Atzinums

Precizētā plāna projekta "Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam" (turpmāk – plāna projekts) 13.lpp. norādīts, ka: "Mazumtirgotāji ir pauduši, ka pašvaldības labprāt nāktu pretī un piedāvātu lietošanai savas telpas, bet šobrīd to ierobežo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Tādēļ būtu jāizvērtē iespēja noteikt publiskai personai tiesības nodot bezatlīdzības lietošanā mazumtirdzniecības uzņēmumiem telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai." 
Tāpat plāna projekta 1.pielikumā rīcības virziena "4.Atbalsts mazajiem tirgotājiem" 4.2.punktā izpētes virzienā "Izvērtēta iespēja noteikt publiskai personai tiesības nodot bezatlīdzības lietošanā mazumtirdzniecības uzņēmumiem telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (fokuss uz mazapdzīvotām vietām)" kā atbildīgā institūcija ir norādīta Finanšu ministrija.

Informējam, ka konceptuāli nepiekrītam, ka minētā uzdevuma atbildīgā institūcija ir Finanšu ministrija, ņemot vērā to, ka Finanšu ministrija nav atbildīgā par tirdzniecības nozari kopumā, t.sk. nav vērtējusi šo jautājumu, lai attiecīgi virzītu grozījumus, paredzot iespēju publiskai personai tiesības nodot bezatlīdzības lietošanā mazumtirdzniecības uzņēmumiem telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Lūdzam attiecīgi precizēt plāna projektu, par atbildīgo institūciju nosakot Ekonomikas ministriju. 

-

Viens no plāna projekta rīcības virzieniem ir reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reforma. 
Plāna projekta 11.lpp. norādīts, ka: "Tirdzniecības nozares pārstāvji norāda, ka šāda pieeja rada tiesisko nenoteiktību, palielina administratīvo slogu un balstās uz subjektīviem vērtējumiem, nevis skaidriem un iepriekš paredzamiem kritērijiem. Ir būtiski nostiprināt vienotu un samērīgu pieeju reklāmas saskaņošanā, skaidri ierobežojot pašvaldību iesaisti līdz objektīvi pamatotiem aspektiem." 
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām sīkāk skaidrot par plānoto regulējumu attiecībā uz publisku personu nekustamo īpašumu, t.i., kā plānotās izmaiņas skars publisku personu mantas iznomāšanas kārtību. 

-

Starp Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas apkaimju iedzīvotāju centru š.g. janvārī notikušas diskusijas par publiskas personas mantas iznomāšanu, t.i, par ielu tirdzniecību saskaņošanu uz pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" pamata, t.sk., vai šādos gadījumos būtu jāpiemēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumu Nr.97 "Publiskās personas mantas iznomāšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" normas.

Diskusiju ietvaros tika izteikts priekšlikums nodot bezatlīdzības lietošanā ielu tirdzniecībai vai tās organizēšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības nekustamos īpašumus, un attiecīgi Finanšu ministrija norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts aizliegums nodot publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā privātpersonai, izņemot tikai noteiktus izņēmuma gadījumus, kas uzskaitīti minētā panta otrajā daļā, ja vien tas neatbilst minētā likuma 5.panta otrās daļas 4.1 punktā noteiktajam, kas paredz, ka atvasināta publiska persona savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam.

Ņemot vērā pašvaldību praksi, nodot savu mantu lietošanā bez maksas, aicinām izvērtēt, vai plāna projektā nav iekļaujami grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas attiecas uz ielu tirdzniecību vai tās organizēšanu uz pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma, kas tirgotājam nododama lietošanā bez maksas.
Gadījumā, ja tiek secināts, ka minētā plāna projektā šāds uzdevums ir iekļaujams, lūdzam attiecīgi papildināt plāna projektu, t.sk. par atbildīgo minētā uzdevuma izpildei nosakot Ekonomikas ministriju.
 

-

Plāna projektā ir norādīts, ka viens no plāna virzieniem izvirzītā mērķa sasniegšanai ir normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana. Taču izvērtējot plānam pievienoto 1.pielikumu "Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāns tirdzniecības nozarē" secināms, ka tajā jau ir ietverti uzdevumi, kas vērsti uz grozījumu veikšanu normatīvajos aktos noteiktā termiņā. Vēršam uzmanību, ka pirms grozījumu veikšanas normatīvajos aktos ir jāveic izvērtējums grozījumu veikšanas nepieciešamībai, lietderībai un kā arī jānovērtē plānoto grozījumu ietekme uz sabiedrību un valsts budžetu, kā arī jāidentificē attiecīgie normatīvie akti, kuros plānots veikt grozījumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt 1.pielikumā ietverto plānoto uzdevumu tvērumu, attiecībā uz grozījumu veikšanu normatīvajos aktos.

-

Plāna projekts ir papildināts ar sadaļu "IV FINANSĒJUMS", kurā ir norādīts, ka plāna mērķu izpildei veicamie uzdevumi neprasa papildus finansējumu un tiem nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu. Šajā sakarā atzīmējam, ka Finanšu ministrija tās 2026.gada 16.janvāra atzinumā par plāna projekta 1.pielikumā norādīto 1.3.uzdevumu, kas paredz pārskatīt termiņus akcīzes nodokļa starpības samaksai valsts budžetā saistībā ar akcīzes preču inventarizācijas laikā veikto pārrēķinu (akcīzes nodokļa izmaiņu gadījumā) (izziņas 23.punkts), jau norādīja, ka uzdevuma izpildei saistībā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās. Uzskatām, ka minētais Finanšu ministrijas izteiktais iebildums nav ņemts vērā. Līdz ar to kā risinājumu šajā situācijā rosinām plāna projekta 1.pielikumā norādīto 1.3.uzdevumu pārcelt uz izpētes virzienu uzdevumiem sadaļā "4. Atbalsts mazajiem tirgotājiem" un kā rezultatīvo rādītāju norādīt, ka ir veikts izvērtējums šajā sakarā, ar termiņu līdz 2026.gada 30.decembrim, atbildīgā institūcija: Ekonomikas ministrija, līdzatbildīgās institūcijas: Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Izvērtējumā varētu izpētīt, kāda ir šobrīd esošā situācija, kādas ir konstatētas problēmas, kāda ir bijusi uzņēmumu disciplīna, cik daudz uzņēmumu ir vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā ar aprēķinātas akcīzes nodokļa starpības samaksas valsts budžetā termiņa pagarināšanu, kādi ir samaksu pagarinājuma termiņi, kāds varētu būt risinājums, kādā tiesību aktā jāveic grozījumi, kādi ir nepieciešami finanšu līdzekļu apmēri izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās u.tml.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka plāna projektā lietotais termins "audits" neatbilst Latvijas normatīvajā regulējumā lietotajai terminoloģijai attiecībā uz gada pārskata (finanšu) revīziju. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kā arī Revīzijas pakalpojumu likums nosaka terminu "revīzija", kas ir pareizais un lietojamais jēdziens attiecībā uz zvērināta revidenta veiktajām gada pārskatu pārbaudēm. Līdz ar to lūdzam plāna projektā precizēt lietoto terminoloģiju, lietojot terminu "revīzija", nodrošinot terminoloģijas atbilstību Latvijas normatīvajiem aktiem, kas reglamentē zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Vēršam uzmanību, ka termins "audits" visbiežāk tiek lietots šādos kontekstos: iekšējais audits (iekšējās kontroles sistēmās), IT audits, kvalitātes audits, procesu audits, drošības audits utml. Tie parasti ir iekšējo kontroles sistēmu vai International Organization for Standardization (ISO) standartu kontekstā lietoti jēdzieni.

-

Attiecībā uz plāna projekta pielikumā ietverto 1.2. uzdevumu, lūdzam pārskatīt uzdevuma tvērumu un paredzēto termiņu (01.07.2026.), ņemot vērā to, ka plāna projekts attiecas uz tirdzniecības nozari, bet uzdevums ir formulēts vispārīgi. Nav veikta vispusīga padziļināta analīze, izvērtēti visi iespējamie aspekti saistībā ar šādām izmaiņām. Lūdzam minēto punktu svītrot, vai paredzēt, ka tiek veikts izvērtējums par optimālāko risinājumu attiecībā uz prasību veikt uzņēmuma gada pārskata revīziju tādiem uzņēmumiem, kas neatbilst liela vai vidēja uzņēmuma Direktīvā 2013/34/ES noteiktajiem kritērijiem, kā arī noteikt termiņu 01.07.2027.

-

Lūdzam plāna projekta II sadaļā "ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS" norādīt, ka Latvija nav ieviesusi stingrākas prasības attiecībā uz revīziju mazajām sabiedrībām, bet gan izmantojusi iespēju noteikt atsevišķai mazo sabiedrību grupai zvērinātam revidentam revidēt/pārbaudīt gada pārskatu. Norādām, ka saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 43.preambulā noteikto, dalībvalstij ir iespēja paredzēt revīziju mazajām sabiedrībām, ņemot vērā mazo sabiedrību un to finanšu pārskatu lietotāju īpašos apstākļus un vajadzības.
Lūdzam 8.lpp septīto rindkopu izteikt ar citiem vārdiem, piedāvājot šādu redakciju: "Obligāts pienākums veikt revīziju gada pārskatiem Direktīvā 2013/34/ES paredzēts vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Savukārt Direktīvas 2013/34/ES 43. apsvēruma punkts paredz, ka uz mazo uzņēmumu gada finanšu pārskatiem nevajadzētu attiekties šim pienākumam veikt revīziju, jo minētās kategorijas uzņēmumiem revīzija var radīt būtisku administratīvo slogu; vienlaicīgi daudzos mazajos uzņēmumos vienas un tās pašas personas ir gan akcionāri, gan vadības locekļi, tāpēc šiem uzņēmumiem vajadzība pēc trešās personas apliecinājuma par finanšu pārskatu ticamību ir ierobežota. Tomēr ar šo direktīvu nevajadzētu liegt dalībvalstīm noteikt revīziju to mazajiem uzņēmumiem, ņemot vērā mazo uzņēmumu un to finanšu pārskatu lietotāju īpašos apstākļus un vajadzības.
Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāna normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanas rīcības virziena 1.2. punktā iekļauts uzdevums veikt nepieciešamos grozījumus, lai palielinātu gada pārskatu obligāta revīzijas slieksni, tādējādi neradot būtisku administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem."

-

Kā skaidrots plāna projektā, "pašlaik regulējums paredz, ka jebkuras kases sistēmas programmatūras izmaiņas jāsertificē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkalpojošajā institūcijā."

Vēlamies paskaidrot, ka apgalvojums, ka jebkuras kases sistēmas programmatūras izmaiņas obligāti prasa atkārtotu sertifikāciju, nav korekts. Sertifikācijas nepieciešamība ir atkarīga no kases sistēmas tehniskās arhitektūras, nevis no jebkādu izmaiņu fakta kā tāda. Gadījumos, kad kases sistēma ir izstrādāta modulārā arhitektūrā un fiskālā funkcionalitāte ir nodalīta atsevišķā sertificētā modulī, izmaiņas, kas neskar šo moduli un neietekmē fiskālo datu veidošanu, uzglabāšanu vai nodošanu, nav uzskatāmas par sertificētās programmatūras izmaiņām.
Līdz ar to nav pamatoti vispārināt, ka visas programmatūras izmaiņas neatkarīgi no to satura un ietekmes automātiski rada atkārtotas sertifikācijas pienākumu, jo šāda pieeja neatbilst praksē piemērotajam sertificētā objekta un ietekmes uz fiskālajiem datiem izvērtējumam.
Turklāt mūsdienu programmatūras ietvaros (frameworkos) izmaiņas var tikt veiktas lietotāja saskarnes vai konfigurācijas līmenī, nemainot sertificētās programmas kodu vai tās interfeisus, piemēram, pielāgojot čeka vizuālo noformējumu vai pievienojot papildu lietotāja izvēles. Šādas izmaiņas pēc būtības neietekmē sertificēto fiskālo funkcionalitāti un līdz ar to automātiski nerada atkārtotas sertifikācijas pienākumu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt plāna projektā ietverto informāciju.

-

Joprojām uzturam iebildumu par to, ka Finanšu ministrija nevar būt noteikta kā viena no atbildīgajām institūcijām par plāna projekta 4.3.uzdevumu. Atkārtoti uzsveram, ka Finanšu ministrijas kompetencē nav jautājums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu, un tādējādi nevaram uzņemties vadošo lomu 4.3.uzdevuma virzīšanā. Lūdzam svītrot Finanšu ministriju kā atbildīgo iestādi šī uzdevuma izpildē.

-

Finanšu ministrija 2026.gada 16.janvāra atzinumā iebilda par plāna projekta 4.4.uzdevumu, lūdzot to svītrot.
Izziņā norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā, vienlaikus skaidrojot, ka abi šie jautājumi (tas ir, normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana un atbalsta pasākumi mazajiem tirgotājiem) var tikt skatīti 1.1.punktā minētās darba grupas darba kārtības ietvaros. Līdz ar to iebildums ir daļēji ņemts vērā - abus jautājumus iespējams skatīt 1.1. punktā minētajā darba grupā.

Ņemot vērā, ka joprojām projekta plāna pielikumā ir paredzēts 4.4.uzdevums, uzturam iepriekš izteikto iebildumu par minētā uzdevuma svītrošanu.
Atkārtoti uzsveram, ja nozare uzskata šo jautājumu par būtisku, esam gatavi to pārrunāt plāna projekta 1.uzdevuma īstenošanas ietvaros.

-

Sākotnējā plāna projekta pielikuma 4.5.uzdevums paredzēja "veikt izvērtējumu par iespēju FM (VID) ieviest jaunus, inovatīvus risinājumus centralizētai nodokļu administrēšanai (sākotnēji attiecībā uz MVU tirdzniecības nozares dalībniekiem B2C)."
Finanšu ministrija 2026.gada 16.janvāra atzinumā vērsa uzmanību, ka attiecībā uz šo uzdevumu nav saprotams, kādu centralizētu risinājumu Ekonomikas ministrija ir domājusi. Tādēļ tika ierosināts izvērtēt iespēju izmantot jau esošos risinājumus un uzdevumu no plāna projekta svītrot.
Izziņā norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā un precizēts uzdevuma apraksts.
Precizētais 4.5.uzdevuma apraksts paredz "veikt izvērtējumu par iespēju FM (VID) ieviest jaunus, inovatīvus risinājumus centralizētai nodokļu administrēšanai (sākotnēji attiecībā uz MVU tirdzniecības nozares dalībniekiem B2C)". 
Savukārt plāna projektā attiecībā uz šo uzdevumu skaidrots, ka "tāpat būtu nepieciešams veikt izpēti par iespējām Finanšu ministrijai (VID) ieviest jaunus, inovatīvus digitālus risinājumus centralizētai nodokļu administrēšanai (sākotnēji attiecībā uz MVU tirdzniecības nozares dalībniekiem Business to Customer (B2C))."

Vēlamies vērst uzmanību, ka joprojām ne no plāna projektā ietvertā skaidrojuma, ne no 4.5.uzdevuma definējuma nav skaidrs, kas ar minēto uzdevumu ir domāts.
Šobrīd Finanšu ministrija nevar uzņemties konkrētā uzdevuma izpildi, jo nesaprot, kas tā ietvaros ir izpildāms.
Lūdzam saprotami definēt uzdevumu, iekļaujot aprakstu Ekonomikas ministrijas redzējumam, lai Finanšu ministrija var vispār izvērtēt šāda uzdevuma nepieciešamību, vai arī to no plāna projekta svītrot.

-

Plāna projektā uzsvērts, ka "nozare ir norādījusi uz lielajām izmaksām, kas saistītas ar prasībām kases aparātu lietošanai". Tādēļ, kā uzsver Ekonomikas ministrija, "būtu nepieciešams veikt izvērtējumu par iespējamiem risinājumiem, piemēram, iespēju atcelt pienākumu tirdzniecības vietā izmantot kases aparātu, ja iepriekšējā gada neto apgrozījums nepārsniedz 250 tūkst. EUR".

Vēlamies uzsvērt, ka pienācīga nodokļu administrēšana ietver savlaicīgu un efektīvu nodokļu iekasēšanu un vienlaikus novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. 
Nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašumtiesību ierobežojumus, kā arī var būt saistīts ar citiem likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuriem jābūt samērīgiem ar leģitīmo mērķi – konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību.
Tas nozīmē, ka likumdevējam ir tiesības pēc sava ieskata, ievērojot samērīguma principu, noteikt nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību un termiņus, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību.
Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 9.punktam viens no nodokļu maksātāju vispārīgiem pienākumiem ir reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.
Šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka minētais pienākums nav uzskatāms par formālu, bet gan vērsts uz savlaicīgu un efektīvu nodokļu iekasēšanas nodrošināšanu, ņemot vērā, ka, nereģistrējot ar nodokli apliekamos darījumus elektroniskajā ierīcē vai iekārtā, pastāv augsta varbūtība, ka šādas rīcības rezultātā ar nodokļiem un nodevām apliekamais objekts var tikt samazināts vai slēpts.
Satversmes tiesa ir vērsusi uzmanību, ka, pārbaudot, vai tiesību normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, tiek pārbaudīts, pirmkārt, vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, otrkārt – vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, un treškārt, vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu.

Ievērojot to, ka plāna projekta pielikuma 1.1.uzdevuma ietvaros tiks pārrunāti nozares problēmjautājumi saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem, nepieciešamības gadījumā virzot attiecīgus grozījumus, lūdzam no plāna projekta svītrot Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, ņemot vērā, ka tas netiek pamatots ar padziļinātu izvērtējumu par piedāvātā risinājuma ietekmi uz nodokļu nomaksu, un tātad – uz visas sabiedrības labklājības aizsardzību kopumā.
Ja tomēr Ekonomikas ministrija vēlas plāna projektā iekļaut, tās ieskatā, iespējamo risinājumu izmaksu mazināšanai, tad lūdzam papildus iekļaut arī veikto samērīguma izvērtējumu, it sevišķi vērtējot tā ietekmi uz konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 2026.gada 16.janvāra atzinumā iekļauto iebildumu, kas ir ietverts izziņas 24.punktā, un informējam, ka pēc būtības Ekonomikas ministrija to nav ņēmusi vērā.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka plāna projekta ietvertajā darbības virzienā "4. Atbalsts mazajiem tirgotājiem" paredzētie potenciālie atbalsta pasākumi (nevis tikai izziņas 24.punktā Ekonomikas ministrijas norādītais 4.2.pasākums), piemēram, atvieglojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu mazumtirgotājiem, pienākuma noteikšana publiskai personai nodot bezatlīdzības lietošanā mazumtirdzniecības uzņēmumiem telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, atvieglojumi autoveikalu darbībai nodokļu vai nodevu jomā (piemēram, bezmaksas tehniskās apskates, samazināts akcīzes nodoklis degvielai, samazināts ceļu nodoklis u.tml.), ir vērtējami komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
Papildus skaidrojam, ka Konkurences padomes funkcijās neietilpst nedz komercdarbības atbalsta pasākumu izstrāde, nedz komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcijas funkciju īstenošana, un vēršam uzmanību, ka komercdarbības atbalsta joma ir specifiska konkurences tiesību daļa, kas nav Konkurences padomes kompetencē. Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 1.panta otrās daļas 4.punktu atbalsta sniedzējs ir atbildīgs par atbalsta programmas izstrādi vai atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta piemērošanu un atbilstoši KAKL 9.panta trešajai daļai atbalsta sniedzējs uzrauga atbalsta programmas, individuālā atbalsta projektus un ad-hoc atbalsta projektus to ieviešanas laikā un pēc atbalsta programmu, individuālā atbalsta un ad-hoc atbalsta projektu īstenošanas, nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu. Līdz ar to izziņas 24.punktā sniegtā Ekonomikas ministrijas norāde uz Konkurences padomes lomu attiecībā uz atbalsta pasākumu izstrādi/vērtēšanu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā nav korekta.
Turklāt skaidrojam, ka KAKL ietvertās normas ir jāievēro un jāvērtē attiecībā uz visiem plānotajiem atbalsta pasākumiem, ņemot vērā, ka komercdarbības atbalsta kontroles regulējums paredz arīdzan komercdarbības atbalstu izslēdzošos nosacījumus.
Līdz ar to atkārtoti lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar vispārīgu norādi, ka, plānojot un izstrādājot iespējamos atbalsta pasākumus mazajiem tirgotājiem, tie tiks vērtēti saskaņā ar KAKL 5.pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm un to vienlaicīgas izpildes gadījumā tie tiks ieviesti, piemērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.

-

Kā skaidrots plāna projektā, viena no problēmām, ko iezīmēja pārtikas mazumtirgotāji, ir īsais norēķinu termiņš par inventarizācijas laikā aprēķinātās nodokļa starpību apmaksu. Proti, mazumtirgotājam 45 dienu laikā (ieskaitot dienu, kad notiek akcīzes nodokļa likmju maiņa), ir jāsamaksā valsts budžetā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.
Ņemot vērā samērā īso apmaksas termiņu, mazumtirgotājam ir problemātiski tik īsā laikā rast un novirzīt nodokļa starpības segšanai nepieciešamos līdzekļus.

Attiecībā uz šo konstatēto problemātiku, vēlamies vērst uzmanību, ka mazumtirgotājam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.pantu ir tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu sadalīt termiņos uz noteiktu laiku akcīzes nodokļa maksājumu samaksu. Tādēļ jau šobrīd pastāv tiesisks risinājums konstatētās problemātikas risināšanai tajos gadījumos, kad mazumtirgotājam nav iespējams šo 45 dienu laikā rast un novirzīt nodokļa starpības segšanai nepieciešamos līdzekļus.
Lūdzam plāna projektu papildināt ar informāciju par minēto tiesisko risinājumu.

-

Kā skaidrots plāna projektā, "agrāk padziļinātās sadarbības programma Zelta līmeņa uzņēmumiem nodrošināja iespēju veikt kases aparāta programmas izmaiņas, par to informējot VID, bet atbilstības pārbaudi pēc tam nodrošināt 6 mēnešu laikā, taču kopš 2024.gada 1.janvāra jaunā nodokļu maksātāju reitingu sistēma šīs priekšrocības ir atcēlusi. Tas palielina birokrātisko slogu arī tiem uzņēmumiem, kas ir uzticami un ar labu nodokļu nomaksas disciplīnu."

Vēlamies vērst uzmanību, ka 2025.gada 30.decembrī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība", tos papildinot ar 121.¹¹, 121.¹², 121.¹³ un 121.¹⁴ punktu, nosakot kārtību, kādā kases sistēmas lietotājs, kuram Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējumā ir noteikts augstākais reitinga līmenis iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, drīkst izmantot speciālo kārtību tam lietošanā reģistrētajai kases sistēmai – tās programmas versijas izmaiņu gadījumā (kuras nav būtiskas) programmas mainīto versiju iesniegt atbilstības pārbaudes institūcijā atbilstības pārbaudes veikšanai ne vēlāk kā divpadsmit mēnešu laikā (iepriekšējais regulējums paredzēja sešu mēnešu termiņu) pēc iepriekšējās kases sistēmas versijas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā).

Tā kā ar šiem grozījumiem ir samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, kas ir uzticami un ar labu nodokļu nomaksas disciplīnu, lūdzam minēto informāciju iekļaut arī plāna projektā, to aktualizējot.

-

Lūgums precizēt plāna projekta 13.lpp ietverto teikumu "Piemēram, izvērtēt praksi, kā un vai pašvaldības piemēro samazināto nekustamā īpašuma nodokli mazajiem tirgotājiem reģionos", precizējot teikumu šādā redakcijā, "[…] piemēro samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi […]".
 

-

Lūdzam svītrot plāna projekta IV sadaļas otro teikumu, ņemot vērā, ka plāna projektā ir iekļauti tādi pasākumi, kurus atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas nodrošinās esošo līdzekļu ietvaros. Papildus aicinām precizēt sadaļas nosaukumu uz "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu".

-

Ņemot vērā, ka Komisijas 2008.gada 6.augusta Regula (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu, ir spēku zaudējusi un tā ir aizstāta ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 7.lpp. ietverto atsauci.

-