Atzinums

Likumprojekta 4. pants paredz papildināt Nodokļu un muitas policijas likuma pārejas noteikumus ar jaunu 4. punktu, nosakot, ka Iekšlietu ministrija pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu.
Norādāms, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumu Nr. 616 "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums" 2. punktu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministriju un tās padotībā esošās iestādes ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem.
Ņemot vērā minēto, aizstāt likumprojekta 4. pantā ietvertajā Nodokļu un muitas policijas likuma pārejas noteikumu 4. punktā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs". Attiecīgi precizēt arī protokollēmuma 2. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.panta 10.¹ daļu, Iekšējās drošības biroja pilnvarotas amatpersonas izmeklē Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot Valsts drošības dienestu) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu un darbinieku izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījuši pašvaldības policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki.
Gadījumā, ja Nodokļu un muitas policijas institucionālā padotība tiek mainīta no Finanšu ministrijas uz Iekšlietu ministriju (iekšlietu ministra pārraudzībā), faktiski paplašināsies Iekšējās drošības biroja kompetence un funkciju izpildes noslodze. Vienlaikus saistībā ar institucionālās padotības maiņu samazināsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noslodze, kas bija par pamatu, likvidējot Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldi un pārdalot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam attiecīgas amata vietas.
Iekšējās drošības biroja funkciju izpildes praksē ir vairākkārt nostiprinājies, ka noziedzīgu nodarījumu atklāšana, novēršana un izmeklēšana ir komplicētāka, ja noziedzīgo nodarījumu izpildē iesaistītas tiesībaizsardzības iestādes (izmeklēšanas iestādes vai operatīvās darbības subjekta) amatpersona. Šī pazīme ir skaidrojama ar to, ka tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai parasti ir izpratne par izmeklēšanu, juridiskām detaļām, kā arī ir izpratne par operatīvo darbību un pretdarbību operatīvās darbības jomā. Noziedzīgi nodarījumi nereti ir arī ievērojami sarežģītāki un apjomīgāki (piemēram, dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana, aizliegta dalība mantiskos darījumos, dienesta viltojums u.c.) nekā noziedzīgos nodarījumos, kas valstī tiek izdarīti ikdienā (mantas bojāšana, miesas bojājumu izdarīšana, zādzības u.c.). Papildus tam, jāņem vērā sabiedriskā rezonanse par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un izmeklēšanas virzību, kas no izmeklēšanas iestādes prasa ātrāku izmeklēšanas virzību.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 3.pantu Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, secināms, ka Nodokļu un muitas policija izmeklēs sarežģītus un apjomīgus noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu (finanšu) un muitas lietu jomā.
Finanšu noziegumu izmeklēšana ir viena no sarežģītākajām izmeklēšanas jomām, un to izmeklēšanas sarežģītība aprakstīta vairākos avotos. 
Lai nodrošināt esošo izmeklēšanas kvalitāti un dinamiku (vidējais izmeklēšanas ilgums dienās 2024.gadā – 268), Iekšējās drošības birojam ir nepieciešami papildu resursi. Vienlaikus jāņem vērā, ka Iekšējās drošības biroja kompetence ar 2025.gada 1.janvāri bez papildus resursiem paplašināta attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbināto izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas radījis būtisku Iekšējās drošības biroja amatpersonu slodzes pieaugumu. Tāpat arī kompetences un faktiskā darba apjoma paplašināšanās nepieciešamību nodrošināt papildu personāla resursu iekšējās kontroles jomā Iekšējās drošības birojā.
Attiecīgi, ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, paredzot papildus 6 (sešu) amata vietu pārdali Iekšējās drošības birojam no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ar attiecīgu finansējumu, kā arī paredzot papildus finanšu līdzekļus valsts budžeta programmā 42.00.00 “Iekšējās drošības biroja darbība” 1 223 316 euro apmērā 2026.gadā un turpmāk ik gadu 344 816 euro apmērā, lai nodrošinātu papildu amata vietu atlīdzību, materiāltehnisko nodrošinājumu (darba vietas, telpas) un esošo un jauno nodarbināto apmācību finanšu noziegumu izmeklēšanas specifikā. Šobrīd Iekšējās drošības biroja ēkā nav brīvu vietu papildu attiecīgo darba vietu izvietošanai, attiecīgi nepieciešams pārveidot un pielāgot iepriekš neizmantotas saimniecības un tehniskās telpas noliktavas (arhīva) un darba telpu vajadzībām – minētais aspekts palielinās saimniecības izdevumus (apkure, elektrība) un var sadārdzināt ēkas iznomāšanas maksu.

Aprēķina pamatojums:
2026.gadā kopā 1 223 316,10 euro:
- atlīdzība gadam vidēji amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi 46500 euro gadā + DD VSAOI (23,59%) (10 969,35) x 6 = 344 816,10 euro;
- darba vietas, materiāltehniskais nodrošinājums (dators, darba vieta, sakaru līdzekļi, preces) 5000,00 euro x 6 = 30 000 euro;
- darba telpu pielāgošana 845 000 euro (Iekšējās drošības biroja veikts provizorisks aprēķins):
remontdarbi pagrabstāvā (kapitālais remonts, arhīva izveide, ventilācijas sistēma, darba telpu izveide, bruņojuma telpa) un 1. un 2.stāva atbrīvoto telpu pielāgošana darba vides prasībām un funkcijām (atbilstoši elektrības un tīkla pieslēgumi (t.sk. TEMPEST);
pakalpojumi (apmācības) 3 500 euro (turpmākos gadus izmantojami IDA vai projektu pasākumi).
No 2027.gada ik gadu kopā 344 816,10 euro (atlīdzība gadam vidēji amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi 46500 euro gadā + DD VSAOI (23,59%) (10 969,35) x 6 = 344 816,10 euro).




 

-

Lūdzam pievienot anotācijai detalizētu informāciju par:
- amata vietām, kas tiks pārdalītas (norādot amata saimi, līmeni, mēnešalgu grupu, atlīdzību (ar detalizētu aprēķinu));
- amata vietām, kas tiek samazinātas;
- Nodokļu un muitas policijas finansējumu (sadalījumu pa izdevumu kodiem),
- finansējumu, kas plānots konkrētiem pasākumiem, piemēram, pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024. - 2026. gadam, kam finansējums tiek piešķirts ar  Noziedzības novēršanas padomes lēmumiem no Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" .
 Vēršam uzmanību, ka detalizēta informācija nepieciešama, lai gūtu pārliecību, vai izdevumu samazinājuma ietekmē netika samazinātas amata vietas atbalsta funkcijām un vai atbalsta funkcijām ir nodrošināts finansējums no 2026. gada. 

-

Likumprojekta anotācijā nepieciešams iekļaut informāciju ne tikai attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajām valsts informācijas sistēmām un to izmantošanu pārejas periodā, bet arī informāciju saistībā ar dokumentu aprites organizēšanu, jeb dokumentu pārvaldību, tostarp attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta dokumentu pārvaldības sistēmā uzkrāto informāciju un tās izmantošanu pēc pārejas perioda beigām.
Tāpat anotācijā ir nepieciešams iekļaut arī informāciju attiecībā uz cita veida atbalsta funkciju īstenošanu, tostarp iepirkuma procesa organizēšanu, t.sk. jautājumiem, kas saistīti ar iestādes materiāltehnisko apgādi (nodrošinājumu ar bruņojumu, formas tērpiem, autotransportu) u.c. pasākumiem, kas nepieciešami Nodokļu un muitas policijas darbības nodrošināšanai pēc 2026.gada 1.janvāra. Vēršama uzmanība, ka no likumprojekta anotācijas nav skaidrs, kas notiks ar jau noslēgtajiem preču un pakalpojumu līgumiem,  tāpat nav saprotams, kā reorganizācija ietekmēs jau uzsākto iepirkuma procedūru norisi.
Gadījumā, ja tiek plānots, ka attiecīgā atbalsta funkcija pilnībā vai kādā tās daļā pāriet Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes kompetencē, anotācijā nepieciešams precizēt nododamo atbalsta funkciju apjomu, kā arī to izpildei nepieciešamo amata vietu skaitu, atalgojumu, kā arī nepieciešamā finansējuma apmēru.
Tāpat būtiski ir noteikt konkrētu laika periodu, ar kuru attiecīgā funkcija pāries Iekšlietu ministrijas kompetencē, ņemot vērā, ka to nevar nodrošināt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, jo jaunu līgumu noslēgšanai ir nepieciešams organizēt jaunus iepirkumus, kas prasa gan papildu laiku, gan finanšu resursus.
Norādāms, ka Iekšlietu ministrijai akūti trūkst finansējuma jau esošo vajadzību apmierināšanai, kā arī esošo iepirkumu speciālistu kapacitāte nav pietiekama, līdz ar to jauno  funkciju izpilde nevar tikt nodrošināta esošā finansējuma ietvaros.


 

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) norādīts: "Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu, nosakot, ka pārejas periodā līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrija pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus lietotāju pārvaldības, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras un informācijas sistēmu pārvaldības un uzturēšanas jomā, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos. Reformas rezultātā paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests turpinās nodrošināt Nodokļu un muitas policijai piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem, izmantojot reformas gaitā izstrādāto risinājumu. Nodokļu un muitas policijai pārejas periodā tiek saglabātas piekļuves datiem, realizējot lietotāju pieslēgšanos kā iekšējiem lietotājiem (nepastarpināti). Plānots, ka Nodokļu un muitas policija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādās universālu risinājumu, kas pēc pārejas perioda nodrošinās nepastarpinātu Nodokļu un muitas policijas piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajām informācijas sistēmām, Nodokļu un muitas policijas resursu ietvaros."
Norādāms, ka no minētās anotācijā ietvertās informācijas nav saprotams:
1) vai Nodokļu un muitas policija, turpinot darbu iekšlietu ministra pārraudzībā pēc pārejas perioda beigām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) atbalstu nodrošinās patstāvīgi kā neatkarīga iestāde, atbilstošos atbalsta resursus pārņemot no Valsts ieņēmumu dienesta, vai tomēr paredzams, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tiks uzdotas papildu funkcijas IKT atbalsta nodrošināšanā. Vēršama uzmanība, ka jebkāda apjoma pakalpojuma nodrošināšana ir iespējama vien pārņemot atbilstošus resursus no līdzšinējā pakalpojuma sniedzēja - Valsts ieņēmumu dienesta;
2) termina "informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūra" tvērums (vai tas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nodrošināt tikai informācijas sistēmu infrastruktūru (serveri, datu centri, programmatūra, u.tml.) garantējot tikai atbilstošo informācijas sistēmu darbību, vai arī Nodokļu un muitas policijas vajadzībām nepieciešamo gala lietotāju infrastruktūru, proti - lokālo tīklu, telefonijas risinājumus, datortehnikas un biroja tehnikas apkalpošanu, pieslēgumus internetam ,VPN savienojumus, u.t.l.) No anotācijā ietvertās informācijas attiecīgie jautājumi nav skaidri, bet ir būtiski, lai plānotu IKT pakalpojumu izmaiņas, ja tādas būs nepieciešamas, iekšlietu nozarē.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt un papildināt anotācijā ietverto informāciju.
Vienlaikus precizēt anotācijas sadaļas Risinājuma apraksts 3.punktā “Par atbalstu” norādīto (Plānots, ka Nodokļu un muitas policija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādās universālu risinājumu, kas pēc pārejas perioda nodrošinās nepastarpinātu Nodokļu un muitas policijas piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajām informācijas sistēmām, Nodokļu un muitas policijas resursu ietvaros), ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra iesaiste var attiekties tikai uz tā pārziņā esošajām informācijas sistēmām. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nav kompetences, kā arī nav tiesiskā pamata nodrošināt Nodokļu un muitas policijas piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām. Šāda piekļuve var tikt nodrošināta Nodokļu un muitas policijai, slēdzot attiecīgus līgumus par piekļuvi sistēmām ar Valsts ieņēmumu dienestu bez Iekšlietu ministrijas Informācijas centra starpniecības.
 

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 4.1. apakšpunktu, ņemot vērā, ka nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 31.augusta noteikumu Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" 4.2., 4.8., 7.2. un 7.5.  apakšpunktā, lai noteiktu ka  Nodokļu un muitas policijas operatīvā transportlīdzekļa statusu piešķir iekšlietu ministrs. 

-

Papildināt ar likumprojektu saistītā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar informāciju par finansējuma un amata vietu pārdalēm.

-

Protokollēmuma 3. punkts paredz Iekšlietu ministrijai līdz 2025. gada 31. decembrim noslēgt starpresoru vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu lietošanas kārtību.
Norādāms, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta pirmo daļu iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus, savukārt minētā likuma 58. panta trešā daļa paredz, ka ar starpresoru vienošanos nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci.
Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē neietilpst jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmantošanu, Iekšlietu ministrija šādas sistēmas nelieto, Iekšlietu ministrijai nav tiesiska pamata noslēgt protokollēmumā minēto starpresoru vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts: ''Reformas rezultātā paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests turpinās nodrošināt Nodokļu un muitas policijai piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem, izmantojot reformas gaitā izstrādāto risinājumu. Nodokļu un muitas policijai pārejas periodā tiek saglabātas piekļuves datiem, realizējot lietotāju pieslēgšanos kā iekšējiem lietotājiem (nepastarpināti). Plānots, ka Nodokļu un muitas policija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādās universālu risinājumu, kas pēc pārejas perioda nodrošinās nepastarpinātu Nodokļu un muitas policijas piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajām informācijas sistēmām, Nodokļu un muitas policijas resursu ietvaros. Vienlaikus Nodokļu un muitas policija nodrošinās piekļuvi Valsts ieņēmumu dienestam Integrētai riska informācijas sistēmai tam deleģēto funkciju un uzdevumu izpildei saskaņā ar Muitas likuma prasībām līdz Integrētās riska informācijas sistēmas muitas iestādes riska profilēšanas funkcionalitātes (moduļa) nodalīšanai par atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu.".
Tādējādi, attiecīgo starpresoru vienošanos būtu jāslēdz Nodokļu un muitas policijai ar Valsts ieņēmumu dienestu, savukārt, ievērojot to, ka gan Nodokļu un muitas policijas likums, gan likumprojekts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, protokollēmumā nav iespējams noteikt datumu attiecīgās starpresoru vienošanās noslēgšanai.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt protokollēmuma 3. punktu.

 

3. Lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību, līdz attiecīgās starpresoru vienošanās noslēgšanai Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt Nodokļu un muitas policijai piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajiem datiem.

Ievērojot Iekšlietu ministrijas iebildumā par protokollēmuma 3. punktu norādīto, attiecīgi precizēt protokollēmuma 4. punktu.

4. Lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes darbības nepārtrauktību, līdz attiecīgās starpresoru vienošanās noslēgšanai Nodokļu un muitas policijai nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādei  piekļuvi Nodokļu un muitas policijas informācijas sistēmā esošajiem datiem.

Norādāms, ka nav iespējams līdz 2026. gada 1. janvārim nodrošināt Iekšlietu ministrijas grāmatvedības un personāla lietvedības procesu aprakstu atbilstības izvērtējumu un pielāgošanu Valsts kases izstrādātajiem grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības procesu aprakstiem, tādējādi nepieciešams lielāks pārejas periods. Iekšlietu resora iestādes plānoja procesu pielāgošanu veikt 2026.gadā, lai no 2027. gada 1. janvāra varētu pilnvērtīgi uzsākt vienotā Valsts kases pakalpojuma izmantošanu.
 

7. Lai 2026. gadā nodrošinātu sagatavojamos finanšu pārskatus pēc vienotiem principiem, Iekšlietu ministrijai vienoties ar Valsts kasi par grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības procesu aprakstiem, grāmatvedības uzskaites kārtību un pārskatu sagatavošanas kārtību.
 

Lūdzam precizēt anotācijas 1.1. apakšsadaļā minēto likumprojekta izstrādes pamatojumu.

Likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38  1. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" 19. punktā doto uzdevumu – Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu Nodokļu un muitas policijas likumā, lai noteiktu, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, iekļaušanai budžetu pavadošo likumprojektu paketē.

Likumprojekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas apraksts" 3.apakšsadaļā "Par atbalstu" sniegta informācija, ka, "lai nodrošinātu virzību uz efektīvu valsts pārvaldi, īpaši ņemot vērā iespējamu ietekmi uz valsts budžetu apstākļos, kad tiek īstenota publiskā sektora izdevumu efektivizācija, valsts budžeta izdevumu samazināšana un publiskā sektora funkciju optimizācija, ar likumprojektu ir nepieciešams nostiprināt pieeju, ka pārejas periodā līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrija pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2025.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienests nodrošina iepriekš minētās atbalsta funkcijas informācijas tehnoloģiju atbalsta jomā".
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4.pantā ir paredzēts Nodokļu un muitas policijas likuma pārejas noteikumus papildināt ar 4.punktu, paredzot, ka, "lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību un valsts budžeta resursu racionālu un efektīvu izmantošanu, Valsts ieņēmumu dienests līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrija pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošina Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus lietotāju pārvaldības, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras un informācijas sistēmu pārvaldības un uzturēšanas jomā, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos".
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3.apakšpunkta sadaļas "Problēmas apraksts" 3.apakšsadaļā "Par atbalstu" aizstāt vārdus un skaitļus "līdz 2025.gada 31.decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2027.gada 31.decembrim".

-

Precizēt risinājuma apraksta 1. punkta "Par padotību" otro atkāpi.

Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38  1. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" 19. punktā dots uzdevums – Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu Nodokļu un muitas policijas likumā, lai noteiktu, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, iekļaušanai budžetu pavadošo likumprojektu paketē, tādējādi atbalstot Nodokļu un muitas policijas pārraudzību nodot iekšlietu ministram.