Atzinums

Likumprojekta 4. pants nosaka mērķi līdz 2030. gadam kopumā par 17% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, salīdzinot ar 2005. gadu, vairākos sektoros: enerģētikā (neieskaitot ETS sistēmas darbības), transportā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā. Taču šis mērķis tiek noteikts bez vienotas metodikas, taisnīgas pienākumu sadales mehānisma un mērķētām atbalsta programmām pašvaldībām. LPS redz būtiskus riskus pašvaldībām, jo nav skaidrs, kādi samazinājumi katrā sektorā tiks pārdalīti pašvaldību un to kapitālsabiedrību atbildībā. Tāpat daudzās jomās (piemēram, sabiedriskais transports, atkritumu pārvaldība, ēku siltināšana) tieši pašvaldībām ir galvenā loma, taču mērķi tiek formulēti centrāli, neskaidri un bez pašvaldību līdzdalības procesa.
Kā risku, LPS redz, ka mazām pašvaldībām nav pieejamas AER alternatīvas, centralizēta siltumapgāde vai sabiedriskais transports, tādēļ tās nespēj nodrošināt salīdzināmu emisiju samazinājumu ar lielpilsētām, un tas rada risku, ka vienota mērķa piemērošana neatkarīgi no sākotnējās situācijas apdraud NEKP rezultātu taisnīgumu un teritoriālo sabalansēšanu.

LPS ieskatā šī likuma kontekstā piesaka emisiju uzskaites jautājumu, jo precīza emisiju samazinājuma novērtēšana kļūst neiespējama, ja netiek ieviesta kopīga metodika un pārskatu sistēma, kas ļautu pašvaldībām apzināt savu sākuma punktu un sasniegto progresu, un SEG pasākumu nodošana bez finansiāla seguma apdraud pašvaldības stabilitāti.

LPS iebilst pret šo mērķu formālo noteikšanu, lai nākotnē ieviestu obligātus emisiju griestus vai sankcijas par neizpildi bez attiecīga atbalsta mehānisma, tādējādi nepamatoti apdraudot pašvaldību budžetus.

LPS priekšlikums ir Klimata un enerģētikas ministrijai izstrādāt vienotu emisiju uzskaites un pienākumu sadales metodiku, paredzēt ka pašvaldības SEG samazinājuma pasākumos piedalās tikai tad, ja tiek nodrošināts attiecīgs finansējums un tehniskais atbalsts. Tāpat apsvērt iespēju izveidot papildus atbalsta mehānismu pašvaldībām, kas ievērojami pārsniedz noteiktos mērķus (piemēram, prioritāra piekļuve investīciju programmām).
 

-

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Līdz ar to šis pašvaldībām var radīt papildus administratīvo slogu un izmaksas no budžeta izstrādājot grozījumus esošajā teritorijas plānojumā vai jaunu teritorijas plānojumu.

-

LPS priekšlikums grozīt  2. un 7. punktu, iekļaujot normu:  Projektu iesniegumu konkursos emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros kā prioritārie projekta iesniedzēji atzīstami pašvaldību iestāžu, pašvaldību kapitālsabiedrību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īstenoti projekti, kas demonstrē SEG emisiju samazinājumu un vienlaikus nodrošina pakalpojuma gala tarifa samazināšanos vai stabilitāti vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat tiek nodrošināta pašvaldību līdzdalība instrumenta darbības stratēģijas un vērtēšanas kritēriju izstrādē.

-

LPS identificē risku, ka nav noteikta pašvaldību (LPS) dalība investīciju priekšlikumu izstrādē un Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmā. Tas savukārt rada risku ka valsts plānošana neatspoguļo reālās vajadzības vietējā līmenī un ilgtermiņa investīciju projekti nesaskan ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem. LPS redz ka veidojas ilgtspējīgas attīstības plaisa, un tāpēc nepiekrīt, ka līdzekļu sadale tiek veikta centralizēti, bez sabalansēta pārstāvniecības mehānisma.
LPS priekšlikums:
Papildināt 15. panta 2. daļu:
“Sagatavojot investīciju priekšlikumus, Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina konsultēšanos ar Latvijas Pašvaldību savienību un atbilstošo pašvaldību asociācijām.”
 

-

LPS izsaka iebildumu, ka projekta vērtēšanas kritērijos netiek iekļauta sociālekonomiskā ietekme (tarifu samazinājums, enerģētiskā nabadzība), jo 17. pantā minētie projektu vērtēšanas kritēriji un finansēšanas kārtība nerunā par sociāli taisnīgu pāreju vai gala lietotāja labumu (tarifu, pieejamības, sabiedriskā pakalpojuma kvalitātes aspektiem).
LPS ieskatā svarīgi izvairīties, ka atbalsta programmas ir tikai par SEG samazinājumu, un dod zemu ieguvumu sociālajā ietekmē. Risks ka netiek risināts enerģētiskās un transporta nabadzības jautājumi, īpaši lauku un mazāk attīstītās teritorijās.
LPS priekšlikums:
Papildināt 17. panta 2. daļu:
“Projektu iesniegumu vērtēšanā tiek ņemts vērā ne tikai SEG emisiju samazinājums, bet arī projekta ietekme uz sabiedriskā pakalpojuma gala tarifu, pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un enerģētiskās un transporta nabadzības mazināšanu.”
 

-

LPS aicina Modernizācijas fonda regulējumā (17. pants) noteiktajā kārtībā iestrādāt prioritāros pasākumus, kas vērsti uz pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (piemēram, siltumapgādes, ūdenssaimniecības, sabiedriskā transporta uzņēmumu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, energoefektivitāte, SEG samazināšana mežos, purvos) investīcijām, lai samazinātu tarifus iedzīvotājiem un vienlaikus samazinātu SEG emisijas.
LPS pamatojums izriet no tā ka Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātē (4. daļa), un  finansējumu var saņemt arī publiskas personas (1. daļa), tātad pašvaldības vai to kapitālsabiedrības var būt tieši projektu iesniedzēji. Ministru kabinets var noteikt prioritāros virzienus un vērtēšanas kritērijus, izstrādājot projektu konkursu nolikumus (2. daļa).
LPS ieskatā svarīgi, ka Modernizācijas fonda vērtēšanas kritēriju SEG samazinājumu skata  kopā ar tarifu samazināšanas ietekmi iedzīvotājiem, un tas tiek noteikts kā prioritāru kritērijs  
LPS aicina paredzēt,  ka pašvaldības un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir prioritārie Modernizācijas fonda atbalsta saņēmēji, jo pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var realizēt sekojošus SEG emisiju samazināšanas pasākumus:
energoefektivitātes uzlabošana publiskajās ēkās (izolācija, LED apgaismojums, BMS sistēmas);
centralizētās siltumapgādes dekarbonizācija (šķelda, siltumsūkņi, saules kolektori);
zemas emisijas transporta iegāde sabiedriskajam transportam un pašvaldības autoparkiem;
pāreja uz vietējiem atjaunojamiem energoresursiem (piemēram, biogāze no atkritumiem vai notekūdeņiem);
ilgtspējīga mobilitātes infrastruktūra – veloceļi, mikromobilitātes punkti, koplietošanas iniciatīvas;
bioloģiski noārdāmo atkritumu atdalīšana un kompostēšana;
zaļās infrastruktūras attīstība (koku stādīšana, zālāju apsaimniekošana CO₂ piesaistei);
atbalsts energokopienu izveidei sadarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
pašvaldību īpašumā esošo mežu un zālāju apsaimniekošana klimata mērķiem:
ilgtspējīga mežsaimniecība ar CO₂ piesaisti kā galveno mērķi;
pašvaldību un tās uzņēmumu zemes iesaiste oglekļa piesaistes projektos (carbon farming) saskaņā ar ES iniciatīvām;
vietējo augu sugu atjaunošana apstādījumos un aizsargjoslās ap ūdenstilpēm.

-

LPS kā izaicinājumu redz, ka likumprojekts nosaka, ka pašvaldībām ir saistoši nacionālie klimata mērķi, taču nenodrošina obligātu līdzfinansējumu vai fiskālos instrumentus, kas ļautu šos mērķus sasniegt, kā arī juridisko aizsardzību pret pienākumu pārmērīgu pārlikšanu bez attiecīga valsts atbalsta.
LPS uzskata, ka pašvaldībām tiek noteikts juridisks pienākums bez attiecīga izpildes mehānisma. Tāpat tiks apdraudēta NEKP izpilde, jo vidējās pašvaldības nespēs nodrošināt klimata pasākumu integrāciju plānošanā un reālajā darbībā.
Ar mērķi izvairīties no riska, ka valsts izmantos šo normu, lai nākotnē uzliktu sankcijas vai neizpildes sodus, nepiedāvājot efektīvus resursus un rīkus, LPS izsaka priekšlikumu
“Nacionālie klimata mērķi plānošanas reģioniem un pašvaldībām ir saistoši tādā apmērā, kādā to izpilde tiek atbalstīta ar valsts vai ES fondu finansējumu un metodisko atbalstu, kuru nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.”
 

-

LPS redz risku, ka nav skaidri noteikts, ka valsts nodrošina koordinētu pieeju un prioritāru atbalstu pašvaldību vajadzībām, īpaši mazo novadu gadījumā, jo līdzekļu “pieejamība” nenozīmē piešķiršanu un tas nozīmē ka pastāv risks, ka tikai dažas  pašvaldības spēs piesaistīt finansējumu, padziļinot nevienlīdzību.

LPS priekšlikum:
“Ministru kabinets izstrādā mērķētu valsts līdzfinansējuma kārtību pašvaldību klimata investīciju īstenošanai, nodrošinot teritoriālo līdzsvaru un diferencētus kritērijus atbilstoši attīstības līmenim, iedzīvotāju ienākumiem un energoefektivitātes potenciālam.”
 

-

LPS priekšlikums:
“Padomes sastāvā iekļauj vismaz vienu Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi un nodrošina pašvaldību interešu pārstāvību klimata politikas jautājumu izskatīšanā.”

-

LPS nepiekrīt formulējumam, ka pašvaldībām ir pieejami "nozīmīgi resursi – infrastruktūra, teritorijas, dati un kapacitāte", kas var tikt izmantoti inovāciju testēšanai, radot iespaidu, ka pašvaldībām ir plaši un brīvi pieejami resursi un finanšu līdzekļi. LPS norāda, ka šāda vispārināta norāde rada maldinošu priekšstatu gan sabiedrībā, gan likumdevējam, ka pašvaldības nav ierobežotas finansiāli vai institucionāli, un tādējādi varētu uzņemties būtisku lomu inovāciju testēšanā bez papildu atbalsta. LPS uzskata, ka pašvaldību budžeti ir noslogoti ar obligāto funkciju izpildi, tajā skaitā izglītības, sociālās aizsardzības, civilās aizsardzības un infrastruktūras uzturēšanas nodrošināšanu. Līdzekļi, kas nepieciešami jaunu pilotteritoriju vai testēšanas platformu izveidei, pārsniedz pašvaldību rīcībā esošo fiskālo telpu. Papildus LPS aicina norādīt, ka pastāv atšķirības starp lielo pilsētu un mazo novadu kapacitāti, bet likuma izpratnē, atbildības slogs un pienākumi attiecas uz visām pašvaldībām bez diferencēta atbalsta.
LPS aicina precizēt anotācijas 1.3. punktu, norādot, ka lai arī pašvaldībām var būt piekļuve noteiktiem resursiem, šo resursu mobilizācija ir iespējama tikai ar skaidri definētu un pietiekamu valsts un ES fondu līdzfinansējumu, kā arī ar centralizētu tehniskā atbalsta mehānismu. Projekta īstenošanā pašvaldībās jāņem vērā enerģētiskās un transporta nabadzības rādītājs (taisnīgas pārkārtošanās princips).
 

-