Atzinums

Projekta 1.5. nodaļā ''Rīcības virziens: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem'' apašsadaļā ''Īstenojamie rezultāti'' Tieslietu ministrija ir noteikta kā atbildīgā institūcija, īstenojot 1. uzdevumu ''Bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidošana bērnu antisociālas uzvedības novēršanai''. Lai arī, turpinot bērnu ar antisociālu uzvedību likumpārkāpumu prevencijas reformu, šobrīd norisinās darbs pie Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, Tieslietu ministrija nav vienīgā institūcija, kura ir atbildīga par visu uzdevuma ''Bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidošana bērnu antisociālas uzvedības novēršanai'' saturu. Attiecīgais uzdevums ir starpinstitucionāls, līdz ar to aicinām precizēt minēto uzdevumu, norādot, ka Tieslietu ministrija ir atbildīga par BTAL 58. panta institūta pilnveidi un attiecīgu grozījumu izstrādāšanas likumā, kā līdzatbildīgo ministriju norādot LM. Savukārt darbības rezultāts: Izstrādātas  programmas bērnu antisociālas uzvedības novēršanai nav uzdevums, kas būtu jāveic Tieslietu ministrijai. Ievērojot minēto, lūdzam projektu attiecīgi precizēt.
 

-

Projekts paredz, ka ''Vienlaikus   ir   nepieciešams   vērst   īpašu   uzmanību   bērnu   likumpārkāpumu   prevences   sistēmas pilnveidošanai,   bērnu   antisociālas   uzvedības   novēršanai,   tostarp   izstrādājot   nepieciešamos normatīvos   aktus,   atbalsta   kursus   un   sniegt   psiholoģisko   palīdzību   nepilngadīgiem likumpārkāpējiem,   kā  arī   pilnveidot  speciālistu   zināšanas.  Lai  Latvijā  attīstītu   tādu   justīcijas sistēmu,  kas kalpo nevis  sodīšanai un vainas  pierādīšanai,  bet taisnīguma  atjaunošanai  katra sabiedrības locekļa interesēs, ir veicams darbs visās justīcijas jomās – sākot no tiesību normu jaunrades, beidzot ar speciālistu apmācību un sabiedrības regulāru informēšanu par ieguvumiem drošības un kārtības pilnveides jomā''. (14.lpp.) Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka jau kopš 2020. gada Tieslietu ministrija turpina darbu pie bērnu ar antisociālu uzvedību likumpārkāpumu prevencijas reformas. Arī Labklājības ministrija ir tieši iesaistīta šīs reformas īstenošanā, taču informācija par attiecīgajām darbībām projektā nav iekļauta. Ievērojot minēto, ka darbs pie likumpārkāpumu prevencijas sistēmas pilnveidošanas jau notiek, aicinām iekļaut attiecīgu norādi par LM iesaisti līdzšinējā darbā.
 

-

Pamatnostādņu 1.5. Politikas rezultātam “Samazināta bērnu noziedzība un bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot noziedzīgu uzvedību veicinošo faktoru ietekmi bērnu izaugsmes ceļā” kā viens no vairākiem rādītājiem noteikts rezultatīvais rādītājs 5.7. “Notiesāto nepilngadīgo skaits”, taču Plānā papildus noteikts arī rezultatīvais rādītājs "Ieslodzīto nepilngadīgo skaits", kuru iepriekšējā saskaņošanā tika lūgts svītrot. 
Turklāt rādītājam "Notiesāto nepilngadīgo skaits" (> 45), tiek nepareizi lietota nevienādības zīme, kas norāda uz rādītāja palielināšanās nevis samazināšanās nepieciešamību. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt Plāna rādītāju atbilstību Pamatnostādnēs noteiktajiem, kā arī nevienādības zīmju lietošanu Plānā.  

-

Pamatnostādņu projektā lūdzam precizēt terminoloģiju, aizstājot tekstā vārdus "izlīguma piemērošana" ar vārdiem "izlīguma procesa organizēšana un vadīšana", jo izlīgumu nepiemēro, bet izlīguma procesu organizē un vada uz procesa virzītāja pieprasījuma, tiesneša ierosinājuma vai iesaistītās puses iesnieguma pamata. Bez tam izlīgums ir vienošanās starp pusēm, tāpēc atbilstoši lietojams termins "izlīguma process", kas noteikts arī Valsts probācijas dienesta likumā. Vienlaikus lūdzam tekstā attiecībā uz izlīguma procesu, aizstāt paskaidrojošo vārdu "piemērošana" ar vārdu "pielietošana"(kur tas nepieciešams pamatnostādņu tekstā), piemēram 35. un 36. lpp.
 

-

Pamatnostādņu 1.5. rīcības virzienā "Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem" (42. lpp.) ietverta informācija par nepieciešamību izvērtēt līdzgaitnieka juridiskā institūta izveidošanu, lai pilnveidotu bērnu tiesību ievērošanu tiesvedību procesos. Minētajai informācijai atbilst tālāk tekstā ietvertais īstenojamais uzdevums "Bērnu tiesību nodrošināšana tiesvedības procesā, t.sk., pārrobežu lietās" (43. lpp.). 
Minētais juridiskais institūts - līdzgaitnieks - ietverts arī pamatnostādņu 4.3. rīcības virziena "Dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem" īstenojamajā uzdevumā "Intensīvāku un jaunu pakalpojumu piedāvājums ģimenēm (asistenti, līdzgaitnieki, dienas centri smagi slimiem bērniem)" (93. lpp.). No 4.3. rīcības virzienā ietvertās informācijas nav secināms, vai plānotais pakalpojums ģimenēm atšķiras no 1.5. rīcības virzienā ietvertā līdzgaitnieka juridiskā institūta.
Vēršam uzmanību, ka 1.5. rīcības virzienā minētais līdzgaitnieka institūts plānots kā civilprocesuāls instruments bērnu tiesību aizsardzības pilnveidošanai, un tas nav uzskatāms par pakalpojumu ģimenēm.
Ievērojot minēto, lūdzam vai nu precizēt 4.3. rīcības virzienā ietverto līdzgaitnieka pakalpojumu, lai nošķirtu to no  1.5. rīcības virzienā ietvertā juridiskā institūta, vai 4.3. rīcības virzienā to neietvert.

 

-