Atzinums

Ssabiedrības līdzdalības laikā  LPS izteica iebildumu : "Vēršam uzmanību uz faktu, ka grozījumi nerisina lielāko daļu apzināto sistēmisko problēmu! Savukārt noteikumu pamatnormu neatbilstība tika konstatēta jau 2020.gadā, kad Valsts zemes dienests publiskoja, atbilstoši šīm pamatnormām aprēķinātās prognozētās kadastrālās vērtības, kā rezultātā Saeima iejaucās un neļāva apstiprināt jaunas bāzes vērtības. Piedāvātie grozījumi neatbilst kadastrālās vērtēšanas pamatmērķim - nodrošināt savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu starp īpašumiem, tādejādi var tikt piemēroti tikai attiecībā uz universālajām kadastrālajām vērtībām, ja vienlaikus tiek noteikts uzdevums Tieslietu ministrijai iesniegt grozījumus šajos noteikumos, lai kadastrālās vērtēšanas galarezultāts – kadastrālās vērtības atbilstu pamatmērķim."

Tā kā uz šo iebildumu TM ir norādījusi šādu neņemšanas vērā pamatojumu: ". Par viedokli par pamatnormu neatbilstību – masveida vērtēšanas problemātika ar sadarbības partneriem tika diskutēta inovāciju sprinta ietvaros.
Inovāciju sprinta noslēgumā visas iesaistītās puses parakstīja noslēguma vienošanās kopsavilkumu par turpmākajiem soļiem identificēto problēmu risināšanā. Vienošanās paredz, ka pēc inovāciju sprinta darbojas Post inovācijas darba grupa, kas turpina iesākto darbu – īstermiņa un ilgtermiņa identificēto problēmu risināšanu."

Tad lūdzam izvērtēt to darbinieku, kas rakstīja citēto pamatojumu, atbilstību ieņemamajiem amatiem. Papildus informējam TM, ka Post inovāciju darba grupa nav turpinājusi darbu, tas apstājās pie neapbūvētu apbūvējamu zemju vērtēšanas risinājumu meklējumiem. Nav rasti risinājumi un arī grozījumu projekts nepiedāvā risinājumus sistēmiskajām problēmām, kuras tika konstatētas Inovāciju laboratorijā.

 

-

Atkārtoti izsakām jau sabiedrības līdzdalības laikā izteiktoi iebildumu:
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā ir nepieņemami normatīvā akta projektu, kas nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību, virzīt sabiedrības līdzdalībai to pirms tam neizdiskutējot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvajā padomē un sabiedrības līdzdalībai nenododot šīs konsultatīvās padomes viedokli par sagatavoto grozījumu projektu.
LPS vērš uzmanību, ka vienlaikus Tieslietu ministrija nav pildījusi arī Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā Inovāciju sprintā  “Kadastrālo vērtību aktualizēšana” panāktās vienošanās, kas paredzēja, ka grozot normatīvos aktus, kas skar kadastrālo vērtēšanu tie iepriekš tiek diskutēti Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvā padomē.
LPS norāda, ka kadastrālā vērtēšana ir pietiekami sarežģīts process, kurā ir būtiski sabiedrībai nodrošināt lietpratēju viedokli par sagatavoto projektu.


TM neņemšanas vērā pamatojums satur faktoloģiskas kļūdas, jo Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā konstatēja tikai daļu no sistēmiskajām kļūdām. Savukārt pēc Inovāciju laboratorijas darba grupa strādāja tikai pie neapbūvētas apbūvējamas zemes lietošanas mērķu sakārtošanas. Tādējādi kadastrālās vērtēššanas metodika nav tikusi ne apspriesta, ne diskutēta ar nozares lietpratējiem, pat nerunājot par faktu, ka TM ir ignorējusi Inovāciju laboratorijā panāktās vienošanās.

-

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā tika  apzinātas vismaz 29 sistēmiskās problēmas (tomēr jāuzsver, ka problēmu uzskaitījums nav galīgs, jo to neļāva sprinta ietvars, kā arī būtiski atšķīrās sprinta dalībnieku problēmu prioritizācija):
1.Neapbūvētai apbūves zemei kadastrālās vērtības aprēķinā netiek ņemts vērā zonējums un apbūves noteikumi.
2.Esošā grupējuma potenciāla neatbilstība tirgus situācijai.
3.Rezultātu validācijas veida kopīgs izvērtējums/ vienošanās.
4.Apbūvētas Zemes lietošanas mērķi neatspoguļo apbūves noteikumus un dalījumu tirgū.
5.Nepietiekami ņemta vērā savrupmāju platība (ļoti mazas un ļoti lielas).
6.Izmaksu pieeja visām ēkām, ne tikai inženierbūvēm.
7.Visās vērtību zonās aprēķinātas 44 bāzes vērtības zemei nevar pamatot ar tirgus datiem.
8.Zemei zem apbūves Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties kadastrālo vērtību (caur telpu grupu lietošanas mērķi).
9.Ēku klasifikācija neatbilst situācijai dabā un tirgus iedalījumam.
10.Neapbūvētai zemei Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt kadastrālo vērtību (caur nekustamā īpašuma lietošanas mērķi).
11.Nav ieviests vienota īpašuma vērtēšanas modelis.
12.Vērtību zonas ir daudz vairāk, nekā tās var pamatot no tirgus tendencēm.
13.Ministru kabineta noteikumi ļauj optimizēt kadastrālo vērtību līdz 1.2 EUR/kv.m. zemei ar mežu.
14.Apbūvei Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt kadastrālo vērtību (caur galveno lietošanas veidu).
15.Neapbūvēta apbūvei paredzēta zeme (nekustamā īpašuma lietošanas mērķis 1031) ļauj optimizēt kadastrālo vērtību līdz 1.5 EUR/kv.m.
16.Ēku nolietojuma aprēķina metodika nav adekvāta, neatspoguļo tirgus realitāti.
17.Nav identificēti ekskluzīvie un premium īpašumi, šādu īpašumu novērtējums ir kļūdains.
18.Apbūvei negatavās zemes identificēšanas pieeja un procesi nav efektīvi.
19.Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonām.
20.Esošā kadastrālo vērtību metodikā nav ieviesta ienākumu pieeja komercīpašumu vērtības aprēķinā.
21.Vērtību zonu noteiktās robežas negatīvi ietekmē līdzīgu īpašumu vērtību precizitāti.
22.Ēku nolietojums vietām neatspoguļo situāciju dabā, nav aktualizēts.
23.Apbūvētu īpašumu zemes daļas ‘vērtības’ pielīdzināšana neapbūvētu zemju darījumu cenām.
24.Darījumu ar apbūvētu zemi mākslīga sadalīšana atsevišķi novērtējamās komponentēs.
25.Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonu bāzes vērtībām.
26.Visās vērtību zonās aprēķinātas 38 bāzes vērtības būvēm nevar pamatot ar tirgus datiem.
27.Reģistrētie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati.
28.Reģistrētie galvenie lietošanas veidi neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati.
29.Netiek ņemta vērā iekštelpu apdares esamība, vecums un kvalitāte.

No šīm sistēmiskajām problēmām daļējs risinājums tiek piedāvāts tikai attiecībā uz neapbūvētu apbūves zemi (1.; 10.; 13.; 15.sistēmiskās problēmas)

Tādējādi Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi  un arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pamatnormas tikt attiecinātas tikai attiecībā uz 2025.gada universālo kadastrālo vērtību aprēķinu, vienlaikus nosakot, ka 2025.gada laikā ir jāiesniedz Ministru kabinetā jauns kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts.

-

Atgādinām, ka Ministru kabinets jau 11.04.2017.ar sēdes protokola  Nr.19 .29.§ uzdeva sekojošo:
"4. Paredzēt, ka kadastrālo vērtību bāzes, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, ir saglabājamas nemainīgas līdz 2019.gada 31.decembrim, vienlaikus no 2018.gada pieļaujot izņēmumus attiecībā uz pašām vērtīgākajām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, telpu grupu lietošanas veidiem un apgrūtinājumu piemērošanu, kā arī šī protokollēmuma 5.punktā minētajos gadījumos.
5. Ņemot vērā nepieciešamību novērst konstatētos individuālos trūkumus spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes regulējumā, Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2017.gada 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu grozījumus normatīvajos aktos, kas pieļauj kadastrālo vērtību pieaugumu noteiktām objektu grupām, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tai skaitā šādos gadījumos:
5.1. lai koriģētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma datus, tajā skaitā informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi;
5.2. lai noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra ar mērķi pakāpeniski tuvināt to vērtību situācijai tirgū;
5.3. lai noteiktu koeficientu atbilstoši Valsts zemes dienesta veiktajam izvērtējumam kadastrālo vērtību zonās, kurās būtiski (vairāk kā 30%) atšķiras ēku tipu (piemēram, dzīvojamo ēku, biroja ēku, viesnīcu) kadastrālās bāzes vērtības, kas pakāpeniski izlīdzina ēku tipu kadastrālās bāzes vērtības, tuvinot tās augstākajai vērtībai, ar šo nepalielinot kadastrālās bāzes vērtības dzīvojamajām ēkām;
5.4. lai samazinātu vai atceltu atsevišķu apgrūtinājumu ietekmi uz kadastra objekta kadastrālo vērtību.
6. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2018.gada 30.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu, tai skaitā šādās jomās:
6.1. pārskatīt īpašumu klasificēšanu/grupēšanu;
6.2. atkārtoti izvērtēt zemes un ēkas vērtību sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā;
6.3. mainīt apgrūtinājumu piemērošanu zemei – kadastrālās vērtības aprēķinā ietvert tikai tos apgrūtinājumus, kas samazina nekustamā īpašuma vērtību tirgū;
6.4. daudzdzīvokļu māju apbūves zemei noteikt apbūvei vērtējamo standarta platību atkarībā no apbūves intensitātes, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūvi neievērtētu zaļo zonu;
6.5. pārskatīt kadastrālo vērtību vidējās atbilstības nekustamā īpašuma tirgus cenām koeficienta apmēru.
7. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2019.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023.gadam, kas aprēķināta, balstoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku."

Kadastrālo vērtību bāzes projekts 2020.-2023.gadam netika izstrādāts, bet 2020.gadā Valsts zemes dienests publiskoja 2022.-2025.gada kadastrālo vērtību bāzes projektu, kas netika apstiprināts, jo piemērojot šo projektu un pirmo reizi piemērojot Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumus Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", projektētās kadastrālās vērtības bija savstarpēji neatbilstošas pat viena krustojuma ietvaros, kad tirgū līdzīgi vērtētām ēkām bija būtiski dažādas kadastrālās vērtības.

Tādējādi 2020.gadā publiskotās neapstiprinātās projektētās kadastrālās vērtības apstiprināja LPS paustās bažas pirms Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumus Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"  (VSS-493) apstiprināšanas. LPS iebildumu vēstules: 18.10.2019. vēstule Nr. 201905/SAN799/SP1245/NOS758;  14.05.2019. vēstule Nr.201905/INIC283; 17.06.2019. vēstule Nr.201905/SAN799/NOS433;  un LPS 01.10.2019. vēstule Nr.201905/SAN799/SP1165/NOS720).

Diemžēl sagatavotie grozījumi 2020. gada 18. februāra noteikumus Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" joprojām neatrisina lielāko daļu jau 2017.gadā konstatēto problēmu.
 

-

Lūdzam veikt grozījumus projektā, lai tas atbilstu Ministru kabineta uzdevumam, kas tika pieņemts ar 12.06.2018.sēdes Nr: 28 11§ "Noteikumu projekts «Būvju klasifikācijas noteikumi» TA-241" 2.punktu:

"2. Pieņemt zināšanai, ka kadastrālo vērtību metodikas (tiek izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) "Informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam"" 6.punktam) pilnveidošanas darbs netiks balstīts uz noteikumos iekļauto būvju klasifikāciju."
 

-

Ar Ministru kabineta 12.09.2017.sēdes protokola 45  38.§ "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" TA-1683" 2.punktu tika uzdots sekojošais:

"2. Tieslietu ministrijai, izstrādājot normatīvo aktu ar pilnveidotu kadastrālās vērtēšanas metodiku, tajā iekļaut normas par nepieciešamību Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā (www.kadastrs.lv) publicēt izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi, tai skaitā vērtību zonējumus un bāzes rādītājus, vērtību zonu robežu izplatības un vērtību līmeņa pamatojumu pa ēku tipiem un lietošanas mērķiem."

Pieņemot Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumus Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", Tieslietu ministrija apgalvoja, ka citētais uzdevums tikšot izpildīts sākot ar brīdi, kad Valsts zemes dienests publiskos kadastrālās vērtību bāzes 2022.-2025.gadam projektu, bet ne publicējot šo projektu, ne šobrīd nav publicēti vērtību līmeņa pamatojumi pa ēku tipiem un lietošanas mērķiem. Turklāt Valsts zemes dienests šādus pamatojumus nav sniedzis arī uz LPS lūgumiem, piemēram,: 
1)Kāpēc Rīgas pilsētas Zolitūdes mikrorajonā kadastrālo vērtību bāzes projektā tika paredzētas šādas zemes lietošanas mērķu bāzes vērtību atšķirības (sniedzam ieskatam tikai dažu lietošanas mērķu bāzes vērtības, jo kopā ir 44 dažādi lietošanas mērķi, kur katram tiek noteikta bāzes vērtība):
0,5 eur/m2 -zemei, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība
1,2 eur/m2 - dabas pamatnes zemei
1,5 eur/m2- neapbūvētai apbūvei paredzētai zemei
12,0 eur/m2 - neapgūtai rūpnieciskajā apbūvē izmantojamai zemei
20,0 eur/m2- rūpnieciskajā apbūvē izmantojamai zemei
23,0 eur/m2 - sabiedriskās nozīmes objektu zemei
40,0 eur/m2 - individuālo dzīvojamo māju zemei
45,0 eur/m2 - daudzdzīvokļu māju zemei
45,0 eur/m2 - komercdarbības objektu apbūvei
Šādas bāzes vērtības ir iemesls kāpēc neapbūvētai, bet apbūvējamai zemei, kas atrodas teritorijas plāna jaukta centra apbūve zonā, projektētā kadastrālā vērtība tika aprēķināta 7 eur/m2, bet blakus esošo privātmāju zemei- 40 eur/m2, tirdzniecības centru zemei - 37-38 eur/m2
2) Kāpēc Rīgas pilsētas vērtību zonā "Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle" (pie EM ēkas)kadastrālo vērtību bāzes projektā tika paredzētas šādas ēku bāzes vērtību atšķirības (sniedzam ieskatam tikai dažu lietošanas mērķu bāzes vērtības, jo kopā ir 38 dažādi ēku tipi, kur katram tiek noteikta bāzes vērtība):
480 eur/m2 - sakaru ēkām
480 eur/m2 - noliktavām
600 eur/m2 - ražošanas ēkām
840 eur/m2 - medicīnas ēkām
960 eur/m2 - izklaides ēkām
1200 eur/m2 - viesnīcu ēkām
1200 eur/m2 - biroju ēkām
1500 eur/m2 - daudzdzīvokļu mājām
Šādas bāzes vērtības ir iemesls, kāpēc netālu esošām līdzīgām ēkām ir tik būtiska projektēto KV , kas tika publiskotas 2020.gadā, atšķirība, kāda nav un nebija novērojama tirgū, Piemēram, ēkai Brīvības 68 - 237 eur/m2; Ģertrūdes 15/17 - 450 eur/m2, Ģertrūdes 13 - 462 eur/m2, Ģertrūdes 19/21 - 1128 eur/m2. Savukārt, piemēram, Imantas mikrorajonā ēkai Anniņmuižas bulvārī 84 - 741 eur/m2.

Lūdzam izpildīt Ministru kabineta 12.09.2017.sēdes protokola 45  38.§ 2.punktā doto uzdevumu, noteikumu projektu papildinot ar normām, kas noteiks, ka katrā vērtību zonā katram ēku tipam un katram zemes lietošanas mērķim tiek sniegts konkrētās VZD piedāvātās bāzes vērtības pamatojums, kā arī lūdzam papildināt, ka pamatojums ties sniegts katram vērtību ietekmējošā faktora lielumam, t.sk., bet ne tikai - KV aprēķinā piemērojamajiem koeficientiem, standartplatībām, utt."

 

-

Ministru kabineta 07.09.2021. noteikumu 606 "Ministru kabineta kārtības rullis"  55.punkts noteic: 
"55. Atbildīgā ministrija, novirzot projektu saskaņošanai, nosaka šādu atzinuma sniegšanas termiņu:
55.1. vispārējā kārtībā – no 10 darbdienām;
55.2. steidzamības kārtībā – trīs darbdienas. Steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums."

Tieslietu ministrijas  Tiesību aktu portālā norādītais steidzamības pamatojums:
"Steidzamība saistīta ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto masveida vērtēšanas mērķu un principu iedzīvināšanu no 2025.gada 1.janvāra, lai nodrošinātu fiskālo un universālo kadastrālo vērtību aprēķinu."
neatbilst Ministru kabineta kārtības ruļļa 55.2 punktam. Lūdzam novirzīt projektu saskaņošanai vispārējā kārtībā.

Atgādinām, ka Ministru kabinets jau 18.02.2020.ar sēdes protokolu 7 25.§ uzdeva:
"3. Tieslietu ministrijai izvērtēt iespējamos risinājumus ziņošanas sistēmas (kārtības, kādā iestāde Valsts zemes dienestam var sniegt informāciju par kadastra datu neaktualitāti) izveidei vai tās alternatīvam risinājumam un ietvert tos grozījumos Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas tiks izstrādāti saistībā ar citiem risināmiem jautājumiem, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
4. Tieslietu ministrijai, pēc kadastrālās vērtību bāzes 2022.-2025.gadam publicēšanas, izvērtēt izmaiņu nepieciešamību apstiprinātajā kadastrālās vērtēšanas metodikā un, ja izmaiņas nav saistītas ar datu kvalitātes jautājumiem, tad nepieciešamības gadījumā izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus normatīvā akta grozījumus."

Tāpat atgādinām, ka 2020.gadā, kad VZD publicēja kadastrālās vērtību bāzes 2022.-2025.gadam projektu, apstiprinājās LPS paustās bažas  par noteikumu projektu "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" TA-1869, kurš tika pieņemts vienlaikus ar iepriekš citēto MK protokoluzdevumu, un sabiedrības un profesionālo organizāciju iebildumu rezultātā MK nepieņēma KV bāzes projektu, t.sk. dēļ identificētajām problēmām kadastrālas vērtēšanas metodikā - Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Tādejādi Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests ilgstoši nav pildījis 18.02.2020.doto uzdevumu.
 

-

Lūdzam anotāciju precizēt atbilstoši LPS izteiktajiem iebildumiem par noteikumu normām. Viennozīmīgi atrunājot anotācijā, ka pamatnormas attiecas tikai un vienīgi uz 2025.gadā aprēķināmo universālo kadastrālo vērtību, ka pamatnormas joprojām nav atbilstošas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem. Tāpat norādot, ka 2025.un turpmākos gados tiks sagatavoti jauni noteikumi par kadastrālo vērtēšanu, iespējams, pa posmiem, pakāpeniski nodrošinot universālās kadastrālās vērtēšanas metodikas atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem. Kā arī viennozīmīgi ierakstīt anotācijā, ka pāreja uz vienoto kadastrālo vērtību notiks tikai tad, kad kadastrālās vērtēšanas metodika atbildīs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem.

-

Atkārtoti saistībā ar samazinošo koeficientu ieviešanu milzīgām privātmājām, Lūdzam pamatot kā šāda  metodikas izmaiņa ir saderīga ar OECD ekspertu konstatēto: “pašlaik kadastra sistēmā cenas tiek noteiktas vienlīdzīgā līmenī, tātad ļoti dārgiem un augstas klases īpašumiem ir līdzvērtīgi nodokļi kā zemākas vērtības īpašumiem” .

 

-

Atkārtoti lūdzam informēt- saistībā ar samazinošā koeficenta ieviešanu milzīgām mājām – kāda, piemēram,  būs plānotā universālā kadastrālā vērtība nekustamajam īpašumam  Mazajā nometņu ielā 43, kuras platība ir 1 829m2, jo šis īpašums, kas sastāv no minētās mājas, individuālās mājas garāžas 1 087m2 platībā, paviljona 118 m2 platībā un zemes vienības 12 003m2 platībā (1,2ha) 2008.gadā tika nosaukta kā 10.-11. vietas īpašniece lielāko nekustamā īpašuma darījumu topā Rīgā, jo īpašuma pirkuma summa, kas reģistrēta Zemesgrāmatā bija 9 545 981 eur. Savukārt spēkā esošā kadastrālā vērtība šim īpašumam ir tikai 859 011 eur, kas veido tikai 9% no 2008.gada pirkuma summas. Atbilstoši anotācijā minētajam ir noprotams, ka šim īpašumam universālā kadastrālā vērtība būs mazāka par šobrīd spēkā esošo, lūdzam to pamatot.

TM norāda tikai ēkas, kuras platība ir 1829m2 progonzējamo universālo vērtību- "Par universālo kadastrālo vērtību individuālajai dzīvojamajai ēkai Mazajā nometņu ielā 43 – projektētā kadastrālā vērtība minētajam objektam varētu būt virs diviem miljoniem euro."
Izdalot ar ēkas platību- 1093 eur/m2
lūdzam norādīt plānoto universālo kadastrālo vērtību visam īpašumam un vai šī vērtība būs salāgojama ar 2008.gada pirkuma darījuma summu.
 

-

Atkārtoti Lūdzam pamatot anotācijā pausto: “Analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju – savrupmāju darījuma cenas salīdzinot ar aprēķinātajām kadastrālajām vērtībām (kopumā analizēti 8000 darījumi par laika periodu 2019. – 2022. gada vidus), secināts, ka nepieciešamību ieviest standartapjomu arī savrupmājām. Analīze parādīja tendenci, ka savrupmājām ar platību virs 250 -300 m2, kadastrālās vērtības pārsniedz darījuma cenu.” Lūdzam publiskot minēto analīzi un visus tajā izmantotos darījumus, jo anotācijā tiek pausts neticams apgalvojums – ka minētajām ēkām kadastrālās vērtības, kas tika noteiktas balstoties uz 2012.gada tirgus informāciju, šobrīd esot lielākas kā darījumu cenas 2019.-2022. gados.

Ir nepieņemami šī iebilduma noraidīšanas pamatojumā norādīt, ka analīze esot, bet to publiskošot pēc tam nevis šobrīd. Ja analīze nav publiskota, apspriesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvajā padomē, tad attiecīgās normas šobrīd ir izslēdzamas no projekta un vrizāmas citā procesā.

 

-

Atkārtoti  Lūdzam no anotācijas izslēgt nepatiesus apgalvojumus, ka normas, kas ir iekļautas šajā projektā būtu saskaņotas ar LPS, piemēram, ka it kā Tieslietu ministrija būtu izpildījusi 09.02.2023. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr. 6 1. § 2.1.uzdevumu (.. kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību precizēt noteikumu projekta regulējumu par atsevišķu noteikumu normu spēkā stāšanos (noteikumu 150. punktu par 2025. gada regulējumu)), jo tādi apgalvojumi neatbilst patiesībai

-

Lūdzam pievienot jaunu protokollēmuma projekta punktu:

3.Tieslietu ministrijai pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50.punktā noteiktās  jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādes uzsākšanas, noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā jaunu kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektu, nodrošinot atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem. Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli jau sabiedrības līdzdalības procesā.
 

lūdzam precizēt
 

Noteikumi nosaka universālās kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību 2025.gadam kā arī piemērojamo vērtēšanas kārtību fiskālo kadastrālo vērtību aprēķinam

Lūdzam visā noteikumu tekstā aizstāt terminu "kadastrālā vērtība" ar terminu "universālā kadastrālā vērtība".
Noteikumu projekts neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem, tāpēc var tikt attiecināts tikai uz universālo kadastrālo vērtību.
Vienotas kadastrālās vērtēšanas kārtībai  (vērtībai, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības paralēlo darbības laiku) ir jāizdod jauni noteikumi, kas respektēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto kadastrālās vērtēšanas mērķi un principus.

-

Izslēgt noteikumu projekta 4.pielikumu jeb noteikumu 11,pielikumu. Jo tas ir neatbilstoš Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normām.

Izlēgt 11.pielikumu

Būvju klasifikācija ir administratīvi noteikta, tirgus vērtības nebalstās administratīvi noteiktos datos. Punkts ir pretrunā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 9) punktam, kas noteic, ka "kadastrālā vērtība — kadastra objektam masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kura norāda ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu novērtēšanas datumā;" Ekonomiskais labums nav izrietošs no administratīvi kadastrā reģistrētā ēkas lietošanas veida vai telpu grupas lietošanas veida.
Tāpat punkts ir pretrunā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta pirmajai daļai un otrās daļas 1.un 2.punktam
"66.pants. (1) Kadastrālā vērtēšana ir masveida vērtēšanas process, kas ietver kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši to grupu ekonomisko labumu ietekmējošām atšķirībām un automatizētu kadastrālo vērtību aprēķinu novērtēšanas datumā visiem kadastra objektiem, nodrošinot šā vērtēšanas procesa efektivitāti un noteikto kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu."
"(2) Kadastrālajā vērtēšanā ir ievērojami šādi pamatprincipi:
1) savstarpējās salīdzināmības princips, saskaņā ar kuru savstarpēji salīdzināmas kadastrālās vērtības tiek noteiktas visiem kadastra objektiem, nodrošinot, ka nekustamā īpašuma tirgū novērotiem savstarpēji līdzīgiem objektiem atbilstoši to galvenajiem vērtību ietekmējošiem rādītājiem kadastrālās vērtības ir līdzīgas, bet objektiem, kas reti nonāk brīvā tirgū vai tajā nenonāk, — atbilstoši nekustamā īpašuma grupas ekonomiskajam labumam;
2) objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru masveida vērtēšanā nekustamie īpašumi tiek grupēti atbilstoši galvenajiem vērtību ietekmējošiem rādītājiem, kas ir būtiski nekustamā īpašuma tirgū attiecīgajai īpašumu grupai, tai skaitā arī par kadastra objektiem, kas reti nonāk brīvā tirgū vai tajā nenonāk;"

Piemēram, nekustamo īpašumu tirgū nav novērota atšķirības starp Rīgas centra Jūgendstila ēkām atkarībā no šīm ēkām Kadastrā administratīvi reģistrētā būves galvenā lietošanas veida.

Nekustamā īpašuma grupēšana atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumam balstās uz normatīvos aktos noteikto būvju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu (turpmāk - lietošanas mērķis) klasifikāciju, ievērojot vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijā piemēroto iedalījumu, kā arī ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus vērtību veidojošajiem os faktoriem us un nekustamo īpašumu ekonomisko būtību. Nekustamā īpašuma tirgus darījumus, cenu līmeņus, izmaiņu tendences analizē, ievērojot šo noteikumu 11. pielikumā noteikto nekustamo īpašumu grupējumu, kas balstās nekustamā īpašuma tirgus vērtību veidojošajos faktoros un nekustamo īpašumu ekonomisko būtībā. Nekustamo īpašumu grupējumu, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju, pārbauda ne retāk kā divu kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ciklu robežās.

Lūdzam ievērot Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 49.punktu: " Šā likuma 66. panta otrās daļas 6. punktu sāk piemērot kadastrālajā vērtēšanā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. gadam un turpmākajiem gadiem."

Ne ilgāk kā līdz 2029.gada 1.janvārim Kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai. Zemes kadastrālajā vērtībā neiekļauj mežaudzes vērtību, zemes dzīļu vērtību un inženierbūves vērtību. Būves kadastrālajā vērtībā neiekļauj iekārtu un aprīkojumu vērtību. No 2029.gada 1.janvāra kadastrālo vērtību aprēķina nekustamajam īpašumam, nodokļu un nodevu vajadzībām to sadalot pa katru īpašuma objektu.

Lūdzam izslēgt 8^.2 punktu, kā neatbilstošu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normām.
Konkrēti kā neatbilstošu likuma 69.pantam un jo īpaši 69.panta trešajai daļai: "(3) Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa laikposmā no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamā īpašuma tirgus darījumu perioda beigu datuma līdz attiecīgā gada 1. jūlijam, divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam."

Lūdzam noteikumus papildināt ar normām, kas precizēs kādā veidā tiks nodrošināta tāda kadastrālo vērtību bāzes izstrāde, kas nepārsniegs 80% no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa.
 

-

Lūdzam precizēt atbilstoši Zemes pārvaldības likumam. Kā arī lūdzam pamatot vai ir saprātīgi jūras piekrastes joslas, kas atrodas pilsētu teritorijās iekļaut kadastrālās bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējumā.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes vērtību zonējuma zonu robežas nosaka pa pašvaldības teritorijas robežām, izņemot gadījumu, ja pašvaldības teritorijas robeža starp atšķirīgām vērtību līmeņa teritorijām sadala līdzīgas kvalitātes lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tad vienā pašvaldības teritorijā veido vairākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonas, vērtību zonas robežu nosakot pa dabiskām robežšķirtnēm, nepieļaujot zemes vienības sadalīšanu dažādās vērtību zonās. Zemes vienības zem  jūras piekrastes joslas ūdeņiem iekļauj attiecīgās pieguļošās pašvaldības teritorijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonējumā.

Lūdzam noteikumos noteikt- kādā veidā VZD konstatēs savstarpēji saistītos dalībniekus, jo ZGr datos tādas informācijas nav. Lūdzam paredzēt, ja VZD no tirgus darījumiem konstatē, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati neatbilst situācijai apvidū, VZD pienākums ir labot kadastra datus.

-

Punkts pēc būtības ir pretrunā Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem. standarts neparedz administratīvo (kadastrā reģistrēto) datu pārākumu pār faustiskajiem īpašuma datiem. Pirkuma darījums ar ekstrēmām darījumu summām vai vienas vienības cenām pats par sevi neliecina par darījuma vērtības nepatiesumu, tas var liecināt par konkrētajā apvidū ļoti netipiska īpašuma eksistenci, arī par ekskluzīva īpašuma eksistenci.

-

lūdzam svītrot kā zemāk, jo administratīvais dalījums nekad nav ietekmējis tirgus vērtības, tādejādi kamēr vien kadastrālās vērtības tiek bazētas tirgus vērtībās, bāzes veŗtību izstrādē nav nozīmes administratīvajām robežām

Bāzes vērtību izstrādes procesā teritoriālā griezumā (pa plānošanas reģioniem, administratīvajām teritorijām vai vērtību zonām) nekustamo īpašumu grupām nosaka tirgus rajonus, kuros nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi. Katrā tirgus rajonā nosaka vērtību līmeni – konkrētas nekustamo īpašumu grupas vidējā vienas vienības cenu līmeni. Tirgus rajonus nosaka, kompleksi analizējot:

Lūdzam precizēt - kā iegūst datus par apbūvētām zemēm, jo tirgus darījumi ir par īpašumu  kopumā nevis atsevišķi par ēku un atsevišķi par zemi zem tās

-

Lūdzam precizēt kā iegūst datus par būvēm, jo tirgis darījumi tiek veikti kopā par būvi un zemi zem tās.

-

lūdzam precizēt

Uzsākot kadastrālo vērtību bāzes izstrādes ciklu, Valsts zemes dienests veic pētījumus par nekustamo īpašumu grupām, kurām tirgū var konstatēt vērtību atšķirības, kā arī tirgus vērtību zonām, ar dažādu izmantošanu vērtību šo grupu vērtību līmeņu savstarpējo proporcionālo salīdzināmību dažādās vērtību zonās. Pētījumos noteiktās likumsakarības izmanto kadastrālo vērtību bāzes pamatošanai un publicē kadastrālo vērtību bāzes pārskatā, publicējot arī pētījumus un tajos izmantotos datus un pieņēmumus

lūdzam svītrot  tekstu "attiecību centrālās tendences"

-

Lūdzam papildināt ar normām,- kā pārbauda atbilstību katrai bāzes vērtībai katrā vērtību zonā

-

Lūdzam paredzēt kārtību kādā pārbauda kompleksi kadastrālo vērtību atbilstību, jo konkrētā laika posmā un konkrētā teritorijā darījumi notiek ar ļoti nelielu daļu īpašumu. šo darījumu vērtības ne vienmēr nozīmē tādas pat vērtības blakusesošiem īpašumiem, piemēram, kad esošā individuālo māju apbūvē tiek uzcelta un tiek pārdota jauna apbūve.

-

Lūdzam svītrot tekstu "'centrālās tendences mēri"

-

lūdzam papildināt.

Izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, tai skaitā vērtību zonējumus, Valsts zemes dienests sadarbojas ar vietējo pašvaldību norīkotiem atbildīgajiem pārstāvjiem (konsultantiem), lai iegūtu nepieciešamo papildu informāciju vērtību zonējuma izstrādei (vērtību zonu robežu izplatība) un bāzes vērtību apmēra (vērtību līmenis) noteikšanai. Kadastrālo vērtību zonējumu robežu projektiem un tajās noteikto bāzes vērtību projektiem Valsts zemes dienests rīko sabiedrisko apspriešanu vismaz katrā pašvaldībā, bet zonās ar absolūtos skaitļos augstākajām bāzes vērtībām arī katrā zonā, pirms sabiedriskās apspriešanas tiek nodrošinātas zemes vienību, ēku un īpašumu 1m2 projektēto kadastrālo vērtību kartes attiecīgajā zonā.

lūdzam precizēt

kadastrālo vērtību bāzes pamatojumu pa vērtību zonām katrai bāzes vērtībai, piemērotajiem pārējiem rādītājiem, kā arī pamatojumu par katras vērtību zonas robežām un nekustamā īpašuma grupām;

Nevar ar administratīvām metodēm noteikt procentuālo zemes vērtības daļu tirgus vērtībā, kur darījums ir zeme kopā ar ēku, un normatīvā aktā to nosaukt par izvērtējumu!

-

Punktā ir lieka atsauce, ka spēkā esošās kadastrālo vērtību t1 m2 tematiskās kartes būtu jāpublicē tikai pēc tam, kad apstiprināta jauna vērtību bāze. šai normai ir jāattiecas uz jebkuru brīdi, jo vienmēr ir spēkā esošās kadastrālās vērtības.
Tā kā esošajā risinājumā VZD jau publicē aktuālās kadastrālās vērtības, nevis vērtības kādas tās bija uz katra gada 1.janvāri, neiebilstam, ka tematiskajās kartēs tiks atspoguļota arī 'iesaldētā' situācija uz katra gada 1.janvāri, bet lūdzam saglabāt arī esošo risinājumu, kas atspoguļo aktuālās kv (arī tās, kas ir mainījušās kopš 1.janvāra, piemēram, zemes vienība jau ir sadalīta un vecā zemes vienība kāda tā bija uz 1.janvāri vairs neeksistē)

Valsts zemes dienests pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, savā tīmekļvietnē uz katra gada 1. janvāri, kā arī atbilstoši gada laikā  izmaiņām spēkā esošajās kadastrālajās vērtībās, publicē pārskata kartes par viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību – zemes vienībai, ēkai un nekustamajam īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības, uz kuras atrodas nekustamajā īpašumā ietilpstošās ēkas.

Fiskālās un universālās kadastrālās vērtības laikā ir nepieciešams nodrošināt abu šo vērtību tematiskās kartes

Pārskata kartēs atsevišķos kartogrāfiskajos slāņos par viena kvadrātmetra fiskālo un universālo, projektēto, prognozēto kadastrālo vērtību un kadastrālo vērtību norāda šādu informāciju:

lūdzam precizēt

Valsts zemes dienests gan patstāvīgi, gan pēc kadastrālo vērtību bāzes izstrādes sagatavo analīzi par sabiedriskajās apspriešanās un  sabiedrības līdzdalībā konstatētām problēmām, par Valsts zemes dienesta vai citu institūciju konstatētajām problēmām, par neatbilstībām, ko nav iespējams novērst ar kadastrālo vērtību bāzi bez aprēķina modeļu pilnveidošanas, par nepieciešamajiem pētījumiem un sagatavo izmaiņas normatīvajos aktos, kas novērsīs konstatētās problēmas un neatbilstības, Tieslietu ministrija iesniedz normatīvo aktu projektus Ministru kabinetā.

3.nodaļa "Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrāde" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.  Tā var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumā par 2025.gadā piemērojamajām universālajām vērtībām, bet šādā veidā nevar tikt izstrādāta vērtību bāze, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības vienlaicīgu spēkā esību un noteiks pāreju uz vienoto kadastrālo vērtību.

-

4.nodaļa "Lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrāde" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.  Tā var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumā par 2025.gadā piemērojamajām universālajām vērtībām, bet šādā veidā nevar tikt izstrādāta vērtību bāze, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības vienlaicīgu spēkā esību un noteiks pāreju uz vienoto kadastrālo vērtību.

-

5.nodaļa "Ēku kadastrālo vērtību bāzes izstrāde" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.  Tā var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumā par 2025.gadā piemērojamajām universālajām vērtībām, bet šādā veidā nevar tikt izstrādāta vērtību bāze, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības vienlaicīgu spēkā esību un noteiks pāreju uz vienoto kadastrālo vērtību.

-

6.nodaļa "Inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes izstrāde" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.  Tā var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumā par 2025.gadā piemērojamajām universālajām vērtībām, bet šādā veidā nevar tikt izstrādāta vērtību bāze, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības vienlaicīgu spēkā esību un noteiks pāreju uz vienoto kadastrālo vērtību.

-

7.nodaļa "Zemes kadastrālās vērtības aprēķins" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.  Tā var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumā par 2025.gadā piemērojamajām universālajām vērtībām, bet šādā veidā nevar tikt izstrādāta vērtību bāze, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības vienlaicīgu spēkā esību un noteiks pāreju uz vienoto kadastrālo vērtību.

-

8.nodaļa "Būves kadastrālās vērtības aprēķins" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.  Tā var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumā par 2025.gadā piemērojamajām universālajām vērtībām, bet šādā veidā nevar tikt izstrādāta vērtību bāze, kas izbeigs fiskālās un universālās kadastrālās vērtības vienlaicīgu spēkā esību un noteiks pāreju uz vienoto kadastrālo vērtību.

-

lūdzam izslēgt 119.punktu, atbilstoši VZD veiktam un publicētam pētījumam, kurā noskairots, ka  kultūras pieminekļa statuss pats par sevi neietekmē vērtību.

-

Lūdzam izslēgt punktu, kā neatbilstošu  Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem. 

-

Lūdzam izslēgt punktu, kā neatbilstošu  Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem. 

-

9.modāla "Dzīvokļa īpašuma kadastrālās veŗtības aprēķins" neatbilst  Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem. 

-

Lūdzam precizēt, jo visas noteikumu pamatnormas var tikt piemērotas tikai attiecībā uz 2025.gada universālajām kadastrālajām vērtībām.

Šo noteikumu pamatnormas (1., 2.,3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. nodaļa)  universālās kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī un ir piemērojamas tikai uz 2025.gadā aprēķināmajām universālajām kadastrālajām vērtībām.

Lūdzam pamatot Tieslietu ministrijas rosinājumu turpināt fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā MK 305.noteikumu XI nodaļā paredzēto:
"112. Ēkām apgrūtinājumus atbilstoši lietošanas tiesību aprobežojumu vai saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekmei nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas savstarpējo sakarību starp ēkām bez lietošanas ierobežojumiem un ēkām ar lietošanas ierobežojumiem. Ēkai, kura reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis, kadastrālo vērtību samazina par:
112.1. 45 %, ja ēka reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis;
112.2. 35 %, ja ēka reģistrēta kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis."

Kā arī lūdzam pamatot Tieslietu ministrijas rosinājumu turpināt fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā lietot administratīvo normu: "zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras piemineklis, piemēro koeficientu 0,7."

Atgādinām, ka  Valsts zemes dienesta 2013.gada NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATā "Kultūrvēsturiskā pieminekļa statusa ietekme uz nekustamā īpašuma vērtībām" ir pausts šāds galvenais secinājums par kultūrvēsturisko kadastrālo vērtību samazinošajiem koeficientiem:
"Šāds regulējums neatbilst tirgus situācijai un Vērtēšanas noteikumos noteiktie samazinājumi drīzāk pilda nodokļu atvieglojuma funkciju, ne masveida (kadastrālās) vērtēšanas funkciju, kā rezultātā kadastrālai vērtībai būtu jātuvinās tirgus vērtībai."

Savukārt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.⁴  punkts tieši atļauj Ministru kabinetam  nepiemērot administratīvi noteikto normu:"no 2025. gada 1. janvāra fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā var nepiemērot šo pārejas noteikumu 41. punktā noteikto koeficientu — 0,7 — zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums — kultūras piemineklis."
Kā arī minētā likuma norma tieši nosaka, ka Ministru kabinets  "var lemt par 2024. gada 31. decembrī piemērojamu kadastrālo vērtēšanu regulējošu normatīvo aktu piemērošanas izmaiņām", "lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību"

-

Tā kā pašvaldības ir informējušas, ka daudzām inženierbūvēm VZD nosūtītā prognozētā kadastrālā vērtība 2025.gadam ir 0 eur, lai arī 2024.gada kadastrālā vērtība nav niecīga, kā arī gada laikā nav notikušas šo inženierbūvju nojaukšana vai nav notikuši tādi notikumi, kas būtiski ietekmētu šo inženierbūvju nolietojumu, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normām, kas nepieļaus inženierbūvēm, kurām 2024.gadā bija noteikta kadastrālā vērtība, tās neesību 2025.gadā kā fiskālo kadastrālo vērtību.

-

Lūdzam pamatot piedāvāto grozījumu, kā arī saņemt Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli par šo grozījumu. savukārt grozījumu attiecībā uz kultūras pieminekļa statusu lūdzam svītrot, jo VZD veiktais pētījums atklāja, ka kultūras pieminekļa statuss pats par sevi neietekmē vērtību.

-

Lūdzam izslēgt, jo punkts paredz darbību no 2025.gada 31.janvāra, tādējādi neietekmēs 2025.gada fiskālās vērtības. Ja šāds regulējums var radīt labāku savstarpējo vērtību atbilstību 2026.gada fiskālajās vērtībās, tas jāvirza kopā ar citiem precizējumiem, kas nodrošinās fiskālo kadastrālo vērtību labāku savstarpējo proporcionālo atbilstību.

-

Noteikumu projekta 50. punkts paredz papildināt noteikumus ar 165. punktu, kas nosaka jaunajiem inženierbūvju tipiem, kas stājās spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, piemērojamās bāzes vērtības fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam. 165.4. apakšpunktā minētas inženierbūves “Laukumi” ar kodu/tipu 24200701.
Noteikumu projekts nenoteic rīcību ar šobrīd spēkā esošajiem laukumu tipiem, kuri klasificēti kā “ielas, ceļi un laukumi” ar kodu 21120101. Ja pieņem, ka Valsts zemes dienesta rīcība inženierbūvju datu konvertēšanai ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 326) 13. punktā, tad lūdzam to atsevišķi izskaidrot, vai arī skaidrojumu norādīt anotācijā. Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr. 326 11. punktā minētie nosacījumi pilnībā neatbilst situācijai, kāda izveidotos pēc grozījumu pieņemšanas MK noteikumos Nr.103. MK noteikumu Nr. 326 11.1. apakšpunktā minētie Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" ir zaudējuši spēku 2023. gada 28. martā (spēkā ir Ministru kabineta 2023. gada 7. martā noteikumi Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”) un jauna kadastrālo vērtību bāze nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam attiecīgajam gadam netiek apstiprināta (plānots apstiprināt līdz 2027. gada 15. jūnijam).
Ja rīcība ar spēkā esošajiem laukumu tipiem, kuri klasificēti kā “ielas, ceļi un laukumi” ar kodu 21120101, atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 57.³ pantā noteiktajam par kadastra datu aktualizāciju, tad vispārīgā gadījumā Valsts zemes dienests aktualizē kadastra datus ne vēlāk kā gada laikā no normatīvā akta spēkā stāšanās dienas, ja termiņš nav noteikts normatīvajā aktā. Tātad, ja kadastra datu aktualizācija notiks pamatojoties uz šo likuma normu, ierosinājums noteikt šajā grozījumu projektā maksimāli īsāku termiņu, lai jau 2025.gadā būtu iespējams aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantojamiem laukumiem.
Tiesību aktu normu piemērošanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, lai izvairītos no dažādām interpretācijām un tiesvedībām.
 

-

Nevar vienlaicīgi paredzēt, ka "Konkrēto lietošanas mērķi, kura kadastrālo vērtību bāze piemērojama kadastrālās vērtības aprēķinā, nosaka Valsts zemes dienests."
un ka Lietošanas mērķim piemērojamā bāzes vērtība ir noteikta 14.pielikumā. Lūdzam precizēt.

-

lūdzam svītrot no šiem noteikumiem, jo attiecas uz lietošanas mērķu noteikšanas noteikumiem.

-

1.pielikums "Ēku grupējums kadastrālajai vērtēšanai" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli par zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamajiem apgrūtinājumiem.

-

LŪdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes veidoklu par apbūves intensitātes ietekmes koeficentu, kā arī tā attiecināšanu tikai uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli par Ēkas būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficients

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli par būves  nolietojuma korekcijas koeficentu ēkām

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli Zemes vērtēšanas darba tabulu

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli Zemes vērtēšanas darba tabulu

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli  par Augsnes tipa un mehāniskā sastāva apzīmējumiem

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli  par Meža zemes kvalitātes novērtējums

-

11.pielikums "Nekustamo īpašumu grupas kadastrālajai vērtēšanai" neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem, kā arī neatbilst vērtēšanas standartiem.

-

Lūdzam pievienot Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli par Būves nolietojuma korekcijas koeficients inženierbūvēm

-

lūdzam pamatot kāpēc šādi grozījumi ir vajadzīgi un precizēt- kas mainās salīdzinot ar 2024.gada zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamajiem apgrūtinājumiem.  Lūdzam sniegt šo grozījumu ietekmes aprēķinu pa pašvaldībām 2025.gadā, norādot kadastrālo vērtību kopsummas bez šiem grozījumiem un kopsummas, piemerojot šos grozījumus.

-

Kolonnas nosaukumu "Ministru kabineta  2006.gada 20.jūnija  noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 1.pielikumā noteiktā lietošanas mērķa"

aizstāt ar šādu nosaukumu: "Izmantojamā bāzes vērtība no 2024. gada 31. decembrī spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes"
 

-

lūdzam precizēt nosaukumu, lai būtu saprotama tā būtība- ka jaunajiem lietošanas mērķiem, kuriem nav apstiprināta bāzes vērtība, kas jāizmanto fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinā, tiks izmantoti šādu lietošanas mērķu apstiprinātās bāzes vērtības

Funkcionālās zonas lietošanas mērķim izmantojamā bāzes vērtība fiskālās kadastrālās vērtības aprēķinam atbilstoši 2024. gada 31. decembrī spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei
 

Lūdzam svītrot pielikumā ietvertos papildus nosacījumus. šādi papildus  nosacījumi ir pretrunā Kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem.

-

Pielikumā esošajiem nosacījumiem Nr.4., 5., 6., lūdzam veidot regulējumu tādu pat kā 3.nosacījumam, ka atzīmei norādītā platība tiek ņemta vērā, bet pārējai platībai  piemēro atbilstošo funkcionālās zonas mērķi. Nav pamatoti administratīvi noteikt, ka piemēram, ja zemes vienība atrodas JC jaukta centra funkcionālajā zonā un to šķērso lineāra infrastruktūra, tad zemei, kas nav izmantojama lineārajai infrastruktūrai, būtu jāpiemēro nevis JC bāzes vērtība, bet gan noliktavu apbūves bāzes vērtība. Šāds nosacījums ir pretrunā Kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem.

-

Lūdzam pamatot pielikumā ietvertos nosacījumus un to atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam- "Lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību"

-