Atzinums

Atbilstoši likumprojekta 4. pantā ietvertajam Kriminālprocesa likuma 365. pantam ir paredzēts noteikt, ka arestētās mantas pārvaldītājs pieņem lēmumu par arestētās mantas realizāciju vai iznīcināšanu. Līdz ar to lēmumu par arestētās mantas realizāciju vai iznīcināšanu pieņems iestādes, kura nav pilnvarota veikt izmeklēšanu kriminālprocesā, amatpersona. Vēršam uzmanību, ka lēmums par arestētās mantas realizāciju vai iznīcināšanu ir kriminālprocesuāls lēmums, ko apliecina arī likumprojektā paredzētais, ka minētais lēmums ir pārsūdzams izmeklēšanas tiesnesim, proti, amatpersonai, kuras uzdevums ir kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.
Tāpat vēršam uzmanību, ka, piemēram, arestētās mantas realizācijas iespējas lielā mērā ir atkarīgas no tās izcelsmi un kvalitāti apliecinošiem dokumentiem. Šos dokumentus var nodrošināt tikai procesa virzītājs, veicot nepieciešamās procesuālās darbības (piemēram, veicot apskati vai izņemšanu, pieprasot attiecīgu informāciju no privātpersonām vai institūcijām). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka arestētās mantas pārvaldītājam nav piekļuve kriminālprocesa materiāliem. Līdz ar to lēmumu par arestētās mantas realizāciju vai iznīcināšanu ir tiesīga pieņemt tikai tāda amatpersona, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, nevis arestētās mantas pārvaldītājs.
Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 4. pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 365. pantu, tostarp paredzot, ka lēmumu par arestētās mantas realizāciju vai iznīcināšanu pieņem procesa virzītājs, ievērojot likumprojekta 4. pantā ietvertajā Kriminālprocesa likuma 365. panta otrajā daļā noteiktos kritērijus. Papildus aicinām izstrādāt vadlīnijas procesa virzītājiem, kas veicinās procesa virzītāja lēmumu par arestētās mantas nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai pieņemšanu, tostarp skaidrojot likumprojekta 4. pantā ietvertajā Kriminālprocesa likuma 365. panta otrajā daļā paredzēto kritēriju, kad arestētā manta ir realizējama vai iznīcināma, iestāšanos un piemērošanu.

Vienlaikus likumprojekta 4. pantā ietvertā Kriminālprocesa likuma 365. panta otrā daļa paredz, ka arestēto mantu pārvalda, pēc iespējas saglabājot tās vērtību. Vēršam uzmanību, ka kustama ķermeniska manta ir pakļauta fiziskam nolietojumam, novecošanai un ārējās vides ietekmei, kas neizbēgami izraisa vērtības samazināšanos neatkarīgi no pārvaldītāja rīcības. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka kustamas ķermeniskas mantas gadījumā pārvaldīšanas pasākumi faktiski aprobežojas ar glabāšanu, jo nav tiesiski vai praktiski iespējamu instrumentu, ar kuriem novērst kustamās mantas nolietojumu vai tirgus vērtības kritumu. Līdz ar to kustamas ķermeniskas mantas vērtības samazināšanās ir objektīvs un prognozējams process, kas notiek neatkarīgi no arestētās mantas pārvaldītāja gribas vai rīcības. Tāpat vēršam uzmanību, ka kustamas ķermeniskas mantas gadījumā vērtības samazinājumu praktiski nav iespējams nodalīt no normāla kustamas ķermeniskas mantas nolietojuma. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izslēgt likumprojekta 4. pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 365. panta otrās daļas pirmo teikumu.

Tāpat likumprojekta 4. pantā ietvertā Kriminālprocesa likuma 365. panta septītā daļa paredz, ka pārvaldnieks pilnā apmērā atbild par zaudējumiem, kas tā ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ ir nodarīti arestētās mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, valstij vai citām personām. Vēršam uzmanību, ka zaudējumu atlīdzības jautājumus reglamentē tādi normatīvie akti kā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums un Civillikums. Līdz ar to likumprojekta 4. pantā ietvertā Kriminālprocesa likuma 365. panta septītā daļa pēc būtības ir deklaratīva rakstura un nav saprotams tās mērķis. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izslēgt likumprojekta 4. pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 365. panta septīto daļu.
 

-

Likumprojekta 5. pantā ietvertais Kriminālprocesa likuma 365.¹ pants paredz, ka arestētās kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas), iestājoties attiecīgiem nosacījumiem, var nodot pārvaldniekam. Vienlaikus likumprojekta 5. pantā ietvertais Kriminālprocesa likuma 365.¹ pants neparedz noteikt, kura institūcija īstenos arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldību.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka ar likumprojektu paredzēts, ka spēkā esošā mantas glabāšanas sistēma daļēji tiks saglabāta, pielāgojot to Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1260) prasībām – mantas glabāšanas institūtu aizstājot ar pārvaldību, kā arī pārvaldībai nododot kapitāldaļas (akcijas). Tāpat anotācijas 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka mantas pārvaldnieka noteikšana tiek deleģēt Ministru kabinetam. Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka pastāv iespēja, ka varētu tikt saglabāta esošā decentralizētā sistēma, papildus nosakot tikai kapitāldaļu un akciju pārvaldnieku, vienlaikus neizslēdzot iespēju arī samazināt iespējamo mantas pārvaldnieku skaitu esošajā sadrumstalotajā sistēmā vai pat noteikt tikai vienu arestētās mantas pārvaldnieku. Līdz ar to no anotācijas 1.3. apakšpunktā norādītās informācijas ir secināms, ka pašreiz nav tiesiskās skaidrības par to, kas nodrošinās arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldību.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka pārvaldības mērķis ir pēc iespējas saglabāt arestēto kapitāla daļu (akciju) vērtību, lai tādējādi nodrošinātu un efektivizētu Kriminālprocesa likuma 361. panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanu, uzliekot arestu mantai. Tāpat likumprojekta anotācijā sniegta informācija, ka Ministru kabinets noteiks arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldības kārtību, paredzot pārvaldnieka tiesības un pienākumus, tostarp kārtību, kādā pārvaldnieks tiek iesaistīts dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu pieņemšanā, sekas, kādas tiek paredzētas, ja pārvaldniekam tiek traucēta vai liegta pārvaldība, komunikāciju (informācijas apriti un tās termiņus) ar procesa virzītāju un citus jautājumus. No minētā secināms, ka pēc būtības attiecīgais pārvaldnieks, veicot arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldību, darbosies kā privāto tiesību subjekts.
Vēršam uzmanību, ka pamatnoteikumus publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam publiska persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos: veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai, un sniedzot pakalpojumus. Tāpat saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. panta pirmās daļas 3. punktu publiska persona privāto tiesību jomā var darboties, dibinot kapitālsabiedrību vai iegūstot līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā. Ievērojot minēto, arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldības nodrošināšanai būtu veidojama valsts kapitālsabiedrība vai tās nodrošināšana uzticama jau esošai valsts kapitālsabiedrībai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Noziedzības novēršanas padomes 2025. gada 26. novembra sēdē (prot. Nr. 30, 5.§, 2. punkts) tika noteikts, ka Direktīvas Nr. 2024/1260 ieviešanai daļā par arestētās mantas pārvaldību, kā atbalstāms risinājums būtu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” noteikšana kā arestētās mantas pārvaldnieks. Tāpat vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu likumprojektā ietverto tiesību normu ieviešanu un īstenošanu, jau likumprojekta izstrādes stadijā būtu jābūt skaidrībai par to, kurš subjekts un kā īstenos likumprojektā paredzēto arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldību.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojektu, tajā skaidri nosakot, kura institūcija nodrošinās arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pārvaldību. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju.
 

-

Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstis norīko ne vairāk kā divus kontaktpunktus, lai veicinātu aktīvu atguves dienestu sadarbību pārrobežu lietās, un ne vairāk kā divus kontaktpunktus, lai veicinātu aktīvu pārvaldības biroju savstarpējo sadarbību. Vienlaikus Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta 2. punkts paredz, ka nav nepieciešams, ka šādiem kontaktpunktiem pašiem uztic uzdevumus, ievērojot Direktīvas Nr. 2024/1260 5. vai 22. pantu. Līdz ar to Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta 2. punkts paredz tiešu pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm īstenot attiecīgo prasību un attiecīgi noteikt kontaktpunktu, kas veicinās aktīvu pārvaldības biroju savstarpējo sadarbību.
Vienlaikus likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulā par Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta prasību pārņemšanu ir norādīts, ka rīcība nav nepieciešama. Līdz ar to no likumprojekta anotācijā ietvertās informācijas par Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta prasību pārņemšanu vai ieviešanu nav saprotams, kā ir plānots īstenot Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta 2. punktu, proti, nav saprotams, kā ir plānots noteikt Latvijas kontaktpunktu, kas veicinās aktīvu pārvaldības biroju savstarpējo sadarbību, kā arī kas īstenos minētā kontaktpunkta funkcijas.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt likumprojekta anotācijā ietverto skaidrojumu par Direktīvas Nr. 2024/1260 32. panta prasību pārņemšanu vai īstenošanu.
 

-

Likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulas sadaļā “Cita informācija” ir norādīts, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas Nr. 2024/1260 3. panta 4. punkts, 11. panta 3. punkts, 18. panta 2. un 3. punkts.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmā apstiprinātajām kompetencēm 3. panta 4. punkts ietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē, savukārt par 11. panta 3. punktu un 18. panta 2. un 3. punktu Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija dala kompetenci.
Ņemot vērā minēto, precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšpunkta 1. tabulas sadaļā “Cita informācija” norādīto informāciju par kompetenču sadalījumu.

 

-

Izslēgt likumprojekta anotācijas 7.1. apakšpunktā vārdus “Iekšlietu ministrija”, ievērojot to, ka Iekšlietu ministrija nenodrošinās tiesību aktā ietvertā tiesiskā regulējuma izpildi.

-

Aizstāt likumprojekta anotācijas 7.1. apakšpunktā vārdus “Valsts policija” ar vārdiem “izmeklēšanas iestādes”, ievērojot to, ka jebkuras izmeklēšanas iestādes procesa virzītājs kriminālprocesa ietvaros var pieņemt lēmumu par aresta uzlikšanu mantai.

-

Likumprojekta anotācijas 7.1. apakšpunktā pašreiz kā likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas ir minētas tādas institūcijas kā Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Latvijas Republikas prokuratūra. Vēršam uzmanību, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra nav vienīgā valsts pārvaldes iestāde, kura šobrīd atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nodrošina arestētās mantas glabāšanu. Piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”   64. punktam, ja arests uzlikts mantai, kas ir nekustamais īpašums, vai mantai, kuru pārvietot nav iespējams, un to nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, to nodod glabāšanā (aizsardzībā) attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā tā atrodas.
Vienlaikus likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka ar likumprojektu paredzēts, ka spēkā esošā mantas glabāšanas sistēma daļēji tiks saglabāta, pielāgojot to Direktīvas Nr. 2024/1260 prasībām – mantas glabāšanas institūtu aizstājot ar pārvaldību, kā arī pārvaldībai nododot kapitāldaļas (akcijas). Tāpat anotācijas 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka mantas pārvaldnieka noteikšana tiek deleģēt Ministru kabinetam. Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšpunktā ir norādīts, ka pastāv iespēja, ka varētu tikt saglabāta esošā decentralizētā sistēma, papildus nosakot tikai kapitāldaļu un akcijas pārvaldnieku. Vienlaikus netiek izslēgta iespēja arī samazināt iespējamo mantas pārvaldnieku skaitu esošajā sadrumstalotajā sistēmā vai pat noteikt tikai vienu arestētās mantas pārvaldnieku. Līdz ar to no likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktā norādītās informācijas ir secināms, ka pašreiz nav tiesiskās skaidrības par to, kāds arestētās mantas pārvaldības modelis (decentralizēts vai centralizēts) tiks īstenots un attiecīgi kas nodrošinās arestētās mantas, tostarp arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju), pārvaldību.
Vēršam uzmanību, ka, lai nodrošinātu likumprojektā ietverto tiesību normu ieviešanu un īstenošanu, jau likumprojekta izstrādes stadijā būtu jābūt skaidrībai par to, kurš subjekts un kā īstenos likumprojektā paredzēto arestēto mantu, tostarp arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju), pārvaldību. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt un papildināt likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, lai nodrošinātu viennozīmīgu skaidrību par to, kuras institūcijas nodrošinās arestētās mantas, tostarp arestēto kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju), pārvaldību.

-