Atzinums

LPS lūdz izvērtēt Ventspils novada pašvaldības iebildumu.

Pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus obligāti iekļauj joslā no 150 līdz 300 metriem, ja īpaši aizsargājamais biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metriem.

 

LPS lūdz izvērtēt Ventspils novada pašvaldības viedokli:
MK noteikumu 8.punkts neatbilst Aizsargjoslu likuma 6.pantam.
MK noteikumu projekta 8.punkts: “8. Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, norādīti šo noteikumu 1. pielikumā. Ņemot vērā situāciju dabā un vēsturisko apdzīvojuma struktūru, ir iespējamas atkāpes no šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām, ja pašvaldība saņēmusi saskaņojumu ar attiecīgajām institūcijām.”
Aizsargjoslu likuma 6. panta (2) b) nosaka:
b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67. pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;
Lasot Aizsargjoslu likumu, nepārprotami pateikts, ka vēsturiskās apdzīvojuma struktūras vērā ņemšana ir vienlīdz būtiska, nevis pakārtota dabas aizsardzības aspektiem, savukārt MK noteikumu projektā vēsturiskās apbūves vērā ņemšanas aspekts parādīts kā izņēmuma rīcība(atkāpe), tādējādi mainot likumā noteikto domu.
Vēsturiskā apdzīvojuma struktūras aspekti jau ņemti vērā, nosakot piekrastes ciemu robežas, tādēļ, kopumā izvērtējot sagatavotos MK noteikumus, nākas secināt, ka varētu piekrist MK noteikumu punktam par vienlaidu īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu krasta kāpu aizsargjoslā (MK noteikumu projekta 7.1. punkts), bet sarežģīto biotopu “strēmeļu” izvērtēšanu, lai krasta kāpu aizsargjoslā iekļautu papildus platības, neveikt. Tā vietā ļaut attīstīt teritorijas ciemos vietās, kur nav īpaši aizsargājamo biotopu, jo īpaši aizsargājamos biotopus jebkurā gadījumā aizsargā “Sugu un biotopu aizsardzības likums” un daudzviet arī likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
Ir izvērtējams samērīgums un lietderība šādam regulējumam, ievērojot to, ka aizsargjosla ievērojami ierobežo vai pat aizliedz jaunu ēku un būvju būvniecību. Aicinām visām apdzīvotajām vietām gan pilsētām, gan ciemiem piekrastē noteikt līdzvērtīgus nosacījumus un iespējas attīstīt savu īpašumu.
Sagatavotajā metodikā iekļautie nosacījumi saskaņot “atkāpes” ar attiecīgajām institūcijām, tās pat nenosaucot vārdā, veidos sistēmu, kas rada riskus subjektivitātei institūciju saskaņošanā. Tas var rezultēties nepamatotos ierobežojumos veikt kaut vismazāko attīstību īpašumos piekrastes ciemu teritorijās, kaut arī tā neapdraudētu īpaši aizsargājamos biotopus. Ciemos krasta kāpu aizsargjoslā nav atļauts veikt jaunu būvniecību, atšķirībā no pilsētām, kur tas ir atļauts, izvērtējot un neskarot īpaši aizsargājamos biotopus.
Metodikas ietekme uz īpašumu attīstības iespēju un vērtību, vietējo  ekonomiku nav vērtēta. Pēc īstenotās biotopu kartēšanas, šādu vērtējumu noteikti varat sniegt. Tāpēc lūdzam sniegt informāciju, cik īpašumu un kādās platībās ciemu teritorijās, atbilstoši šai metodikai, tiks papildus iekļauti krasta kāpu aizsargjoslā un īpašniekiem liegta iespēja apdzīvotai vietai atbilstošā veidā attīstīt un lietot šos īpašumus.
Atsevišķu aizsargājamo biotopu teritoriju aizsardzību normatīvie akti regulē arī bez krasta kāpu aizsargjoslas statusa. Tos sargā arī, ja tie nav iekļauti aizsargjoslā.
 

-