Atzinums

Lūdzam anotācijā precizēt, ka sabiedrības iesaiste neskar spēkā esošo trīspusējā sociālā dialoga tiesisko regulējumu un darba devēju un arodbiedrību organizāciju darbību šī procesa ietvaros.

Pamatojums
Sociālajam dialogam, īpaši trīspusējam sociālajam dialogam, ir būtiska loma ne tikai kvalitatīvu politikas dokumentu un tiesību aktu veidošanā, bet sabiedrības demokrātijas stiprināšanā. Starptautiskā darba organizācija (SDO), ANO aģentūra, sociālo dialogu definē kā procesu, kas iekļauj visa veida pārrunas un konsultācijas vai pat vienkāršu informācijas apmaiņu starp valdības, darba devēju un darbinieku pārstāvjiem par kopējo interešu jautājumiem saistībā ar ekonomikas un sociālo politiku.[1]
Sociālais dialogs var būt trīspusējais starp arodbiedrību, darba devēju organizācijām un valdību kā oficiālo dialoga pusi, un divpusējais, kas norisinās tikai starp arodbiedrībām un darba devēju pārstāvjiem un to organizācijām bez valdības netiešās iejaukšanās.
Atbilstoši SDO sociālā dialoga galvenais mērķis ir veicināt vienprātības veidošanu un darba vides pušu demokrātisko iesaistīšanu. Sociālais dialogs līdz ar to ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama daļa. Veiksmīga sociāla dialoga struktūra un process var atrisināt svarīgus ekonomiskus un sociālus jautājumus, pilnveidot sociālo un industriālo mieru un stabilitāti un paātrināt ekonomisko progresu. SDO ir atzinusi, ka sociālajam dialogam ir būtiska nozīme ne tikai darba tiesību jautājumos, bet arī sabiedriskās politikas izstrādē nodarbinātības, sociālajā un tautsaimniecības jomā.[2]
Sociālā dialoga process ir skaidri reglamentēts starptautiskajā, Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī.
Sociālie partneri SDO izpratnē attiecīgi ir darba devēju un darbinieku organizācijas, jeb arodbiedrības. Trīspusējā sociālajā dialogā sociālais partneris ir arī valdība.
Ir būtiski uzsvērt, ka sociālā dialoga ietvaros darbinieku un darba devēju organizācijas darbojas ne tikai savu biedru labā, bet visu darbinieku vai visu darba devēju labā. To iesaiste sociālajā dialogā uzliek pienākumu ne tikai darīt zināmas un aizstāvēt savu biedru intereses, bet rast kompromisus un veicināt lēmumus visas sabiedrības un ekonomikas labā.
Nacionālajā līmenī Latvijā trīspusējā sociālā dialoga struktūra ir Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padome (NTSP). NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādejādi garantējot sociālo stabilitāti valstī.[3]
NTSP Latvijā tika izveidota 1999.gadā pēc Koncepcijas par trīspusējo sadarbību nacionālajā līmenī[4] izstrādes. NTSP darbību nosaka tās nolikums, kurš kā padomes galveno uzdevumu paredz nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju sadarbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.[5]
ŠĪ gada 13.jūnijā Padomē pieņemtais ieteikums par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā[6]  citu starpā rekomendē dalībvalstīm:
- nodrošināt labvēlīgu vidi divpusējam un trīspusējam sociālajam dialogam publiskajā un privātajā sektorā visos līmeņos;
- sistemātiski, jēgpilni un savlaicīgi iesaistīt sociālos partnerus nodarbinātības un sociālās politikas un attiecīgā gadījumā ekonomikas un citu valsts politiku izstrādē un īstenošanā, tostarp saistībā ar Eiropas Semestri;
- nodrošināt, ka sociālajiem partneriem ir pieejama attiecīga informācija par vispārējo ekonomisko un sociālo situāciju savā dalībvalstī un par attiecīgo situāciju un politiku attiecīgajās darbības nozarēs, kas ir nepieciešama, lai piedalītos sociālajā dialogā;
- nodrošināt, ka pārstāvošās darba devēju un arodbiedrību organizācijas tiek atzītas sociālā dialoga nolūkos;
- vairot uzticību sociālajiem partneriem un starp tiem, tostarp veicinot mehānismus darba strīdu izšķiršanai, neskarot tiesības piekļūt atbilstošām administratīvām un tiesas procedūrām, lai īstenotu tiesības un pienākumus.
 
[1] International Labour Organisation. Social dialogue. Definīcija pieejama:
 https://www.ilo.org/ifpdial/areas-of-work/social-dialogue/lang--en/index.htm)%20%20a.

[2] Freedom of Association. Compilation of decisions of the Committee on Freedom of Association / International Labour Office – Geneva: ILO, 6th edition, 2018 [1525].

[3] Nacionālā trīspusējās sadarbības padome:
https://www.mk.gov.lv/lv/content/nacionala-trispusejas-sadarbibas-padome.

[4] Koncepcija par trīspusējo sadarbību nacionālajā līmenī. Ministru kabineta 1998. gada 12.maija protokols  nr.24, 41.§.

[5] Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikums, pieņemts 30.10.1998., 2.punkts.

[6] Proposal for a COUNCIL RECOMMENDATION on strengthening social dialogue in the European Union, adopted Brussels, 13 June 2023, SOC 441, EMPL 308:  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10542-2023-INIT/en/pdf
 

Sabiedrības iesaiste neskar spēkā esošo trīspusējā sociālā dialoga tiesisko regulējumu un darba devēju un arodbiedrību organizāciju darbību trīspusējā sociālā dialoga procesa ietvaros.