Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar VARAM izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) (21-TA-593).
LTRK aicina aizstāt visā Likumprojektā vārdu savienojumu „sanācijas pasākumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vides atjaunošanas pasākumi” (attiecīgā locījumā), kā arī terminu “vides atjaunošanas pasākumi” precizēt uz “vides kvalitātes sākotnējā līmeņa atjaunošanas pasākumi”.
 

2.1. pantā: 121) piesārņota vieta – cilvēka darbības rezultātā piesārņota augsne, zemes dzīles un ūdens. Nav norādīti visi cilvēka radītā piesārņojuma veidi.Priekšlikums: papildināt ar “piesārņotā augsne, zemes dzīles, ūdens, gaiss.6.17. pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:"(4) Vides politikas pamatnostādnēs iekļauj Vides monitoringa programmu, kas nosaka vides monitoringa tīklu, tā parametrus un regularitāti, kā arī izmantojamās metodes."Nepieciešams precizēt,  kādu metožu izmantošana – testēšanas paraugu noņemšana, testēšanas metodes vai  citas metodes, piemēram, monitoringa datu apstrādes metodes u.c.(3) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas informācija ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuriem ir noteikta ierobežota pieejamība.Nepieciešams labot pārrakstīšanās kļūdu.35.6 pants. Izpēte un sanācija.(3) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, tehnoloģiski atbilstošai, efektīvai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai.  Aicinām precizēt uz: (3) Nosakot piesārņoto vietu sanācijas programmā vietas izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajām metodēm jābūt ekonomiski pamatotām, tehnoloģiski atbilstošām, efektīvām, lai to īstenošana neizmaksātu dārgāk, kā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai.35.7 pants. Lēmums par izpētes un sanācijas nepieciešamību.(1) Ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav veicis izpēti vai sanāciju, un atbildīgās institūcijas rīcībā ir informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā pieņem lēmumu par izpētes nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus.35.7. panta (1) daļa no Likumprojekta svītrojama. Panta formulējums ir vispārīgs un pretrunā ar 35.5.panta normu par Valsts vides dienesta kompetenci saistībā ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju - pārraudzību un kontroli, nosakot augsnes, grunts, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu pārsniegumu, kā arī apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi. Nevar uzlikt par pienākumu operatoram vai zemes īpašniekam pēc savas iniciatīvas veikt izpēti vai sanāciju. Tas iespējams tikai un vienīgi pēc tam, kad kompetentā institūcija pēc skaidri saprotamas metodoloģijas, pamatojoties uz laboratoriski noteiktiem piesārņojuma robežvērtību pārsniegumiem  definējusi teritoriju kā piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu, uz kā pamata, operators vai zemes īpašnieks tiek informēts par nepieciešamību veikt izpēti vai sanāciju. Pretējā gadījumā rodas iespēja tiesību normas subjektīvam interpretējumam, nepamatotu lēmumu pieņemšanai un potenciālām operatoru vai zemes īpašnieku izmaksām par izpētes darbu programmas izstrādāšanu, t.sk. testēšanas paraugu noņemšanu un apstrādi akreditētās laboratorijās.