Projekta ID
24-TA-3211Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
16.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam virzīt saskaņošanai steidzamības kārtībā tikai tādus tiesību aktu projektus, kuri atbilst Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Ierosinām šajā rīkojuma projekta anotācijā, kā arī turpmāk līdzīgu rīkojuma projektu anotācijās izvērtēt tajās iekļaujamo informāciju. Proti, neiekļaut informāciju, kas nav tieši saistīta ar katrā konkrētajā rīkojuma projektā ietverto nekustamo īpašumu daļu, kas tiek pārņemta Satiksmes ministrijas valdījumā (ja vien tas nav kaut kādā viedā būtiski rīkojuma projekta kontekstā). Piemēram, informāciju par plānoto rīcību tajās valstij piederošajās nekustamā īpašuma daļās, kurām valdītājs netiek mainīts, jo tas sarežģī uztveramību tai anotācijā ietvertajai būtiskākai informācijai, kas attiecas tieši uz rīkojuma projektā ietverto zemes vienību. Tieslietu ministrijai, sniedzot atzinumu, būtu vērtējama informācija konkrētā rīkojuma projekta kontekstā, nevis attiecībā uz visām Rail Baltica projekta īstenošanai veicamajām plānotajām darbībām, kas nav tieši saistītas ar konkrēto rīkojuma projektu, tajā skaitā, par plānoto rīcību citās zemes vienībās.
Vienlaikus, ņemot vērā faktisko situāciju attiecībā uz šajā un līdzīgos rīkojumu projektos ietvertajiem nekustamajiem īpašumiem (un to daļām), vēlamies rosināt rūpīgi izvērtēt katru konkrētu gadījumu no tiesību sistēmā spēkā esošā regulējuma viedokļa un nodrošināt plānoto rīcību atbilstību normatīvajiem aktiem. Piemēram, saistībā ar konkrētajā gadījumā uz nekustamā īpašumā ietilpstošajām zemes vienībām esošajām inženierbūvēm skaidrojam, ka šīm būvēm reģistrētais tiesiskā valdītāja statuss Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pats par sevi neliecina par dalītā īpašuma pastāvēšanu. Proti, tas nenozīmē, ka šīs inženierbūves neietilpst valsts nekustamā īpašuma sastāvā kā zemes daļa un to īpašuma tiesības ir atzīstamas citam subjektam. Norādām, ka dalītais īpašums pastāv gadījumos, kad izpildās likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) noteiktie kritēriji. Tādā gadījumā ir vai nu konstatējams tā sauktais piespiedu dalītais īpašums vai nu labprātīgais dalītais īpašums. Attiecībā uz labprātīgo dalīto īpašumu Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā (spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim) bija noteikts, ka Civillikuma 968. un 973. panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Spēkā stāšanās likuma 35.pantā papildināts, ka 33. un 34.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz patapinājuma līgumiem. Savukārt Spēkā stāšanās likuma 33. panta pirmajā daļā noteikts, ka līdz 2017. gada 1. janvārim noslēgtie līgumi par zemes nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu un uz kuru pamata ir saņemta būvatļauja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir spēkā un ir apspriežami saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim.
Secināms, ka būvi kā patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu var ierakstīt zemesgrāmatā, ja izpildās sekojoši kritēriji: 1) attiecīgā ēka (būve) uzcelta uz zemes nomas (patapinājuma) līguma pamata; 2) šis zemes nomas (patapinājuma) līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem; 3) šis zemes nomas (patapinājuma) līgums ir noslēgts pirms 2017. gada 1. janvāra; 4) šajā nomas (patapinājuma) līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus; 5) būvatļauja par attiecīgās būves būvniecību ir saņemta līdz 2017. gada 1. janvārim.
Attiecīgi tādos gadījumos, kad uz zemes vienībām, kas tiek pārņemtas Satiksmes ministrijas valdījumā, atrodas inženierbūves, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgā nekustamā īpašuma sastāvā, ir jāvērtē, vai gadījumā konkrētās inženierbūves tomēr nav vienotā īpašumā ar zemi un tādējādi pārņemamas kopā ar zemes vienību, uz kuras tās atrodas, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantu un likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36. panta pirmās daļas 7. punktu. Tāpat arī dažādu būvdarbu gadījumā ir jāvērtē uzbūvēto/pārbūvēto inženierbūvju īpašuma tiesību jautājums.
Vienlaikus, ņemot vērā faktisko situāciju attiecībā uz šajā un līdzīgos rīkojumu projektos ietvertajiem nekustamajiem īpašumiem (un to daļām), vēlamies rosināt rūpīgi izvērtēt katru konkrētu gadījumu no tiesību sistēmā spēkā esošā regulējuma viedokļa un nodrošināt plānoto rīcību atbilstību normatīvajiem aktiem. Piemēram, saistībā ar konkrētajā gadījumā uz nekustamā īpašumā ietilpstošajām zemes vienībām esošajām inženierbūvēm skaidrojam, ka šīm būvēm reģistrētais tiesiskā valdītāja statuss Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pats par sevi neliecina par dalītā īpašuma pastāvēšanu. Proti, tas nenozīmē, ka šīs inženierbūves neietilpst valsts nekustamā īpašuma sastāvā kā zemes daļa un to īpašuma tiesības ir atzīstamas citam subjektam. Norādām, ka dalītais īpašums pastāv gadījumos, kad izpildās likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) noteiktie kritēriji. Tādā gadījumā ir vai nu konstatējams tā sauktais piespiedu dalītais īpašums vai nu labprātīgais dalītais īpašums. Attiecībā uz labprātīgo dalīto īpašumu Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā (spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim) bija noteikts, ka Civillikuma 968. un 973. panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Spēkā stāšanās likuma 35.pantā papildināts, ka 33. un 34.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz patapinājuma līgumiem. Savukārt Spēkā stāšanās likuma 33. panta pirmajā daļā noteikts, ka līdz 2017. gada 1. janvārim noslēgtie līgumi par zemes nomu, kuros ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu un uz kuru pamata ir saņemta būvatļauja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir spēkā un ir apspriežami saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim.
Secināms, ka būvi kā patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu var ierakstīt zemesgrāmatā, ja izpildās sekojoši kritēriji: 1) attiecīgā ēka (būve) uzcelta uz zemes nomas (patapinājuma) līguma pamata; 2) šis zemes nomas (patapinājuma) līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem; 3) šis zemes nomas (patapinājuma) līgums ir noslēgts pirms 2017. gada 1. janvāra; 4) šajā nomas (patapinājuma) līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus; 5) būvatļauja par attiecīgās būves būvniecību ir saņemta līdz 2017. gada 1. janvārim.
Attiecīgi tādos gadījumos, kad uz zemes vienībām, kas tiek pārņemtas Satiksmes ministrijas valdījumā, atrodas inženierbūves, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgā nekustamā īpašuma sastāvā, ir jāvērtē, vai gadījumā konkrētās inženierbūves tomēr nav vienotā īpašumā ar zemi un tādējādi pārņemamas kopā ar zemes vienību, uz kuras tās atrodas, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantu un likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36. panta pirmās daļas 7. punktu. Tāpat arī dažādu būvdarbu gadījumā ir jāvērtē uzbūvēto/pārbūvēto inženierbūvju īpašuma tiesību jautājums.
Piedāvātā redakcija
-
