Atzinums

Latvijas Farmaceitu biedrība (turpmāk – LFB) iepazinusies ar  no Veselības ministrijas e pastā 20.decembrī saņemto Informatīvā ziņojuma par zāļu finansiālo pieejamību (23-TA-3101) 3.versiju (turpmāk – Ziņojums). Ņēmām vērā arī pēc 1.versijas publiskošanas  plaši masu medijos izskanējušos viedokļus , tāpēc,  papildus jau  sniegtajiem LFB priekšlikumiem, atkārtoti uzsveram un papildinām, ka, lai Ziņojumā minētie mērķi tiktu sasniegti:
 1. Jautājums par maksājumu farmaceitam par recepšu izsniegšanu (kas ietver gan konsultāciju, gan tehniskās darbības) jāizskata vienlaicīgi ar vienota uzcenojuma mehānisma zālēm izstrādi līdz 2024.gada 1.jūlijam. Farmācijas speciālista atalgojuma līmenis tiek visās diskusijās uzkrītoši nevērtēts.
 Lai būtu pārliecība, ka Ziņojumā minēto pasākumu rezultātā nebūs mazināta pacientu drošība un farmaceitiskās aprūpes kvalitāte (skat. definīcijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.), nepiekrītam, ka vispirms paredzēts samazināt zāļu cenas, bet par farmaceita lomu un atalgojumu tiks spriests kaut kad vēlāk.  Farmaceita loma iezīmēta tikai virspusēji un pastarpināti īsajā rindkopā par farmaceitisko aprūpi (14.lpp.), pie tam  līdz 2025.gada 1.janvārim. Tas nav korekti un loģiski , jo saistībā ar zāļu cenu samazināšanu, vienlaicīgi jāvērtē farmaceita loma, farmaceitiskās apŗūpes pieejamība un kvalitāte. Zāļu izplatīšana ir neatdalāmi saistīta ar reglamentēto profesiju – farmaceita un farmaceita asistenta profesionālo pienākumu un uzdevumu izpildi un atalgojuma avotiem. Farmācijas speciālistu atalgojums netiek finansēts no valsts budžeta kā ārstu prakses, tāpēc nepieciešams papildināt Ziņojumu ar VII nodaļu Farmaceitiskās aprūpes pieejamība un kvalitāte. Šajā nodaļā būtu jāiztirzā visi farmaceitiskās aprūpes kvalitātes aspekti un faktori, kas to nosaka. No konkrētas aptiekas zāļu uzcenojuma jānodrošina arī samaksa speciālistiem par farmaceitiskās aprūpes veikšanu u.c..
Vienlaikus zāļu finansiālo pieejamību nevar atraut no zāļu fiziskās pieejamības un farmaceita konsultācijas pieejamības. Valsts politika ir jāveido tā, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama farmaceita kvalitatīva konsultācija un zāles. Pamats – profesionālā ētika un racionāla zāļu lietošana.
  2.  Saistībā ar III nodaļas 5.punktu par krājumu atspoguļošanu: iebilstam pret III nodalas 5.punktu: “aptiekām ar tirgus daļu >10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā”. Šāda sistēma vertikālās integrācijas apstākļos vēl vairāk veicina nevienlīdzību. Sistēma nebūs ētiska pret pacientiem, kuriem nav pieejams internets, vai nav prasmju atrast internetā šādu informāciju. Tā būs diskriminējoša pret individuālajām aptiekām, kurām nebūs iespējams veicināt šādas sistēmas ieviešanu.
Pieejamā informācija nebūs atbilstoša reālajai situācijai: deficīta medikamenti tiek pasūtīti un rezervēti konkrētam klientam, bet aptiekas krājumos tie būs redzami. Tā būs klientu maldināšana. Jau pieredze ar lieltirgotavu krājumiem ir parādījusi sistēmas trūkumus. Otrs - šāda sistēma varētu veicināt lieltirgotavu interesi izdalīt tā saucamos deficīta produktus uz savām aptiekām, lai novirzītu pacientu plūsmu uz savām aptiekām. Pastiprinās negodīga komercprakse.
 

-