Atzinums

Saskaņā ar rīkojuma projektam pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem atsavināmā būve pieder valstij, savukārt zeme, uz kuras būve atrodas, pieder pašvaldībai. Aicinām izvērtēt, vai tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai publiskas personas savstarpēji vienkāršotā procedūrā varētu šajā gadījumā izveidot vienotu pastāvīgu nekustamo īpašumu, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un atsakoties no nekustamā īpašuma atpakaļdošanas pienākuma un tiesību aprobežojumiem, lai novērstu vai neradītu piespiedu dalītā īpašuma attiecību nodibināšanos publisko personu starpā tajā gadījumā, kad atsavināšanai paredzētā būve vairs nebūs nepieciešama pašvaldībai kā atvasinātai publiskai personai tās autonomo funkciju īstenošanai.

Vēršam uzmanību, ka piespiedu dalītā īpašuma attiecības ir ne tikai izņēmums no Civillikumā ietvertā zemes un ēkas vienotības principa, bet arī praksē pierādījies kā sarežģītas un problemātiskas tiesiskās attiecības starp iesaistītajām pusēm, kuru ietvaros abu pušu tiesības ir aprobežotas. Vienlaikus šā rīkojuma projekta kontekstā norādāms, ka, piemēram, Saeimā, izskatot dažādus likumprojektus, ir notikušas diskusijas par to, ka būtu jāvirzās uz to, ka piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšana būtu izbeidzama valstī kopumā. Līdz ar to publiskas personas interesēs ir veicināt tieši Civillikumā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu, un attiecīgi arī veicināt, lai pēc iespējas mazāk nākotnē veidotos jaunas piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā, ja pastāv piespiedu dalītā īpašuma attiecības starp valsti un atvasinātu publisku personu, tad būtu jābūt iespējai izveidot vienotu īpašumu bez tiesību aprobežojumiem un uzlikumiem, kuru attiecīgi var izmantot funkcijai vai atsavināt. Aicinām izvērtēt, vai šādos gadījumos likumā paredzētais atpakaļdošanas pienākums un tiesību aprobežojums ir lietderīgs un vēlams, īpaši, kad īpašumu ir plānots attīstīt faktiski kā vienotu īpašumu.
 

-