Atzinums

LDDK iebilst pret Projekta 3.pantu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta 3.pantā LM piedāvā centralizētu siltumapgādes pakalpojumam valsts (nodokļu maksātāju) finansētās intervences robežlielumu noteikt 68 euro apmērā. Jānorāda, ka:
šī pozīcija nav mērķēta uz sociāli mazāk aizsargātām grupām, turklāt, šāds modelis dod lielāku pienesumu mājsaimniecībām ar lielāku dzīvojamo platību uz vienu mājsaimniecības locekli, kas lielākajā daļā gadījumu ir saistīts ar augstāku ienākumu līmeni. Savukārt tie gadījumi, kad lielāka platība uz vienu mājsaimniecības locekli ir zemāku ienākumu mājsaimniecībām, ir jārisina mājokļu pabalsta sistēmas ietvaros;
Latvijā lielākajās pilsētās vidējais tarifs 2011.gadā bija 64,80 euro, par MWH kas atbilda 95% no minimālās pensijas, 25% no vidējās pensijas, 23% no minimālās algas un 10% no vidējās algas. Savukārt 68 euro par MWh ir 41% no 2021.gada minimālās pensijas, 16% no vidējās pensijas, 12% no minimālās algas un 5% no vidējās algas. No tā izriet, ka 68 euro par MWh pēc pirktspējas paritātes ir gandrīz divas reizes mazāks lielums, nekā vidējais tarifs Latvijas lielākajās pilsētās 2011.gadā.
Latvijas budžets nav ar pārpalikumu, bet ar iztrūkumu. Latvijā ir ES augstākais tiešmaksājumu līmenis par veselības aprūpes pakalpojumiem. Budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ Latvijā valsts nenodrošina savlaicīgu veselības aprūpes pieejamību pat bērniem. Budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ Latvijā mediķu, skolotāju, policijas darbinieku u.c. valsts nodarbināto personu atalgojums ir zem tirgus pieprasījuma līmeņa, kā rezultātā valsts šajā profesijās nespēj aizpildīt esošās vakances, kas savukārt izraisa nelabvēlīgas sekas gan uz iedzīvotāju veselību, gan uz bērnu izglītību, kam savukārt būs negatīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi. Budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ  Latvijā valsts nespēj novērst augstu nabadzības risku viena vecāka ģimenēs un personu ar invaliditāti apgādībā esošos bērnus, kā arī citām sociālajām grupām. Budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ valsts jau desmit gadus nespēj novērst nevienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras pensionējas sākot ar 2012.gadu. Arī šis projekts neparedz uz visām ģimenēm ar bērniem orientētu atbalstu.
Šī subsīdijas būtībā nozīmē to, ka visi nodokļu maksātāji tā vietā, lai finansētu sabiedrības kopīgi finansējamās pozīcijas, daļu naudas novirza, lai  apmaksātu daļas iedzīvotāju rēķinus par siltumenerģiju. Ja valsts Budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ  nespēj nodrošināt visām augšminētajām pozīcijām nepieciešamo finansējumu, tad valsts nedrīkst tērēt ievērojamus finanšu resursus nemērķētam atbalstam, kas, turklāt, paaugstinātu nevienlīdzību starp iedzīvotājiem atkarībā no dzīves vietas, tostarp, ļoti būtiski paaugstinātu nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem.
Ja valsts tomēr izšķiras novirzīt ievērojamus līdzekļus tarifu subsidēšanai, tad LM piedāvājums nav pietiekami izsvērts. Rodas iespaids, ka pēc pagājušās apkures sezonas, kurā valsts centralizētās siltumapgādes klientiem subsidēja visu maksājumu daļu, kas pārsniedza relatīvi zemu noteikto robežvērtību (68euro/MWh), ir nolemts, ka tik lielu valsts subsīdiju valsts (nodokļu maksātāji) vairs nevar atļauties, tādēļ šim mērķim uz nākamo sezonu finansējums tiks samazinās uz pusi. Vienkāršākais risinājums šajā gadījumā - katrā apdzīvotajā vietā piemērot subsīdiju 50% apmērā no tur piemērotā tarifa daļas, kas pārsniedz robežlielumu. Tomēr valsts uzdevums, tērējot ievērojamus finanšu resursus, nav pielietot to, kas pirmais ienāk prātā, bet rūpīgi izvērtēt tā ietekmi gan uz tarifiem dažādās administratīvajās teritorijās, gan uz iedzīvotāju maksājumiem. Tostarp LM ļoti būtisks jautājums – kāda būs pielietotā subsīdiju modeļa ietekme nevienlīdzību. LM uzdevums šajā gadījumā būtu meklēt un izvērtēt alternatīvas.  Piemēram, kā situāciju ietekmētu augstāks atbalsta intervences robežlielums (piemēram, 100 euro par MWh) kombinācijā ar augstāku virsmaksājuma kompensācijas līmeni (piemēram, 80 līdz 90 procenti). Vai šāds modelis mazinātu tarifu atšķirību atkarībā no administratīvās teritorijas un mazinātu nevienlīdzību, vai gluži pretēji – palielinātu to.  
Piemēram, šobrīd Rīgā siltumenerģijas tarifs ir 85 euro par MWh, Ķekavā, Rāmavā Valdlaučos– tarifs ir 181 euro par MWh. Tātad jau šajā pozīcijā pastāv būtiska nevienlīdzība. Ja pielieto LM piedāvāto modeli, tad Rīgā siltumenerģijas tarifs samazinās līdz 76,5 euro par MWh, Ķekavā līdz 124,5 euro/MWh. Samazinājums ir ievērojams, tomēr nevienlīdzības līmenis vēl arvien ir ļoti augsts (tarifs Ķekavā saglabātos par 62% augstāks). Savukārt, ja pielieto modeli robežlielums 100 euro/MWh un 80% subsīdīja par virsvērtību, tad Rīgā siltumenerģijas tarifs saglabājas nemainīgs -  85 euro/MWh, Ķekavā 116 euro/MWh, kas ir par 37% augstāks.
Vēl būtiskāka nevienlīdzība pastāv starp Rīgas reģionu un attālākajiem novadiem.  
Piemēram, Latgales reģionā vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 445 euro,  Rīgas reģionā - 750 euro, kas ir 1,7 reizes vairāk, nekā Latgales reģionā. Rīgas reģiona centrā - Rīgā - siltumenerģijas tarifs ir 85 euro par MWh, vienā no Latgales reģiona centriem – Rēzeknē – tarifs ir 198 euro par MWh. Tātad šajā pozīcijā pastāv dubulta nevienlīdzība:  Rīgā par vienas personas vidējiem mēneša ienākumiem var nopirkt 8,8MWh, Rēzeknē – 2,2MWh. Ja pielieto LM piedāvāto modeli, tad Rīgā siltumenerģijas tarifs samazinās līdz 76,5 euro par MWh, Rēzeknē līdz 133 euro/MWh. Samazinājums ir ievēriojams, tomēr nevienlīdzības līmenis vēl arvien ir ļoti augsts (tarifu atšķirība ir 1,7 reizes). Savukārt, ja pielieto modeli robežlielums 100 euro/MWh un 80% subsīdīja par virsvērtību, tad Rīgā siltumenerģijas tarifs saglabājas nemainīgs -  85 euro/MWh, Rēzeknē līdz 119 euro/MWh. Tarifu atšķirība ir 1,4 reizes, kas, ņemot vērā reģionālo ienākumu atšķirību, vēl arvien ir daudz, tomēr labāk, nekā LM piedāvātajam modelim. Vēl labāk, ja pielietotu robežlielumu 100 euro/MWh ar 90% subsīdīju par virsvērtību, tad Rēzeknē gala tarifs samazinātos līdz 110 euro/MWh un tarifu atšķirība saruktu līdz 1,3 reizēm. Papildus jānorāda, ka tā nav tikai Rēzeknes problēma. Jau šobrīd vairākās pašvaldībās tarifs ievērojami pārsniedz 100 euro/MWh un nākamajā apkures sezonā to skaits pieaugs. 
 

Nepieciešams nodrošināt, lai atbalsts būtu mērķētāks ne tikai pēc sociālās grupas pazīmes, bet arī pēc atbalsta līmeņa nepieciešamības (kas teritorijās ar augstākiem tarifiem un zemāku vidējo ienākumu līmeni noteikti ir augstāka.
 

LDDK iebilst pret Projekta 4.pantu LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 4.pantā LM piedāvā papildināt likumu ar 8.1 pantu, kurā ir noteiktas sociālās grupas, kurām ir tiesības uz valsts pabalstu. LDDK ieskatā pantā nav ietvertas tādas objektīvi augsta nabadzības riska grupas, kā bērni viena vecāka ģimenēs, personu ar invaliditāti apgādībā esošie bērni un bērni daudzbērnu ģimenēs.  Saskaņā ar CSP datiem, 2020.gadā (jaunākie pieejamie dati) vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli viszemākie bija mājsaimniecībās, kurās ir viens pieaugušais ar bērniem (441 euro), otra grupa ar zemākajiem vidējiem ienākumiem ir daudzbērnu ģimenes (447 euro uz vienu mājsaimniecības locekli ), un trešie zemākie ir personas vecumā no 65 gadiem (473 euro). Savukārt uz to, ka personām ar invaliditāti arī mājsaimniecībās bez bērniem ir augsts nabadzības risks, vairākkārt uzmanību ir vērsis Latvijas Republikas tiesībsargs u.c. Bet, ja šādā mājsaimniecībā ir bērni, tad nabadzības risks ir ļoti augsts.
Priekšlikumi
 

Projekta 4.pantā (Likuma 8.1 pantā) sociālās grupas, kurām ir tiesības uz valsts pabalstu, papildināt ar bērniem viena vecāka ģimenēs, personu ar invaliditāti apgādībā esošajiem bērniem un bērniem daudzbērnu ģimenēs. Iespējams, ka neliels atbalsts ir nepieciešams bērniem visās ģimenēs.
Izvērtēt, vai Likuma 8,pantā ietvertais robežlielums - 68,00 euro par vienu megavatstundu, un subsīdijas apmērs nav pārāk zems. Augstākai mērķētībai un nevienlīdzības mazināšanai starp dažādās administratīvajās teritorijās dzīvojošajiem iedzīvotājiem ievērojami labāks modelis būtu: robežlielums - 100 euro un subsīdija no 80 līdz 90 procentiem.
Izvērtēt, vai Likumā nav jāietver nosacījums par Projekta 2.pantā (Likuma 6.pantā) noteiktā lieluma koriģēšanu gadījumā, ja dabasgāzes tarifs saistītajiem lietotājiem nākamajā tarifa periodā pieaug, tad Likuma 6.pantā noteiktie lielumi ir jāpārskata.
Redakcionāli: izvērtēt vai 8.1 panta pirmās daļas apakšpunktos ievietotā atsauce uz  panta pirmo daļu ir pamatota.