Atzinums

Par nosacījumu, ka dokumentam ir jābūt parakstītam [iebildums - būtisks]
Vēršam uzmanību, ka dokuments BISā tiek apstiprināts, nevis speciāli parakstīts, turklāt, apstiprina būvprojektu, kura sastāvā ir stāva plāns, kas var būt arī vektordatnē pievienots (pašlaik obligātais formāts ir tikai PDF). Ja šo  grozījumu projekts paredz par derīgiem uzskatīt tikai tādus DGN un DWG failus, kas BISā vispirms ir pievienotas kā e-parakstītas datnes un pēc tam vēl apstiprinātas būvniecības procesa kārtībā, tad būvniecības process šādu kārtību neparedz un dublē vienu un to pašu sasniedzamo mērķi, kuru pēc būtības sasniedz dokumenta apstiprināšana BISā. Ja stāva plāna vektordatbne (DWG DGN formātā) ir BISā esoša dokumenta sastāvā un šis dokuments tiek apstiprināts, tad ir lieki izvirzīt papildus prasību šai datnei būt arī e-parakstītai BISā.
Nav iebildumu attiecībā uz dokumentu apriti (ar identisku saturu) arī ārpus BIS - tam būtu jābūt parakstītam (nav iebildumu).

Par atbilstību faktiskajai situācijai [iebildums]
Vārdi par atbilstību faktiskajai situācijai ir lieki, jo jābūvē ir atbilstoši būvprojektam. Ja būvniecības gaitā saprot, ka būvprojekts (t.s. stāva plāns) ir jāmaina, tad tas ir jāmaina ievērojot būvniecības regulējumu, nevis ievērojot prasības Kadastra datu reģistrācijas jomā. Ja faktiski ir izdarīts savādāk, tad tā ir patvaļīgā būvniecība un tā attiecās uz visiem saistītajiem procesiem, nevis jautājums risināms ar šāda (precizēta un faktiskajai situācijai atbilstoša) dokumenta iesniegšanu tikai VZD, turklāt, saskaņā ar anotācijā norādīto tas nav pieļaujams ["Reģistrācijas procesā nav pieļaujams, ka faktiskajai situācijai apvidū precizētais būvprojekta stāva plāns DGN vai DWG datņu formātā ir iesniegts tikai Dienestā vai ir pretrunā ar BIS pieejamo stāva plānu"].
Frāze par faktiskās situācijas atbilstību nemaina neko pēc būtības, turklāt, dublē gan esošo kārtību būvniecības jomā, gan šī projekta 7.1punktu, tātad, divkārši vai pat trīskārši atkārtojas viena un tā pati prasība, kuras izpilde izriet jau no būvniecības regulējuma.

Par eksplikāciju [priekšlikums]
Visticamāk, ka domāta kā “telpu eksplikācija” nevis būvju eksplikācija, galveno lietošanas veidu eksplikācija, lietošanas veidu (ugunsdrošības jomā) eksplikācija, platību veidu eksplikācija, stāvu eksplikācija, stāva platības (ugunsdrošības nodalījuma) ekspliākcija, telpu grupu platību eksplikācija vai kāda cita eksplikācija.
Nav saprotams kādēļ šiem datiem ir jābūt obligāti vektordatnē. Telpu eksplikācijas informācijas iegūšana ir jau noteikta un pašlaik iespējama 7.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Šajā punktā nav jānosaka visi pārējie dati, kas noteikti būs tā paša stāva plāna sastāvā, piemēram, rakstlaukums ar tā datiem, papildus tabulas utt. Nav saprotama eksplikācijas nepieciešamība vektordanes formātā.

Par formātu [papildus informācija]
Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.545 “Latvijas būvnormatīvs LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”” 4.punkts nosaka obligāto būvprojekta formātu  - PDF.  Ģenerālplānu, savietoto demontējamo ārējo inženiertīklu plānu, savietoto projektējamo ārējo inženiertīklu plānu, situācijas plānu, novietnes plānu un novietojuma plānu augšupielādē PDF vai GeoPDF formātā. Ja nepieciešams tad, grafisko datni var (tehniski ir iespējams jau tagad) dublēt citā formātā (arī DGN vai DVG).

Šo noteikumu 7.1.apakšpunktā noteiktā dokumenta sastāvā esošu stāva plānu DGN vai DWG datņu formātā;
[bez 7.1.apakšpunktā ietvertā nosacījuma dublēšanas jeb atkārtošanas, ka tas ir normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā apstiprināts būvprojekts]

Nosacījumus stāva plāna vektordatnes derīgumam nosaka vairāki citi punkti. Datnes e-parakstīšanu šajā normā nevajag iesaistīt. Tas rada sarežģījumus, piemēram, no regulējuma var noprast, ka BISā apstiprinātas projekta dokumentācijas sastāvā esošai vektordatnei BISā ir jābūt vēl e-doc formātā (edoc sastāvā DGN vai DWG fails) un tikai tad vektordatne būs uzskatāma par derīgu apbūves plāna sagatavošanai. Šādam risinājumam iebilstam.
Šis punkts nosaka to, kad sagatavo apbūves plānu. Sākotnējā redakcijā nebija iekļauti dažādi nosacījumi pie kādiem to drīkst vai nedrīkst veikt un kad dokuments ir vai nav derīgs šai darbībai, tādēļ šādu nosacījumu izvirzīšana nav jāveic arī uz 5.4. apakšpunkta  gadījumiem.

129. Apbūves plānu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai ēkai sagatavo atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūtajai informācijai par ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, bet šo noteikumu 5.4. apakšpunkta minētajos gadījumā no ēkas izpildmērījuma plāna un būvprojekta izstrādātāja parakstītā stāva plāna informācijas.

 

7.6.1.apakšpunktā frāze “faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu un būvprojekta izstrādātāja parakstītu” neatbilst spēkā esošajam būvniecības regulējumam, jo būvprojekts, t.sk. tajā ietilpstošie ēkas stāvu plāni ar telpu eksplikāciju tiek izstrādāti un akceptēti būvvaldē pirms, nevis pēc būvdarbu veikšanas. Turklāt būvdarbi, kuri neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Pretējā gadījumā šī frāze vedina domāt, ka ēkas kadastrālo uzmērīšanu ar apsekošanu apvidū veic būvprojekta izstrādātājs, kurš atbilstoši iegūtajai informācijai sagatavo faktiskajai situācijai apvidū atbilstošus (precizētus) ēkas stāvu plānus, kuri, iespējams, atšķiras no būvvaldē iesniegtā un akceptēta būvprojekta, kā arī paraksta tos.
Ņemot vērā minēto, Biroja ieskatā nav pamatota un ir svītrojama prasība iesniegt “faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu” un “būvprojekta izstrādātāja parakstītu” visas ēkas stāva plānu un eksplikāciju. Biroja ieskatā Valsts zemes dienestam viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūves reģistrācija vai datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā būtu jāveic, pamatojoties uz BIS būvniecības lietā fiksēto informāciju, t.sk. būvniecības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādāta būvprojekta sastāvā ietilpstošajiem ēkas stāvu plāniem ar telpu eksplikāciju.
Turklāt, pamatojoties uz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktu, kopš 01.01.2020. būvniecības administratīvais process uzsākams tikai elektroniski BIS. Tādējādi būvprojekts, t.sk. ēkas stāvu plāni ar telpu eksplikāciju tiek iesniegti būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot BIS. Savukārt Būvniecības likuma 24.panta devītā daļa noteic, ka persona ar BIS elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku paraksta strukturētus datus un veic citas darbības būvniecības informācijas sistēmā, tai skaitā apstiprina datu atbilstību dokumenta oriģinālam.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam būvniecības normatīvajam regulējumam ēkas stāvu plāni ar telpu eksplikāciju un izpildmērījumi tiek augšupielādēti BIS būvniecības lietā normatīvajos aktos noteiktajā datņu formātā – obligāti PDF formātā. Savukārt - DWG un DGN datņu formātā stāvu plānus un izpildmērījumus var augšuplielādēt BIS brīvprātīgi, jo tos kā obligātus nenoteic normatīvie akti.
Proti, atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.545 “Latvijas būvnormatīvs LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”” 4.punkts būvniecības ieceres dokumentācijas teksta un grafiskās datnes būvniecības informācijas sistēmā augšupielādē portatīvā dokumenta (PDF) formātā, bet ģenerālplānu, savietoto demontējamo ārējo inženiertīklu plānu, savietoto projektējamo ārējo inženiertīklu plānu, situācijas plānu, novietnes plānu un novietojuma plānu augšupielādē PDF vai GeoPDF formātā. Ja nepieciešams, grafisko datni var dublēt citā formātā. Citas datnes var augšupielādēt būvniecības informācijas sistēmā jebkurā formātā.
Birojs vērš uzmanību, ka tikai tādā gadījumā, ja persona BIS brīvprātīgi būs augšupielādēti būvprojekta sastāvā ietilpstošie viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūves stāvu plāni ar telpu eksplikāciju DGN vai DWG datņu formātā, tos Valsts zemes dienests varēs izgūt no BIS, nepieprasot no ierosinātāja atkārtoti iesniegt šo informāciju.
Biroja ieskatā nav pieļaujams, ka viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūves reģistrācijas vai datu aktualizācijas process tiek veikts, pamatojoties uz tādiem dokumentiem, kas ir sagatavoti ārpus BIS un nav kvalificējami kā būvprojekts normatīvo aktu izpratnē. Piemēram, ja BIS būvniecības lietā ēkas stāvu plāni ir augšupielādēti tikai PDF datņu formātā, bet nav augšupielādēti DWG vai DGN datņu formātā, tad Biroja ieskatā šādu jaunu stāvu plānu sagatavošana DWG vai DGN datņu formātā ārpus BIS un iesniegšana VZD, ir pretrunā ar būvniecības normatīvo regulējumu, jo šīs jaunās DWG vai DGN datnes jau sākotnēji netika iekļautas būvvaldē akceptētā būvprojekta sastāvā. Līdz ar to šīs DWG vai DGN datnes ir jauna grafiskā informācija, kas nav uzskatāma par būvprojektu normatīvo aktu izpratnē.
Biroja ieskatā pastāv risks, ka ārpus BIS tiks radīta jauna dokumentācija, uz kuras pamata tiks veikta būves reģistrēšana Kadastra informācijas sistēmā, kas savukārt nebūs augšupielādēta BIS būvniecības lietā. Turklāt, pastāv risks, ka informācija šajās DWG vai DGN formāta datnēs (kuras tiks sagatavotas ārpus BIS, lai tās iesniegtu VZD) atšķirsies vai pat konfliktēs ar to informāciju, kas ir BIS būvniecības lietā augšupielādētajā PDF formāta datnē.
Nav pieļaujama situācija, ka jebkādi dokumenti, piemēram, ēkas stāvu plāni tiek sagatavoti ārpus BIS būvniecības lietā esošajiem dokumentiem, kuri, iespējams, neatbilst būvprojektam un tiek iesniegti VZD, lai veiktu uzmērīšanu.
Lai neveidotos šādi konfliktējošas informācijas gadījumi, Biroja ieskatā būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības būtu jāveic, pamatojoties uz BIS būvniecības lietā esošajiem stāvu plāniem un izpildmērījumiem, nevis uz tādiem dokumentiem (stāvu plāniem, vai izpildmērījumiem), kurus ierosinātājs ir sagatavojis ārpus BIS un, kuri, iespējams, var atšķirties no BIS esošās informācijas.

Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka efektīvākai pakalpojuma sniegšanai nepieciešami BIS funkcionalitātes uzlabojumi. Izvērtējot Noteikumu projektu, Birojs secina, ka būs nepieciešams izstrādāt un BIS publiskā portāla jeb (BISP) pusē publicēt paziņojumu (brīdinājumu) par to, ka tiek vienkāršots viena dzīvokļa dzīvojamo ēku jaunbūvju kadastrālās uzmērīšanas process, atsakoties no ēku kadastrālās uzmērīšanas apvidū un, ka šādā gadījumā BIS ir jāaugšupielādē 7.6.apakšpunktā norādītie dokumenti DWG vai DGN datņu formātā.

Paziņošanas īstenošanai būs jāveic izmaiņas esošajā BIS funkcionalitātē, kā rezultātā būs nepieciešams finansējums BIS funkcionalitātes pielāgošanai. Birojs informē, ka saskaņā ar BIS izstrādātāja sniegto informāciju BIS izstrādes un pielāgošanas izmaksas paziņojuma (brīdinājuma) ieviešanai varētu sasniegt 5324,00 euro (10 cilvēkdienas), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, tādēļ nepieciešams atbilstoši papildināt Noteikumu projekta anotāciju.

7.6.4.apakšpunkts noteic, ka ēkas konstruktīvo elementu materiāli var atšķirties no BIS norādītā. Arī anotācijā norādīts, ka persona var nedaudz atkāpties no sākotnējās būvniecības ieceres, piemēram, vēloties panākt energoefektīvāku ēkas risinājumu, ir uzstādīts biezāks siltumizolācijas slānis vai uzstādīts cits ēkas fasādes apdares materiāls, nekā paredzēts sākotnējā būvniecības iecerē, kā rezultātā ēkas ārsienu izmēri palielinās par dažiem centimetriem.
Būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti nepieļauj atkāpes no būvprojekta. Ja būvniecības gaitā saprot, ka būvprojekts (sienu biezumi, siltumizolācijas materiāli u.c.) ir jāmaina, tad tas ir jāmaina ievērojot būvniecības regulējumu, izstrādājot būvprojekta izmaiņas. Savukārt gadījumā, ja būvprojekta izmaiņas būvniecības jomu reglamentējošajās tiesību normās noteiktajā kārtībā nav saskaņotas, attiecīgie būvdarbi uzskatāmi par patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma 18.panta pirmās daļas izpratnē.
Tādējādi ir precizējams 7.6.4.apakšpunkts daļā, kas noteic, ka informācija par ēkas konstruktīvo elementu materiāliem var atšķirties no BIS norādītā. Lūdzam precizēt attiecīgās daļas arī Anotācijā.

 

Izpildmērījuma plāns nevar būt faktiskajai situācijai neatbilstošs pēc definīcijas, jo dokumentu sagatavo uzmērot faktisko situāciju. Frāze par faktiskās situācijas atbilstību nemaina neko pēc būtības, turklāt, dublē gan esošo kārtību izpildmērījumu sagatavošanas jomā, gan šī projekta 7.¹punktā noteikto. Nav saprotams nekonsekcence prasībās, jo izpildmērījuma plānu neprasa parakstītu, bet būvprojektu (7.6.1.apakšpunktā) prasa parakstītu.

7.6.2. faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu izpildmērījuma plānu DGN vai DWG datņu formātā (turpmāk - ēkas izpildmērījuma plāns);

Ierosinu divu dažādu dokumentu (divu dažādu autoru ar atšķirīgu kompetenci)  sagatavotu dokumentu pretrunu nosacījumus nenoteikt kā konkrētu %. Katrs dokuments jāskata apzinoties kadra dokumenta sagatavotāja kompetenci (izpildmērījums par ēkas novietotjumu zemes vienībā, bet būvprojekta dokumentācija par apbūves plāna kv.m., kontūru, telpu plānojumu, sienu biezumiem utt.).

Ja par vienu un to pašu objektu un vienu un to pašu saturu divi dažādas jomas speciālisti (viens būvniecības jomā, bet otrs izpildmērījumu (ēkas novietojuma) gatavošanas jomā) ir ar dažādi viedokļi, tad, piemēram, izpildmērījuma sagatavotāja (būvniecībā nespeciālista) interpretācija par ēkas apbūves laukuma noteikšanu ne vienmēr būtu uzskatāms par tādu apstākli, kas padara visus datus par neizmantojamiem.
Izpildmērījuma galvenā loma ir precīzs ēkas novietojums, nevis tendēta uz absolūti precīziem parametriem apbūves laukuma noteikšanā atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem.
Ja regulējums visiem gadījumiem noteikts 2% slieksni, tad mazas ēkas gadījumā 2% ir niecīgs slieksnis, tādā veidā pie vienām un tām pašām apjoma atkāpēm mazas ēkas reģistrācijai būs šķēršļi, bet pie tāda paša apjoma (piemēram 1,12m2) atšķirības lielas ēkas gadījumā tas nebūs šķērslis datu reģistrācijai. Ar kritēriju, kas izteikts %, nevis kv.m. tiek radīti mākslīgu šķēršļi tieši mazu ēku īpašniekiem. 
Piemērs -  apbūves laukums ir 6x8m, bet izpildmērījumā kaut kādu iemeslu dēļ ir norādīta siena par 14cm garāka (viena par 7cm uz vienu pusi un otra par 7cm uz otru pusi), tad 48kvm konfliktē ar 49,12 (1,12kvm/48kvm = 2.33%) tātad, dati it kā nav derīgi reģistrācijai tikai tādēļ, ka izpildmērījumā divas sienas izpildmērījuma sagatavotāja ieskatā ir jānosaka kontūru mazliet generalizējot ņemot vērā kaut kādu zizvirzījumus, kas uz katru pusi ir 7cm.


Ja tiek konstatēta dokumentu prertuna pēc būtības, tad neiebilstam pret pasūtījuma apturēšanu, bet tas izriet jau no pirmā teikuma:  ".. dokumentos norādītā informācija ir pretrunīga".

26.8. šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētie  dokumenti nesatur pasūtījuma izpildei nepieciešamo informāciju vai dokumentos norādītā informācija ir pretrunīga. Būvprojekta stāva plāns neatbilst iesniegtajos fotoattēlos redzamajai informācijai. Stāva plānā norādītais ēkas apbūves laukums neatbilst ēkas izpildmērījuma plānā norādītajam ēkas apbūves laukumam vairāk par 2 %.

Nevar izslēgt situāciju, kad apjoma rādītājs ir 7.1.apakšpunktā noteiktā dokumenta sastāvā, bet nav 7.6.apakšpunktā minētā dokumenta (dokumenta sastāvdaļas) sastāvā.
Turklāt, ja tiks atbalstīta piedāvātā 7.6.1.redakcija, tad sava veida saistība starp 7.1. un 7.6. jau būtu un šo saistību būtu vēlams nostiprināt arī šajā punktā.
 

54.1 Šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajos gadījumos ēkas galvenos apjoma rādītājus nosaka, izmantojot šo noteikumu 7.1. un 7.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

Ja ar šo ir domāts visai zemes vienībai (līdz ar to arī visām ēkām uz zemes vienības) uzlikt statusu "dati bez apsekošanas apvidū", nenodalot kura ēka ir/nav apsekota, tad ilgtermiņā tas var radīt neskaidrības. Vēršu uzmanību, ka eksistē arī lielas zemes vienības un to apbūves plānu aktualizēšana apbūves plānā secīgi var būt jaukta, piemēram, apseko ēku un "izveido" pirmo apbūves plānu, tad nākošā ēka bez apsekošanas, tad nākošā atkal ar apsekošanu utt. Pēc vairākiem cikliem (apsekots/neapsekots/apsekots/neapsekots...) nebūs nekādas izsekojamības vai nozīmēs šai pazīmei, ja tā būs uz visu zemes vienību. Ierosinu vai nu šādu pazīmi vispār nenorādīt, vai arī norādīt informāciju par to, kuras ēkas dati iezīmēti apbūves plānā bez apsekošanas.

131.4. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajos gadījumos – pazīmi, ka apbūves plāns sagatavots no būvniecības dokumentiem bez apsekošanas apvidū.

vai

131.4. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajos gadījumos – pazīmi, ka apbūves plānā ēka (norādot kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus) reģistrēta no būvniecības dokumentiem bez apsekošanas apvidū.