Nr.24-TA-1367 Par nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, pirkšanu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanas projektu īstenošanai un par apropriācijas pārdali.
Rīkojuma projektā Nr.24-TA-1367 Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma (kadastra numurs 0100 516 0066) Tvaika ielā 2, Rīgā pirkšanu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanas projektu īstenošanai un par finanšu līdzekļu apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana'' (turpmāk  - rīkojuma projekts) paredzēts:
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmo daļu atļaut Veselības ministrijai pirkt nekustamo īpašumu (kadastra numurs 0100 516 0066), kas sastāv no divām būvēm: Rīgā, Aptiekas ielā 1 k-5 (būves kadastra apzīmējums 0100016 0053 074) un Rīgā, Aptiekas ielā 1 k-12 (būves kadastra apzīmējums 0100016 0053 014), atbilstoši noteiktajam atlīdzības apmēram 649 900 EUR (seši simti četrdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti euro), ko veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība.
Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 72. pantam atbalstīt apropriācijas pārdali 2024. gadam rīkojuma 1. punktā minētā apmērā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” uz Veselības ministrijas budžeta programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
Veselības ministrijai:
īpašuma tiesības uz šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā;
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 2. punktam izdevumu segšanai, kas saistīti ar rīkojuma 1. punktā minētā nekustamā īpašuma pirkšanu.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 3.2. apakšpunktā minētam pieprasījumam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.
[4]       Iepazīstoties ar rīkojuma projektu, ir secināms, ka tas ir prettiesisks, jo neatbilst Atsavināšanas likumā noteiktajai nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtībai, tiek aizskartas Sabiedrības tiesiskās intereses, tiesības uz īpašumu, kā arī tiek maldināti Ministru kabineta locekļi par lietas faktiskajiem apstākļiem.
[4.1.]   Rīkojuma projekta 1. un 3.1. punkts pilnībā rupji pārkāpj Satversmes 105.panta trešo un ceturto teikumu, Atsavināšanas likuma 5.panta, 9.panta pirmās daļas, 11.panta, 12.panta, 13.panta, 14.panta, 15.panta noteikumus. Sabiedrība kā Nekustamā īpašuma īpašniece iebilst un nav piekritusi noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par Lēmumā noteikto atlīdzību. Tāpēc Veselības ministrijai, ignorējot Atsavināšanas likumā noteikto nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, nav tiesību pirkt un nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz Nekustamo īpašumu uz valsts vārda Veselības ministrijas personā. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
[4.2.]   Veselības ministrija kā atbildīgā ministrija rīkojuma projektā rupji ignorē Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024.gada 8.aprīļa spriedumu Lietā Nr.A420307218, SKA-62/2024 (turpmāk – Senāta spriedums) un Sabiedrības kā Nekustamā īpašuma īpašnieka tiesiskās intereses.
Proti, Nekustamais īpašums ir iegūts privatizācijas rezultātā, pamatojoties uz Ministru kabineta 08.08.2001. rīkojumu Nr.387 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (1.2.punkts), privatizējot 2006. gadā bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “RĪGAS PSIHONEIROLOĢISKO SLIMNIEKU REHABILITĀCIJAS UZŅĒMUMS” (iepriekšējais nosaukums – Valsts uzņēmums Rīgas Republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas). Tas apstāklis, ka Sabiedrībai piederošas būves tika nodotas privatizācijai, liecina, ka nebija nekādas nepieciešamības šīs būves izmantot sabiedrības vajadzībām. Sabiedrībai piederošās ēkas atrodas uz zemesgabala Tvaika ielā 2, Rīgā (kadastra Nr.0100 016 0053).
Ar Senāta spriedumu nospriests atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 29.decembra spriedumu, ar kuru apmierināts Sabiedrības pieteikums un uzlikts par  pienākumu Veselības ministrijai divu nedēļu laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas saskaņot zemes ierīcības projektu Tvaika ielā 2, Rīgā, atbilstoši kuram paredzēts sadalīt zemesgabalu (kadastra numurs 0100 016 0053), atdalot privatizācijai piekrītošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 0100 016 0214 (692m2 platībā) un kadastra apzīmējumu 0100 016 0215 (2646m2 platībā), t.i., zem Sabiedrības Nekustamā īpašuma - būvēm un pēc zemes ierīcības projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā, nekavējoties nodot atdalītās zemes vienības SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā privatizācijas uzsākšanai.
Savukārt no rīkojuma projekta izriet, ka Veselības ministrija iecerējusi in extremis Sabiedrībai piederošo Nekustamo īpašumu prettiesiski atsavināt piespiedu kārtā, nepildot Senāta spriedumu un neņemot vērā Sabiedrības tiesības iegūt īpašumā zem Sabiedrības Nekustamā īpašuma esošo zemes gabalu privatizācijas ceļā. Īpašuma tiesības uz ēkām ir pamats apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosināšanai un pirmpirkuma tiesībām uz zemi šajā procesā un kamēr Sabiedrība ir ēku īpašniece, tai ir tiesības prasīt zemes zem ēkām privatizāciju. Taču zemes zem nekustamā īpašuma privatizācija un Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir pretēji vērsti procesi [1],  kā rezultātā netiks sasniegts dalītā īpašuma pastāvēšanas izbeigšanas mērķis, t.i., novērst īpašuma reformas laikā izveidojušos atkāpi no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa.
Šāda Veselības ministrijas ilgstoša rīcība ir ļaunprātīga varas izmantošana un demonstrēšana, birokrātisku šķēršļu radīšana, un tiesību izmantošana ļaunā ticībā, kam nav nekā kopēja ar sabiedrības interesēm – veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un skaidra, caurskatāma, efektīva un taisnīga īpašuma atsavināšanas procesa organizēšanu, kā to nosaka Atsavināšanas likuma 1.pants.
[4.3.]   Ir uzskatāms, ka ar rīkojuma projektu ir maldināti Ministru kabineta locekļi par budžeta līdzekļu apmēru, ko paredzēts izlietot piespiedu atsavināšanas realizēšanai.  Lēmumā noteikts atlīdzības apmērs – Nekustamā īpašuma tirgus vērtība – 649 900 EUR (seši simti četrdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti euro), atbilstoši kuram ir ierosināta valsts budžeta finanšu līdzekļu apropriācijas pārdale.
Kā izriet no Lēmuma, pretēji Atlīdzināšanas likuma 22.panta pirmajā daļā noteiktajam, atlīdzības apmērā Veselības Ministrija vispār nav iekļāvusi zaudējumu apmēru, kas Sabiedrībai varētu rasties Nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Tā vietā Veselības Ministrija apņēmusies  atlīdzināt zaudējumus, kas radušies nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas un ir apstiprināti atbilstoši Civillikumam, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kam pievienoti zaudējumu apmēru apliecinoši dokumenti, t.i., pēc atsavināšanas piespiedu kārtā. Uz Lēmuma pieņemšanas brīdi, Veselības ministrija šo zaudējumu apmēru nav apzinājusi, ir ignorējusi tās pienākumu taisnīgas atlīdzības aprēķinā ietvert iespējamo zaudējumu apmēru, šādu rīcību pamatojot ar Sabiedrības iesniegtā zaudējumu pamatojuma dokumentu neatbilstību.
Tādējādi Veselības ministrija, pirms virzīt rīkojuma projektu, nav apzinājusi Nekustamā īpašuma atsavināšanas patieso atlīdzības apmēru, attiecīgi pārliecinoties:
par budžeta līdzekļu pieejamību;
par budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu;
vai nekustamā īpašuma atsavināšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem, tai skaitā, lietderīgāk izmantojot valsts budžeta līdzekļus, izvērtējot šajā gaismā samērīgumu starp Sabiedrības un valsts interesēm.
[4.4.]   Atsavināšanas likuma 25.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikumu, kur atbilstoši 1772.pantam jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Ir uzskatāms, ka virzot rīkojuma projektu, Veselības ministrija Lēmumā, t.i., 2024.gada 29.maijā, nosakot Nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzības apmēru, apzināti nav ņēmusi vērā Senāta spriedumu, kas stājies spēkā 2024.gada 8.aprīlī, no kura izriet Sabiedrības tiesības uz īpašumu – privatizēt, t.i., iegūt īpašumā zemes gabalu, kas atrodas zem Nekustamā īpašuma, kas neapšaubāmi ietekmē gan Sabiedrības īpašuma tiesību apmēru mantiskajā izteiksmē, gan Nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzības taisnīgu apmēru. Tieši pretēji, Veslība sministrija Lēmumā norādījusi, ka “Ministrija nepiekrīt nekustamā īpašnieka apgalvojumam, ka nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām, t.sk., atlīdzības atkārtotai noteikšanai nav tiesiska pamata, iekams nav izpildīts tiesas spriedums lietā Nr.A420307218, pamatojoties uz Civillikuma 993. un 994. pantu, atbilstoši kuriem zemes vienību nodošana privatizācijai vien vēl nenodibina nekustamā īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību, jo par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas atbilstoši nekustamā īpašuma iegūšanas tiesiskajam pamatam par tādu ierakstīts zemesgrāmatā”.
Nav pamata uzskatīt, ka tikai zemesgrāmatā ierakstīta īpašuma tiesība ir novērtējama naudas izteiksmē. Tikai loģiski un tiesiski pamatoti ir uzskatīt, ka ēkas īpašnieka neatņemama (īpaši, ar tiesas spriedumu nostiprināta) tiesība realizēt zemes zem ēkas privatizāciju, t.i., iegūšanu īpašumā, palielina nedalāmā – ēkas un zemes – īpašuma vērtību, t.sk., atbrīvojoties no piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajām sekām un apgrūtinājumiem.
Kā norādīts Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 13.februāra spriedumā Lieta Nr. C29452516, SKC-8/2020 ECLI:LV:AT:2020:0213.C29452516.4.S, atklājot sagaidāmās peļņas atrāvuma jeb atrautās peļņas jēdziena saturu, paustas atziņas, proti „[..] atrautā peļņa ir visi tie mantiskie labumi, kuri zaudējumus izraisījušās prettiesiskās rīcības izdarīšanas brīdī vēl neatradās cietušā mantā, taču tur nonāktu, ja šāda rīcība nebūtu izdarīta. [..] sagaidāmās peļņas atrāvuma atlīdzināšana ir vērsta nevis uz kāda iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, bet gan uz to, lai cietušais tiktu nostādīts tādā mantiskā stāvoklī, kāds pastāvētu, ja zaudējumus izraisījusī prettiesiskā rīcība nebūtu izdarīta” (E.Kalniņš. Jēdziena „zaudējumi” izpratnes tālākas attīstīšanas nepieciešamība. Latvijas Republikas Satversmei – 95. Latvijas Universitātes 75.zinātniskās konferences rakstu krājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 58., 59.lpp.). Turpat atzīts, ka [..] par atrautās peļņas (cietušā mantas sagaidāmā vērtības pieauguma zuduma, jeb negūtās peļņas, jeb zudušā mantiskā labuma) atlīdzināšanu ir runa gadījumā, kad ar aizskārēja prettiesisko rīcību cietušajam ir liegta iespēja iegūt mantas sagaidāmu vērtības pieaugumu, proti, nākotnē gūstamu labumu, kas tiktu saņemts (nonāktu cietušā mantā), ja tiesību aizskārums nebūtu noticis. (sal., piem., Augstākās tiesas 2014.gada 15.janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-12/2014 (C04312508) 7.2.punktu, 2015.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-131/2015 (C24083209) 6.3.punktu, 2016.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-272/2016 (C09037312) 6.1.punktu).
Šāda Veselības ministrijas ignorance ir pierādījums tam, ka ļaunprātīgi tiek aizskartas Sabiedrības kā ēku īpašnieces tiesības prasīt zemes zem ēkām privatizāciju, aizskarot likumiskas tiesības uz īpašumu, t.sk., saņemt godīgu atlīdzību atsavināšanas gadījumā. Bez tam tiek pieļauta spēkā esoša Senāta sprieduma neizpilde un pārkāpts Atsavināšanas likuma 1.pantā nostiprinātais mērķis.
[4.5]    Atsavināšanas likuma 25.panta pirmā daļa paredz izņēmumu, nosakot, ka par zaudējumiem jebkurā gadījumā tiek uzskatīti:
1) izdevumi, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušies šā īpašuma atsavināšanas rezultātā (pārcelšanās izdevumi, ar cita nekustamā īpašuma iegādi, nostiprināšanu zemesgrāmatā un atsavinātā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un nastu pārreģistrēšanu saistītie notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas un citi izdevumi), to faktiskajā apmērā, bet nepārsniedzot apvidus vidējās cenas;
2) atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums un atlīdzība par izmaiņām tās lietošanā (piekļuves zaudēšana vai izdevumi, kas saistīti ar jaunas piekļuves izveidošanu, izmaiņas attiecībā uz apgrūtinājumiem un nastām, ierobežojumi attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu un citas izmaiņas), ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa.
No minētā izriet, ka Lēmumā, aprēķinot Nekustamā īpašuma  atsavināšanas patieso atlīdzības apmēru nav ņemts vērā to zaudējumu apmērs, uz kuru nav attiecināmi Civillikumā zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi, kā arī nav ievērota Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 204) 21. un 22.punktos noteiktā zaudējumu apmēra noteikšanas kārtība.
Veselības ministrijai nav tiesiska pamata izvairīties no zaudējumu, kas atsavināmā Nekustamā īpašuma īpašniekam varētu rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanai, aprēķināšanas un ietveršanas Lēmumā, pat konstatējot trūkumus zaudējumu aprēķinā vai dokumentu neesamību. Noteikumu Nr. 204 13.2.punkts nosaka, ka, lai noteiktu atlīdzību, institūcija nosūta [..] atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam iesniegt informāciju par zaudējumiem, kādi nekustamā īpašuma īpašniekam varētu rasties, ja nekustamais īpašums tiktu atsavināts, un iespējamo zaudējumu apmēru, kā arī šo zaudējumu un to iespējamo apmēru pamatojošos dokumentus.  Savukārt 15.punkts nosaka, ka, ja atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks šo noteikumu 13.punktā minēto informāciju un dokumentus norādītajā termiņā nav iesniedzis vai institūcija konstatē, ka iesniegtā informācija ir nepilnīga, informāciju, kas attiecas uz atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un izmantošanu, institūcija saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.panta otrās daļas 1.punktu iegūst no citām iestādēm.

Veselības ministrija vairākkārt [2] bija informēta par to, ka Nekustamais īpašums tiek izmantots kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja (1130) un Sabiedrības sociālā darbība ir nesaraujami saistīta ar biedrības PINS, reģ.Nr.40008101236, sociālajiem pakalpojumiem, kopīgi realizējot vadību, koordināciju un pakalpojumus Nekustamā īpašuma atrašanās vietā. Veselības ministrija  tika informēta par Nekustamā īpašuma nozīmīgumu ar biedrības PINS darbību tajā: kopš padomju laikiem šeit funkcionējušās specializētās darbnīcas, kas ir tieši paredzētas personām ar psihisko garīgo invaliditāti, mērķēts rehabilitējošs sociālais pakalpojums; kopš 2009.gada Labklājības ministrijā reģistrēti sociālie pakalpojumi personām ar garīgas veselības traucējumiem; sadarbībā ar probācijas dienestu – nepilngadīgo un pilngadīgo probācijas klientu iekļaujoši audzinošā soda realizācijas vieta; sadarbībā ar Labklājības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, pašvaldībām, to sociālajiem dienestiem, valsts speciālām/internātskolām; Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantu fondu Jauniešu nodarbinātībai finansētā projekta LIKE “Mūža ieguldījums kā atslēga nodarbinātībai” realizācijas vieta, kuras ietvarā tika veikts pētījums, izstrādāta metodoloģija un pašlaik tiek ieviests vienas pieturas sociāla pakalpojuma „Meklētāju māja” pilotprojekts NEET jauniešu ar garīga veselības problēmām efektivitātes uzlabošanai,  tuvināšanai un iesaistei darba tirgū un pilnvērtīga iekļaušanās modeļa sabiedrībā izstrādei Eiropas (tai skaitā Latvijas) un Skandināvijas valstīs utt. Biedrība PINS uz līguma ar Valsts probācijas dienestu pamata sadarbojas personu, kurām piešķirts kriminālsods piespiedu darbs nodarbināšanu piespiedu darbā.
Papildus jānorāda arī, ka starp Sabiedrību un Rīgas Sociālo dienestu 2024.gada 21.martā ir parakstīts sadarbības līgums, kura ietvaros puses sadarbojas Rīgas Sociālo dienesta klientiem piešķiroto pabalstu mērķtiecīgā izlietošanā, saistībā ar dzīvojamās mājas Rīgā, Aptiekas ielā 1 k-5 dzīvokļu izīrēšanu Rīgas Sociālo dienesta klientiem.
Veselības ministrijai bija pienākums un iespēja pārliecināties par Nekustamā īpašuma sastāvu un izmantošanu, lai atbilstoši Noteikumi Nr. 204 21. un 22.punktiem noteiktu zaudējumu apmēru, t.sk., Nekustamajā īpašumā sniegto pakalpojumu tiesiskas pārtraukšanas, pārvešanas uz citām atbilstošām telpām, šo telpu atbilstošas iekārtošanas, utml. izmaksas, iekļaujot to Lēmumā norādītajā atlīdzības apmērā.
Ņemot vērā, ka minētās darbības nav veiktas, Lēmumā norādītais atlīdzības apmērs ir nepatiess un neatspoguļo patieso valsts budžeta izdevumu apmēru, kas nākotnē būs saistīts ar Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
[5]       Sabiedrība norāda, ka rīkojuma projekts ir vērsts uz būtisku pamattiesību pārkāpumu, jo tā mērķis atņemt Sabiedrībai tiesības uz īpašumu, kas ir nostiprinātas Satversmes 105.pantā. Rīkojuma projekta anotācijā nav atsauču uz Sabiedrības īpašumtiesību iespējamo ierobežošanu un tās tiesiskajām un sociālajām sekām, īpaši ņemot vērā, ka Sabiedrība nodrošina psihiski slimo cilvēku rehabilitāciju un iekļaušanu darba tirgū, ir darba devējs un nodokļu maksātāja. Rīkojuma projekta anotācijā nav detalizētas analīzes kā no sociālekonomiskā, arī tiesiskā aspekta.
Norādām, ka Veselības ministrijas iecere ir vērsta uz būtisku Sabiedrības tiesību aizskārumu, nav samērīga un neatbilst sabiedrības interesēm, jo publiskās un privātās partnerības ietvaros ir iespējams apvienot un izmantot Sabiedrībai pieejamos resursus, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu psihiski slimajiem cilvēkiem un paralēli medicīniskai palīdzībai, sniegtu gan sociālo aprūpi, gan attīstītu iekļaujošos sociālos pakalpojumus.
Sabiedrības darbības profils ir tikpat sabiedrībai nozīmīgs, ņemot vērā psihiski slimo cilvēku ārstēšanu, nodarbinātību un integrāciju. Šīs darbības profils arī vēsturiski atradās un atrodas nodalītā teritorijā un ir sabiedrības drošības un labklājības interesēs. Veselības ministrijai ir jāmaina attieksmi pret Sabiedrību. Sabiedrība ir ieinteresēta sava īpašuma saglabāšanā, atjaunošanā un izmantošanai atbilstoši darbības profilam. Veselības ministrijai ir arī jāsaprot, ka Sabiedrības darbība ir sabiedrības interesēs, ieskaitot sabiedrības drošības un labklājības intereses, ņemot vērā pacientu, klientu veselības specifikas.
Bez tam, rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka Nekustamā īpašuma atsavināšana ir nepieciešama to pienācīgai apsaimniekošanai un stacionāra infrastruktūras attīstīšanai. Tas apstāklis, ka Veselības ministrijas plāno paplašināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanas projektu īstenošanu nākotnē, nenozīmē, ka šī paplašināšana reāli un paredzamā nākotnē skars Sabiedrībai piederošo Nekustamo īpašumu un zemi zem tā, kā arī ka šādu plānu realizēšana būs samērīga gan finansiāli, gan pušu tiesisko interešu ziņā.
2024.gada 29.februārī, nesaistīti ar Nekustamo īpašumu, jau notika Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) jaunā multifunkcionālā Ambulatorā centra Tvaika ielā 2, Rīgā, atklāšana (ēkas kopējā telpu platība  ir 2748,36 m2). Jaunā Ambulatorā centra uzbūvēšana ir lielākās Eiropas reģionālā attīstības fonda, valsts un RPNC investīcijas veselības infrastruktūrā psihiskās veselības uzlabošanai, ļaujot sniegt iedzīvotājiem mūsdienīgu, kvalitatīvu un visaugstākajiem standartiem atbilstošu ambulatoro ārstniecību un rehabilitāciju.
Zemesgabala Tvaika ielā 2, Rīgā, 76 155 m² platība ir tikai daļēji apbūvēta un uz neapbūvētas zemes ir iespējama jauna būvniecība, neskarot Sabiedrības īpašumā esošo Nekustamo īpašumu. Pie kam 2021.gadā viena no ēkām, kas ir analoģiska Sabiedrības ēkai, tika nojaukta, no kā var izdarīt secinājumu, ka patiesībā Veselībai ministrijai nav vajadzīgs Nekustamais īpašums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, bet citiem slēptiem mērķiem, kas tiek sasniegti ar prettiesiskām darbībām.
Ir nepieņemami, ka Veselības ministrija, pārkāpjot virkni administratīvā procesa pamatprincipus, ignorējot tiesas spriedumu virza Sabiedrības Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procesu, neatklājot atlīdzības Nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām apmēru, tādējādi radot papildus, līdz šim neapzinātu izmaksu slogu uz valsts budžetu.
Ņemot vērā augstāk minēto, Sabiedrība iebilst pret tiesību aktu rīkojuma projekta Nr.24-TA-1367 “Par nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, pirkšanu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanas projektu īstenošanai un par apropriācijas pārdali '' virzību.


[1] Skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024.gada 8.aprīļa spriedumu Lietā Nr.SKA-62/2024

[2] t.sk., Sabiedrības 2021.gada 09.jūlijā iesniegums Nr.8-73/83-83, kas adresēts Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Valsts Kancelejai, Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Labklājības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas pašvaldību savienībai.

 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācija” pilnībā iebilst pret tiesību aktu rīkojuma projekta Nr.24-TA-1367 “Par nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, pirkšanu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanas projektu īstenošanai un par apropriācijas pārdali '' virzību.