Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta 1. pantu, atbilstoši precizējot likumprojekta anotāciju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 15.3 panta astotā daļa noteic, ka nodokļu tiesību, grāmatvedības un administratīvās atbildības jomā dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 1. punkts noteic, ka par darba devēju šā likuma izpratnē uzskatāma juridiskā vai fiziskā persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs — ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks, kas pats nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu. Tādējādi arī dzīvokļu īpašnieku kopība likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē ir uzskatāma par darba devēju, ja tā nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu. Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam vērtēt nepieciešamību konkretizēt brīdi, kurā darba ņēmējs vērtē personas atbilstību likumprojekta 2. pantā piedāvātajā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 2. pantā piedāvātā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta trešā daļa paredz darba devēja pienākumu informāciju, par kuriem darba ņēmējiem tam ir pienākums veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai (turpmāk - iemaksas), iegūt patstāvīgi. Vienlaikus netiek konkretizēts, vai, nosakot, par kuriem darba ņēmējiem iemaksas veicamas, tiek vērtēts stāvoklis brīdī, kad darba devējs faktiski iegūst informāciju, vai, piemēram, stāvoklis attiecīgā kalendārā mēneša pirmajā datumā.

-

Aicinām precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvāto likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta pirmās daļas 2. punktu atbilstoši likumā "Par valsts pensijām" lietotajai terminoloģijai.

2) darba ņēmējs ir sasniedzis likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmajā daļā noteikto vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju;

Lūdzam likumprojekta anotācijā izvērsti pamatot likumprojekta 2. pantā piedāvātajā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.5 panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

Piedāvātais regulējums paredz noteikt darba devēja pienākumu veikt iemaksas par tiem darba ņēmējiem, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības, kā arī par tiem darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši vai pēc pieciem gadiem sasniegs vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju. Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka savlaicīgi neveiktās iemaksas "ietekmē jebkuru personu, kuras darba devējam piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, it sevišķi personas, ar kurām darba devējs izbeidz darba tiesiskās attiecības, personas, kurām piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaicīgi, personas - 5 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas", vienlaikus netiek paskaidrots, kāpēc savlaicīgi neveiktās ietekmes "it īpaši" ietekmē tieši šīs personu grupas, bet ne citas (piemēram, personas ar invaliditāti, kuru invaliditātes pensijas apmērs ir tieši saistīts ar sociālās apdrošināšanas stāžu un veikto iemaksu apmēru).

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvātā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta pirmo daļu.

Vēršam uzmanību, ka no piedāvātā regulējuma nav izsecināms, vai darba devēja pienākums veikt iemaksas darba devējam piešķirtā iemaksu samaksas termiņa pagarinājuma laikā (turpmāk – termiņa pagarinājums) attiecināms uz tiem darba ņēmējiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas termiņa pagarinājuma laikā, uz tiem darba ņēmējiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības izbeigtas pirms lēmuma par termiņa pagarinājumu (turpmāk – lēmums) spēkā stāšanās, attiecīgais iemaksu periods ietilpst termiņa pagarinājumā, vai abiem.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvātā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta trešo daļu, nosakot, ka tajā minētais termiņš tiek skaitīts no lēmuma spēkā stāšanās brīža.

Piedāvātais regulējums paredz, ka darba devējs ne ātrāk kā septiņu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un turpmāk katru mēnesi visā termiņa pagarinājuma laikā, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu https://latvija.gov.lv, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) iegūst informāciju, par kuriem darba ņēmējiem tam ir pienākums veikt iemaksas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta pirmajai daļai Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) izdoto administratīvo aktu nodokļu maksātājam, kurš ir dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk – sistēma) lietotājs, paziņo, izmantojot sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, sistēmā paziņoto administratīvo aktu nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Atbilstoši šā panta otrajai daļai dienesta izdotais administratīvais akts nodokļu maksātājam uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas sistēmā.

Norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā nav taisnīgi noteikt, ka termiņa, kura laikā darba devējam ir pienākums pirmoreiz iegūt informāciju par darba ņēmējiem, par kuriem tam jāveic iemaksas, skaitījums sākas no dienas, kad dienests pieņēmis lēmumu par termiņa pagarinājumu. Proti, ne likums "Par nodokļiem un nodevām", ne citi normatīvie akti nenosaka, cik ilgā laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienestam tas jāpaziņo darba devējam, tādējādi var rasties situācija, ka darba devējam tiek dots nesamērīgi īss laiks minētās informācijas iegūšanai. 
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kāpēc likumprojekts paredz, ka informāciju, par kuriem darba ņēmējiem darba devējam termiņa pagarinājumā jāveic iemaksas, iegūst darba devējs pats, nevis darba devējam par to paziņo, piemēram, aģentūra.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav norādīts izvēlētā risinājuma pamatojums, tādējādi nav konstatējams, kāpēc informāciju par attiecīgajiem darba ņēmējiem darba devējam nevarētu paziņot, piemēram, aģentūra. Turklāt nav arī konstatējamas sekas gadījumā, ja darba devējs informāciju neiegūst vai objektīvu iemeslu dēļ nevar iegūt (piemēram, sistēmas traucējumu gadījumā). Ievērojot, ka regulējuma mērķis atbilstoši likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļai ir "noregulēt VSAOI veikšanas kārtību gadījumos, kad darba devējam piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, novēršot tiešas negatīvas sekas darbiniekam saņemot valsts pensiju", būtu vērtējama iespēja noteikt tādu regulējumu, kas pēc iespējas veicina, nevis sarežģī darba devēja pienākuma izpildi. Papildus norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešajai daļai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

-

Lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 2. pantā piedāvātā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.⁵ panta septīto daļu, ievērojot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.¹ panta ceturtajā daļā noteikto, vienlaikus vērtējot nepieciešamību noteikt termiņu, kādā aģentūra atmaksā darba devēja pārmaksātās iemaksas.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārmaksāto iemaksu atmaksa ir dienesta kompetencē. Proti, atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.¹ panta ceturtajai daļai katra darba devēja pārmaksātās iemaksas dienests novirza citu nodokļu parādu segšanai, ja tādi ir, vai ieskaita nākamo periodu maksājumos, vai pēc darba devēja pieprasījuma atmaksā. Kārtību, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas iemaksas, noteic Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis" (turpmāk – Noteikumi Nr. 164). Atbilstoši šo noteikumu 4. punktam darba devēja pārmaksātās iemaksas aprēķina aģentūra, bet atmaksā dienests, novirzot tās citu darba devēja nodokļu parādu segšanai, ja tādi ir, vai ieskaita nākamo periodu maksājumos, vai pēc darba devēja pieprasījuma pārskaita norādītajā kredītiestādes kontā. Noteikumu Nr. 164 17. un 18. punkts noteic, ka dienests 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta aģentūras informācija par pārmaksātajām iemaksām, sistēmā informē darba devēju, ka ir radusies iemaksu pārmaksa, norādot, ka iemaksas tiks izmantotas, lai segtu citus darba devēja nodokļu parādus, ja tādi ir, vai tiks ieskaitītas nākamo periodu maksājumos, vai pēc darba devēja pieprasījuma atmaksātas ar kredītiestādes starpniecību, un 15 dienu laikā veic iemaksu atmaksu.

Paskaidrojam, ka no likumprojekta anotācijas nav izsecināms, vai aģentūra tiek noteikta kā iemaksu pārmaksas maksātājs tikai šajā īpašajā gadījumā un, ja tā, tad kādā termiņā aģentūra veic pārmaksāto iemaksu atmaksu. Ja aģentūra tiek noteikta kā iemaksu pārmaksas maksātājs izņēmuma kārtā, lūdzam pārskatīt Noteikumus Nr. 164, nepieciešamības gadījumā paredzot atbilstošu grozījumu sagatavošanu, par to norādot informāciju arī likumprojekta anotācijas 4. sadaļā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 2.1. sadaļā norādītās juridiskās personas, kuras likumprojekts ietekmē vai varētu ietekmēt, un ietekmes aprakstu.

Vēršam uzmanību, ka uzņēmums nav tiesību subjekts. Proti, atbilstoši Komerclikuma 18. pantam uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē darba devējs ir attiecīgais tiesību subjekts, kuram uzņēmums pieder vai kurš to izmanto. Papildus norādām, ka likumprojekts ietekmē vai varētu ietekmēt arī publisko tiesību subjektus, kuri nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu. Tāpat vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz darba devēja pienākumu termiņa pagarinājuma laikā veikt iemaksas ne vien par darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši vai pēc pieciem gadiem sasniegs likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmajā daļā noteikto vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju, bet arī par darba ņēmējiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas.

-