Atzinums

Likumprojekta 4. pants paredz likuma 21. panta otrajā daļā noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 20.² pantā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Datu valsts inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts policija.
Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) iebilst par to, ka attiecībā uz likuma 20.² pantā minēto pārkāpumu - par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšanu, Inspekcija tiek noteikta par atbildīgo institūciju par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu un sagatavošanu izskatīšanai šādu apvērumu dēļ:
1. norādām, ka E-pierādījumu regula nošķir gadījumus, kad ir piemērojama šī regula un tajā norādītie sodi, no gadījumiem, kad piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk - Datu regula) un Direktīva (ES) 2016/680 un piemērojami sodi par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem.  Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nodoršināšana  ir neatraujami saistīta ar darbībām, kas tiek veiktas konkrēta kriminālprocesa ietvaros, proti, minēto prasību neievērošanas sekas tieši ietekmē kriminālprocesu kā tādu (kriminālizmeklēšanas apdraudējums) un tikai konkrētā procesa virzītājs var izvērtēt, vai ir noticis attiecīgs pārkāpums un noteikt kaitējumu; 
2.  jautājumi par informācijas sistēmu konfidencialitātes un integritātes nodoršināšanu un citi jautājumi kontekstā ar kiberdrošību nav Datu valsts inspekcijas kompetencē. Valsts policijā ir izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, kurā darbojas attiecīgās jomas speciālisti un var sniegt attiecīgu vērtējumu;
3.  saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 46. panta pirmo daļu un 89. pantu pierādīšanas pienākums administratīvajā pārkāpuma procesā ir amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ņemot vērā minēto, un, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, Inspekcijas skatījumā, visas minētās procesuālās darbības būtu jāveic vienai amatpersonai Valsts policijā. Vienas lietas izskatīšanas dalīšana uz divām institūcijām veido sadrumstalotību procesa norisē, dažādu normu piemērošans interpretāciju un vairo birokrātisko slogu. 
Līdz ar to, lūdzam svītrot likumprojekta 4. pantu un tajā noteikto Inspekcijas kompetenci savākt pieradījumus, un papildināt likumprojekta 3. pantu ar atsauci uz likuma 22.² pantu, kā arī attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijā ietverto skaidrojumu.

-

Ņemot vērā to, ka likumprojekta regulējums paredz personas datu apstrādi, lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar informāciju par likumprojekta ietekmi uz personas datu apstrādi. 
Apakšpunkta aizpildīšanu ierosinām veikt atbilstoši Valsts kancelejas vadlīniju "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā"  sadaļas  "Ietekme uz datu aizsardzību" prasībām, kā arī skaidri nodalīt, kad personas datu apstrāde tiks veikta balstoties uz E-pierādījumu regulas prasībām un kad uz Datu regulas vai likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", norādot konkrētas normas, prasībām.

-