Atzinums

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 6.punktu pašvaldība savā administratīvajā teritorijā var uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.
Savukārt Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 11.punktā noteikts, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai, pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras transportlīdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā.
Kā secina Satversmes tiesa 2023.gada 27.novembra spriedumā lietā Nr.2022-16-05, pašvaldību nodevu noteikumu 11.punkts pēc būtības sniedz pašvaldībām tiesisku līdzekli, ar ko tās var īstenot Satversmes 115.pantā noteikto pienākumu aizsargāt personu tiesības uz labvēlīgu vidi. Proti, pašvaldība ir tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt labvēlīgu vidi un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šādā zonā. Nodevas mērķis ir īpaša režīma zonas aizsardzība no transportlīdzekļu nelabvēlīgās ietekmes.

Satiksmes ministrijas šā gada 27.jūnija rīkotajā sanāksmē par pašvaldības ceļu nodevu Finanšu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka varētu izveidoties situācija, ka par vienu un to pašu objektu – tas ir, šajā gadījumā par īpašā režīma zonā esoša pašvaldības ceļu lietošanu – vienlaikus varētu tikt noteikta gan pašvaldības ceļa nodeva (valsts nodeva), gan pašvaldības nodeva par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.

Satiksmes ministrija minētajā sanāksmē apņēmās:
1) likumprojektu pilnveidot, to papildinot ar nosacījumu, ka gadījumā, ja pašvaldība ir noteikusi pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, tad gadījumā, ja izpildās likumā noteiktie nosacījumi un par šajā īpaša režīma zonā esošo pašvaldības ceļu lietošanu ir nosakāma pašvaldības ceļu nodeva (valsts nodeva), pašvaldības nodeva turpmāk vairs nav iekasējama.
2) likumprojektu vai tā anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kā sabiedrībai tiks nodrošināta informācija par to, ka par konkrēto pašvaldības ceļu ir maksājama valsts nodeva. Kā viens no variantiem tika piedāvāts noteikt, ka pienākums maksāt valsts nodevu par pašvaldības ceļa lietošanu stājas spēkā divus mēnešus no tā brīža, kad izpildās likumā noteiktie nosacījumi valsts nodevas noteikšanai. Šajā laikposmā tiktu veikti informatīva rakstura pasākumi, lai sabiedrību informētu, ka par konkrēto pašvaldības ceļu turpmāk maksājama valsts nodeva.

Tomēr, vērtējot likumprojektu un tā anotāciju, šādas apņemšanās (jeb skaidrojums, kādēļ apņemšanās nav ņemta vērā) nav konstatējams.

-

Atkārtoti uzsveram, ka valsts nodevu nosaka likumdevējs ar likumu. Tādējādi ir jāizvairās no tādas normu konstrukcijas, no kuras varētu secināt, ka nodevu ievieš jeb nosaka pašvaldība.
Attiecīgi šajā gadījumā normā var tik noteikts, ka pašvaldības ceļu nodevu ieskaita tās pašvaldības budžetā, par kuras ceļu lietošanu nodeva ir maksājama.

Savukārt,  ņemot vērā, ka atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteiktajam valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu, aicinām no normas izslēgt piebildi, ka nodevu tostarp izmanto nodevas administrēšanas izdevumu segšanai.

-

Kā jau iepriekš uzsvērām, valsts nodevu nosaka likumdevējs ar likumu. Tādējādi ir jāizvairās no tādas normu konstrukcijas, no kuras varētu secināt, ka nodevu ievieš jeb nosaka pašvaldība.
Attiecīgi šajā gadījumā normā var tik noteikts, ka pašvaldības ceļu nodevu administrē pašvaldības, par kuru ceļu lietošanu nodeva ir maksājama.

-

Lūdzam pārskatīt minētās normas redakciju, jo pēc likumprojekta precizēšanas – no tās teksta nav saprotama plānotā regulējuma būtība.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Administratīvās atbildības likums nenosaka darbības, kas saistītas ar valsts nodevas parāda piedzīšanu. Šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka nodevu parādu piedzen saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja vien konkrētajā nodevu likumā nav noteikta cita kārtība. Tā, piemēram, šobrīd šī cita kārtība ir noteikta likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kurā noteikts, ka noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai (kas attiecīgi nozīmē, ka bezstrīdus piedziņu var uzsākt tikai pēc tam, kad pašvaldība ir nosūtījusi parādniekam brīdinājumu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda esamību).

-

        Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktā noteikts, ka VID pienākums ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus.
          Lūdzu papildināt  likumprojekta anotāciju par to, ka informāciju par nodokļu maksātāju neizpildītajām saistībām iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas lauks "Risinājuma apraksts", kurā ietverts skaidrojums par plānoto pašvaldības ceļu nodevu neatbilst pēdējām izmaiņām, kas veiktas likumprojektā.
Proti, tā kā par pašvaldības ceļu lietošanu ir paredzēta valsts nodeva nevis pašvaldības nodeva, nav saprotama šeit ietvertā piebilde “atbilstošs normatīvais akts šādas nodevas paredzēšanai ir šis Likumprojekts”.
Savukārt, tā kā valsts nodevu nosaka likumdevējs ar likumu nevis pašvaldība, attiecīgi ir precizējams risinājuma aprakstā norādītais, ka likumprojekts paredz pienākumu pašvaldībai noteikt nodevu par pašvaldības ceļu lietošanu ar M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem. Proti, šajā gadījumā ir norādāms, ka nevis pašvaldībai tiek paredzēts pienākums noteikt nodevu, bet gan, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, par konkrētas pašvaldības ceļu lietošanu ir maksājama nodeva.

-

Anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīts, ka izdevumus, kas radīsies VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un Ceļu satiksmes drošības direkcijai saistībā ar autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas kontroli, paredzēts segt no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas  23.07.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana" piešķirtajiem līdzekļiem, bet arī norādīts, ka nepieciešams palielināt šīs valsts budžeta apakšprogrammas bāzi. Vienlaikus anotācijas 3.sadaļā nav sniegta skaidra informācija, kādas konkrēti izmaksas būtu paredzamas, ar kuru gadu tās nepieciešamas un kāds ir to sagaidāmais apmērs, turklāt autoceļu lietošanas nodeva nav jauna nodeva, tā šobrīd jau tiek iekasēta, attiecīgi būtu jāsniedz informācija arī par esošo situāciju ar budžetā plānotajiem autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumiem, kā arī budžetā plānotajām izmaksām, kas saistītas ar autoceļu lietošanas nodevas kontroli. Attiecīgi secināms, ka sniegtā informācija ir nepilnīga un to nav iespējams novērtēt.
Papildus norādām, ka bāzes izdevumu palielināšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” paredzēto un šobrīd anotācijā sniegtā informācija neliecina, ka iespējamā ietekme atbilstu bāzes izdevumu palielināšanas nosacījumiem.
Ja ar likumprojektā paredzēto plānots gūt papildu nodevu ieņēmumus, tad attiecīgi nepieciešamo izdevumu segšanai var piedāvāt fiskāli neitrālu risinājumu, bet tādā gadījumā ir jāsniedz skaidri un saprotami aprēķini (gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē), kā arī informācija par periodu, uz kuru risinājums attiecas un kura gada budžeta kontekstā attiecīgais jautājums būtu risināms.
Vienlaikus atgādinām, ka nav atbalstāma tādu likumprojekta virzība, kuri rada nepieciešamību papildu izdevumiem, kamēr nav atrisināts jautājums par finansējumu šo izdevumu segšanai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju.
 

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 3.panta pirmo daļu nodevu sistēmu veido valsts nodevas un pašvaldību nodevas, aicinām precizēt normā minēto nodevas veidu, norādot, ka visas uzskaitītās ar ceļu lietošanu saistītās nodevas ir “valsts nodevas”.

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3.panta pirmo daļu nodevu sistēmu veido valsts nodevas un pašvaldību nodevas, aicinām precizēt normā minētās nodevas veidu, norādot, ka ceļu infrastruktūras nodeva ir “valsts nodeva”.

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3.panta pirmo daļu nodevu sistēmu veido valsts nodevas un pašvaldību nodevas, aicinām precizēt normā minētās nodevas veidu, norādot, ka autoceļu lietošanas nodeva ir “valsts nodeva”.

-

Tā kā pašvaldības ceļu nodeva būs valsts nodeva, tad, lai no tās nosaukuma maldīgi netiktu uzskatīts, ka tā tomēr ir pašvaldības nodeva (jo nodevas nosaukums šobrīd ir veidots tā, ka tajā tomēr ir šis uzsvars uz pašvaldības nodevu), aicinām izvērtēt iespēju šo valsts nodevas nosaukumu mainīt, piemēram, izskatot to līdzīgā redakcijā, kā tas ir attiecībā uz valsts nodevu, kas minēta šā panta 4.punktā, proti – pašvaldības ceļu lietošanas nodeva, vai, izsakot to redakcijā, kāda tā tiek piedāvāta likumprojekta 18.panta pirmajā daļā, proti, “valsts nodeva par pašvaldības ceļu lietošanu”.

-

Ņemot vērā, ka panta nosaukums ir "Autoceļu lietošanas nodevas maksātāji", aicinām izvērtēt, vai panta otrā daļā dotais pilnvarojums Ministru kabinetam atbilst panta nosaukumam. Tā, piemēram, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 3.pantā, kura nosaukums ir "Nodevas maksātāji" ir noteikts, ka nodevu maksā mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Iespējams, šāda normas konstrukcija būtu izmantojama arī šajā likumprojektā, jo tad tas atbilstu panta nosaukumam.

-

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10.panta otro daļu Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Lūdzam anotācijā skaidrot, kas tiek saprasts ar "nodevas maksāšanas veidiem".
Ja ar minēto tiek saprasti maksājumu pakalpojumi veidi, kurus var izmantot, veicot valsts nodevu maksājumus valsts budžetā (skatīt Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu" 3.punktā uzskaitītos maksājumu pakalpojumu veidus), tad šajā gadījumā jānorāda, ka likumprojekta 8.panta otrajā daļā jau ir uzskaitīti izmantojamie maksājumu pakalpojumu veidi.

-

Aicinām pārskatīt tiesību normas redakciju, ņemot vērā, ka, normu precizējot, ir radusies gramatiska neprecizitāte.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2.apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums – atmaksāt nodevu, tostarp, pamatojoties uz nodevas maksātāja iesniegumu – jau ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.² pantā, tad šo uzdevumu nav nepieciešams dublēt arī likumprojektā.
Saistībā ar minēto, aicinām pārskatīt arī panta pirmo daļu, vai tajā ir nepieciešams ietvert norādi uz to, ka autoceļu lietošanas nodevu administrē arī Valsts ieņēmumu dienests. Proti, izslēdzot no panta trešo daļu, attiecīgi ir precizējama arī panta pirmā daļa.
Vienlaikus jāuzsver, ka līdz šim vairumā tiesību aktos, kā iestāde, kas administrē konkrēto valsts nodevu, tiek noteikta tā iestāde, kas ir uzskatāma par valsts nodevu administrāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 5.¹ punktam, proti, institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, kas ieskaitāma valsts budžetā, un vienlaikus kontrolē maksājamās valsts nodevas samaksu un veic tās uzskaiti, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 15.panta pirmajā daļā jau tiek noteikts, ka ceļu infrastruktūras nodevā tiek ietverts ceļu infrastruktūras lietošanas maksājums, maksājums par satiksmes sastrēgumiem, maksa par ārējām izmaksām, attiecīgi aicinām šo normas redakciju pārskatīt un šīs izmaksu pozīcijas šeit nedublēt.

-

Aicinām pārskatīt tiesību normas redakciju, ņemot vērā, ka, normu precizējot, ir radusies gramatiska neprecizitāte.

-

Ņemot vērā, ka normā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts galveno vai reģionālo autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, aicinām terminus “ieguldījuma izmaksas” un “būvniecības izmaksas” skaidrot atsevišķā normā, piemēram, papildinot pantu ar ceturto daļu, kurā skaidrots, kas šā panta trešajā daļā tiek saprasts ar ieguldījuma izmaksām un būvniecības izmaksām.

-

Ņemot vērā plānoto jauno regulējumu, aicinām anotācijā skaidrot, kas tiek domāts ar tehniskām prasībām ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam, kuras noteiks Ministru kabinets (it sevišķi, ievērojot to, ka attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevu šāds pilnvarojums Ministru kabinetam nav dots).

-

Ņemot vērā, ka panta nosaukums ir "Ceļu infrastruktūras nodevas maksātāji", aicinām izvērtēt, vai panta otrā daļā dotais pilnvarojums Ministru kabinetam atbilst panta nosaukumam. Iespējams, šajā gadījumā šis pilnvarojums ir iekļaujams kādā no likumprojekta citiem pantiem.

-

Lūdz pārskatīt normas redakciju, jo šobrīd no tās nav saprotams, kas ir domāts ar “nodevas maksāšanas veidiem”.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otro daļu Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Ja ar “nodevas maksāšanas veidiem” tiek saprasti maksājumu pakalpojumi veidi, kurus var izmantot, veicot valsts nodevu maksājumus valsts budžetā, tad šajā gadījumā minētais jau ietilpst “nodevas maksāšanas kārtība” tvērumā.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 13.panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts galveno vai reģionālo autoceļu posmus atkarībā no ceļu infrastruktūras lietošanas maksājuma vai maksājuma par satiksmes sastrēgumiem vai maksājuma par ārējām izmaksām atkarībā no ieguldījuma vai būvniecības izmaksām, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, kā arī minētajā normā tiek skaidrotas nodevas izmaksas pozīcijas kā “ieguldījuma izmaksas” un “būvniecības izmaksas”, attiecīgi aicinām vieglākai uztveramībai izvērtēt iespēju nodevas izmaksu pozīcijas skaidrot vienkopus (kā, jau iepriekš ierosinājām – nodevas izmaksu pozīcijas skaidrojot atsevišķi kā likumprojekta 13.panta ceturto daļu).

-

Šā panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka ceļu infrastruktūras nodevā tiek ietverts ceļu infrastruktūras lietošanas maksājums, maksājums par satiksmes sastrēgumiem, maksa par ārējām izmaksām.
Attiecīgi lūdzam anotācijā skaidrot, kas tiek saprasts ar “ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijiem”, proti, vai tās ir šā panta pirmajā daļā minētās izmaksu pozīcijas jeb citi nosacījumi.
Bez tam ir jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otro daļu Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Ievērojot minēto, aicinām normā ietverto vārdu “apmēru” aizstāt ar vārdu “likmes”.

Tāpat lūdzam izvērtēt normā lietoto terminu “galalietotājs”, ņemot vērā, ka šāds termins likumprojektā iepriekš netiek skaidrots. Ja ar terminu “galalietotājs” tiek saprasts ceļu infrastruktūras nodevas maksātājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs, kas šo nodevu maksā, tad attiecīgi aicinām lietot šo jau likumprojektā lietoto terminoloģiju.
Šāds nosacījums izriet arī no Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.3.apakšpunkta, kurā noteikts, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.

-

Šā likumprojekta 10.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs var būt juridiska persona, kurai saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" nav neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā.
Lūdzam šādu pašu nosacījumu noteikt arī šajā normā, lai nodrošinātu vienveidīgas prasības kā uz autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu sniedzēju, tā arī uz ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzēju.

-

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 1.¹ daļu nodevu administrācijai, izņemot valsts nodevas administrāciju, kas administrē valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 9.punktā noteiktie pienākumi (proti, pienākums nodrošināt, lai nodevu likumus ievēro gan nodevu maksātājs, gan nodevu administrācija, kontrolēt nodevu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kontrolēt nodevu parādu, piemērot sankcijas nodevu likumu pārkāpējiem, kontrolēt nodevu atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību, kā arī publicēt ziņas par nodevu likmju noteikšanas kārtības grozīšanu). Valsts nodevas administrācijai, tajā skaitā valsts nodevas administrācijai, kas administrē valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, ir pienākums veikt valsts budžetā ieskaitāmo valsts nodevu uzskaiti. Kārtību un apjomu, kādā veicama valsts nodevu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Ievērojot minēto, secināms, ka ne visas šajā normā uzskaitītās darbības ir uzskatāmas par tādām, kas tiek veiktas atbilstoši normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajam.
Attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju atsauci uz normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām no normas svītrot.

-

Saskaņā ar likumprojektā iekļauto regulējumu (skatīt 13-17.pantu) nav paredzēts likumā noteikt atbrīvojumus no ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas, vai noteikt, ka šos atbrīvojumus noteiks Ministru kabinets.
Attiecīgi aicinām:
1) pārskatīt normas redakciju;
2) papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kādēļ atbrīvojumi no minētās nodevas maksāšanas nav paredzēti.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2.apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums – atmaksāt nodevu, tostarp, pamatojoties uz nodevas maksātāja iesniegumu – jau ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.² pantā, tad šo uzdevumu nav nepieciešams dublēt arī likumprojektā (it sevišķi, ka likumprojektā nav uzskaitīti ceļu infrastruktūras nodevas atmaksāšanas gadījumi, kā tas, piemēram, ir attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevu likumprojekta 12.pantā).
Saistībā ar minēto, aicinām pārskatīt arī panta pirmo daļu, vai tajā ir ietverama norāde, ka ceļu infrastruktūras nodevu administrē arī Valsts ieņēmumu dienests. Proti, izslēdzot no panta trešo daļu, attiecīgi ir precizējama arī panta pirmā daļa, tajā neietverot norādi uz Valsts ieņēmumu dienestu.
Vienlaikus jāuzsver, ka līdz šim vairumā tiesību aktos, kā iestāde, kas administrē konkrēto valsts nodevu, tiek noteikta tā iestāde, kas ir uzskatāma par valsts nodevu administrāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 5.¹ punktam, proti, institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, kas ieskaitāma valsts budžetā, un vienlaikus kontrolē maksājamās valsts nodevas samaksu un veic tās uzskaiti, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

-

Ņemot vērā, ka nodevas administrēšana būtībā  ietver arī darbības, kas saistītas ar nodevas iekasēšanas nodrošināšanu, lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ ir nepieciešams atsevišķi noteikt nodevas iekasēšanas kārtību.
Tā, piemēram, attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevu likumprojekta 9.panta pirmajā daļā tiek skaidrotas, kādas darbības ietilpst autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas tvērumā, savukārt attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu šāds skaidrojums likumprojektā nav sniegts.

-

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumam valsts nodevu nosaka likumdevējs ar likumu nevis pašvaldība.
Pašvaldība, ievērojot minētā likuma 12.panta pirmo daļu, savā administratīvajā teritorijā nosaka tikai pašvaldības nodevas.

Ievērojot minēto, kā arī, ņemot vērā, ka likumprojekta 1.panta 5.punktā ir paredzēta pašvaldības ceļu nodeva nevis nodeva par pašvaldības ceļu lietošanu, ir pārskatāma normas redakcija, piemēram, to ievadu izsakot šādā redakcijā: “Pašvaldības ceļu lietošanas nodevu maksā par (….)”.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otro daļu Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Attiecīgi lūdzam anotācijā skaidrot, vai ar pašvaldības ceļu nodevas atmaksas kārtību tiek saprasti gadījumi, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums jeb šī atmaksas kārtība būs attiecināma arī uz citiem gadījumiem.
Ja šī atmaksas kārtība ir paredzēta arī attiecībā uz citiem gadījumiem, kas nav minēti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otrajā daļā, tad šiem gadījumiem ir jābūt konkrēti uzskaitītiem likumā, tas ir – šajā likumprojektā.

-

Kā skaidrots Valsts kancelejas tīmekļvietnē pieejamajās vadlīnijās “Vadlīnijās sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā”, laukā “Pašreizējā situācija” apraksta šī brīža situāciju, laukā “Problēma” apraksta problēmu, savukārt laukā “Risinājums“ ieraksta attiecīgās problēmas risinājumu, kas paredzēts TA projektā.”
Tā kā anotācijas laukā "Pašreizējā situācija" ir jābūt ietvertam esoša regulējuma aprakstam nevis norādei par direktīvu, pamatojoties uz kuru tiek izstrādāts likumprojekts, aicinām izvērtēt iespēju šo anotācijas lauku precizēt.

-

Ņemot vērā, ka Ceļu nodevu likums stāsies spējā vispārējā kārtībā un likumprojekta pārejas noteikumos nav noteikts, ka 18., 19. un 20.pantam ir citi spēkā stāšanās nosacījumi, lūdzam anotācijas 4.1.7. sadaļu papildināt ar termiņu, līdz kuram Satiksmes ministrijai attiecīgi Ministru kabineta noteikumi jāizstrādā.

-