Atzinums

Par 2.1.2.punktu
Tiesībsargs atkārtoti uzsver atbilstošu sociālo garantiju trūkumu Valsts aizsardzības civilajā dienestā iesauktajiem jauniešiem.
Ievērojot, ka arī civilais pēc savas būtības būs obligāts, likumdevējam ir nepieciešams paredzēt papildu atbalsta pasākumus jauniešiem, kam var būt finansiālas grūtības uzturēt sevi alternatīvā dienesta izpildes laikā.
Jāņem vērā, ka alternatīvā dienesta veicējiem paredzētā kompensācija 300 euro ir būtiski zemāka par 2023.gadā noteikto minimālo algu 620 euro apmērā. Turklāt atšķirībā no valsts aizsardzības (militārā) dienesta veicējiem, jauniešiem būs jāspēj ar 300 euro gan nodrošināt sevi ar dzīvesvietu, gan uzturu. Tas var būt jo sevišķi sarežģīti gadījumos, kad jauniešiem nebūs iespējams īstenot alternatīvo dienestu savas dzīvesvietas tuvumā. Turklāt jāņem vērā, ka šajā informatīvā ziņojuma versijā arī nav paredzēta transporta kompensācija, kas arī nepamatoti atšķir valsts aizsardzības civilā dienesta normatīvo regulējumu salīdzinājumā ar to, kas paredzēts valsts aizsardzības (militārā) dienesta veicējiem. Turklāt civilais dienests paredz pilna laika darba slodzi un attiecīgi laika ziņā tiks ierobežotas jauniešu iespējas papildus nopelnīt sev iztikas līdzekļus.
Nebūtu pieļaujama situācija, ka jaunietim būtu jāizvēlas valsts aizsardzības (militārais) dienests pretēji savai pārliecībai tikai finansiālu grūtību dēļ. Citādi alternatīvais dienests pēc būtības kļūs pieejams tikai tiem jauniešiem, kam dienesta veikšanas laikā būs iespējams saņemt atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

2.1.3.punkts
Paredzētais regulējums par VACD veicēju iekļaušanu rezervē un rezerves mācību regulāru organizēšanu vieš jautājumus par šī regulējuma lietderību.
Ziņojuma 4.1.punktā norādīts: “Kopumā AiM civilās padotības iestādēs varētu nodrošināt 89 dienesta izpildes vietas VACD veicējiem gadā, galvenokārt piedāvājot mazkvalificētus darbus.”
Ievērojot, ka jau sākotnēji tiek uzsvērts, ka VACD veicēji veiks mazkvalificētus darbus, rodas jautājums, cik mērķtiecīga  ir šo dienesta veicēju turpmāka iesaiste rezerves apmācību īstenošanā. Ievērojot šos apstākļus nav skaidrs, kādā veidā ar šo jauniešu iesaisti rezervē tiks sasniegti, gan konkrēti VACD, gan plašākā mērā Valsts aizsardzības dienesta darbības mērķi.

Par 5.punktu
Tiesībsargs atkārtoti uzsver, ka Valsts aizsardzības civilajam dienestam ir jābūt nemilitāram raksturam, to nodalot no militārā dienesta tēla, simbolikas un infrastruktūras.
Tiesības uz pārliecībā balstītu atteikšanos no militārā dienesta pildīšanas aizsargā gan Satversmes 99. pants, gan arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta otrā daļa.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir iepriekš analizējusi alternatīvā dienesta būtību un ir secinājusi, ka veids, kādā var rast taisnīgu līdzsvaru starp dažādajām tiesiskajām interesēm, ir nodrošināt personām iespēju pildīt alternatīvu civilo dienestu ar “patiesi civilu iedabu”, kuram nav sodoša rakstura un nesamērīgi garu izpildes termiņu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 7. jūlija sprieduma lietā “Bayatyan pret Armēniju” 125. punktu, kā arī 2017. gada 12. oktobra spriedumu lietā “Adyan un citi pret Armēniju” un 2012. gada 12. septembra spriedumu lietā “Savda pret Turciju”).
Neskatoties uz to, ka valstij ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz alternatīvā dienesta organizēšanu un ieviešanu, alternatīvajam dienestam jābūt tādam, kas pēc savas dabas ir patiesi nemilitārs (civils), kā arī tas nedrīkst tikt veidots kā līdzeklis attiecīgo personu sodīšanai vai atturēšanai no savas pārliecības īstenošanas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot alternatīvā dienesta dabu, ņem vērā vairākus faktorus, tai skaitā veiktā darba raksturu, dienesta pārraudzības formu, piemērojamos noteikumus un ārējo tēlu. (Skat Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 12. oktobra spriedumu lietā “Adyan un citi pret Armēniju” un 2022.gada spriedumu lietā “Teliatnikov pret Lietuvu”).
Veidojot alternatīvo dienestu, nepieciešams nodrošināt, ka tam ir patiesi civils raksturs, kas potenciāli var būt problemātiski vairākās no norādītajām Aizsardzības ministrijas iestādēm, kurās veidojas cieša saistība ar militāro infrastruktūru, pakļautības struktūru un arī ārējo tēlu. Tādēļ atbalstāms būtu dienesta ieviešanas variants, kas paredzētu iespēju civilo dienestu īstenot arī institūcijās, kas nav tik cieši saistītas ar konkrēti militārā dienesta funkcionēšanu.
Ievērojot labas likumdošanas principu, arī būtu nepieciešams likumdošanas procesā iesaistīt reliģisko organizāciju, kuras raksturo pacifistiska nostāja, pārstāvjus.
 

-