Atzinums

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu pēc būtības tiek īstenots arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta pirmajā daļā ietvertais deleģējums, lūdzam atbilstoši papildināt norādi par noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatu.

-

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrā daļa cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību. Attiecīgā likuma anotācijā, raksturojot deleģējumu cita starpā norādīts, ka nepieciešams izveidot darboties spējīgu tiesisko regulējumu, lai noteiktu gan šī mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, gan arī šo tiesību un pienākumu apmēru attiecīgajiem finansējuma saņēmējiem, jo īpaši, ja minētā mehānisma ieviešanā kā finansējuma saņēmēji būs iesaistīti privāto tiesību subjekti, kuru pienākumu un tiesību apjomam jābūt noteiktam ar ārēju normatīvo aktu. Tā kā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais regulējuma piedāvājums paredz 100% EK finansējumu, vienlaikus tā izmaksu vērtējot pret plāna ietvaros sasniegtajiem kritērijiem, tad nepieciešams Likumā par budžeta un finanšu vadību noteikt kārtību, kādā Latvijā tiek uzraudzīts šo mērķu sasniegšanas mehānisms līdz EK noteikto izvērtējumu veikšanai un tādējādi saņemtu 100% EK atmaksu par sasniegtajiem rezultātiem. Ņemot vērā, ka arī EK šobrīd vēl turpina aktīvu darbu pie visu nepieciešamo dokumentu izstrādes, šobrīd par labāko un atbilstošāko risinājumu ir atzīts likumā ietverts visaptverošs deleģējums Ministru kabinetam, lai pēc visu nepieciešamo plānošanas dokumentu izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabineta līmenī būtu iespējams arī apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiktu attiecīgo institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus plāna realizācijas ietvaros.
Saistībā ar minēto lūdzam:
pirmkārt, noteikumu projekta 1. punkta ievaddaļā ietvert šobrīd 1.1. apakšpunktā ietverto saturu (papildinot ar norādi par uzraudzības kārtības noteikšanu), savukārt pārējos šobrīd noteikumu projekta 1. punkta apakšpunktos ietvertos satura elementus norādīt kā piemērus (vai izsmeļoši) 1. punkta ievaddaļai;
otrkārt, noteikumu projekta 1.3. apakšpunktā norādīt uz investīcijas (3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos”) ieviešanā iesaistīto institūciju tiesībām un pienākumiem vai svītrot minēto norādi, ja attiecīgie pienākumi un tiesības izriet no citiem 1. punkta apakšpunktiem;
treškārt, noteikumu projekta 1.4. apakšpunktā norādīt uz atbalstāmajām darbībām un izmaksu attiecināmības nosacījumiem, ņemot vērā, ka noteikumu projekts cita starpā neaprobežojas vienīgi ar attiecināmo izmaksu izklāstu;
ceturtkārt, izvērtēt un noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā paredzēt prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneru piesaistes nosacījumus, bet svītrojot norādi uz prasībām industriālā parka nomniekam vai komersantam, kas lietos industriālā parka un teritoriju infrastruktūru, ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvaros minētajiem subjektiem netiek uzliktas patstāvīgas prasības, bet tiešā veidā konkrētas prasības tiek izvirzītas tieši projekta iesniedzējam;
piektkārt, svītrot noteikumu projekta 1.6. apakšpunktu, ņemot vērā, ka attiecīgā apakšpunkta saturs izriet no 1.8. apakšpunkta, kādēļ nav nepieciešams atsevišķi izdalīt un norādīt uz konkrētiem nosacījumiem;
visbeidzot, atbilstoši precizēt noteikumu projekta 1.8. apakšpunktu, bet svītrot 1.9. apakšpunktu. Norādām, ka šobrīd 1.8. apakšpunkta tvērums, ciktāl tas paredz noteikt investīcijas īstenošanas un uzraudzības, kā arī projektu uzraudzības nosacījumus, pārsniedz noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu un līdz ar to neatbilst Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrajā daļā minētajam deleģējumam (pieļaujams būtu norādīt uz projektu īstenošanas nosacījumiem un uzraudzības kārtību), savukārt 1.9. apakšpunkts pēc būtības dublē 1.8. apakšpunktu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 4. punktā skaidroto termina "komersants" izpratni salāgot ar citās noteikumu projekta vienībās lietotā attiecīgā termina izpratni, tai skaitā 28.1. apakšpunktā, kas bez mazajiem, vidējiem vai lielajiem komersantiem bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas paredz vēl citus komersantus, kā arī lūdzam minētajā punktā skaidrot, vai mazs komersants ir arī mikrouzņēmums 4. punktā norādītās regulas izpratnē.

-

Noteikumu projektā vairākos gadījumos ietvertas atsauces uz Eiropas Savienības un valsts tiesību aktiem. Saistībā ar minēto lūdzam noteikumu projektā attiecīgas atsauces aizstāt ar atsaucēm uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem (noteiktā jomā), ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības. Skaidrojam, ka par tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pamats uzskatīt dibināšanas līgumus, regulas un lēmumus, kas adresēti dalībvalstīm (lai tos attiecinātu uz privātpersonām šie lēmumi pārņemami līdzīgi, kā tiek pārņemtas direktīvu prasības), savukārt direktīvas nav tieši piemērojamas un tās prasības ir pārņemamas nacionālajos normatīvajos tiesību aktos. 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 13. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot priekšnoteikumus, lai industriālo parku operatorus, potenciālos nomniekus (komersantus) vai komersantus (īpašniekus) uzskatītu par starptautiski atzītiem. Kā arī lūdzam noteikumu projektā skaidri nodalīt (noteikumu projekta anotācijā sniedzot atbilstošu skaidrojumu par attiecīgajiem subjektiem) iepriekš minētos tiesību subjektus, izvairoties no sinonīmu lietošanas - nomnieki un komersanti, kā arī komersanti un īpašnieki, industriālo parku operatori un apsaimniekotāji (arī cituviet noteikumu projektā lūdzam izvairīties no sinonīmu lietošanas, piemēram, 45.6. apakšpunktā u.c.). Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Tāpat atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, termins ir jālieto vienā nozīmē, un tas nav aizstājams ar sinonīmiem.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo tiesību aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 137. punktu lūdzam noteikumu projektā (tai skaitā 14., 17. punktā, pielikumā u.c. līdzīgos gadījumos) konsekventi un korekti atsaukties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 18. punkta ievaddaļā norādīt, kā konkrēti izpaužas atbalsts projektu iesniedzējiem, ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu projekta 5. punkta pirmajam teikumam investīcijas atbalsts tiek sniegts granta veidā. Tāpat arī lūdzam skaidrot, vai atbalsts tiek sniegts pēc projekta iesniedzēja pieprasījumu, izvairoties no neskaidras norādes par atbalsta sniegšanu saskaņā ar pieprasījumu.

-

Lūdzam noteikumu projektā atsevišķi izdalīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) tiesības un pienākumus, tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktu lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un novērst dublēšanos, piemēram, 19.4. apakšpunktā svītrojot norādi, ka CFLA ir valsts atbalsta komercdarbībai sniedzējs, 84.3. apakšpunktā nedublējot 60. punktu u.tml.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā atrunāt, kādos gadījumos tiek slēgts līgums, bet kādos - vienošanās par projekta īstenošanu.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projektu, nodrošinot, ka noteikumu projektā ir izdarītas precīzas un skaidras atsauces uz Eiropas Savienības regulām. Norādām, ka, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241) 22. pantā ir norādīts uz vairākām datu kategorijām, bet no noteikumu projekta skaidri neizriet, kādi konkrēti dati ir uzkrājami.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā atrodams viens atskaites punkts noteikumu projekta 11.1. apakšpunktā, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 19.9. apakšpunktu (nepieciešamības gadījumā citas noteikumu projekta vienības) vai sniegt pamatotu skaidrojumu, par kādiem atskaites punktiem tiek runāts citās noteikumu projekta vienībās, noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam pārskatīt un noteikumu projekta 22. punktā konsekventi norādīt uz attiecināmajām izmaksām, nevis atbalstāmajām darbībām (sk., piem., 22.3. apakšpunktu), tādējādi nodrošinot strukturāli skaidras, pārskatāmas un viegli uztveramas tiesību normas.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikumu projektā skaidrot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ņemot vērā, ka nav saskatāms pamats šaubām par minētā terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežām noteikumu projektā. Ja nav nepieciešams minēto terminu skaidrot, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam svītrot noteikumu projekta 23. punkta otro teikumu.

-

Vēršam uzmanību, ka valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata ir elektroniska datu bāze, kurā ilgstoši bez satura grozīšanas tiek glabātas zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnāli un alfabētiskie rādītāji, nodrošinot šo datu attēlošanu datora ekrānā un datorizdrukā. Ievērojot minēto, lūdzam noteikumu projekta 27. punktā atsaukties uz zemesgrāmatu, nevis uz minēto datorizēto zemesgrāmatu.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 28.1. apakšpunktu ar 44.3. apakšpunktu  (nepieciešamības gadījumā precizējot arī citas noteikumu projekta vienības), kas paredz plašāku uzskaitījumu, tai skaitā arī pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu 38.3. apakšpunktu (u.c. vienības), termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs", bet termina "uzņēmējdarbība" vietā izmantojot terminu "komercdarbība" vai "saimnieciskā darbība".
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Attiecīgi lūdzam noteikumu projekta 38.3. apakšpunktā neatsaukties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11. panta 2. punktu, bet tā vietā izdarīt atbilstošu atsauci uz normatīvajiem aktiem, ar kuriem pārņemtas minētās direktīvas prasības. Tāpat līdzīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta pielikumu attiecībā uz tajā ietvertajām atsaucēm uz direktīvām, kā arī uz lēmumiem, kuri nav adresēti privātpersonām.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un nodrošināt, ka tajā tiek lietota vienveidīga un konsekventa terminoloģija. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, noteikumu projektā norādīts uz atbalsta saņēmējiem un finansējuma saņēmējiem (tāpat lietoti arī citi apzīmējumi), tāpat, piemēram, investīcijas projektu un projektu, arī, piemēram, līgumu un līgumu par projekta īstenošanu un līguma dokumentu,  kā arī atbalstu, investīcijas atbalstu un komercdarbības atbalstu u.tml., par ko nav gūstama pārliecība, vai ar attiecīgajiem terminiem saprotams viens un tas pats jēdziens. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.

-

Saskaņā ar  Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 6. panta 1. punktu, atsaucoties uz minēto regulu noteikumu projektā, lūdzam atsaucē norādīt arī šīs regulas publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un nodrošināt, ka noteikumu projektā netiek dublētas (skaidrotas) Eiropas Savienības regulu normas (sk., piemēram, noteikumu projekta 51.9. apakšpunkta otro teikumu,  54.2. apakšpunkta otro teikumu, 57. punktu u.c. vienības jo īpaši saistībā ar atbalsta intensitāti), tai skaitā lūdzam gadījumos, ja tiek izdarītas atsauces uz regulu vienībām, netiek bez nepieciešamības pārrakstīts un skaidrots attiecīgo regulu vienību saturs (jo īpaši sk. 43.7. apakšpunktu u.c.). Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 58. punkta otro teikumu, kas paredz, ka lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi izdod tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Norādām, ka atbilstoši noteikumu projekta 66. punktam lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem vienīgi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, bet nevis vēl kādas citas institūcijas, līdz ar ko 58. punkta otrais teikums ir neskaidrs.

-

Lūdzam noteikumu projekta 62. punktā skaidri norādīt, kāda informācija publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tādējādi nodrošinot objektīvu, taisnīgu un caurspīdīgu projektu iesniegumu atlasi.

-

Lūdzam noteikumu projektā neatsaukties uz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda plānu, bet nepieciešamības gadījumā attiecīgā plāna nosacījumu saturu pārņemt noteikumu projekta tekstā. Norādām, ka minētais plāns, kurš apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" nav cita starpā saistošs pretendentiem - privātpersonām vai citiem tiesību subjektiem, kuri nav hierarhiski padoti Ministru kabinetam, kādēļ to par saistošu nevar padarīt arī ar noteikumu projektu.


 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 43. un 124. punktu lūdzam noteikumu projektā neatrunāt saīsinājumus, kuri pretēji to atrunāšanas mērķim apgrūtina noteikumu projekta teksta uztveramību un skaidrību, kā arī, ja saīsinājumi tiek atrunāti, lūdzam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tos konsekventi arī izmantot. Piemēram, ņemot vērā, ka vārds "lēmums" pēc noteikumu projekta 66. punkta tiek lietots vairākās nozīmēs, turklāt arī nav ticis konsekventi izmantots, lūdzam attiecīgu saīsinājumu neatrunāt.

-

Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta un tā anotācijas neizriet noteikumu projekta 66. punktā u.c. vienībās ietvertā regulējuma nepieciešamība un mērķis, tai skaitā tiesību normās (likumā) balstīts pamatojums attiecībā uz privātpersonām (projektu iesniedzējiem) pieņemtus lēmumus atzīt par pārvaldes lēmumiem, kuri nav administratīvi akti. Attiecīgi nav skaidrs pamats veidot arī atšķirīgu administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Turklāt norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 7. punktā pārvaldes lēmuma definīcija ir iekļaujoša un paredz, ka administratīvais akts ir viens no pārvaldes lēmumu veidiem. Tādējādi arī termina "pārvaldes lēmums" izmantošana šādā regulējumā nav pieļaujama. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt vai svītrot noteikumu projektā ietverto regulējumu, ciktāl tas paredz no Administratīvā procesa atšķirīgu tiesisko regulējumu, un sniegt pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam noteikumu projekta 66. punktā norādīt atskaites punktu trīs mēnešu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu minētās normas izteiksmi.

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta 67.1. apakšpunktu ar 65.1. un 69.1. apakšpunktu, noteikumu projekta anotācijā skaidrojot izslēgšanas noteikumu atbilstību projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Norādām, ka šobrīd nav skaidri saprotams, vai ar izslēgšanas noteikumiem saprotami izslēgšanas kritēriji, kuri ietverti noteikumu projekta pielikumā, kā arī nav skaidri saprotama nepieciešamība izslēgšanas noteikumus, kuri nav ietverti noteikumu projekta pamattekstā, izdalīt līdztekus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

-

Lūdzam visā noteikumu projektā simbolu "/" aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai", jo no noteikumu projekta nav skaidrs, vai ar simbolu "/" tiek saprasts saiklis "un" vai saiklis "vai". Tāpat līdzīgi ar vienu no minētajiem saikļiem lūdzam aizstāt noteikumu projektā šobrīd vairākos gadījumos atrodamo konstrukciju "un (vai)". Pamatojoties uz juridiskās tehnikas prasībām, tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 70. punktā nedublēt Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmajā daļā ietverto administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu. Tāpat līdzīgi lūdzam noteikumu projekta 70. punktā nedublēt Administratīvā procesa likumā ietverto regulējumu par piekritību Administratīvās rajona tiesas tiesu namam.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 71. punktu. Norādām, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. punktam par ierobežotas pieejamības informāciju cita starpā uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu. Attiecīgi ar noteikumu projektu (Ministru kabineta noteikumiem) nav pieļaujams informācijai noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

a

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 72. punktā pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi domuzīme (nepieciešamības gadījumā līdzīgos gadījumos arī citas noteikumu projekta vienības). Norādām, ka iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā un iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.

-

 Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktu lūdzam noteikumu projekta 73. punktā nedublēt Elektronisko dokumentu likuma 3. pantā ietvertās prasības un svītrot norādi par parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu vai alternatīvi - norādi uz elektronisko dokumentu veidu.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 74. punktā paredzēt konkrētu termiņu plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafika iesniegšanai, tādējādi nodrošinot nepārprotamu minētās normas izteiksmi.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projektā skaidri atrunāt, vai avansu var saņemt vienīgi tiesību subjekti, kuri noslēguši līgumu par projekta īstenošanu, ņemot vērā, ka no noteikumu projekta tas viennozīmīgi skaidri neizriet (piemēram, 79. punktā norādīts uz līgumu, bet, piemēram, 77. punktā gan uz līgumu, gan vienošanos par projekta īstenošanu).

-

Lūdzam noteikumu projekta 84. punkta ievaddaļā svītrot norādi par noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem, jo tā ir liekvārdība, turklāt 84. punkta tālākajos apakšpunktos jebkurā gadījumā tiek precizēts 84. punkta ievaddaļas regulējums, līdz ar ko minētā norāde padara 84. punktu neskaidru.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 84.3. apakšpunktā skaidrot, kas saprotams ar noteiktiem nosacījumiem un termiņiem, nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošas iekšējās atsauces uz citām noteikumu projekta vienībām vai Eiropas Savienības regulu prasībām.

-

Lūdzam noteikumu projekta 84.3. apakšpunktā un tā anotācijā skaidrot, kas ir nelikumīgi saņemts valsts atbalsts, tai skaitā, vai ar to saprotams nelikumīgs komercdarbība atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.

-

Lūdzam noteikumu projekta 84.4. apakšpunktā konkretizēt atsauci uz Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, norādot minētā panta apakšvienību. Norādām, ka minētais pants, kas sastāv no vairākām apakšvienībām, pamatā paredz konkrētus dalībvalsts pienākumus, kuri nepieciešamības gadījumā ieviešami noteikumu projektā (ciktāl tie attiecas uz privātpersonām) vai ietverami līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu. Tāpat līdzīgi lūdzam norādīt konkrētu regulas Nr. 2021/241 34. panta apakšvienību.

-

Noteikumu projekta 84.4. apakšpunktā ietverta atsauce uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Ievērojot to, ka šis dokuments nav juridiski saistošs un tam ir ieteikuma raksturs, lūdzam precizēt noteikumu projekta 84.4. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz minēto dokumentu. Tā vietā, ja nepieciešams, lūdzam attiecīgo minēto vadlīniju saturu, kuru nepieciešams padarīt saistošu privātpersonām, pārņemt noteikumu projektā, līdzīgi kā pārņem direktīvu normas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 131. punktam noteikumu projektā var ietvert atsauces uz citām noteikumu projekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, nav tulkoti latviešu valodā un attiecīgi publiskoti, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo soft law (dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rekomendācijas, vadlīnijas un tamlīdzīgi dokumenti ir piemērojami kā saistošo tiesību aktu normu interpretācijas palīglīdzeklis.
Tāpat līdzīgi lūdzam izvērtēt un svītrot atsauces uz citiem noteikumu projekta minētajiem nesaistošajiem dokumentiem, piemēram, 11.1., 11.2., 18.2.5. un 35.5. apakšpunktā, 39. punktā minētajiem.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projektu, izslēdzot no tā norādes (normas) bez juridiskas slodzes, tai skaitā noteikumu projekta 86. punktā ietverto mērķi - novērst dubultfinansējuma risku, par ko var sniegt atbilstošu skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 87. punktā norādīt, kādas ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības ir jāievēro, nepieciešamības gadījumā atsaucoties uz noteikumu projektā vai citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu. Uzsveram, ka atbilstoši tiesiskās noteiktības principam nav pieļaujams noteikumu projektā ietvert vispārīgas norādes uz prasībām (nosacījumiem u.tml.), skaidri neatrunājot, kur (kādā ārējā normatīvajā aktā vai to jomā) attiecīgās prasības ietvertas.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktu lūdzam noteikumu projektā nedublēt Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" ietverto regulējumu un attiecīgi svītrot noteikumu projekta 87. punktu u.c. vienības, kur dublēti minētie noteikumi.

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta 90.4. apakšpunktu ar 90. punkta ievaddaļu. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta pielikumā ietvertos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus ar noteikumu projekta anotācijā sniegto skaidrojumu par tiem. Norādām, ka šobrīd anotācijā norādīts, ka tai skaitā vērtē, vai projekta iesniedzējs nav radījis mākslīgus apstākļus vai sniedzis faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem, vai lai CFLA pieņemtu tam labvēlīgu lēmumu, tomēr attiecīgs kritērijs pielikumā šobrīd nav atrodams.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta pielikumu, nodrošinot, ka visos gadījumos projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir skaidri, precīzi un nepārprotami, kā arī nepārprotami pielāgoti un attiecināmi uz konkrēto projekta iesniedzēju un sadarbības partneri. Norādām, ka šobrīd vairākos gadījumos nav skaidrs, uz ko konkrēti attiecināmi attiecīgajā kritērijā ietvertie nosacījumi (projekta iesniedzēju, sadarbības partneri vai citiem tiesību subjektiem, personām, uzņēmumiem, komersantiem, kredītrīkotājiem u.c. subjektiem), kādēļ katrā gadījumā lūdzam to kritērijos nepārprotami atspoguļot. Tāpat, piemēram, izslēgšanas kritēriji ir pārāk vispārīgi konstruēti, tai skaitā nav izvērtēts, vai projekta iesniedzējs un tā sadarbības partneris vispār vispār var atrasties izslēgšanas kritērijos aprakstītajās situācijās, piemēram, vai pašvaldība kā projekta iesniedzēja var "pārkāpt ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgā persona vai subjekts" u.tml., kā rezultātā vairāku kritēriju izvērtējums, kurš, iespējams, ir lieks, nepamatoti palielina administratīvo slogu (salīdzinājumam norādām uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā ietverto regulējumu, kas paredz konkrētus un precīzus izslēgšanas noteikumus).

-

Noteikumu projekta 69.2. apakšpunkts paredz, ka projekta iesniegums tiek noraidīts, ja projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta pielikuma neizriet kritēriji (izņemot izslēgšanas kritērijus, uz kuriem attiecināms 69.1. apakšpunkts) attiecībā uz kuriem var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu, nepiemērojot noteikumu projekta 68. punktu un nepieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu, pārskatot noteikumu projekta pielikumā ietvertos kritērijus un pamatotos gadījumos paredzēt, ka kritērija neatbilstības gadījumā tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta pielikumu, nodrošinot, ka tajā ietverti vienīgi projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji atbilstoši noteikumu projektā ietvertajai atsaucei uz minēto pielikumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd pielikumā ietverti vairāki skaidrojumi, kuri cita starpā dublē noteikumu projekta pamattekstā ietverto regulējumu, piemēram, nacionālas nozīmes industriālo parku skaidrojums, kuru nepieciešams svītrot. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību aktu pielikumos ietver tehniskos normatīvus, tabulas, veidlapu paraugus, kartes, zīmējumus u.tml. Pielikumos neietver pastāvīgas tiesību normas un normas, kas neizriet no tiesību akta pamatteksta.
 

-

Ņemot vērā, ka no noteikumu projekta izriet, ka ar to tiek izpildītas no Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma izrietošas saistības, saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā ietverto saistību izpildi, tai skaitā skaidrojot  ar noteikumu projektu izpildītās attiecīgās saistības, kas izriet no minētā nolīguma, to būtību un konkrētus veicamos pasākumus vai uzdevumus, kas nepieciešami šo saistību izpildei.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu lūdzam:
pirmkārt, papildināt noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un 22. panta pirmā punkta prasību ieviešanu noteikumu projektā;
otrkārt, nodrošināt, ka noteikumu 5.4. sadaļas 1. tabulā ietvertais skaidrojums ir ar pietiekami augstu detalizācijas pakāpi. Skaidrojam, ka katram regulas pantam vai panta daļai un apakšpunktam, kura prasības ir jāievieš, jākorespondē noteikumu projekta punktam vai apakšpunktam, tomēr, piemēram, šobrīd 1. tabulā vispārīgi norādīts uz Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 14. panta ieviešanu noteikumu projekta 43. punktā, kas satur vairākas apakšvienības ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Lūdzam saskaņā ar noteikumu Nr. 108 44. un 124. punktu noteikumu projektā saīsinājumos neizmantot abreviatūras, ciktāl tās nav vispārzināmas.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 22. punktu, piemēram, paredzot, ka investīcijas ietvaros ir attiecināmas noteiktas izmaksas, ņemot vērā, ka attiecīgās izmaksas ir izsmeļoši uzskaitītas.

-

Lūdzam tehniski precizēt noteikumu projekta 22.4.6. apakšpunktu ("risināju"), pielikumu ("kokonflektīva") u.c. vienības.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 40. punktu, norādi "jo šīs izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas CFLA" svītrojot, bet tā vietā atsevišķā teikumā nosakot, ka attiecīgās izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas CFLA.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 61. punktu. Norādām, ka konkursa ietvaros savstarpēji sacenšas projekta iesniedzēji, nevis projekti.

-

Lūdzam noteikumu projekta 84.1. apakšpunktā korekti atspoguļot pilnu nolīguma nosaukumu, kā arī lūdzam minētajā apakšpunktā un 84.4. apakšpunktā norādot arī tā noslēgšanas datumu .

-

Ņemot vērā, ka ar kārtību saprotami arī termiņi lūdzam noteikumu projektā nelietot līdztekus minētos terminus, tādējādi izvairoties no liekvārdības un nodrošinot viegli uztveramu un pārskatāmu regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta pielikums veido daļu no noteikumu projekta un, atsaucoties uz noteikumu projektu, tai skaitā tā pamattekstu, iekšējās atsauces  atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām noformē ar norādi uz šiem noteikumiem. Attiecīgi lūdzam noteikumu projekta pielikumā nodrošināt vienveidīgas atsauces uz noteikumu projektā ietverto regulējumu, ņemot vērā, ka šobrīd ietvertas atsauces gan uz šiem noteikumiem, gan normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.

-