Atzinums

FICIL novērtē, ka Likumprojekta jaunajā versijā ir centieni uzlabot nodokļa administrēšanas efektivitāti, piemēram, papildinot 13. panta 6. daļu un mutiski skaidrojot, ka VARAM cieši strādā ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai meklētu risinājumus procesu atvieglošanai. Neskatoties uz šo, FICIL turpina uzskatīt, ka izmaiņas tikai 13.panta 6.daļā nebūs pietiekamas, lai atrisinātu  dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un apmaksas uzraudzības un kontroles kvalitāti, tostarp pēc iespējas mazinot ēnu ekonomiku. Tādēļ FICIL turpina uzturēt spēkā iepriekš izteiktos priekšlikumus.

-

Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) ir atkārtoti iepazinusies ar pēdējo likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”[1] (turpmāk – Likumprojekts) versiju. Tāpat FICIL ir iepazinusies ar likumprojekta izziņu (22-TA-2444) un veiktās izmaiņas 25. augustā telefoniski pārrunājusi ar pārstāvi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM). Lai arī FICIL turpina kopumā atbalstīt Likumprojektā paredzēto risinājumu virzienu un anotācijā minētos mērķus, ir svarīgi pēc iespējas un ar praktiski jūtamu iedarbību veicināt paradumu maiņu uzņēmumiem, vienlaikus sargājot resursus un mazinot piesārņojošo darbību negatīvo ietekmi uz klimatu.

FICIL ieskatā, arī šoreiz anotācijā nav skaidrots, kādēļ Latvijā salīdzinot ar citām Baltijas valstīm pastāv būtiska atšķirība. Anotācijā minēts, ka VARAM, nosakot jauno Dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likmi par dabas resursu ieguvi, ir ņēmusi vērā nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi parējās Baltijas valstīs. Tomēr FICIL atkārto, ka vairākas atsevišķu likmju izmaiņas būtiski atšķiras no kaimiņvalstu pieejas. Piemēram,  dolomīta likme Likumprojektā paredzēta ievērojami zemāka par smilts /smilts-grants likmi[2]. Tajā pat laikā Lietuvā un Igaunijā dolomīta likme ir augstāka par smilts / smilts-grants likmi. FICIL atgādina, ka liela daļa no bagātīgajām būvmateriālu izejvielām Latvijā ir neatjaunojama, tādēļ īpaši svarīgi ir nodrošināt izrakteņu ilgtspējīgu izmantošanu, tā lai tie tiktu izmantot maksimāli efektīvi. Likmes nodrošinātu arī to, ka neatjaunojamie resursu tiktu aizstāti ar atjaunojamiem resursiem vai otrreiz pārstrādājamiem materiāliem[3].


[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a3b41c86-e6f9-4ec7-ba3b-54a0c0a6fa76

[2] Dolomītam jau šobrīd ir un arī turpmāk plānotas zemākas likmes nekā smiltij un smiltij-grantij. Gan smilts, gan smilts-grants, gan dolomīts tiek izmantoti vienu un to pašu produktu ražošanai, proti, dažādu frakciju ceļa un būvniecības maisījumiem. Tie ir savstarpēji konkurējoši produkti. Turklāt dolomīta blīvums depozītā ir 2,4 t/m3, bet smilts / smilts-grants – aptuveni 1,8 t/m3. Attiecīgi no kubikmetra dolomīta var saražot būtiski vairāk gala produkcijas nekā no smilts / smilts-grants.

[3] https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29579-ICyrRHHSYXWuDZGOtCyRMN8FUI0YXRuG.pdf
 

-