Projekta ID
23-TA-1961Atzinuma sniedzējs
Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra”
Atzinums iesniegts
09.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” (turpmāk - Aģentūra) kā atbildīgā institūcija Rīgas valstspilsētā par klimata un enerģētikas plānošanu (Aģentūras nolikums) ir iepazinusies ar Tiesību aktu portālā publicēto projektu Nr. 23-TA-1961 “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts un tā iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai” (turpmāk NEKP). Aģentūra iesniedz savus priekšlikumus, komentārus un iebildumus:
1. Rīcībpolitikas virzieni siltumenerģijas nozarē (11. lpp.) koncentrējas uz efektīvāku esošo siltuma avotu izmantošanu, tai skaitā atlikuma siltumu un energoefektivitāti, kas ir atbalstāmi virzieni, bet rīcības virzienā netiek iekļauta fosilā kurināmā aizstāšana, kur tas ir iespējams. Aģentūra aicina rīcībpolitikas virzienā siltumenerģijas nozarē iekļaut virzienu par fosilā kurināmā aizstāšanu, tai skaitā dabasgāzes. Nepieciešamība palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē norādīta NEKP 19. lpp.: “Līdz ar to AE īpatsvara kāpināšanai ir nepieciešams īstenot pasākumus tieši transporta un siltumapgādes sektoros, koncentrējoties uz tiem apakšsektoriem, kuros jau sākotnēji ir salīdzinoši mazākais AE īpatsvars”.
2. Aģentūra aicina pēc būtības ieviest Energoefektivitātes likumā definēto pienākumu shēmu, tai skaitā siltumapgādes un dabasgāzes tīklu operatoriem, lai palīdzētu sasniegt 2.1.2. sadaļā (20. lpp.) aprakstītos energoefektivitātes mērķus.
3. Sadaļā “2.1.2. Dimensija II: Energoefektivitāte” (20. lpp.) secināts: “Pieejamais publiskais finansējums ir nepietiekošs, lai Latvijā sāktos “renovācijas bums””. Aģentūra aicina energoefektivitātes finansēšanu organizēt pēc “rotācijas fonda” principiem, piesaistot dokumentā aprakstītās zaļās obligācijas vai alternatīvus finansēšanas instrumentus, būtiski pārkārtojot energoefektivitātes finansēšanas modeli.
4. Sadaļā “2.2. Mērķu noteikšanas aspekti” 2. punktā (22. lpp.) nepieciešams iekļaut informāciju par prognozējamiem klimatisko izmaiņu scenārijiem (sk. LVĢMC pētījumus). Lai arī pīķa slodzes būs nepieciešamas, apkures sezonas ilgums samazināsies un esošās jaudas pīķa slodžu nodrošināšanai ilgtermiņā būs liekas. Šis punkts attiecās arī uz būtiska pieprasījuma palielinājumu gaisa kondicionēšanas jaudām, kas ietekmēs kopējo energobilanci.
5. Ņemot vērā, ka ES diskusijās aizvien biežāk parādās mērķis ierobežot koksnes biomasas izmantošanu lielajā enerģētikā, t.sk. izņemot to no AER saraksta, Aģentūra rosina noteikt AER mērķus dalījumā pa energoresursiem (22.lpp.), vismaz šādā griezumā:
a. koksnes biomasa;
b. citi AER.
6. Sadaļā “3.2. Atjaunīgā enerģija” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” norādītais 13. pasākums (47. lpp.) ir atbalstāms, bet ņemot vērā straujo nepastāvīgas elektroenerģijas ražošanas staciju attīstību, Aģentūra aicina pasākuma ieviešanas termiņu noteikt ātrāk.
7. Sadaļā “3.2.2. Siltumapgāde, ēkas un rūpniecība” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. 5. pasākuma (50. lpp.) rezultatīvais rādītājs ir vairākas reizes neatbilstošs. Aģentūra aicina ievērojami palielināt rezultatīvo rādītāju rīcībai “no jauna pie efektīvas CSAS pieslēgtas vismaz 20 ēkas”;
b. 6. pasākumā (50. lpp.) nepieciešams veicamo darbību papildināt ar iekšējo siltumapgādes tīklu atjaunošanu un individuālo siltuma mezglu modernizāciju. Esošās apkures sistēmas (viencauruļu apkures sistēma) neļauj pilnvērtīgi veikt telpu temperatūras regulēšanu. Līdz ar to, alokatoru uzstādīšana, neveicot papildus darbības, var nesasniegt plānotos rezultātus. Bet individuālo siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana, neveicot iekšējās sistēmas pārbūvi, nav iespējama. Šī iemesla dēļ būtiski jāpalielina pasākumam paredzētais finansējums;
c. 8. pasākumā (50. lpp.) Aģentūra aicina palielināt ikgadējo mērķi AER īpatsvara palielināšanai dabasgāzes tirgotājiem;
d. 11. pasākumā (50. lpp.) Aģentūra aicina ražotājiem, kas siltumenerģiju ražo vairākos avotos Rīgā brīvā tirgus apstākļos, atsevišķi izteikt tarifu siltumenerģijai, kas saražota ūdenssildāmajos katlos, un atsevišķi siltumenerģijai, kas ražota koģenerācijas procesā, tai skaitā AS “Latvenergo” termoelektrostacijās;
e. Pasākums “Ierobežojumi uzstādīt jaunas fosilā kurināmā iekārtas” ir atbalstāms, taču Aģentūra vērš uzmanību, ka pasākuma aprakstā minētais aizliegums no 2025. gada uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus Rīgas pilsētā nestājās spēkā, jo VARAM to noraidīja. Šobrīd ir sagatavota jauna redakcija, kurā plānots noteikt ierobežojumus nedaudz vēlāk kā 2027. gadā, kas saistīts ar pārejas perioda īso termiņu no noteikumu stāšanās spēkā līdz ierobežojumu stāšanās spēkā brīdim.
8. Sadaļā “3.3.1. Enerģijas patēriņš” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību energoapgādes uzņēmumiem sniegt enerģijas patēriņa datus un informāciju par pieslēgumiem pašvaldībām, lai nodrošinātu klimata plānošanu un monitoringu atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 22. punktam;
b. 6. pasākumā (61. lpp.) Aģentūra aicina rīcību papildināt arī ar gaisa kondicionēšanu;
c. 11. pasākumā (61. lpp.) priekšlikums papildināt ar darba devēju un profesionālo organizāciju iesaisti (piem., LTRK, LDDK u.c.).
9. Sadaļā “3.3.2. Publiskais sektors” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Aģentūra aicina palielināt noteikto mērķi 1,9%, atbilstoši paredzot tam arī atbalsta instrumentus. Pašvaldībās ir liels potenciāls samazināt patēriņu lielākā apmērā. Piemērojot atbalsta instrumentus, iespējams relatīvi lēti sasniegt NEKP nepieciešamo enerģijas ietaupījuma mērķus. Kā viens no piemēriem atbalsta instrumentiem varētu būt finansējums Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānos vai energopārvaldības sistēmās ietverto pasākumu īstenošanai;
b. Aģentūra aicina papildināt rīcību sarakstu ar pasākumu atjaunoto vai kultūrvēsturisko ēku iekšējo siltumtīklu atjaunošanai;
c. Aģentūra aicina papildināt rīcību sarakstu ar pasākumu mehāniskās ventilācijas sistēmu uzstādīšanai;
d. 3. pasākumā (63. lpp.) Aģentūra vērš uzmanību uz nepieciešamību IKT risinājumam būt saderīgam ar pašvaldībās esošajiem reģistriem un dažādiem datu formātiem. Tāpat Aģentūra informē, ka Rīgā ir izstrādāts risinājums energodatu monitoringam un to plānots attīstīt uz ik-stundas datu periodu.
10. Sadaļā “3.3.3. Ēku energoefektivitāte” (65. lpp.) norādīts, ka izmaksefektīva daudzdzīvokļu ēku atjaunošana 2050. gada perspektīvā ir 26 600 daudzdzīvokļu ēkām. NEKP paredzētais mērķis – atjaunotas 2000 ēkas ir 7,5% no dokumentā norādītā atjaunojamo ēku skaita. Pie šāda NEKP mērķa būs nepieciešami vairāk par 100 gadiem, lai atjaunotu izmaksefektīvās ēkas. Aģentūra aicina palielināt mērķi un atbilstoši rīcības un finansējumu tā sasniegšanai.
11. Sadaļā “3.3.3. Ēku energoefektivitāte” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību attīstīt uz rotācijas principiem balstītu energoefektivitātes finansēšanas instrumentu;
b. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību mainīt MK noteikumus, lai pārvaldniekiem būtu tiesības atjaunot daudzdzīvokļu ēkas, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām. Šādām ēkām nosakot, ka pārvaldnieki informē iedzīvotājus par ēkas atjaunošanu, iedzīvotājiem dodot tiesības 3 mēnešu laikā lemt pret ēkas atjaunošanu;
c. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību nodrošināt kvartālu atjaunošanas principu ieviešanu, tai skaitā atvieglojot publiskā iepirkuma likuma prasības;
d. Papildināt rīcību sarakstu ar ēku atjaunošanu no iepriekš sagatavotiem siltumizolācijas paneļiem. Pasākuma ieviešanai nepieciešama atbalsta programma ar augstu atbalsta intensitāti pilotprojektu ieviešanai.
12. Sadaļā “3.5.7. Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamība” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Papildināt rīcību sarakstu ar lielāku atbalsta intensitāti enerģētiski nabadzīgajiem iedzīvotājiem ēku atjaunošanas atbalsta instrumentos. Piemēram, papildus atbalsts enerģētiski nabadzīgajiem iedzīvotājiem, ja ēka tiek atjaunota ALTUM atbalsta programmas ietvaros.
1. Rīcībpolitikas virzieni siltumenerģijas nozarē (11. lpp.) koncentrējas uz efektīvāku esošo siltuma avotu izmantošanu, tai skaitā atlikuma siltumu un energoefektivitāti, kas ir atbalstāmi virzieni, bet rīcības virzienā netiek iekļauta fosilā kurināmā aizstāšana, kur tas ir iespējams. Aģentūra aicina rīcībpolitikas virzienā siltumenerģijas nozarē iekļaut virzienu par fosilā kurināmā aizstāšanu, tai skaitā dabasgāzes. Nepieciešamība palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē norādīta NEKP 19. lpp.: “Līdz ar to AE īpatsvara kāpināšanai ir nepieciešams īstenot pasākumus tieši transporta un siltumapgādes sektoros, koncentrējoties uz tiem apakšsektoriem, kuros jau sākotnēji ir salīdzinoši mazākais AE īpatsvars”.
2. Aģentūra aicina pēc būtības ieviest Energoefektivitātes likumā definēto pienākumu shēmu, tai skaitā siltumapgādes un dabasgāzes tīklu operatoriem, lai palīdzētu sasniegt 2.1.2. sadaļā (20. lpp.) aprakstītos energoefektivitātes mērķus.
3. Sadaļā “2.1.2. Dimensija II: Energoefektivitāte” (20. lpp.) secināts: “Pieejamais publiskais finansējums ir nepietiekošs, lai Latvijā sāktos “renovācijas bums””. Aģentūra aicina energoefektivitātes finansēšanu organizēt pēc “rotācijas fonda” principiem, piesaistot dokumentā aprakstītās zaļās obligācijas vai alternatīvus finansēšanas instrumentus, būtiski pārkārtojot energoefektivitātes finansēšanas modeli.
4. Sadaļā “2.2. Mērķu noteikšanas aspekti” 2. punktā (22. lpp.) nepieciešams iekļaut informāciju par prognozējamiem klimatisko izmaiņu scenārijiem (sk. LVĢMC pētījumus). Lai arī pīķa slodzes būs nepieciešamas, apkures sezonas ilgums samazināsies un esošās jaudas pīķa slodžu nodrošināšanai ilgtermiņā būs liekas. Šis punkts attiecās arī uz būtiska pieprasījuma palielinājumu gaisa kondicionēšanas jaudām, kas ietekmēs kopējo energobilanci.
5. Ņemot vērā, ka ES diskusijās aizvien biežāk parādās mērķis ierobežot koksnes biomasas izmantošanu lielajā enerģētikā, t.sk. izņemot to no AER saraksta, Aģentūra rosina noteikt AER mērķus dalījumā pa energoresursiem (22.lpp.), vismaz šādā griezumā:
a. koksnes biomasa;
b. citi AER.
6. Sadaļā “3.2. Atjaunīgā enerģija” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” norādītais 13. pasākums (47. lpp.) ir atbalstāms, bet ņemot vērā straujo nepastāvīgas elektroenerģijas ražošanas staciju attīstību, Aģentūra aicina pasākuma ieviešanas termiņu noteikt ātrāk.
7. Sadaļā “3.2.2. Siltumapgāde, ēkas un rūpniecība” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. 5. pasākuma (50. lpp.) rezultatīvais rādītājs ir vairākas reizes neatbilstošs. Aģentūra aicina ievērojami palielināt rezultatīvo rādītāju rīcībai “no jauna pie efektīvas CSAS pieslēgtas vismaz 20 ēkas”;
b. 6. pasākumā (50. lpp.) nepieciešams veicamo darbību papildināt ar iekšējo siltumapgādes tīklu atjaunošanu un individuālo siltuma mezglu modernizāciju. Esošās apkures sistēmas (viencauruļu apkures sistēma) neļauj pilnvērtīgi veikt telpu temperatūras regulēšanu. Līdz ar to, alokatoru uzstādīšana, neveicot papildus darbības, var nesasniegt plānotos rezultātus. Bet individuālo siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana, neveicot iekšējās sistēmas pārbūvi, nav iespējama. Šī iemesla dēļ būtiski jāpalielina pasākumam paredzētais finansējums;
c. 8. pasākumā (50. lpp.) Aģentūra aicina palielināt ikgadējo mērķi AER īpatsvara palielināšanai dabasgāzes tirgotājiem;
d. 11. pasākumā (50. lpp.) Aģentūra aicina ražotājiem, kas siltumenerģiju ražo vairākos avotos Rīgā brīvā tirgus apstākļos, atsevišķi izteikt tarifu siltumenerģijai, kas saražota ūdenssildāmajos katlos, un atsevišķi siltumenerģijai, kas ražota koģenerācijas procesā, tai skaitā AS “Latvenergo” termoelektrostacijās;
e. Pasākums “Ierobežojumi uzstādīt jaunas fosilā kurināmā iekārtas” ir atbalstāms, taču Aģentūra vērš uzmanību, ka pasākuma aprakstā minētais aizliegums no 2025. gada uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus Rīgas pilsētā nestājās spēkā, jo VARAM to noraidīja. Šobrīd ir sagatavota jauna redakcija, kurā plānots noteikt ierobežojumus nedaudz vēlāk kā 2027. gadā, kas saistīts ar pārejas perioda īso termiņu no noteikumu stāšanās spēkā līdz ierobežojumu stāšanās spēkā brīdim.
8. Sadaļā “3.3.1. Enerģijas patēriņš” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību energoapgādes uzņēmumiem sniegt enerģijas patēriņa datus un informāciju par pieslēgumiem pašvaldībām, lai nodrošinātu klimata plānošanu un monitoringu atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 22. punktam;
b. 6. pasākumā (61. lpp.) Aģentūra aicina rīcību papildināt arī ar gaisa kondicionēšanu;
c. 11. pasākumā (61. lpp.) priekšlikums papildināt ar darba devēju un profesionālo organizāciju iesaisti (piem., LTRK, LDDK u.c.).
9. Sadaļā “3.3.2. Publiskais sektors” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Aģentūra aicina palielināt noteikto mērķi 1,9%, atbilstoši paredzot tam arī atbalsta instrumentus. Pašvaldībās ir liels potenciāls samazināt patēriņu lielākā apmērā. Piemērojot atbalsta instrumentus, iespējams relatīvi lēti sasniegt NEKP nepieciešamo enerģijas ietaupījuma mērķus. Kā viens no piemēriem atbalsta instrumentiem varētu būt finansējums Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānos vai energopārvaldības sistēmās ietverto pasākumu īstenošanai;
b. Aģentūra aicina papildināt rīcību sarakstu ar pasākumu atjaunoto vai kultūrvēsturisko ēku iekšējo siltumtīklu atjaunošanai;
c. Aģentūra aicina papildināt rīcību sarakstu ar pasākumu mehāniskās ventilācijas sistēmu uzstādīšanai;
d. 3. pasākumā (63. lpp.) Aģentūra vērš uzmanību uz nepieciešamību IKT risinājumam būt saderīgam ar pašvaldībās esošajiem reģistriem un dažādiem datu formātiem. Tāpat Aģentūra informē, ka Rīgā ir izstrādāts risinājums energodatu monitoringam un to plānots attīstīt uz ik-stundas datu periodu.
10. Sadaļā “3.3.3. Ēku energoefektivitāte” (65. lpp.) norādīts, ka izmaksefektīva daudzdzīvokļu ēku atjaunošana 2050. gada perspektīvā ir 26 600 daudzdzīvokļu ēkām. NEKP paredzētais mērķis – atjaunotas 2000 ēkas ir 7,5% no dokumentā norādītā atjaunojamo ēku skaita. Pie šāda NEKP mērķa būs nepieciešami vairāk par 100 gadiem, lai atjaunotu izmaksefektīvās ēkas. Aģentūra aicina palielināt mērķi un atbilstoši rīcības un finansējumu tā sasniegšanai.
11. Sadaļā “3.3.3. Ēku energoefektivitāte” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību attīstīt uz rotācijas principiem balstītu energoefektivitātes finansēšanas instrumentu;
b. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību mainīt MK noteikumus, lai pārvaldniekiem būtu tiesības atjaunot daudzdzīvokļu ēkas, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām. Šādām ēkām nosakot, ka pārvaldnieki informē iedzīvotājus par ēkas atjaunošanu, iedzīvotājiem dodot tiesības 3 mēnešu laikā lemt pret ēkas atjaunošanu;
c. Papildināt rīcību sarakstu ar nepieciešamību nodrošināt kvartālu atjaunošanas principu ieviešanu, tai skaitā atvieglojot publiskā iepirkuma likuma prasības;
d. Papildināt rīcību sarakstu ar ēku atjaunošanu no iepriekš sagatavotiem siltumizolācijas paneļiem. Pasākuma ieviešanai nepieciešama atbalsta programma ar augstu atbalsta intensitāti pilotprojektu ieviešanai.
12. Sadaļā “3.5.7. Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamība” – “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a. Papildināt rīcību sarakstu ar lielāku atbalsta intensitāti enerģētiski nabadzīgajiem iedzīvotājiem ēku atjaunošanas atbalsta instrumentos. Piemēram, papildus atbalsts enerģētiski nabadzīgajiem iedzīvotājiem, ja ēka tiek atjaunota ALTUM atbalsta programmas ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-