Atzinums

LJZA atzinīgi vērtē konceptuālajā ziņojumā veiktos uzlabojumus. Tomēr, joprojām uzstājam, ka turpmāk minētie jautājumi nav pēc būtības mainīti. Tāpēc LJZA iesniedz savus priekšlikumus atkārtoti, papildot ar vēl atsevišķiem priekšlikumiem, kas radušies konsultāciju procesā ar LJZA biedriem.

Priekšlikumi, pēc iepazīšanās ar jauno konceptuālā ziņojuma redakciju:  

Kaut gan jaunajā redakcijā ir aprakstīti uzlaboti atlases principi, LJZA joprojām aicina pārtraukt formālas vēlēšanas. LJZA ieskatā 2.7 sadaļā noteiktie divi ceļi ir par labu pašreizējai sistēmai ar profesoru padomēm un vēlēšanām. Atlases komisijai tiek noteikts pienākums domāt par dzimumu līdzsvaru un dažādību, kamēr profesoru padomei tiek tikai ieteikts piesaistīt personāla speciālistu. LJZA ieskatā profesoru padomes un pašreizējais vēlēšanu process būtu jābeidz, nosakot divu gadu pārejas periodu, lai augstskolas var pielāgoties jaunajai sistēmai. Vēlēšanu process neatbilst starptautiskajai praksei un rada lieku administratīvo slogu. Profesoru padomes sastāva ziņā ir pārāk statiskas, kas rada nepotisma riskus. Ierosinām noteikt tikai divus ceļus uz šiem amatiem: atklātu atlases procedūru ar komisiju vai iekšēju paaugstināšanas sistēmu, balstoties uz izvērtētu darba sniegumu.

LJZA iesaka precizēt atlases komisijas sastāva prasības (2.7. sadaļa), aizvietojot esošo formulējumu ar šādu: “vismaz 2/3 komisijas locekļu ir pārstāvji, kas atrodas vismaz vienu karjeras posmu augstāk nekā kandidāts (attiecībā uz P4 amatiem – tādā pašā karjeras posmā).” Šāda pieeja nodrošinātu objektīvāku un kompetentāku izvērtējumu.

2.5. sadaļā (34. lpp.) noteikts ”Lai veicinātu darba snieguma novērtēšanas objektivitāti un kvalitāti tenūras sistēmas ietvaros, zinātniskajām institūcijām jāveido darba snieguma novērtēšanas komisijas ar neatkarīgu ekspertu, tai skaitā ārvalsts akadēmiskā personāla pārstāvju, līdzdalību.” Savukārt LJZA uzskata, ka tenūrprofesora vērtēšanu var veikt tenūrkomisija (2.8. sadaļa), tajā skaitā, iesaistot ārvalstu ekspertu, ja nepieciešams, kas aktīvi strādā ar konkrēto personu, saskaņā ar skaidriem kritērijiem. Attiecīgā komisija tad var sniegt priekšlikumus struktūrvienības vadītājam vai domei par tenūrprofesora darbības kavalitāti.

LJZA uztur lūgumu izskatīt iepriekšējā atzinumā sniegtos komentārus, kas skatāmi zemāk.

Priekšlikumi par finansiāliem aspektiem:

LJZA uzsver, ka doktorantūras skolu modelis praksē vēl nav ieviests tādā apjomā, lai to varētu uzskatīt par funkcionējošu. Neskatoties uz to, ka 2024. gadā formāli uzsākts darbs pie šī modeļa izveides, doktorantūras skolām nav nodrošināts stabils un pietiekams finansējums. Aicinām precizēt ziņojumā minēto formulējumu par 2024. gadu kā ieviešanas sākumu, norādot, ka reāla funkcionēšana ir atkarīga no turpmāka finansējuma un normatīvās bāzes izstrādes.

Aicinām nodrošināt doktorantūras skolu finansēšanai nepieciešamo finansējumu jau 2026. gada valsts budžetā. Tikai nodrošinot atbilstošu finansējumu un praktisku ieviešanas atbalstu, būs iespējams sasniegt konceptuālajā ziņojumā minētos mērķus – sekmēt pētniecības attīstību, cilvēkkapitāla atjaunotni un starpinstitucionālu sadarbību.

Aicinām sadaļā 2.12.3. iekļaut priekšlikumu no 2026. gada par pēcdoktorantūras grantu programmas izveidi no valsts budžeta. Šis nodrošinātu pēctecību un ilgtspēju esošajai ES fondu līdzfinansētajai programmai, kuras pēdējais uzsaukums plānots 2025. gada rudenī. Ņemot vērā, ka esošās programmas ietvaros plānots atbalstīt 165 pēcdoktorantūras projektus un 1. uzsaukumā finansēti tika 84 no 185 pieteikumiem (aptuveni 45%), kā arī to, ka individuālais granta apjoms ir 191 700 eiro, LJZA uzskata, ka valsts budžetā būtu nepieciešams paredzēt aptuveni 2,5 miljonus eiro gadā šīs programmas turpināšanai. 

Pašreizējā situācija liecina, ka tiek virzīts jauns darba samaksas modelis, kas paredz pilnas slodzes nodarbinātību akadēmiskajam personālam. Tomēr šī modeļa aprēķinos izmantotie dati ir balstīti uz nepilnas slodzes nodarbinātības informāciju, kas pārrēķināta uz pilnu slodzi. Turklāt Individuālās attīstības plāns (IAP) paredz arī darba samaksas pieaugumu. Rezultātā aprēķini rāda, ka 2026. gadā zinātniskajam asistentam (P1) vidēji paredzēts atalgojums 3538 EUR bruto mēnesī (~21 EUR/h) par pilnu slodzi. Ņemot vērā, ka ir 2025. gads, šāda prognoze LJZA ieskatā ir pārāk optimistiska, īpaši, salīdzinot ar faktisko situāciju darba tirgū, ko ilustrē arī aktuālās vakances Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS). Ņemot vērā iepriekš minēto, LJZA izsaka priekšlikumu: konceptuālā ziņojuma ietvaros pārskatīt izmantoto datu avotus un metodoloģiju, lai aprēķini atspoguļotu reprezentatīvāku ainu. Piemēram, aprēķinos varētu iekļaut tikai tāda akadēmiskā personāla datus, kuri nodarbināti vismaz 0,75 vai pilnā slodzē augstākās izglītības iestādēs, tādējādi samazinot datu kropļojumu un nodrošinot precīzāku bāzi finansējuma vajadzību modelēšanai.

LJZA uzskata, ka jaunā modeļa ietvaros jaunajiem Emeritus profesoriem nepieciešams pārtraukt izmaksāt ikmēneša Emeritus stipendijas (nodaļa 2.10 Emeritus statuss). Šādu izmaksu finansiālais apjoms nav pamatojams esošajos demogrāfiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Mudinām izmantot šo finansējumu Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības modernizācijai un citu pamatfunkciju nodrošināšanai.

Priekšlikumi par akadēmiskajiem amatiem:

LJZA iebilst pret 4. tabulā pie “Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls” (P3) un “Vadošais akadēmiskais personāls” (P4) ietverto prasību - pieredze mācīt visos augstākās izglītības posmos. Ierosinām tekstā “ir docēšanas pieredze visos augstākās izglītības līmeņos" aizstāt ar  "ir docēšanas pieredze vismaz vienā augstākās izglītības līmenī”. Mēs uzskatām, ka docēšana visos augstākās izglītības līmeņos nav augsti kvalificēta akadēmiskā personāla līmeņa rādītājs.

Personai ar doktora grādu vajadzētu būt iespējai arī darboties lektora pozīcijā (piemēram, 2. un 10. tabula). Situācijā, kad personai nav nodoma turpināt akadēmisko karjeru (nevēlas iet tenūras gaitu), nenozīmē, ka būtu jāierobežo personas darbībai kā lektoram/-ei. Līdzīgi apsvērumi ir situācijai, kad studiju kursa īstenošanai tiek piesaistīts industrijā strādājošs profesionālis ar/bez doktora grāda.

Priekšlikumi par ģimenes apstākļiem akadēmiskajā karjerā:

Aicinām papildināt sadaļu 2.12.2 “Zinātniskās darbības bāzes finansējums” ar skaidru nostādni, ka akadēmiskajām un zinātniskajām institūcijām ir jānodrošina atbalsta mehānismi personām, kuras atgriežas darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Ja nav iespējams nodrošināt tūlītēju iesaisti projektos, institūcijām jābūt pienākumam izstrādāt pārējas aktivitātes vai pārejas programmas, piemēram, iesaisti pilotprojektos, mentoringā vai akadēmiskajā atvaļinājumā ar definētiem attīstības mērķiem. Būtiski ņemt vērā, ka spēkā stājušies normatīvi, kas paredz nenododamo bērna kopšanas atvaļinājuma daļu (https://lvportals.lv/skaidrojumi/359825).

Attiecībā uz Akadēmiskās karjeras pārtraukumu LJZA vērš uzmanību, ka šajā sadaļā minēta novērtēšanas kritēriju mazināšana, taču nav atrunāti termiņi kādos tiek veikta novērtēšana. Nepieciešams papildināt ar tenūras posma izvērtēšanas termiņa pagarinājuma iespējām. Ja termiņi paliek nemainīgi, tad pastāv risks veidoties situācijai, kurā tenūras posma izvērtējums sakrīt ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, kas var radīt būtisku ietekmi uz cilvēka karjeras attīstību. Ja termiņus paredzēts noteikt Ministru Kabineta noteikumos, tad LJZA atsauc savu komentāru. 

 

-