Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (22-TA-617) (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz veikt izmaiņas dāvināšanas (ziedošanas) kārtībā, kāda jāievēro publiskai personai, tostarp publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus. Grozījumi paredz papildināt saskaņošanas kārtību tādu ziedojumu, kas pārsniedz 1500 euro (atsevišķs ziedojums vai ziedojumu kopsumma vienam saņēmējam kalendārajā gadā) slieksni ar papildus saskaņošanas soļiem - valsts kapitālsabiedrībai vai valsts kontrolētai kapitālsabiedrībai noteikts pienākums 1) saņemt  Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) atzinumu par iecerēto dāvinājumu (ziedojumu) par 11.panta trešās daļas 1. un 3.punktā noteikto finanšu ministra atļauju, kā arī 2) pienākums šādu dāvinājumu (ziedojumu) saskaņot ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībā, kurai jāievēro likuma noteikumi.
LDDK iebilst pret Likumprojektu kopumā.


Vērtējot Likumprojektu un tā anotāciju no korporatīvās pārvaldības aspekta un valsts kapitāldaļu pārvaldības modernizācijas aspekta, nav saprotama papildus noteikto pārraudzības un saskaņošanas darbību pievienotā vērtība publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas pārraudzībā. Kapitālsabiedrībām, uz kurām attiecas att. likuma prasības, ir profesionālas izpildinstitūcijas (valdes) un pārraudzības institūcijas (padomes), kurām jāspēj pieņemt un kuras arī praksē spēj pieņemt lēmumus par to, kuras darbības (tostarp dāvināšana (ziedošana)) spēj un kurām ir potenciāls vairot kapitālsabiedrības sociālekonomisko vērtību un saderību ar kapitālsabiedrības mērķiem, stratēģiju. Vienlaikus gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz lēmumu kontroles  mehānismus, kas vērsti uz kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu un mantas izmantošanas kontroli. Pieeja, kas aicina atteikties no liekas politiskās iejaukšanās un pārraudzības, tiek rekomendēta no OECD puses (OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises), aicinot ieviest tādu politiku, kas paredz valstij kā kapitāldaļu turētājam noteikt kapitālsabiedrībām sasniedzamos finanšu un nefinanšu (tostarp - kapitālsabiedrības tēls & reputācija, CSR politika, ESG politika, kas var būt saistīta ar ziedojumu politiku) mērķus, monitorēt (kontrolēt) mērķu sasniegšanu un kapitālsabiedrību veikumu, bet  vienlaikus respektējot pārvaldības un izpildinstitūciju autonomiju un lēmumus.

Rosināto grozījumu anotācija nesatur ex-ante vērtējumu vai analīzi, kas norādītu, ka pastāvošie kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) kontroles mehānismi būtu neefektīvi, kā arī iztrūkst skaidrojums, kā tieši dāvinājumu (ziedošanas) izvērtēšanas un piešķiršanas procesu uzlabos papildus noteiktie pienākumi kapitālsabiedrībām. Anotācijā arī iztrūkst administratīvā sloga aprēķins, ko radīs rosinātās izmaiņas, kas radīs darba stundu pieaugumu gan PKC, gan att. ministriju administrācijās.

Valsts  pārvaldes likumā ir nostiprināti  valsts pārvaldes principi, tostarp, 10. panta desmitajā daļā – efektivitāte, bet astotā daļa nosaka: (8) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.” Minētais izriet no demokrātiskas valsts pamatnostādnēm.
Likumprojektā noteiktais, kad privāttiesību subjektam tiek uzlikts pienākums gādāt par papildu saskaņojumiem no valsts pārvaldes iestādēm, ir klajā pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtas pamatnostādnēm, kas nostiprinātas Valsts pārvaldes likumā.

Viennozīmīgi atbalstāms Likumprojekta anotācijā minētais nodoms - uzlabot dāvināšanas (ziedošanas) procesa caurskatāmību, atklātību - tomēr pastāv pamatotas bažas, ka rosinātie grozījumi šo nodomu nesasniegs pēc būtības, jo grozījumi de facto tikai pagarina dāvinājumu (ziedošanas) izvērtēšanas un piešķiršanas procesu, lieki pastiprinot ārējo kontroli un nenovērošot iekšējās pārvaldības problēmas, kas noved pie nekvalitatīviem kapitālsabiedrību lēmumiem.

Pie tam, šāda procedūra  neatbilst valsts pārvaldes iekārtas principiem.
LDDK ieskatā dāvināšanas (ziedošanas) procesa uzlabošanai nepieciešamie saskaņojumi, atzinumi valsts pārvaldes ietvaros ir jāsagādā pašām valsts pārvaldes iestādēm, nepieprasot to darīt kapitālsabiedrībai. Šādu pieeju iespējams nostiprināt, piemēram, nosakot koordinējošo iestādi (piemēram, PKC vai Valsts  kanceleja), kura saņem atzinumus no citām valsts pārvaldes iestādēm un institūcijām un sagatavo atzinumu, un iesniedz to finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

-