Atzinums

2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā integrētās teritoriju investīcijas (turpmāk – ITI) tiek realizētās šādos specifiskajos atbalsta mērķos:
1)         3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām”;
2)         4.2.2. “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās”;
3)         5.5.1. "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus";
4)         5.6.2. “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”;
5)         8.1.2. “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”;
6)         8.1.3. “Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu”;
7)         9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” ietvaros tiek īstenots 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums).
Saskaņā ar biedrības “Latvijas Lielo pilsētu asociācija” koordinēto vienošanos, organizējot Latvijas Republikas pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanos un vienošanos par ITI kvotas sadalījumu starp nacionālas nozīmes attīstību centru pašvaldībām, katra nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība plānoja savu ITI kvotu sadalījumā pa specifiskajiem atbalsta mērķiem.
Finansējuma saņēmēji ITI ietvaros – nacionālas nozīmes attīstību centru pašvaldības – Daugavpils, Liepāja, Rēzekne, Jelgava, Ventspils, Jūrmala, Jēkabpils, Valmiera un Rīga.
Saskaņā Ministru kabineta 10.11.2015. rīkojumu Nr.709 “Par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālas nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālas nozīmes attīstības centru grupai” katram nacionālas nozīmes attīstības centram tiek noteikts kopējais septiņu ITI specifisko atbalsta mērķu finansējuma apjoms pašvaldību attīstības programmu investīciju plānu īstenošanai un ITI specifisko atbalsta mērķu kopējie sasniedzamie rezultāti nacionālas nozīmes attīstības centru grupai.
Noteikumu sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - Anotācija) ir minēts, ka, lai izpildītu Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra lēmumu par daļas 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma novirzīšanu jauna 9.3.1.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā" (turpmāk – 9.3.1.3. pasākums) īstenošanai, nepieciešams samazināt 9.3.1.1. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma apmēru.
Anotācijā minēts, ka “2021. gada 1. oktobrī Labklājības ministrija saņēma Alūksnes novada pašvaldības vēstuli, ar kuru pašvaldība informē, ka atsakās no viena infrastruktūras objekta – grupu dzīvokļu izveides projektā. Ņemot vērā būvniecības cenu straujo pieaugumu, kas attiecīgi pārsniedz projektos plānotās izmaksas un pašvaldību iespējas līdzfinansēt projektos paredzēto pakalpojumu infrastruktūras izveidi, ir saņemta informācija, ka Aizkraukles novada pašvaldība lauzīs līgumu par projekta īstenošanu un neveidos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru. Tāpat LM ir saņēmusi neformālu informāciju arī no citām pašvaldībām, ka augsto būvniecības izmaksu dēļ arī šīs pašvaldības apsver līguma laušanu par 9.3.1.1. pasākuma projekta īstenošanu.”.
No Anotācijas teksta izriet, ka 9.3.1.1. pasākuma ietvaros atbrīvotais finansējums no Alūksnes novada pašvaldības, kas ir Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldība, Aizkraukles novada pašvaldības, kas Zemgales plānošanas reģiona pašvaldība (kopā – Projektu pirmā atlases kārta), kā arī neatbilstoši veiktie izdevumi (Anotācijā nav precizēts, kuras atlases kārtas ietvaros ir atbrīvojies finansējums), tiek novirzīts Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībai jauna 9.3.1.3. pasākuma īstenošanai.
Turpmākajā Anotācijas tekstā ir minēts, ka “[..] Tā kā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma sadalē starp plānošanas reģioniem ir piemērots kvotu princips, primāri šāda finansējuma un uzraudzības rādītāju pārdales starp pašvaldībām ir veicama tā paša plānošanas reģiona ietvaros. Tikai gadījumā, ja tā paša plānošanas reģiona cita pašvaldība nebūs gatava pārņemt finansējuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, šis atbrīvotais 9.3.1.1. pasākuma finansējuma un uzraudzības rādītāju apmērs tiktu piedāvāts citu plānošanas reģionu pašvaldībām, tādējādi veicot izmaiņas arī plānošanas reģiona 9.3.1.1. pasākuma finansējuma kvotās.”. No minētā izriet, ka par iepriekš minētā atbrīvotā finansējuma piešķiršanu ārpus Vidzemes un Zemgales reģiona būtu jābūt aptaujai par vajadzībām visu plānošanas reģionu ietvaros, taču šādu aptauju Ventspils valstspilsētas pašvaldība nav saņēmusi, kaut gan Labklājības ministrijas rīcībā ir informācija par papildus finansējuma nepieciešamību Ventspils valstspilsētas pašvaldības īstenošanā esošajam projektam Nr. 9.3.1.1/19/I/032 “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”.
Š.g. 8.maijā un 11. novembrī Ventspils valstspilsētas pašvaldība vērsās Labklājības ministrijā ar lūgumu sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu rast iespēju papildu finansējuma pārdalei starp Eiropas Savienības (ES) fondu finansētajām programmām un piešķirt veiksmīgai Projekta realizācijai papildu nepieciešamos finansējumu, kas atbrīvojas 9.3.1.1. pasākuma ietvaros. Š.g. 10.jūnijā tika saņemta Labklājības ministrijas atbilde (vēstules Nr. 38-3-ot/993), ka 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas periodā Labklājības ministrijas pārziņā esošajās Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmās nav identificēti ERAF finansējuma atlikumi, kurus varētu pārdalīt pašvaldību projektiem 9.3.1.1. pasākuma projektiem papildu izmaksu segšanai.
Tāpat nav skaidra Labklājības ministrijas nostāja ITI kvotas jautājumā, ņemot vērā, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldība, plānojot projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/032 izmaksas, stingri ievēroja ITI kvotu 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, līdz ar to ieplānojot “pieticīgu” finansējumu ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma infrastruktūras izveidei.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, nepiekrītam argumentam, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība nav to vidū, kas īsteno investīciju projektus 9.3.1.1. pasākuma ietvaros. Atgādinām, ka Rīgas pašvaldība plānoja projektu 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, bet atteicās no tā īstenošanas, tādējādi uzskatām, ka Labklājības ministrijai būtu jāveic visu nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību aptauja par papildu investīciju nepieciešamību, kas īsteno projektus SAM 9.3.1. ietvaros, lai nodrošinātu skaidru un caurskatāmu papildu finansējuma ieguldījumu kārtību.
Ņemot vērā minēto, iebilstam, ka 9.3.1.1. pasākuma ietvaros atbrīvotais finansējums tiek novirzīts jauna 9.3.1.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā” ieviešanai ierobežotas projekta iesnieguma atlases veidā, un, nepiemērojot Rīgas valstspilsētai tos pašus ierobežojošos nosacījumus papildu finansējuma saņemšanai, kādi tiek attiecināti uz pārējām 9.3.1.1. pasākuma pašvaldībām un neveicot aptauju starp pašvaldībām par papildu finansējuma nepieciešamību, kas rada risku nepabeigt jau īstenošanā esošus projektus, tiek pārkāpts vienlīdzības princips.
 

-